Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Novembra beigās reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ziemassvētki, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. To izveidojusi liepājniece Irēna Otaņķe, vēsta irliepaja.lv.

Uzņēmums, ko nodibinājusi I. Otaņķe kopā ar meitu, nodarbojas ar mājražotāju produkcijas tirdzniecību.

Ziemassvētku tirdzniecības vieta esot Rīgā, lielveikalā Mols.

Ziemassvētku dibinātāja portālam atzinusi, ka piereģistrēt uzņēmumu ar šādu nosaukumu nav bijis sarežģīti.

Kā liecina komercreģistrs, SIA ar nosaukumu Ziemassvētki izveidota pirmo reizi, joprojām nav reģistrēti uzņēmumi, piemēram, ar nosaukumu Jaunais gads vai Lieldienas, raksta irliepaja.lv.

Gatavojoties Ziemassvētku eglīšu iegādei, šogad pircēji vairāk interesējoties par balteglēm, savukārt podiņu egles vairs neesot tik ļoti pieprasītas kā iepriekš, atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs un stādu audzētavas Dimzas līdzīpašnieks Andrejs Vītoliņš.

«Pasūtījumu apjoms pakāpeniski, bet lēnām aug. Par precīzākiem apjomiem pāragri runāt, bet skaidrs, ka šogad īpaša interese ir par balteglēm. Savukārt pēc eglītēm podiņos pieprasījums ir stabili zemā līmenī. Manā audzētavā pēc tām ir nedaudz vairāk pasūtījumu nekā pagājušajā gadā, tas gan nav rādītājs, bet kopumā podiņegles vairs nav tik populāras,» atzina A. Vītoliņš.

«Turklāt, ja baltegle ir veidota, tai konkurentu nav - smaržīga, mīkstām skujām, koša un nebirst. Tādēļ pēdējo divu gadu laikā vairāki lielie stādaudzētāji ir sākuši Ziemassvētku egļu jeb dažādu šķirņu baltegļu audzēšanu, vienlaikus testējot vēl dažādas šķirnes, jo gandrīz nekas no tā, kas populārs Eiropā, pie mums īsti labi neaug,» sacīja A. Vītoliņš.

Ziemassvētku sajūtu pilsētvidē palīdz raisīt svētku egles, kā arī dažādas gaismu instalācijas un dekorācijas

Latvijā viens no svētku sajūtu radītājiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas un dažas idejas plānots īstenot arī Eiropā.

Jauns zīmols

Liepājnieks K. Štobis profesionālajā vides dizaina jomā Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Kristapa un viņa komandas darbi Latvijā (izkārtnes, stendi un citi) pazīstami ar nosaukumu Dizainers.LV, taču turpmāk Ziemassvētku dekorāciju un instalāciju radīšanas virziens tiks nodalīts, tāpēc izveidots zīmols December Design (šobrīd ir reģistrēts domēns www.december.lv, kas pieder SIA First Service).

Šogad šā zīmola produkti rotā Rīgu, Liepāju, Ogri, Salaspili. Sadarbība ar Liepājas pašvaldību uzņēmumam izveidojusies jau vairākus gadus, bet šogad konkursa kārtībā pirmo reizi iegūta iespēja rotāt galvaspilsētu, kur izvietotas četras uzņēmuma radītas konceptuālas Ziemassvētku egles, kā arī izdekorēta Ogres pilsētas galvenā iela un centrālā egle.

Gara, īsa, kupla vai slaida – katram ir sava ideālā Ziemassvētku eglīte, tomēr pašlaik modē vairāk esot slaidāki kociņi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Annels egles ģenerāldirektors Dainis Rācenis novērojis, ka slaidās egles savu uzvaras gājienu sākušas pēdējos četros gados, bet pirms tam pircēji priekšroku devuši kuplākām eglēm. Arī egles podos popularitāti jau desmit gadus nezaudējot. D. Rācenis gan iesaka nelolot lielas cerības, ka egli pēc svētkiem noteikti izdosies pārstādīt dārzā. Ir cilvēki, kam tas ir veiksmīgi izdevies jau vairākus gadus, tomēr pārsvarā eglītes podos esot tāds pats īstermiņa prieks kā grieztie koki. Eglei krasā temperatūras maiņa esot pārāk liels šoks, un tās pēc gozēšanās istabā auksto ziemu visbiežāk nepārciešot.

D. Rācenis ar eglīšu tirdzniecību nodarbojoties jau 22 gadus. Sākotnēji viņš esot tirgojis dažādās zemnieku saimniecībās audzētās egles, bet pirms desmit gadiem arī Annels egles izveidojuši paši savu eglīšu audzēšanas plantāciju 10 hektāru platībā. Rīgā esot apmēram pieci spēcīgākie tirgus spēlētāji, kas šajā biznesā darbojoties jau ilgus gadus; šie uzņēmumi arī esot veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus. D. Rācenis atklāj, ka 2008. un 2009. gadā Annels egles pārdošanas apjomi sarukuši par 40%, bet, sākot no 2010. gada, situācija pakāpeniski uzlabojusies. «Konkurence ir mainīga un cieši saistīta arī ar laika apstākļiem. Kad ziema nav barga un sniegota, tad eglīšu tirdzniecībai pievēršas daudz jaunu entuziastu, bet tos nevarētu dēvēt par ilggadējiem tirgus dalībniekiem. Tie atskrien un līdz ar aukstākām ziemām vairs neparādās,» teic D. Rācenis.

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.

Otrdien Rīgas domes pārstāvji kopā ar hokeja kluba Dinamo Rīga līdzjutējiem SIA Rīgas meži apsaimniekotajā Tīreļu mežniecībā izraudzījās Rīgas Ziemassvētku egles, informē Rīgas domes pārstāvji.

Šis ir pirmais gads, kad tiek izvēlētas četras Ziemassvētku egles. Pilsētas galvenā egle šogad tiks novietota 11.novembra krastmalā netālu no Akmens tilta. Tāpat egle rotās arī Doma laukumu. Trešo egli uzstādīs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pagalmā, Vienības gatvē 45, savukārt ceturtā greznosies pie šovasar atklātās Ziemeļblāzmas kultūras pils.

Egles uz Rīgu tiks nogādātas jau trešdien, bet svinīgi tās iedegs 1. decembrī, kas ir pirmās Adventes diena. Tā kā nākamais ir ziemas Olimpisko spēļu gads, kā arī eiro ieviešanas gads, egles tiks dekorētas atbilstoši to tematikai, informē dome.

Vienlaikus ar Ziemassvētku egļu iededzināšanu pilsētā ieslēgs arī svētku apgaismojumu. Šogad tiks izgaismota arī jaunā promenāde, kas stiepjas aiz Dzelzceļa tilta.

Līdz šīs nedēļas nogalei Liepājā uzstādīs visus paredzētos Ziemassvētku rotājumus. Tie iemirdzēsies šīs nedēļas nogalē, taču viss krāšņums kļūs redzams pakāpeniski, nākošās nedēļas laikā, atsaucoties uz Liepājas pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Tas publicējis foto no rotājumu uzstādīšanas procesa ceturtdien Liepājas centrā.

Tā kā Ziemassvētku egli liepājnieki iedegs šo svētdien, 30. novembrī, tā Rožu laukumā pilnībā sliesies dienu iepriekš, informējis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Nedēļas nogalē, šā gada Adventes priekšvakarā, izbrauks arī viens no Ziemassvētku vēstnešiem – tramvajs – ar jaunu svētku noformējumu; savukārt Rožu laukumā iedegsies pirmā Adventes svece.

Svētku rotājumi jau ir izvietoti un nostiprināti skvērā pie Liepājas Universitātes, uz tiltiem pāri Tirdzniecības kanāliem un citviet pilsētā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa vietnieks Andris Ameriks kopā ar Bērnu slimnīcas fonda vadītāju Lieni Dambiņu un uzņēmuma Rīgas meži pārstāvjiem dosies uz SIA Rīgas meži Olaines - Tīreļu mežniecību, lai izvēlētos pilsētas Ziemassvētku egles.

Šogad domes vadība izvēlēsies trīs Ziemassvētku egles. Viena no tām atradīsies Doma laukumā, otra šogad tiks novietota 11. novembra krastmalā (tuvāk Akmens tiltam), bet trešo uzstādīs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pagalmā, Vienības gatvē 45.

Ziemassvētku egle bērnu slimnīcai tiks dāvināta Saulaino dienu labdarības akcijas ietvaros. Akcijas mērķis ir rekonstruēt slimnīcas vēsturiskā korpusa pirmo stāvu atbilstoši hematoonkoloģijas pacientu vajadzībām, lai mazajiem pacientiem nevajadzētu mērot ceļu no vienas ēkas, kur atrodas palātas, uz citu, kur atrodas procedūru kabineti.

Tīreļu mežniecības teritorijā, Tīreļu iecirknī, gandrīz pie pašas mežniecības robežas, starp Cenu tīreli un Gailīšu purvu aug 16 metru augstas un 50 gadus vecas egles. Koki, kas aug šajā teritorijā, savulaik tikuši stādīti speciāli Slokas celulozes fabrikas ražošanas vajadzībām. Mežs te kopts šaurās joslās, kuras tagad veido vecāku un jaunāku egļu audzes. Blakus atrodas vecas pļavas, kas vēlāk apstādītas un aizaugušas ar mežu.

Tūkstošiem Beļģijas galvaspilsētas Briseles iedzīvotāju sociālajā portālā Facebook parakstījuši petīciju pret abstrakto Ziemassvētku egli, kas šogad izvietota pilsētas centrā.

Kritiski noskaņotie iedzīvotāji norāda, ka pilsētas varasiestādes izlēmušas tradicionālas Ziemassvētku egles vietā izvietot mākslas instalāciju, lai neaizskartu musulmaņu reliģiskās jūtas, vēsta BBC. Pilsētas pašvaldība savukārt apgalvo, ka šāda Ziemassvētku egle izvēlēta saskaņā ar šā gada svētku gaismas motīvu.

Tradicionāli Briseles galvenā egle tiek izvēlēta Ardēnu kalnos. Šogad to aizstājusi 25 metrus augsta konstrukcija, kuru Beļģijas iedzīvotāji jau paguvuši nodēvēt par «aptieku», tādējādi norādot uz līdzību ar farmaceitu simboliku.

Beļģijas iedzīvotāji arī pauž pārliecību, ka šāda Ziemassvētku egles izvēle notikusi kultūras apsvērumu dēļ. «Ziemassvētku egle ir kristiešu simbols, bet pilsētā dzīvo arī daudz musulmaņu. Tāpēc, lai izvairītos no liekām diskusijām, viņi egli aizstājuši ar pāris kubiem,» BBC klāstīja kāds Briseles iedzīvotājs.

Teju visu Eiropu pārņēmis decembrim neraksturīgs siltums, tā ietekmē balti Ziemassvētki gaidāmi tikai galējos ziemeļos un augstkalnu apgabalos, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām un sinoptiķu prognozes.

Vācijā trešo dienu pēc kārtas gaisa temperatūra vietām pārsniegusi +15 grādus. Otrdien pat valsts ziemeļu daļā termometra stabiņš pakāpies līdz +16 grādiem, bet Alpu nogāzēs valsts dienvidos - līdz nepilniem +19 grādiem.

Siltā kalnu vēja fēna ietekmē otrdien vietām Austrijā un Šveicē reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz pat +20 grādiem.

Pēdējās dienās arī Francijā gaisa temperatūra pietuvojusies +20 grādiem, un siltuma rekordi pārspēti arī citviet Eiropā, tai skaitā Ukrainas rietumu daļu piemeklējis siltums līdz +15 grādiem.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi tuvākajā nedēļā Eiropā saglabāsies silts laiks, tādēļ balti Ziemassvētki gaidāmi tikai daļā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī Krievijas ziemeļos, Islandē un Eiropas augstkalnu rajonos.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Zaļākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē ir aiz muguras. Vēl mazliet un arī jaunais gads būs pārvarēts, ļaujot valstij atviegloti noelsties un iedzīvotājiem atgriezties pie normāla ritma. Cik nu normāls tas var būt ar divām vēlēšanu kampaņām, kritušu, bet vēl nekur neaizgājušu valdību, satracinātu Jutu Strīķi un daudzām mazāka mēroga nebūšanām.

Pīrāgam nabagam droši vien ne tikai abi gali, bet visi sāni nosviluši, ja šajos Ziemassvētkos gadījies būt bijušās KNAB priekšnieka vietnieces tuvumā. Arī Ziemassvētku vecītis diez vai būs riskējis tuvoties viņas namdurvīm, ka pats ar žagariem neatraujas - Juta Strīķe pat nemēģināja slēpt savu niknumu par Streļčenoka uzdrīkstēšanos. Viņš esot «mazs oligarhu pakalpiņš», kurš īstenojis sazvērestību pret pēdējo godīgo stūrakmeni šajā valstī, un tagad viss cauri. «Oligarhi šodien dzer šampanieti,» informēja Juta Strīķe, jo tieši šo dienu oligarhi bija gaidījuši visu savu mūžu, lai beidzot varētu brīvi korumpēties. Sabiedriskajā medijā sašutumam nekavējoties pievienojas Vienotības pārstāvis Latkovskis, nosaucot Strīķes atbrīvošanu par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Bet «eksperts» no Vienotībai draudzīgas sabiedriskās organizācijas secina - «šeit redzams Tautas partijas pirksts».

LIDO lielā Ziemassvētku egle pirmo reizi tika uzstādīta 2000.gadā uz LIDO Atpūtas centra atklāšanas svētkiem. Lielās Ziemassvētku egles idejas autors ir AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, stāsta AS LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

2000.gadā, kad Rīgā Ziemassvētku rotājumi vēl nebija sasnieguši tādu popularitāti kā šobrīd un nebija iespēju smelties idejas no citiem Latvijā, LIDO mākslinieki devās iegūt pieredzi pat uz ASV.

LIDO Ziemassvētku egle ir 23 m augsta - rotāta, izmantojot dažādu krāsu lampiņas, zvaniņus, bantītes un lentas. To izvietošanai patērētas vairāk nekā 2000 darba stundas - egles uzstādīšanas un rotāšanas darbi ilgst 3 - 4 nedēļas.

Šogad Ziemassvētkos LIDO mākslinieki iekštelpu un teritorijas dekorācijās un noformējumā akcentē dabīgos materiālus, dekorācijas top no zariem, lapām, vilnas kamolīšiem, rudzu un miežu vārpām, pļavas puķēm un citiem materiāliem. LIDO Atpūtas centra teritorijā ziemas laikā arī tiek izstādītas aptuveni 2000 mazas dzīvās eglītes, kuras iegūst no mežsaimniekiem pēc tam, kad tie attīra grāvju un stigu malas. Eglītes noder gan svētku un ziemas sajūtu radīšanai, gan arī pasargā LIDO Atpūtas centra dārza puķu stādus no sala. Ik gadu labākajiem LIDO māksliniekiem uzņēmums sniedz iespēju apmeklēt lielāko vispasaules izstādi Vācijā CHRISTMASWORD.

No šā gada 6.decembra līdz 2014. gada 12.janvārim Rīgā svētku noskaņu iespējams rast, apskatot festivāla Ziemassvētku egļu ceļš vides objektus - 65 profesionālu mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotas Ziemassvētku egles gan tradicionālos, gan jaunos un inovatīvos risinājumos.

Festivāls sācies piektdien, 6.decembrī.

Egļu ceļā sastopami arī tādi vides objekti, kas tapuši sadarbībā ar iedzīvotājiem, un tās ir kopīgi radītās Putnu egles, kuras izveidotas no putnu būrīšiem, kas pavasarī aizceļos uz Rīgas mežiem, dodot mājvietu gan zīlītēm, gan strazdiem.

Ziemassvētku egļu ceļu izstaigāt un piedāvātos objektus iepazīt palīdzēs karte, kura atrodama, piemēram, interneta vietnē eglufestivals.lv.

Ziemassvētku egle LIDO Atpūtas centrā Krasta ielā šogad rotāta, izmantojot 21. gadsimta sniegtās iespējas un, apvienojot dabu ar tehnoloģiju risinājumiem, informē uzņēmumā.

22 metrus augsta svētku egle, taupot dabas resursus un domājot ilgtspējīgi, veidota no mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem - no 1300 īstiem egļu zariem, kuri iegūti, tīrot ZS "Andulaiši" mežus.

Apvienojumā ar modernajām tehnoloģijām vērienīgās projekcijās uz svētku egles tiek stāstīts Latvijas Ziemassvētku stāsts, ko īpaši šim projektam radījis multimediju mākslinieks Māris Kalve.

"Galvenais varonis šajā stāstā ir cilvēka sirds, kas piecu minūšu laikā izdzīvo veselu Ziemassvētku un patiesībā arī dzīves ceļa stāstu: māju mieru ar tikko ceptu piparkūku smaržu nomaina pasaules plašumi gan ar žilbinošu svētku spožumu, gan aukstām ledus pilīm, un mēs nekad nevaram būt droši, kur kurā brīdī nonāksim. Taču svētku sajūta dzimst sirdī, un arī mājas ir tur, kur ir sirds. Tāpēc cilvēks pats ir brīnuma radītājs, un es ceru, ka to ikvienam atgādinās gan LIDO egle, gan manis veidotās projekcijas," skaidro multimediju mākslinieks Māris Kalve.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Zviedrijas «Livland Skog» reģistrējis kompāniju SIA «Vidzemes egles» ar 3,16 miljonu eiro pamatkapitālu, liecina informācija «Firmas.lv».

Jaunizveidotā kompānija «Vidzemes egles» komercreģistrā iegrāmatota 8.novembrī. "Livland Skog» valdes loceklis Ulle Sundīns sacīja, ka uzņēmuma «Vidzemes egles» izveide ir saistīta ar darījumu, kuru 2019.gada jūnijā «Livland Skog» noslēdza ar Zviedrijas uzņēmumu SCA. "Mēs pārdevām daļu no mūsu meža īpašumiem.

Šie aktīvi ir ietverti «Vidzemes eglē». SCA drīz kļūs par šī uzņēmuma īpašnieku,» skaidroja kompānijas valdes loceklis. "Livland Skog» mājaslapā šogad vasarā publicētajā paziņojumā teikts, ka kompānija pārdevusi lielu daļu meža īpašumu uzņēmumam SCA - apmēram 9500 hektāru meža un lauksaimniecības zemes.

Pirkuma cena ir 24,2 miljoni eiro. Darījumu bija paredzēts noslēgt līdz 2019.gada septembra beigām. Vienlaikus Latvijā «Livland Skog» izvēlējusies saglabāt īpašumu, kurā tā audzē Ziemassvētku eglītes, kā arī dažus no pirmajiem iegādātajiem īpašumiem. "Livland Skog» pieder meži Latvijas ziemeļos.

Lai popularizētu Rīgu kā interesantu un tradīcijām bagātu galamērķi, šodien, 14.novembrī, ceļojumu no Pierīgas meža uz Briseli uzsākusi īpaša egle. Izrotāta ar latviskiem simboliem, Rīgas egle būs centrālais objekts Briseles Ziemassvētku festivālā, kuru apmeklē tūkstošiem cilvēku no visas pasaules, informēja Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja pārstāve Anna Blaua.

18,3 metrus garā egle augusi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži Tīreļu mežniecībā Babītes novadā. Savu galamērķi tā sasniegs 20.novembrī, kad svinīgā gaisotnē tā tiks sagaidīta un izgreznota. Savukārt, 28.novembrī Briseles Lielajā laukumā (Grand Place) notiks Rīgas egles oficiālā atklāšana, kas būs daļa no lielā ziemas festivāla Plaisirs D’Hiver atklāšanas pasākuma.

Lai akcentētu tradīcijām bagāto Rīgas vēsturi, par egles rotājumiem izvēlēti vairāki simboli – katrs ar savu nozīmi un vēstījumu Briselei. Māras krusts – laimes simbols, kas izsenis izmantots, lai sargātu materiālo labklājību; Atslēga, kas vizuāli atgādina lāsteku, vienlaicīgi simbolizējot leģendām apvīto Rīgas atslēgu; Rīgas ģērboņa sakrustotās atslēgas, kas gādā par aizsardzību, kā arī rotājums Rīga.

Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro iedegta pasaulē lielākā peldošā Ziemassvētku egle, vēsta metro.co.uk. Šajā ceremonijā, kurā bijusi arī mūzika un uguņošana, klāt bijuši tūkstošiem skatītāju.

Šī svētku egle sver 542 tonnas un tās garums ir 85 metri.

Milzīgā būve novietota uz 11 milzīgām platformām, kas atrodas Rodrigo de Freitas lagūnā. Ziemassvētku egles rotāšanā izmantots 3,1 miljons gaismiņu, kā arī pasaku tēli.

To, ka šī ir pasaulē lielākā peldošā egle, apstiprinājusi arī Ginesa pasaules rekordu komanda.

Ceremonija iezīmējusi Ziemassvētku oficiālo sākumu pilsētā.