Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Liepājas ostas stividorkompānija LSEZ a/s Liepājas osta LM nosūtījusi vēstuli metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap, kurā paziņo par pērn noslēgto līgumu darbības pārtraukšanu ar 12.jūliju.

Iemesls līguma laušanai ir a/s Liepājas metalurgs nevēlēšanās atbalstīt metāllūžņu eksportu no Latvijas situācijā, kad uzņēmumam trūkst izejvielu, Db.lv apstiprināja a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Viņš norādīja uz milzīgajām investīcijām, kas ieguldītas a/s Liepājas metalurgs, uz uzņēmuma sociālo nozīmīgumu.

SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap nodarbojas ar metāllūžņu eksportu, un šim nolūkam izmanto Liepājas ostas dziļūdens piestātni, ko apsaimnieko a/s Liepājas osta LM.

SIA Tolmets negrasās atteikties no peļņas ziņā daudz nozīmīgākā eksporta un pārdot lūžņus piespiedu kārtā a/s Liepājas metalurgs, taču citas piestātnes Liepājas ostā nav piemērotas lūžņu pārkraušanai. Tāpēc, visticamāk, uzņēmums izvēlēsies citu ostu eksportam, db.lv. apstprināja SIA Tolmets pārstāvis Jānis Vecbaštiks.

Metāllūžņu tirdzniecības un pirmapstrādes uzņēmums Tolmets veido meitasuzņēmumu tīklu Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā iesāktās strukturālās pārmaiņas šogad iecerēts pabeigt, izveidojot katrā Latvijas reģionā meitasuzņēmumu lūžņu iepirkšanai. Tā saīsināsies ceļš no iepirkuma līdz eksportam, kļūstot vieglāk kontrolējams gan no finanšu plūsmas, gan kvalitātes viedokļa, norāda SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Sakārtos saimniecību

Meitasuzņēmumu veidošanai uzņēmums gatavojas jau aptuveni gadu, lūdzot Konkurences padomei izskatīt mazo lūžņu uzpircēju iespējamo iegādi. «Jūtamies pietiekami stabili, lai neplānotu agresīvas tirgus ekspansijas vai vērienīgas paplašināšanās. Tā kā esam Latvijas uzņēmumu tā sauktajā baltajā sarakstā, kas nenozīmē priekšrocības, bet gan papildu atbildību, strādājam pie iekšējo lietu sakārtošanas,» skaidro I. Ozoliņa. Viena no problēmām iepriekšējos gados metāllūžņu nozarē bija visā lūžņu darījumu ķēdē pieļautie pārkāpumi, par kuriem nācās atbildēt Tolmetam, lai gan tam nebija tiešu līgumu ar pārkāpēju. Izveidojot savu reģionālo meitasuzņēmumu tīklu – Tolmets Vidzeme, Tolmets Kurzeme, Tolmets Latgale un Tolmets Rīga – kontrole būs vienkāršāka arī Valsts Ieņēmumu dienestam, apgalvo uzņēmuma vadītāja. Līdz ar strukturālajām pārmaiņām plānots šogad ieguldīt lūžņu pieņemšanas punktu sakārtošanā atbilstoši vides prasībām. Kopējais investīciju apjoms uzņēmumā 2015. gadā tiek lēsts ap diviem miljoniem latu.

SEB banka noslēgusi līgumu ar SIA Tolmets par kredītlīnijas pagarināšanu un apjomu palielināšanu līdz 15 miljoniem eiro.

Kredītlīnijas termiņš ir viens gads un finansējums tiks izmantots uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas nepieciešami līdz ar darbības apjoma palielināšanos. Tolmets ir viens no lielākajiem melno un krāsaino metāllūžņu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā, tā konsolidētais apgrozījums 2009. gadā bija 88 milj. eiro, par 52% mazāks nekā 2008. gadā, uzņēmuma peļņa sasniedza 3,3 milj. eiro (trīs reizes mazāka nekā 2008. gadā). Uzņēmuma darbība aptver gandrīz 85% Latvijas un aptuveni 50% Baltijas kopējā tirgus.

«Kopš uzņēmuma darbības sākuma esam pārdomāti investējuši tehnoloģiju attīstībā, kā arī metāllūžņu iepirkšanas tīkla paplašināšanā, tādējādi radot stabilus darbības pamatus un potenciālu jaunu tirgus teritoriju apgūšanai ne tikai Baltijas valstīs. SEB banka ir mūsu ilgtermiņa sadarbības partneris,» norāda SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma SIA Tolmets apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 42 miljoniem latu, tuvojoties 2008. gada rekordam.

Arī nopelnīts gandrīz par miljonu latu vairāk nekā 2009. gadā - 3,5 milj. Ls. SIA Tolmets tirgus daļa ir gandrīz 85% Latvijā un aptuveni 50% - Baltijas valstu kopējā tirgū. Metāllūžņu tirgus ir pakļauts cenu svārstībām biržā. Cenas, skaidro SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa, mainās pat trīs un četras reizes mēnesī. Tomēr lielākoties tās ir prognozējamas, jo cenu līkne veido sinusoīdu. Tomēr lielu tirgus satricinājumu rezultātā līkne mainās. Tā 2008. gada sākumā cenu kāpums bijis tik straujš, ka nozares speciālisti sapratuši - kaut kas nebūs labi, jo ilgi tā turpināties nevar.

Sekoja krīze Eiropā, cenu kritums un tirgus sastingums. Eiropā 2009. gads bija zemākais punkts, arī Tolmeta peļņa kritās uz pusi pēc 2008. gada rekordskaitļiem, atzīst uzņēmuma vadītāja. Iepirkuma apjomus, gatavojoties modernizācijai, samazināja arī kādreizējais lielākais uzņēmuma klients – a/s Liepājas metalurgs (LM), un nācies meklēt jaunus pircējus. Aktīvāka darbība pēdējos divus gadus bijusi Āzijā, tāpēc tagad SIA Tolmets lielākie noieta tirgi ir austrumos - Ķīnā, Honkongā. Eksporta apjomi sasniedz 80% no ražošanas apjomiem. Tā kā LM uz pusgadu tēraudkausēšanas cehu apturējis, šogad eksports varētu būt arī 100%, lēš uzņēmuma vadītāja.

A/s Liepājas metalurgs regulāri sūta vēstules lūžņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem Tolmets un SIA Eisenberg Scrap Trading & Recycling, informējot, ka gatavi iepirkt lūžņus par tirgus cenu.

«Mēs jau pirms rūpnīcas rekonstrukcijas informējām lūžņu piegādātājus, ka vēlamais lūžņu apjoms pēc modernizācijas pabeigšanas varētu sasniegt 850-900 tūkstošus tonnu iepriekšējo 500 tūkst. t vietā,» preses konferencē informēja a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. Lielākam lūžņu apjomam gatavojies arī saistītais uzņēmums - LSEZ a/s Liepājas osta LM, izbūvējot 50. piestātni. 2011. gada nogalē tur jau uzņemtas pirmās importa lūžņu kravas. «Mēs labprāt pirktu visus lūžņus, kuri rodas Latvijā,» uzsvēra V. Terentjevs, jo pēc loģikas tiem jābūt lētākiem nekā importa lūžņiem, kurus sadārdzina transporta izmaksas. Ik nedēļu tiekot izsūtīti piedāvājumi piegādātājiem, taču sadarbību neizdodas atsākt.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma SIA Tolmets neto apgrozījums pērn sasniedza 185,143 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 2,432 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

Tolmets aizvadītajā gadā bija darba devējs 113 darbiniekiem.

Uzņēmuma vadība norāda, ka iepirktā un pārstrādātā produkcija pērn tika eksportēta teju 100% apmērā. Uzņēmums lielākoties eksportē metāllūžņus uz Turciju, Indiju, Ķīnu, Honkongu, kā arī Eiropas Savienības valstīm. Jāatzīmē, ka Tolmets pērn realizēja vairāk nekā 600 tūkstošus tonnu metāllūžņu. Tolmets vadība atzīmē, ka pērnā gada nogalē noticis svarīgs notikums – dibināts meitas uzņēmums Somijā.

1999. gada decembrī dibinātais Tolmets pērn nodokļos nomaksāja 865,39 tūkstošus eiro.

Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013. gada apgrozījuma ieņemot 31. vietu.

Metāllūžņu pārstrādātājs un vairumtirgotājs "Tolmets" pagājušajā gadā strādāja ar 335,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,6% vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 4,5 reizes un bija 11,658 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānijas darbību ietekmēja pieprasījuma palielināšanās pasaules tirgū. Savukārt peļņas kāpums skaidrots ar darbības efektivitātes palielināšanu.

Uzņēmums pērn piesaistījis jaunus klientus un paplašinājis noieta tirgus, teikts vadības ziņojumā.

Tāpat pērn kompānija turpināja pamatlīdzekļu nomaiņu pret modernākiem un ar mazāku kaitīgu ietekmi uz vidi. Turpināta arī metāllūžņu laukumu rekonstrukcija. Kopumā šajos pasākumos ieguldīti 1,77 miljoni eiro.

Turpmākajos gados "Tolmets" plāno paplašināt darbību Lietuvas un Igaunijas tirgū, kā arī sākt darbību jaunos tirgos.

2020.gadā "Tolmets" strādāja ar 187,642 miljonu eiro apgrozījumu un 2,59 miljonu eiro peļņu.

SEB banka piešķīrusi jaunu kredītlīniju 8,5 miljonu eiro apmērā metāllūžņu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA Tolmets. Kredītlīnija paredzēta, lai atbalstītu uzņēmuma eksporta paplašināšanu.

Nolemts atbalstīt uzņēmuma metāllūžņu eksporta paplašināšanos ārpus Eiropas robežām – uz Turciju, Indiju, Vjetnamu un Taivānu. SEB banka norāda, ka darījums ir nozīmīgs ne tikai ar piešķirtās kredītlīnijas apmēru, bet arī ar Latvijā līdz šim nebijušu risinājumu, kad līdzekļu piešķiršanai kredītlīnijā kā pamats izmantota pircēja bankas izdota eksporta kredītvēstule, kas kalpo kā garantija preces samaksai un līdz minimumam samazinot Tolmets biznesa darījuma risku.

«Ir patīkami arvien paplašināt sadarbību ar mērķtiecīgiem klientiem, kas pastāvīgi turpina attīstīties un meklēt jaunas izaugsmes iespējas ne tikai vietējos tirgos, bet arī ārpus tiem. Kopš 2004. gada, kad uzsākām sadarbību ar uzņēmumu Tolmets, esam spējuši nodrošināt klienta vajadzībām visatbilstošākos finanšu pakalpojumus, tanī skaitā arī kredītlīnijas,» sacīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Tolmets par kredītlīnijas palielināšanu līdz 25 miljoniem eiro, nodrošinot uzņēmumam papildu apgrozāmos līdzekļus 15 miljonu eiro apmērā, informē Danske Bank pārstāvji.

Papildu piešķirtais kredītlīnijas apjoms ļaus uzņēmumam turpināt investēt gan tehnikā, gan transportā un paplašināt savu darbību.

Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis norāda, ka aizvadītie pāris gadi SIA Tolmets bijuši sarežģīti, tāpēc atzinīgi vērtējama uzņēmuma konsekventā rīcība stratēģijas īstenošanā, pielāgojoties tirgus apstākļiem, pārdomāti plānojot finanses un turpinot investēt attīstībā.

SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa nākotnē lūkojas ar piesardzīgu optimismu, norādot, ka uzņēmums pārdzīvojis sarežģītu laika periodu, taču šobrīd atsācis kāpināt savus apjomus un paplašināt darbību. Metāllūžņu pārstrādes un tirdzniecības nozarē kompānija strādā jau 15 gadus un uzkrātā pieredze ļauj objektīvi vērtēt situāciju tirgū. Uzņēmuma rīcībā esošie tehniskie līdzekļi, aprīkojums un uzņēmuma struktūra ļauj piedāvātās iespējas izmantot maksimāli efektīvi.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Liepājā reģistrētajam SIA Tolmets veiktas izmaiņas amtpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes aizgājusi Jeļena Geraskina, kas tajā darbojās jau kopš 2007. gada oktobra. Līdz ar to Tolmet vadībai pievienojās Artjoms Homutovs un Andrejs Šakelis, kas nu ieņem valdes loecekļu amatus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus patlaban veic Inta Ozoliņa.

2014. gadā Tolmets neto apgrozījums sasniedza 185,143 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 2,432 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas. Tolmets aizvadītajā gadā bija darba devējs 113 darbiniekiem, rāda Lursoft pieejamie dati.

1999. gada decembrī dibinātais Tolmets pērn nodokļos nomaksāja 865,39 tūkstošus eiro.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013.gada apgrozījuma ieņemot 31.vietu.

Liepājas ostā apkalpota lielākā eksporta krava ostas vēsturē - uz Turciju vienā kuģī aizceļojuši vairāk nekā 37 tūkstoši tonnu SIA Tolmets pārstrādāto metāllūžņu.

Kravu apkalpoja LSEZ a/s Liepājas osta LM, kuģa iegrime bijusi 9,5 m, taču kopumā šī krava bija ļoti sarežģīts projekts, Db.lv uzsvēra SIA Tolmets metāllūžņu realizācijas daļas vadītājs Jānis Vecbaštiks. Kravu izdevies apkalpot ātrāk nekā plānots.

SIA Tolmets šobrīd eksporta apjomi sasnieguši gandrīz 100%, jo lielākais lūžņu patērētājs Latvijā a/s Liepājas metalurgs iepirkumus rekonstrukcijas laikā apturējis. 2010.gadā SIA Tolmets apgrozījums bija 102,39 miljoni latu un guva 3,47 miljonus latu peļņu. Uzņēmumā strādā aptuveni 110 darbinieku.

Liepājas metalurga publiskie paziņojumi par Tolmeta un Kirova Lipmana iespējamo sazvērestību ir prasti meli, preses konferencē Liepājā apgalvoja metāllūžņu vairumtirdzniecības un pārstrādes SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa. Patiesais satraukuma iemesls, uzskata Tolmets vadītāja, ir akcionāru konflikts, armatūras tirgus kritums un kredītsaistību apjoms. «Kategoriski norobežojamies no Liepājas metalurga paziņojumiem, ka principiāli nepārdodam lūžņus, jo tie ir nepatiesi,» uzsvēra I. Ozoliņa.

«Kopš 2009.gada nogales Liepājas metalurgs pats uzpērk un eksportē lūžņus,» apgalvoja SIA Tolmets realizācijas daļas vadītājs Jānis Vecbaštiks. Tieši šīs LM darbības kāpinājušas metāllūžņu cenu Latvijā, kas ir viena no augstākajām Eiropā, apgalvo Tolmeta pārstāvji.

Plašāk par divu TOP 500 uzņēmumu savstarpējo konfliktu lasiet 19.septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde cer, ka stividorpakalpojumu sniedzēja LSEZ a/s Liepājas osta LM, un metāllūžņu uzpircēji SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap Trading & Recycling spēs atrast kompromisu strīdā par metāllūžņu eksportu caur Liepājas ostu.

«Mūsu interesēs ir, lai kravu apgrozījums ostā nesamazinātos. Tāpēc mēģinām pārrunāt gan ar vienu, gan otru pusi, lai viņi spētu rast kompromisu,» preses konferencē norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Viņš atzina, ka strīda dēļ Liepājas osta var zaudēt aptuveni 500 tūkstošus tonnu metāllūžņu, ko piegādā Tolmets un Eisenberg Scrap Trading & Recycling.

Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas metalurgs meitasuzņēmums LSEZ a/s Liepājas osta LM paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar diviem metāllūžņu uzpirkšanas, pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem, kas no Liepājas ostas eksportē metāllūžņus.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde nosūtījusi Liepājas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret diviem Latvijas Republikas pilsoņiem par metāllūžņu kontrabandu lielā apmērā.

Kriminālprocess sākts pērn 8.oktobrī par darbībām, kas veiktas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Noziegums atklāts, pārbaudot no kādas Igaunijas Republikas juridiskas personas saņemtu iesniegumu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kāds Latvijas Republikas uzņēmums izvedis no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vairāk nekā 492 tūkst. tonnu metāllūžņu, nenomaksājot muitas nodokļus 21,7 tūkstošu latu apmērā.

Metāllužņi no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas bez muitas iestāžu atļaujas un nenomaksājot muitas administrētos nodokļus tika izvesti uz vienu no Latvijas metālpārstrādes uzņēmumiem.

Šā gada oktobrī a/s Liepājas metalurgs reģistrējusi vēl divus jaunus uzņēmumus - LM Resurss Ventspils un LM Resurss Jēkabpils.

Abi uzņēmumi reģistrēti a/s Liepājas metalurgs juridiskajā adresē ar 2000 Ls pamatkapitālu. Abu uzņēmumu valdes priekšsēdētājs būs Maksims Reinis, valdē darbosies arī Juris Nemiro.

Akciju sabiedrības Liepājas metalurgs sagādes daļas vadītāja vietnieks Aleksandrs Petrušins db.lv atzina, ka uzņēmumu dibināšana saistīta ar plāniem attīstīt a/s Liepājas metalurgs meitas uzņēmumu kompleksu LM Resurss, lai nodrošinātu ar pamatizejvielām Liepājas metalurgu un veicinātu rūpnīcas stabilu darbību. Šobrīd darbojas trīs filiāles – divas Rīgā, viena Saldū, procesā ir vēl trīs filiāļu darbības uzsākšana.

Uzņēmuma Liepājas metalurgs kādreizējais lūžņu iepirkšanas daļas vadītājs Alekdsandrs Petrušins reģistrējis jaunu uzņēmumu Latvian metal trading (Latvijas metāla tirdzniecība), liecina informācija Lursoft.

A. Petrušins ir jaunreģistrētā uzņēmuma vienīgais valdes loceklis. Kompānija tika reģistrēta 6. decembrī, un tās juridiskā adrese ir Eduarda Tisē iela 77-9, Liepāja. Kompānijas reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls veido 2,9 tūkstošus eiro. Kā nojaušams pēc uzņēmuma nosaukuma, jaunreģistrētās kompānijas darbības veids ir metāla tirdzniecība.

A/s Liepājas metalurgs sāka veidot lūžņu uzpirkšanas tīklu pēc kompānijas konflikta ar metāllūžņu pārstrādes un tirdzniecības SIA Tolmets. SIA Tolmets vadība toreiz pauda, ka iesaistīšanās metāllūžņu biznesā ir vēlme ar lūžņu pārstrādi un eksportu uzlabot a/s Liepājas metalurgs rentabilitāti, ko satricinājis akcionāru konflikts, armatūras tirgus kritums un kredītsaistību apjoms. Savukārt a/s Liepājas metalurgs vadība apgalvoja, ka uzņēmuma finanšu situācija ir stabila, darbība attīstās un lūžņi nepieciešami kā izejviela.

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Trešo daļu tautsaimniecības neto apgrozījuma Liepājā veido metālapstrāde. Bez Liepājas metalurga nozares īpatsvars ir vien 8,7%, taču tā ir rentabla.

Liepājā 2012.gada beigās bija ap 120 uzņēmumu, kuru darbības veids tieši vai pastarpināti saistīts ar metālizstrādājumu ražošanu. Absolūts līderis apgrozījuma, ražošanas apjoma un darbavietu skaita ziņā ir metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs – tas dod 34% no visām darbavietām apstrādes rūpniecībā Liepājā. Tomēr summējot pārējo metālapstrādes uzņēmumu veikumu, nozare ir pietiekami svarīga pilsētai arī bez līdera. Eksperti skaidro, ka mazie un vidējie uzņēmumi spēj elastīgāk reaģēt uz tirgus svārstībām un ātrāk modernizēties, tāpēc vairums strādā ar peļņu. Nodarbināto skaits metālapstrādē bez Liepājas metalurga pērn bija 1850 jeb 32,4% no apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaita. Vairums šo ražotāju darbojas starptautiskajā tirgū. Tostarp ir gan ārvalstu kapitāla, gan pašu liepājnieku dibināti un pilsētas rūpniecības tradīcijās balstīti uzņēmumi. Lielākajos darbinieku skaits pārsniedz simtu, mazākie ir ģimenes uzņēmumi vai metālmākslinieku darbnīcas.

Liepājas pilsētā lielākie uzņēmumi, vērtējot pēc apgrozīto līdzekļu apjoma pērn, ir a/s Liepājas Metalurgs, SIA Tolmets un a/s UPB, liecina Lursoft dati par uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu Latvijas novadu un pilsētu griezumā.

Pērn a/s Liepājas Metalurgs apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 22%, 2010. gadā čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražotājam izdevis apgrozīt 194,263 miljonus latu.

Otrs lielākais uzņēmums Liepājā ir lūžņu vairumtirgotāja SIA Tolmets, kuras apgrozījums veidoja 102,390 miljonus latu, kas ir par 72% vairāk, salīdzinot ar 2009. gadu.

Trešajā vietā pēc apgrozīto līdzekļu apjoma ierindojusies būvniecības a/s UPB, kuras apgrozījums veidoja 29,690 miljonus latu, kas ir 8% samazinājums, salīdzinot ar 2009. gadu.

Lielāko Liepājas uzņēmumu sarakstā atrodas arī SIA V.Biļuka komercfirma Evija, SIA Lauma Fabrics un a/s LPB, kā arī Liepājas Enerģija.

191,87 tūkstotim no 220,9 tūkstošiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem oktobrī bija 100% Latvijas piederības pamatkapitāls, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar to pašu pērnā gada periodu, šo uzņēmumu skaits pieaudzis par 1846 uzņēmumiem, taču nedaudz sarucis to procentuālais īpatsvars uz kopējā skaitliskā fona.

Pieaudzis arī uzņēmumos nodarbināto skaits – Latvijā reģistrētajos uzņēmumos strādā 704 tūkstoši darbinieki (pērn – 696,7 tūkstoši), savukārt uzņēmumos ar Latvijas pamatkapitālu – 545,6 tūkstoši darbinieki. Salīdzinoši – šogad vidējais darbinieku skaits reģistrētajos uzņēmumos bijis 3,19, savukārt uzņēmumos ar Latvijas piederības pamatkapitālu – 2,84.

Salīdzinot datus par 2013. gadu un 2014. gadu, redzams, ka gan apgrozījuma, gan peļņas sadaļās vērojama pozitīva dinamika – apgrozījums pieaudzis no 28,67 miljardiem eiro līdz 28,7 miljardiem eiro, bet peļņa no 0,74 miljardiem eiro palielinājusies līdz 1,01 miljardam eiro.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Šā gada novembrī Liepājas ostā kravu apgrozījums pārsniedzis pusmiljonu tonnu (513,4 tūkst.t), kas ir par 36,1 % vairāk nekā pagājušā gada novembrī un lielākais apjoms vienā mēnesī Liepājā apkalpoto kravu.

Lielākais pieaugums novērojams beramkravu grupā, ko pārsvarā veido labība un labības produkti. Kopumā šā gada 11 mēnešos Liepājas ostā kravu apjomi palielinājušies par 12,9 %.

Novembrī kravu apgrozījums Liepājas ostā sasniedzis šogad vislielāko apjomu un skaidri iezīmē, ka 2011. gadā plānotais kravu apjoms 4,5 milj. tonnu būs sasniegts un pārsniegts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Pieaugums saistīts ar graudaugu sezonu un veiksmīgu Liepājas ostas beramkravu terminālu darbību. Novembrī pārkrautas 308,6 tūkst. tonnas beramkravu, kas ir 60% no kopējā apjoma, bet labība un labības produkti veido 46,5% no visām kravām.