Šis gads transporta nozarē iezīmējās gan ar vērienīgu projektu sākšanu, gan pabeigšanu. Neskatoties uz pompozajām politiķu, projektu pasūtītāju un īstenotāju runām, pagaidām gan ir grūti pateikt, cik lieli būs ieguvumi no viena vai otra infrastruktūras objekta tuvākā un tālākā nākotnē.

Reālākas aprises šogad ieguva miljardus eiro (Latvijā – vismaz divus) vērtais Eiropas platuma (1435 mm) sliežu projekts Rail Baltica, kas paredz Baltiju savienot ar Rietumeiropu. Arvien skaidrāk iezīmējās trases izvietojums, noplaka iedzīvotāju un komersantu iebildumi, bet Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail saņēma 442 milj. eiro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Latvija par pirmajiem dāvinātajiem 238 milj. eiro plāno sākt atzara izbūvi līdz Rīgas lidostai, veicot arī pārbūvi centrālajā stacijā.

Precinieki (potenciālie būvnieki un citi ieinteresētie) jau stājās rindā, bet vairāki nozares spēlētāji apšaubīja loģiku iecerei loģistikas centru veidot Salaspilī, nevis Rīgā. Diemžēl arī šogad netika izgaisinātas šaubas, ka projekts līdz galam var arī neīstenoties, piemēram, naudas trūkuma (ES to vairs nedāvinās pietiekamā apjomā) vai Lietuvas neieinteresētības dēļ (lietuvieši jau izveidojuši savienojumu – gan ne ātrvilcieniem piemērotu – līdz Kauņai). Ja 2025. gadā tomēr no Latvijas varēs ar vilcienu aizbraukt līdz Berlīnei vai arī atvest no turienes kravas, patlaban grūti pateikt, cik īsti būs braukt gribētāju vai preču nosūtītāju un vai rezultātā projekts atmaksāsies. 

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 17.decembra, laikrakstā Dienas Bizness! 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra