Rūpniecībā, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, emisiju apjoms ir samazinājies. Vienīgā nozare, kas nav samazinājusi emisiju apjomu, ir transports. Jāmeklē tehniskie risinājumi, taču kopumā pasaulē ir prognozes, ka transporta radītās emisijas tikai pieaugs, intervijā laikrakstam Diena prognozē RTU profesors, zinātnieks Valdis Kampars.

Fragments no intervijas

Runājot par ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības saistību, aktuāls ir jēdziens «zema oglekļa ekonomika». Ko tas īsti nozīmē? Tas vairāk ir modes kliedziens vai nepieciešamība?

Zema oglekļa ekonomika jau kļuvusi par objektīvu nepieciešamību, ko diktē klimata pārmaiņas. Tās raksturo objektīvi parametri – temperatūras paaugstināšanās un dažādas dabas katastrofas, kas notiek dabas apstākļu maiņas dēļ. Ir veikti arī mērījumi, piemēram, nepārtraukti notiek oglekļa dioksīda koncentrācijas atmosfērā pieaugums. Dabā viss ir līdzsvarā, taču cilvēks šo līdzsvaru ar savu darbību ietekmē. Ja mēs kaut ko iegūstam no zemes dzīlēm, piemēram, naftu un gāzi, tad mēs šajā līdzsvara sistēmā kaut ko izjaucam. Līdzsvara zaudējumu raksturo, piemēram, oglekļa dioksīda pieauguma līkne, kas nepārtraukti iet uz augšu. Mainās arī tas, cik daudz tiek patērēta saules enerģija. Tā ka siltuma režīms uz zemes mainās, notiek tas, ko dēvē par globālo sasilšanu un klimata maiņu.

Ja neko nedarīsim un atstāsim visu pašplūsmā, kādas sekas tam var būt?

Grūti prognozēt tiešas sekas, bet iespējami nestabili klimatiskie apstākļi, jūras līmeņa maiņa, kas saistīta ar ledāju kušanu.

Kā zema oglekļa ekonomika var palīdzēt saglabāt jūsu pieminēto dabas līdzsvaru?

Zema oglekļa ekonomiku raksturo zems oglekļa jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoms. Tas nozīmē, ka notiek ekonomiskā izaugsme un attīstība, bet tā ir tāda, kas nepalielina emisijas. Jo mazāk rodas šīs SEG emisijas, jo ilgāk varēsim dzīvot tādos klimatiskajos apstākļos, kādi tie ir šodien.

Latvijas ekonomiku var raksturot kā zema oglekļa ekonomiku?

Mēs noteikti neesam augsta oglekļa ekonomika, pateicoties tam, ka mūsu ekonomika ir ļoti vāja. Mums nav nopietnas rūpniecības. Cik tad mums ir tādu uzņēmumu kā KVV Liepājas metalurgs? Maz! Emisijas ir saistītas ar lielrūpniecību un transportu.

Tātad mums tomēr jādomā par emisiju samazināšanu?

Neapšaubāmi, jo Latvijā transports rada ļoti nozīmīgu emisiju apjomu. Automašīnu skaits nepārtraukti aug, pieaug arī pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem.

Plašāk lasiet rakstā Tranpsortu lietos vairāk piektdienas, 25.septembra laikrakstā Diena (6.lpp.)!


 

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra