Ja tiks palielināts nodevas apmērs, budžetā varētu iekasēt vairāk nekā 115 milj. Ls, kas ir teju sešas reizes vairāk nekā pērn iekasētie 20 milj. Ls.
Tā liecina Db veiktie aprēķini, ņemot par pamatu, ka uz 1. oktobri Latvijā bija reģistrēts vairāk nekā 1,151 milj. automašīnu. Savukārt to, ka šādas sarunas notiek, apstiprināja Satiksmes ministrijas preses centrs un ministra padomnieki. Līdzko Db sāka sīkāk interesēties par iespējamo nodevas palielināšanas apjomiem un izlietošanas mērķiem, amatpersonas sarunās kļuva izvairīgākas, norādot, ka tas ir tikai idejas līmenī.
Šobrīd tikai ideja
Kā norāda satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lansmanis, pašlaik ministrijā un nozares speciālistu vidū tiek diskutēts par ikgadējās transportlīdzekļu nodevas palielināšanu. «Tas, protams, nenotiks šodien vai rīt, bet diskusijas par šo tēmu ir sākušās,» tā G. Lansmanis. Viņš skaidro, ka budžeta līdzekļi ir nepietiekami, lai finansētu esošo ceļu infrastruktūras attīstību un būvētu jaunus ceļus, turklāt arī nākamā gada budžetā ir ievērojams ES fondu līdzekļu samazinājums autoceļiem. «Nevaram dzīvot no budžeta līdzekļiem un prasīt, lai pensionārs vai ne auto īpašnieks maksātu par ceļiem, kurus viņš neizmanto,» uzskata G. Lansmanis. Tāpēc ideju līmenī tiek izskatīti risinājumi, kā iegūt papildu līdzekļus autoceļu uzturēšanai. Tas, par cik varētu palielināties valsts nodeva, nav zināms, bet nozarē klīst runas, ka tā varētu palielināties pat vidēji 100 Ls robežās gadā. To gan pašlaik neapstiprina ministrijā. «Vai tā būs 100, 200 Ls, par to vēl pāragri runāt, bet diskusija notiek,» norāda G. Lansmanis. Arī A. Šlesers norāda, ka transporta jomas ekspertiem ir uzdots, lai tiktu izanalizēti pasaulē strādājošie modeļi saistībā ar ceļu uzturēšanas finansēšanu. Pēc tam ekspertiem būs jāizvērtē, vai ir iespējams kādu no tiem ieviest arī Latvijā utt. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā, lai ceļu izbūves un rekonstrukcijas darbos iesaistītu privātos uzņēmējus. Kā Latvijas Ziņu kanāla raidījumā Ekspertīze atzina a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Tālis Straume, viens no risinājumiem ir valsts un privātās partnerības projekti, jau šobrīd aktīvs darbs noris pie ceļa posma Rīga - Sēnīte, bet vēl četri projekti tiek gatavoti, un jau nākamais varētu tikt plānots uz 2009. gadu. T. Straume arī norāda, ka pēdējos gados budžets ceļu infrastruktūras uzlabošanai ir pieaudzis, bet iepriekšējos gados tas bijis nepietiekams, tāpēc arī ceļu kvalitāte ir strauji pasliktinājusies.
Vairāk nekā miljons
Tomēr, ja nodeva tiek palielināta, cilvēkiem jārēķinās ar papildu izdevumiem. Turklāt jāņem vērā tas, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā esošā statistika uzrāda vairāk nekā 1 milj. reģistrētu transportlīdzekļu. Tātad, palielinot nodevu, ceļu uzturēšanas budžetam varētu nākt klāt paprāvi naudas līdzekļi. Ar nosacījumu, ka vidēji nodeva pieaugs par 100 latiem uz transporta līdzekli, valsts gadā papildus iekasēs 115 milj. Ls.
Naudas trūkums
Lai arī finansējums autoceļu attīstībai pieaug, tomēr naudas pagaidām pietiekot vien 1. šķiras ceļiem. Šogad Latvijas autoceļu attīstībā no valsts un pašvaldību naudas kopumā tiks ieguldīti aptuveni 290 milj. Ls, pretstatā 177 milj. Ls vēl gadu iepriekš. Lauvas tiesu no šim gadam paredzētā finansējuma nodrošinās valsts budžeta līdzekļi - 218.9 milj. Ls. 2008. gadā no valsts budžeta ceļu infrastruktūras sakārtošanai vien paredzēts izlietot 236.7 milj. Ls. Papildus tam ar teju 35 milj. Ls valsts dotācijās tiks līdzfinansēta Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešana autoceļu jomā. Bez valsts budžeta naudas lielas summas infrastruktūras attīstībā tiek ieguldītas arī no ES līdzekļiem - 2007. gadā kopumā vien plānots apgūt nedaudz vairāk kā 100 milj. Ls.
Nepietiek līdzekļu
A. Šlesers gan norāda, ka finansējums arvien ir nepietiekams ? sevišķi, lai atrisinātu problēmas ar 2. šķiras autoceļiem. Proporcija starp nepieciešamo un reāli pieejamo naudas summu arvien ir pārāk liela. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka otrās šķiras autoceļu seguma atjaunošanai ik gadu ir nepieciešami aptuveni 85 miljoni latu, lai arī šobrīd reāli tiek piešķirti vien 12 milj. Ls gadā. ?Viens no iemesliem nepietiekamajam finansējumam ir milzīgā inflācija valstī. Lai gan finansējums autoceļu sakārtošanai pēdējos gados ir strauji pieaudzis, tomēr paralēli pieaug arī ceļu būves izmaksas, kas sarežģī SM plānus. Augsto izmaksu dēļ par esošo finansējumu nav iespējams realizēt plānotos darba apjomus. Satiksmes ministrs pieļāva, ka daļēji pie strauji augošām ceļu būves izmaksām ir vainīgas arī pašas kompānijas, kas pieprasot nepamatoti lielu samaksu par būvdarbiem. A. Šlesers uzskata, ka viens no risinājumiem varētu būt uzņēmumu konsolidācija un apvienošanās kādu konkrētu objektu realizācijai, kas varētu samazināt izmaksas un veicināt ceļu būves nozares konkurētspējas attīstību.
Transporta nozarei bažas par naudas izšķērdēšanu, tarifi varot kāptTransporta nozares speciālisti ir nobažījušies, ka no nodevas iegūtā nauda viņiem tiks «nozagta» un reāla ceļu infrastruktūras uzlabošana nenotiks.
Vienlaikus Db aptaujātie transporta nozares uzņēmēji norāda, ka 100 latu lielāka nodeva uz automašīnu ir būtisks izmaksu pieaugums, ko segt būs iespējams, vienīgi palielinot pakalpojumu tarifu gan pasažieru pārvadājumiem, gan taksometru pakalpojumiem, gan kravu pārvadājumiem. «Acīmredzot vīri tur augšā nolēmuši iznīcināt arī transporta nozari Latvijā. Lielie jau izdzīvos, bet uzņēmums ar divām vai trijām mašīnām diez vai varēs savilkt galus kopā, ja ņem vērā, ka izmaksas jau aug pilnīgi visam, bet nodevas tiek domātas arvien jaunas un jaunas,» sašutis ir Latkargo īpašnieks Imants Mukāns, uzsverot, ka bankrotējošo kompāniju vietā tirgū ienāks igauņu un lietuviešu uzņēmumi. Uzņēmēji uzsver: ja tiešām tiks pacelta transportlīdzekļu nodeva, tad iegūtās naudas sadales procesam ir jābūt maksimāli caurspīdīgam, lai nauda tiešām arī tiktu izlietota ceļu infrastruktūras uzlabošanai. «Cerams, iegūtā nauda tiks izmantota ceļu uzlabošanai. Ja tā nebūs, tad tā būs kārtējā uzņēmējiem nozagtā nauda,» norāda Rīga Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs, kurš atgādina, ka savulaik jau ticis solīts, ka degvielas akcīzes nodoklis tiks izmantots ceļu infrastruktūras uzlabošanai, tomēr kaut kādi manāmi uzlabojumi esot parādījušies tikai līdz ar ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti. «Man ir tādas nelabas aizdomas, ka galu galā atbildīgās institūcijas izveidos 10 komisijas un padomes, kas tad arī lielu daļu tās naudas iztērēs. Ja nauda aizies ceļiem, tad tas vēl būtu labi, jo par visu mūsdienās ir jāmaksā,» uzsver G. Aksjonovs. Uzņēmēji arī ir neizpratnē, kāpēc apstākļos, kad valdība un valsts ir izsludinājusi taupības režīmu, paralēli tiek spriests par jaunas būtiskas nodevas ieviešanu, kas izmaksu ziņā skars visus valsts iedzīvotājus un uzņēmumus. Iedzīvotāju vidū attiecībā uz ceļu būves projektiem ir liela «aizdomu ēna». Neizpratnē ir arī auto tirgotāji, kuri uzsver, ka Latvijā auto uzturēšanas izmaksas jau šobrīd ir lielākas nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. «Šī ideja ir pilnīgi neloģiska. Tas nav risinājums vienkārši akli celt nodokļus,» norāda Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas prezidents Agris Staņēvičs. «Valsts atkārtoti var radīt precedentu, kas atstāj destruktīvu iespaidu uz tirgus attīstību, samazinot nodokļu un nodevu ieņēmumus,» tā SIA Veho valdes priekšsēdētājs Raimonds Dūda.
