Transports un loģistika

20 % airBaltic biļešu ir lēto cenu kategorijā

Ainars Sedlenieks [email protected], 15.06.2004

Jaunākais izdevums

Latvijas aviosabiedrība airBaltic pārdod aptuveni 20% lēto biļešu, tādējādi dodot iespēju šogad aptuveni 100 tūktošiem pasažieru ceļot ar biļetēm, kuru cena vienā virzienā atkarībā no maršruta ir 33 Ls, 39 Ls, 49Ls ar lidostu nodevām. Šis pasažieru skaits ir ievērojami lielāks nekā jebkuras citas aviosabiedrības uz un no Rīgas pārvadāto pasažieru skaits gada laikā. "Ieviešot vienvirziena biļešu cenu struktūru un arī jaunu pasažieru apkalpošanas koncepciju, mēs gaidījām patērētāju tiesību aizsardzības institūciju interesi par airBaltic darbību. Diemžēl šī interese ir radusies pēc atsevišķu deputātu un amatpersonu iniciatīvas, kurus interesē nevis nopietni aviosabiedrības attīstības jautājumi, bet gan iespēja lidojuma laikā bez maksas baudīt sviestmaizi," saka airBaltic prezidents Bertolts Fliks un piebilst, "mēs esam priecīgi, ka pēdējo divu gadu laikā airBaltic ir izdevies ieviest efektīvi strādājošu vienvirziena biļešu modeli ar cenām, kas ir konkurētspējīgas ne tikai aviācijas sektorā, bet arī autotransporta un dzelceļa pārvadājumos. Gribu uzsvērt, ka airBaltic vienvirziena biļešu cenu modelis ar zemām cenām ir pastāvīgi strādājoša sistēma nevis īstermiņa reklāmas akcija." airBaltic pašreizējā biļešu cenu politika ir bijis viens no svarīgākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmējis pasažieru pieaugumu lidostā Rīga. Pārvadāto pasažieru statistikas dati uzskatāmi parāda straujo pieaugumu, kas kopš 2004.gada sākuma ir bijis vidēji 50% mēnesī salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tas nozīmē, ka pasažieri ļoti pozitīvi reaģē uz airBaltic piedāvājumu. "airBaltic tikai šī gada pavasarī ieviesa jauno pasažieru apkalpošanas konceptu pretēji daudzām citām pasaules aviosabiedrībām, kas to izdarīja jau krietni agrāk. Beidzot būtu jālauž priekšstats par to, ka lidojums ir ekskluzīvs pakalpojums. Lidojums ir tikai viens no pārvietošanās veidiem, tiesa gan - ātrākais un ērtākais. Šodienas aviācijas industrijā aviosabiedrības galvenais uzdevums ir koncentrēties uz lidojumu drošību, plašu maršrutu tīklu, ērtiem lidojuma laikiem un savienojumiem. Nav nekāda juridiska pamata aviosabiedrībai uzlikt par pienākumu nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus lidojuma laikā. Tā ir aviosabiedrības brīva izvēle. airBaltic, izprotot situāciju, ir izvēlējusies visoptimālāko risinājumu – ekonomiskajā klasē piedāvāt iespēju nopirkt gan ēdienu, gan dzērienus," skaidro B. Fliks. Kopš airBaltic ieviesa vienvirziena biļetes, aviosabierības reklāmās pasažieri tiek informēti par airBaltic piedāvājumu atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai, kas būtībā ne ar ko neatšķiras no citu pasaules aviosabiedrību reklamēšanās veida. Papildus reklāmai airBaltic informē pasažierus par iespēju ekonomiskajā klasē iegādāties ēdienus un dzērienus par maksu rezervējot biļeti, kā arī aviosabiedrības interneta lapā airbaltic.lv Tāpat airBaltic jau savlaicīgi pirms jaunā pasažieru apkalpošanas koncepta ieviešanas informēja par to masu medijus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

flyLAL un airBaltic uz kara takas

Oskars Prikulis, 67084403, 01.10.2008

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skandināvu SAS nolēmis pārdot Latvijas airBaltic

Oskars Prikulis, Db, 15.08.2008

Stratēģija šobrīd aviokompānijai nemainās. Tas arī neietekmēs aviokompānijas izaugsmi,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks, komentējot otra lielākā akcionāra SAS paziņojumu par vēlmi pārdot aviokompānijas akcijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kinoteātra "Rīga" Repertuārs 14.09. - 20.09.07.

, 06.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic aviotirgus globālās krīzes un finansiālo rezultātu dēļ gada laikā zaudējis lielu daļu savas vērtības. Db jau vēstījis, ka airBaltic šogad ieguldījis lielus līdzekļus izaugsmē un jaunu maršrutu atklāšanā, kas vēl nav pilnībā atspoguļojies rezultātos. Netiek gan atklāts, cik lieli bijuši airBaltic ieguldījumi un investīcijas jaunu maršrutu atvēršanā. Pirmajā pusgadā tika atklāti 13 jauni lidojumu maršruti (10 no Rīgas, 3 no Viļņas).

Pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm airBaltic vērtība šobrīd ir vien no 10 līdz 25 miljoniem latu, pretstatā 50 līdz 70 miljoniem latu vēl gadu iepriekš. Investīciju bankas Prudentia aprēķini liecina, ka airBaltic vērtība šobrīd lēšama vien 10 miljonu latu apmērā, kamēr gadu iepriekš aviokompānijas vērtība tika novērtēta 70 miljonu latu apjomā. Finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars eksperts Jānis Pinnis norāda, ka saskaņā ar viņa pārstāvētās kompānijas aprēķiniem airBaltic vērtība varētu būt kritusies uz pusi - no 50 miljoniem latu uz 23 līdz 25 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Biļešu serviss” 27.martā iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojam (UIB) iesniegumu, kurā apstrīd Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) lēmumu par atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” uzvarētāju – SIA “Biļešu paradīze”.

SIA “Biļešu serviss” iesniegumā UIB norāda, ka SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums ir nepamatoti lēts, LNKC acīmredzami kļūdaini vērtējis SIA “Biļešu paradīze” finanšu piedāvājumu un nesniedz SIA “Biļešu serviss” informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos. Ja LNKC būtu ievērojis Publiskā iepirkuma likuma (PIL) 37.panta otrās daļas 2.punkta, 41.panta pirmās daļas un 53.panta prasības piedāvājumu vērtēšanas gaitā, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtu noraidāms un SIA “Biļešu serviss” ar lielāku piešķirto punktu skaitu būtu ieguvis tiesības slēgt Konkursa iepirkuma līgumu.

Dziesmu un deju svētku biļetes tirgos Biļešu paradīze 

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu...

SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine skaidro, ka iesniegumā UIB norādīti vairāki faktori: "Viens no tiem - konkursa uzvarētāja piedāvājums ir nepamatoti lēts, vairāki pakalpojumi tiek piedāvāti par EUR 0,00, neņemot vērā ne personāla, ne tehniskā nodrošinājuma izmaksas. Piemēram, SIA “Biļešu paradīze” savā piedāvājumā EUR 0,00 cenu norādījis tādās sadaļās, kā: - Biļešu elektroniskās kontroles uzraudzības personāla izmaksas (Kritērijs D),- Izbraukumu tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas (Kritērijs E),- Biļešu un ielūgumu sagatavju cena (izdrukas un elektroniskā veidā ar vai bez norādītas vērtības (cenas)) (Kritērijs G).Citiem vārdiem sakot, par velti piedāvā šajās finanšu piedāvājuma pozīcijās algojamo personālu un aprakstītās darbības. Acīmredzams, ka EUR 0,00 cena šajos kritērijos nespēj segt kaut minimālākās darba spēka izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar darbinieku sociālo aizsardzību un tiesībām. Šāda nepamatoti lēta cena pārkāpj piemērojamos darba tiesību un darba aizsardzības standartus un ir pamats piedāvājuma noraidīšanai PIL 53. panta ceturtās daļas kārtībā. Tas pats attiecas uz vairākiem citiem kritērijiem, kur nav iekļautas izmaksas jeb piedāvājumā norādītā cena ir EUR 0,00 – izbraukuma tirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanai, biļešu un ielūgumu sagatavju sagatavošanai.

Pie tam, vairākās sadaļās norādot cenu EUR 0,00, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtībā “salauž” konkursa uzvarētāja noteikšanai paredzēto matemātisko formulu, kura acīmredzami nav paredzēta gadījumam ar EUR 0,00 cenu, kā rezultātā visi citi piedāvājumi neatkarīgi no to summas ir vērtējami ar 0 punktiem, kas nav samērīgi. Tādā veidā ir pārkāpts PIL 2. panta 2. punktā nostiprinātais un IUB un tiesu praksē regulāri konkretizētais vienlīdzīgas attieksmes princips. Tāpat SIA “Biļešu serviss” nav saņēmis pieprasīto informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos.”

Izvērtējot visus faktorus, SIA “Biļešu serviss” iesniedzis UIB lūgumu atcelt atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” rezultātus un atkārtoti vērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fliks: vakardienas kratīšana bija «totāli lieka»

Ritvars Bīders, 27.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dziesmu un deju svētku biļetes nav saņēmuši teju 500 cilvēki

LETA, 06.03.2018

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča (no kreisās) un Biļešu paradīzes direktors Ēriks Naļivaiko.

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rungainis: tiek ietekmēts Prudentia darbs, lai pasteidzinātu airBaltic pārdošanu

Nozare.lv, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Interneto partneris, kurai Latvijā pieder avioreisu biļešu tirdzniecības vietne Flysiesta.lv, uz laiku pārtraukusi Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biļešu tirdzniecību visās 12 valstīs, kurās kompānijai ir savas aviobiļešu tirdzniecības vietnes internetā. airBaltic to noliedz, sakot, ka aizliegumu piemērojusi pati.

Interneto partneris paziņoja, ka tāds lēmums pieņemts, ņemot vērā masu medijos parādījušos informāciju par iespējamo airBaltic maksātnespēju. Kompānija informē, ka Latvijas lidsabiedrības biļešu tirdzniecība pārtraukta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un pārējās deviņās valstīs, kurās strādā Interneto partneris.

«Saistībā ar medijos izplatītajām baumām par iespējamo airBaltic maksātnespēju mēs nolēmām uz laiku pārtraukt biļešu tirdzniecību uz šis kompānijas reisiem. Tā mēs vēlamies pasargāt savus klientus no iespējamajiem zaudējumiem. Tādēļ mēs iesakām priekšroku dot citu aviokompāniju piedāvājumiem. Mēs aktīvi sekosim līdzi informācijai medijos un citos kanālos un pieņemsim turpmākus lēmumus atkarībā no notikumu attīstības gaitas,» kompānijas paziņojumā presei citēts Interneto partneris direktors Andris Ramanausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic veiksmes stāsts - arī uz lidostas un aizdevēju rēķina

Dienas Bizness, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Delfi iegādājas Biļešu paradīzi

Lelde Petrāne, 05.06.2019

(No kreisās) Jānis Daube («Biļešu paradīze» līdzdibinātājs), Mari-Līsa Rītsalu («Ekspress Grupp» izpilddirektore), Ēriks Naļivaiko («Biļešu paradīze» līdzdibinātājs), Signe Kukina («Ekspress Grupp» finanšu direktore), Konstantīns Kuzikovs (Delfi.lv izpilddirektors).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas biļešu pārdošanas uzņēmums pēc mātes uzņēmuma Baltic Ticket Holdings AS datiem 2008. gadā Latvijā pārdeva 756 tūkstošus biļešu un Igaunijā – 810 tūkstošus biļešu.

Pagājušā gada rudenī šis biļešu iepriekšpārdošanas tīkls paplašinājās un sāka darbību arī Lietuvas tirgū.

"Neraugoties uz pesimistiskajiem apstākļiem un daudzos ekonomikas sektorus piemeklējušo straujo lejupslīdi, Biļešu servisa un tā Igaunijas māsas uzņēmuma Piletilevi sasniegtos rezultātus var uzskatīt par ļoti labiem. Pārdotais biļešu skaits Latvijā vairāk vai mazāk ir saglabājies tādā pašā līmenī, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un papildus uzņēmumam izdevies spert pirmos spēcīgos soļus Lietuvas tirgū, kur pašlaik pēc biļešu punktu aprēķiniem esam kļuvuši par lielāko biļešu pārdevēju," apgalvo Baltic Ticket Holdings AS attīstības vadītājs Jānus Beilmans (Jaanus Beilmann).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šlesers noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo airBaltic akcionāru līgumu

LETA, 11.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

«Jauna airBaltic» veidošanas izmaksas līdzvērtīgas nepieciešamajiem ieguldījumiem «vecajā airBaltic»

Līva Melbārzde; Dace Preisa, 22.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nacionālās aviokompānijas dibināšana valstij izmaksātu 40 līdz 70 miljonus eiro, kas ir summa, kas pielīdzināma patlaban nepieciešamajiem ieguldījumiem airBaltic. Līdz ar to jāvērtē, vai ieguldīt uz ļoti lieliem riskiem airBaltic vai veidot jaunu nacionālo lidsabiedrību, kurā būtu pārliecība, par finanšu plūsmām.

Tā, komentējot premjera Valda Dombrovska izteikumus par to, ka paralēli airBaltic restrukturizācijas plānam tiks izvērtēta iespēja dibināt jaunu aviokompāniju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jau vēstīts, ka izskanējusi informācija, ka nepieciešamais ieguldījumu apjoms airBaltic ir 50 līdz 70 miljoni latu.

Neatmet cerības glābt airBaltic

Tomēr Augulis uzskata, ka airBaltic izdosies saglābt. Jāizmaina akcionāru līgums un jāatgūst kontrole par finanšu plūsmām, lai būtu vērts investēt šajā uzņēmumā, norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

«airBaltic» lido uz Milānu

Aivars Mackevics [email protected], 29.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 1. maijā Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz vienu no tūristu iecienītākajām pilsētām Itālijā, industrijas centru – Milānu (Malpensa lidostu). Tādējādi airBaltic paplašina savu maršrutu tīklu ar jau deviņpadsmito tiešo reisu un ir pirmā aviosabiedrība, kas nodrošinās regulārus tiešos lidojumus starp Rīgu un Milānu. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē lēmumu tiešā reisa atklāšanu uz Milānu:" airBaltic atbilstoši saviem solījumiem, īsteno maršruta tīkla paplašināšanu. Ņemot vērā pastāvošo tūrisma tirgus konjunktūru, vēlamies radīt maksimāli izdevīgus ceļojuma maršrutus dienvidu virzienā, kas līdz šim izpalika. Tiešos lidojumus uz Milānu uzsākam tāpēc, ka pētījumi liecina par pietiekami lielu pasažieru plūsmu starp Latviju un Itāliju. Domāju, ka ir tikai saprātīgi, ka airBaltic piedāvā konkurētspējīgu ceļošanas alternatīvu jau pastāvošajam piedāvājumam tirgū," un piebilst, "pēc pasažieru skaita būtiskā pieauguma, kas aprīlī, piemēram, sasniegs pāri par 70%, secinām, ka ceļotāji ir pozitīvi novērtējuši mūsu cenu piedāvājumu, ērtos lidojumu grafikus un plašo maršrutu tīklu. Gan pasažieru statistika, gan arī atzinīgās atsauksmes liecina, ka mūsu pasažieri kopumā ir apmierināti arī ar servisa konceptu, ko airBaltic ieviesa šī gada pavasarī." Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Milānu trīs reizes nedēļā - otrdien, ceturtdien un sestdien. Šī maršruta biļešu cenu struktūra būs vienvirziena tāpat kā vairumam airBaltic maršrutu. Biļešu cenas lidojumiem uz Milānu būs no 49 LVL (ar lidostu nodevām) vienā virzienā. airBaltic lidos uz Milānu ar 120 - vietīgo Boeing 737 tipa lidmašīnu un lidojuma ilgums būs ap 2 stundām un 40 minūtēm. airBaltic biļešu pārdošanas aģentūrai jaunas telpas Biļetes uz airBaltic lidojumiem var iegādāties airBaltic biļešu pārdošanas aģentūrā, kas maijā savas durvis vērs Berga Bazārā, Elizabetes ielā 85a, kā arī biļešu pārdošanas aģentūrā starptautiskajā lidostā “Rīga”, aviosabiedrības interneta lapā http://www.airbaltic.lv/, kā arī ceļojumu aģentūrās. Avots: airBaltic

Komentāri

Pievienot komentāru