Citas ziņas

2007. gada Vārds - „ēnstrādnieks”

, 23.01.2008

Jaunākais izdevums

Šodien, 23.janvārī, paziņots 2007. gada Vārds, Nevārds un Spārnotais teiciens. Žūrija ar prieku ievērojusi jauniešu radoši rotaļīgo spēju jaunām parādībām izdomāt asprātīgus un latviskus jaunvārdus, piemēram, anglicisma “strings” aizvietojums - “aukliņbiksītes, diegabikse, striķene".

Kā liecina sniegtā informācija medijiem, par 2007. gada Vārdu atzīts „ēnstrādnieks” – viegli izprotams un ļoti aktuāls jaunvārds nelegāli nodarbinātas personas apzīmēšanai, īss, ērts un pēc latviešu valodas īpatnībām pareizi darināts. To pieteikusi www.jelgavniekiem.lv redakcija – šis vārds jau plaši atkārtots un lietots žurnālistikā. Tas asociējas ar vārdu savienojumu “ēnu ekonomika”, ar ko tam nozīmes ziņā ir radniecība.

Izskatot saņemtos ierosinājumus, žūrijas interesi saistīja arī citi jaunvārdi, it sevišķi “virsruna” kinofilmas ierunājums kādā citā valodā, ja diktora balss skan "pa virsu" un “tērzētava” (“čata” vietā), “paudums” (pateiktais). Tā pat arī “pulksteniski un pretpulksteniski”, “ābolītis” (apzīmējot “@”) un “vārdene” (Janīna Kursīte: precīzāk izsaka neakadēmiskās latviešu valodas krājuma ideju nekā ’vārdnīca’), kā arī daudz šīs vārdenes vārdu: īdenis – ZA vējš, plūdenis – ZR vējš, sausenis – DA vējš, valdzenis – DA vējš.

Žūrija ar prieku ievērojusi jauniešu radoši rotaļīgo spēju jaunām parādībām izdomāt asprātīgus un latviskus jaunvārdus, tā itin trāpīgais anglicisma “strings” aizvietojums “aukliņbiksītes, diegabikse, striķene (ir gan ģermānisms)”.

Par 2007. gada Nevārdu atzīts „siera produkts” – domāts „sierveida izstrādājums”. Pērngad Latvijas veikalos parādījies neveiklais dažu veidu siera apzīmējums, kas mulsina un kaitina pircēju. Šajā vārdkopā izpaužas vairākas nelaimes, kas saistītas ar apzīmējuma burtisku pārcelšanu no angļu valodas: angļu vārds “product” ir tā sauktais tulkotāja viltusdraugs: pirmām kārtām tas nozīmē ražojumu vai izstrādājumu, turpretī latviešu valodā vārds “produkts” pirmām kārtām nozīmē pārtikas produktus, kā arī garīga un fiziska darba vai procesa rezultātus. Tāpēc latviski, lai pienu nošķirtu no piena izstrādājumiem, nevajadzētu lietot vārdkopu “piena produkti”, jo arī pats piens ir produkts. Otrkārt, ar vārdkopu “cheese products” angliski apzīmē nevis tikai “neīstos” sierus, bet gan jebkādus sierus, un tādā nozīmē šo vārdkopu lieto arī Eiropas Savienības oficiālajos dokumentos.

No plašās saņemto nevārdu gūzmas pagājušā gadā īpaši bieži vai jaunā/īpaši nejēdzīgā lietojumā parādījušies šādi: „komunicēt un komunikācija” (ļoti izplatījies nevajadzīgs anglicisms sarunāties un citu labu latviešu valodas vārdu vietā), arī ”koments” (komentāra vietā), “kancelēt“ (no angļu cancel), merčendaizings, blogs/blogot, antidots (pretinde), “čekliste”, „aktivitāte” (piem. sarīkojuma vietā), “Top 10“(domāti desmit labākie), “pīār/PR” (sabiedrisko attiecību vietā).

Arī šogad gada nevārda titulam izvirzīti dažādi žargonvārdi, īpaši bieži “ierēkt”, bet arī “ievērtēt”, “iehalot”, izčekot”.

Vairāk nekā citus gadus saņemti sabiedriski polītiskas nozīmes ierosinājumi gada nevārda nominācijai, tām piemēram “pateicība” (smalks apzīmējums kukulim), “stukačs” (apzīmējot nozieguma liecinieku), “kvaukšķi”, “stipendijas”, “robežlīgums” un taml.; Līdzīgi arī daži ierosinājumi gada vārdam “pļāpātuve” (vārds radies polītiskā kontekstā (Saeima)) vai “lietussargi” to jaunā nozīmē.

Daži vārdi arī nominēti vairākās kategorijās vienlaikus, tostarp: dižpārdoklis (“bestsellers”),

pogle (tastatūra, klaviatūra).

Par 2007. gada spārnoto teicienu izraudzīts „bojāts horizontālais taimkods” – teiciens, kas sevī iemieso pēdējā gada vairīšanos no patiesības.

Spārnotie teicieni katrs savā veidā atspoguļo kādu spilgtu pagājušā gada notikumu. Tostarp ierosinājumu ir šādi: „virs vairākām galvām karājas Dāmokla zobens” (Vaira Vīķe-Freiberga Saeimas atvadrunā), “Lūdzu nemelojiet manā vietā” (J. Urbanovičs), “Es šodien negribu melot tiešā ēterā” (A. Šlesers). “Kas es esmu?” (V. Zatlers), “Katrs latvietis ir zelta vērts.” (J, Kukainis), “ar mirdzumu visās vietās” (G. Ulmanis par E. Zalānu), “Es esmu stabilitātes garants” un “treknie gadi” A. Kalvītis. “Dažreiz spiež arī lai izspiestu” (I. Viņķele), “Tam džekam ir reālas problēmas!” (E. Zalāns), “mutes caureja” vai “runas nesaturēšana”, “vecie vēži vecā kulītē”, “es esmu pele” (I. Emsis), “valsts pirmais trusis” un tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Darba inspekcijas vadītājs: sabiedrība kļūst iecietīgāka pret nereģistrēto nodarbinātību

Lelde Petrāne, 27.10.2011

Valsts darba inspekcijā notiek preses konference par rezultātiem nereģistrētās nodarbinātības pasākumu plāna īstenošanā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija šī gada pirmajos deviņos mēnešos atklājusi divkārt vairāk ēnstrādnieku nekā pērn šajā pašā laika periodā, turklāt nelegāli nodarbināto vidū parādās aizvien vairāk jaunu cilvēku. Uzņēmumiem piemērots arī divkārt lielākas soda naudas – pusmiljona latu apmērā.

Visvairāk ēnstrādnieku strādājuši būvniecības nozarē – 456 cilvēki. Otrajā vietā ir apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.), kur bez rakstveida darba līguma nodarbināti 359 cilvēki, savukārt trešo vietu pēc nereģistrēti nodarbināto skaita – 351 ēnstrādnieks – dala divas nozares: tirdzniecība un individuālo pakalpojumu sniegšanas sfēra.

2011. gada deviņos mēnešos vairāk nekā divas reizes pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms - piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 581 365 (pērn šajā pašā laika periodā Ls 251 520). Tas skaidrojams ar ēnstrādnieku skaita palielināšanos un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumu pieaugumu, skaidro inspekcija. Ja pērn deviņos mēnešos atkārtoti nereģistrētās nodarbinātības gadījumi konstatēti piecos uzņēmumos, tad šogad - 23 uzņēmumos. Kopumā par atkārtoti nereģistrētu darbinieku nodarbināšanu pērn deviņos mēnešos Darba inspekcija piemērojusi administratīvos sodus Ls 25 000 apmērā, savukārt šogad – Ls 131 500 apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Palielinājies ostās pārkrauto kravu apjoms

, 29.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ostu darbībā pieaugums

, 04.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Informācija par izmaiņām tiesību aktos, kas stāsies spēkā no 1.janvāra

, 27.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā nereģistrē Helovīnu uzņēmumos, toties ir Melnais Pēteris un Spoks

Gunta Kursiša, 31.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot Visu svēto dienas jeb Helovīna (Halloween) popularitātei arī Latvijā labu laiku pirms svētkiem veikalu plauktos iegulst spokainas maskas un cita veida atribūtika, savukārt izklaides vietās tiek organizēti tematiski pasākumi. Tomēr, kā atklājās Lursoft veiktā pētījumā, Latvijas uzņēmēji nesteidz dibināt firmas, kuru nosaukums ietvertu vārdu Helovīns, toties ir reģistrēti tādi skanīgi nosaukumi kā Melnais Pēteris un Spoks.

Latvijā nav reģistrēts neviens uzņēmums vai organizācija, kuru nosaukumā būtu vārds Halloween, liecina Lursoft apkopotie dati. Tādēļ, ņemot vērā pēdējos gados arī Latvijā nokļuvušo amerikāņu tradīciju - bērniem izjokot apkārtējo namu kaimiņus, Lursoft apkopoja datus par uzņēmumiem, kuru nosaukumā ietverts vārds «joks». Izrādījās, ka Latvijā ir reģistrēts tikai viens uzņēmums, kura nosaukumā ir šis vārds – V. Pētersona firma Joks, kas atrodas Amatas novadā un reģistrēta 1994. gadā, kā arī viens komersants, kura nosaukumā šis vārds minēts daudzskaitlī – I. Mortuļevas individuālais uzņēmums Joki, kura juridiskā adrese reģistrēta Limbažos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ostapenko oficiāli piesaka kā Aļonu; Latvijā vārdu maina arvien vairāk cilvēku

Dienas Bizness, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiek meklēts gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

, 27.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju jau piekto reizi aicina meklēt gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Gada vārds – spilgtākais un trāpīgākais pēc latviešu valodas likumībām veidotais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai popularitāti atguvis 2007. gadā.

Gada nevārds – nejēdzīgākais darinājums vai nevajadzīgākais svešķermenis, kas valodā parādījies vai manāmi izplatījies 2007. gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas šajā gadā plaši lietots ar visneiederīgāk vai visnevajadzīgāk sagrozītu nozīmi (piemēram, pēc citu valodu parauga).

Gada spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2007. gadā.

Sūtītājus lūdz, ja iespējams, norādīt kur vārds vai teiciens dzirdēts, kādā publikācijā tas lasīts un kādā sakarībā lietots. Lūdz minēt arī sūtītāja vārdu, uzvārdu un adresi (vēlams arī e-pasta adresi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā reģistrēta 11 391 amatpersona ar vārdu Jānis

Gunta Kursiša, 20.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti četri aktīvi uzņēmumi, kuru nosaukumos minēts vārds siers, 36 uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumos ietverts vārds alus un divas biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds ugunskurs, liecina Lursoft apkopotā informācija.

58 Latvijā reģistrēti un aktīvi uzņēmumi, kuru nosaukumā ir vārds līgo, 65 uzņēmumu nosaukumā ietverts vārds ozols, savukārt 20 uzņēmumu nosaukumā – vārds ozoliņš.

Vārds Jānis ietverts 109 uzņēmumu un organizāciju nosaukumā, savukārt vārds Līga - 88 aktīvu uzņēmumu un organizāciju nosaukumā.

Vairāk nekā deviņiem tūkstošiem Latvijā reģistrēto uzņēmuma dalībnieku vārds ir Jānis, savukārt vairāk nekā 11 tūkstoši ar šādu vārdu ir uzņēmumu amatpersonas. Retāk dalībnieku un amatpersonu vidū sastopamas Līgas – šobrīd ar šādu vārdu reģistrētas 995 amatpersonas un 715 dalībnieces, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mīlētākais zīmols jau otro gadu pēc kārtas ir Nokia, secināts DDB Brand Capital pētījumā, raksta Diena.

Otrais mīlētākais zīmols ir Laima, bet trešais Hansabanka. No pirmā desmitnieka izkrituši TV3 un Ekselence, bet tajā ir parādījušies Maxima un CIDO.

Latvijas mīlētāko zīmolu TOP 20 (2008. gadā):

2.Laima (2007. gadā - 2.)

3.Hansabanka (2007. gadā - 3.)

4.Visa (2007. gadā - 5.)

5.Maxima (2007. gadā - 12.)

6.Fairy (2007. gadā - 8.)

7.Cido (2007. gadā - 11.)

8.LMT (2007. gadā - 4.)

9.LNT (2007. gadā - 6.)

10.Orbit (2007. gadā - 10.)

11.Google (2007. gadā - 19.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos «čekas maisos» atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.

Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar «čeku» faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās «maisos» esot pārsteigums.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.

Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumi saistīti ar tuvojošos Ziemassvētku tēmu, liecina Lursoft apkopotie dati.

Latvijā šobrīd reģistrēti:

9 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Ziema;

2 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Sniegs;

3 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Ziemassvētki;

64 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Rūķis;

54 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Rūķītis;

7 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Dāvana;

63 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Egle.

Apkopojot datus par organizāciju amatpersonām un dalībniekiem, kuru uzvārdos ietverts ar svētkiem saistīts vārds, secināts, ka visbiežāk uzņēmējdarbībā iesaistījušās personas ar uzvārdu Egle. Patlaban Lursoft datu bāzē reģistrēti 180 uzņēmumi, kuros kāda no amatpersonām ir ar šādu uzvārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā bez rakstveida līguma 841 uzņēmumā strādāja 2928 darbinieku, veicot pārbaudes, konstatējusi Valsts darba inspekcija (VDI).

Atkārtoti tika apsekoti 252 jeb 8,3% uzņēmumu, un atkārtota personu nereģistrēta nodarbināšana konstatēta 39 kompānijās.

2011. gadā VDI atklāja aptuveni tikpat nereģistrētās nodarbinātības gadījumu, tomēr 2011. gadā tika veikts par aptuveni diviem simtiem vairāk pārbaužu nekā pērn.

Pēdējo piecu gadu laikā zemākais ēnstrādnieku skaits tika reģistrēts 2009. gadā – 1211 ēnstrādnieki. 2009. gadā tika veikts arī lielākais VDI pārbaužu skaits – teju pieci tūkstoši.

Lielākais nereģistrētās nodarbinātības risks reģistrēts būvniecības nozarē, kur 2012. gadā atklāti 706 ēnstrādnieki. Salīdzinājumam – 2011. gadā būvniecības nozarē tika atklāti 713 nereģistrētās nodarbinātības gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pasniegtas balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2008. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Kopumā balvas tika pasniegtas astoņās nominācijās - vadošais uzņēmums vidējo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums vidējo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais eksportētājs, reģionu līderis, TOP piecsimtais - 500.vietas ieguvējs, kā arī TOP 10 veiksminieks.

Šis ir jau trīspadsmitais gads, kad laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft publicē Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 un apbalvo sekmīgākos Latvijas uzņēmumus, kuri pagājušajā gadā kāpinājuši apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sena latviešu gudrība māca, ka ass vārds sāp vairāk nekā pļauka. Mūsdienās cilvēki aizvien biežāk pārliecinās par šīs mācības patiesumu, tādēļ arī aizvien biežāk nākas piedomāt pie vārdu izvēles. Visslavenākais piemērs laikam jau ir vārds žīds, kurš spēj tik ļoti sāpināt, ka par tā lietošanu var piemērot pat kriminālsodu. Turklāt termiņš, kādu var dabūt par ebreja nosaukšanu šajā vārdā, ir krietni lielāks, nekā ja tam pašam ebrejam būtu vienkārši iecirsta pļauka. Tātad senlatviešu gudrība stāv pāri laika ritumam, savas pēdas atstājot arī modernās pasaules krimināltiesību praksē, un tas, protams, priecē. Bet citviet pasaulē netrūkst arī samērā amizantu gadījumu, pierādot, ka valodu padarīt nekaitīgu nav nemaz tik vienkārši. Vēl jo vairāk straujās informācijas laikmetā, kur nevainīgs zinātnisks termins pāris stundu laikā var kļūt par pazemojošu, rasistisku rupjību.

Vienu no pirmajiem zināmajiem vārdiem, ar kuru pazemot pēc nacionālās piederības principa, ieviesa jau senie grieķi. Visus, kuri nerunāja grieķiski, viņi augstprātīgi sauca par barbariem. Iesākumā gan tam nekāda sliktā nolūka nebija, jo barbar ir vienkārši skaņa, ar kādu grieķi atdarināja sev nepazīstamās valodas. Tāpat kā mazi bērni sauc suņus par vauvām, atdarinot rejas. Bet ar laiku šis vārds ieguva izsmejošu toni. Pēc līdzīgas shēmas savu slikto slavu un sabiedrības noraidījumu ieguvuši arī lielākā daļa mūsdienu aizliegto vārdu. Tā, piemēram, afrikāņus agrāk neviens nekautrējās dēvēt par nigeriem, jo niger ir pavisam parasts latīņu valodas vārds, kurš nozīmē melns. Toties tagad vēlme izrunāties latīniski draud ar tādu pašu reālu arestu kā bijušajā Padomju Savienības teritorijā publiski pasakot žīds (protams, ja vien šis vārds netiek pateikts atrodoties uz skatuves ar pielīmētu melnu bārdu un, vēlams, spēlējot lugā, kuras autors ir Blaumanis – tādā gadījumā tas vēl ir akceptējami).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pieauguši gan dzelzceļa, gan autotransporta kravu apjomi

, 18.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā 2007. gadā transporta nozares darbība bija veiksmīga. Pieauguši pārvadāto kravu apjomi gan pa dzelzceļu, gan ar autotransportu. Tomēr samazinājušies ir pasažieru pārvadājumi ar autotransportu un pilsētu elektrotransportu, bet ar dzelzceļa transportu saglabājušies iepriekšējā gada līmenī.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 52,2 milj. t. kravu, kas ir par 7 % vairāk nekā iepriekšējā gada 12 mēnešos.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 16,8%, sasniedzot 2 milj. t. Savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu ir palielinājušies. 2007. gada janvārī – decembrī starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 50,2 milj. t. kravu – par 8,3 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. 77,9 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu transportēja 37,7 milj. t. kravu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3,6 % un veidoja 1,4 milj. t. kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji reģistrējuši patriotiskus komercsabiedrību nosaukumus – Tēvzemes bruģis, Latvijas patriots un Latvija – mana Dzimtene

Gunta Kursiša, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā līdz šā gada novembra vidum Latvijā bija reģistrēti 834 uzņēmumi, kuru nosaukumā iekļauts vārds «Latvijā», savukārt valsts starptautiskais nosaukums «Latvia» iekļauts 1154 uzņēmumu nosaukumā. Tāpat Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar citiem patriotiskiem nosaukumiem, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, apkopojis Lursoft.

Latvijā ir reģistrētas arī 2066 biedrības un nodibinājumi, kuru nosaukumos iekļauts vārds «Latvija», savukārt starptautiskais «Latvia» iekļauts simts nevalstisko organizāciju vārdos.

Iekļaut savā nosaukumā Latvijas vārdu izvēlējušies vairāki lielākie Latvijas uzņēmumi, tostarp a/s Latvijas valsts meži, SIA Latvijas Mobilais Telefons, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvijas finieris, SIA Itera Latvija u.c.

Savukārt liela daļa sabiedrisko organizāciju, kuru nosaukumā iekļauts Latvijas vārds, veidotas ar patriotisku mērķi saliedēt iedzīvotājus, uzlabot dzīves vidi un kopīgiem spēkiem veicināt valsts labklājību un attīstību, novērojis Lursoft. Piemēram, 2010. gadā Rīgā reģistrēts nodibinājums Latvija aug, kura mērķis ir veidot meža nozarei labvēlīgas vides attīstību un izpratni par meža vērtību skolu jaunatnes vidū un pārējā sabiedrībā, savukārt biedrība Latvija – mana Dzimtene aizvadītā gada nogalē reģistrēta, lai veidotu saliedētu Latvijas sabiedrību neatkarīgi no etniskās piederības, tautības un dzimtās valodas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir zeme, kas dzied. Tā, protams, ir arī Prāta vētras, runājošo akmeņu un zilo govju zeme. Taču vēl mums ir arī Gauja. Patiesībā – divas. Viena tā, kas Vidzemē, otra – daudzos ofisos uz galda. Ivars Putniņš, uzņēmuma Capital valdes priekšsēdētājs, smejas – mūsu mazā gandža, kas uzjautrina ārzemniekus, savukārt daudziem datorlietotājiem tepat Latvijā liek sajust mazo ikdienas patriotismu.

picturegallery.db479c5b-c474-4ec4-a4e5-d9aec83cd88b

Uzņēmums Capital ražo galda datorus NEO, portatīvos datorus Gauja, un tieši mazie laptopi, kam dots Vidzemes skaistākās upes vārds, patērētāju apziņā ir nostājušies kaut kur līdzās šokolādes sieriņam Kārums un Laimas šokolādei. Lai gan Ivars Putniņš IT nozarē strādā jau 16 gadus, viņš it nemaz neatgādina tos datorcilvēciņus, kuri, ieurbušies datora ekrānā, lieliski pārzina visu Latvijas provaideru trafikus, bet nezina, ar kādu ātrumu automašīna drīkst pārvietoties pa apdzīvotām vietām. Sarunas laikā Ivars nepārtraukti smejas – par sevi, par citiem, par valsti un ierēdņiem, par «kāsīšiem» un rozā krāsu, par datorholiķiem, darbaholiķiem, tv-holiķiem un visiem citiem «holiķiem», kas savu jāvārdu ir teikuši kādai kastei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim garākais vārds vācu valodā – Rindfleischetikettierungsüberwachungsaufgabenübertragungsgesetz – nenonāks apritē, lēmušas amatpersonas.

63 burtus garais vārds apzīmē likumu, kas regulē liellopu gaļas pārbaudes. Nepieciešamība pēc šī vārda radusies pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) ieteica veikt liellopu pārbaudes, lai nodrošinātu veselīgu pārtiku, raksta The Telegraph.

Viena no vācu valodas iezīmēm ir salikteņi, un sarežģītākie no tiem nereti tiek aizstāti ar saīsinājumiem. Abreviatūru lietojums ir sastopams arī sarunvalodā, piemēram, vārds Lastkraftwagen, kas apzīmē kravas automašīnu, nereti tiek aizstāts ar burtiem Lkw.

Patlaban garākais vācu valodas vārds, kas atrodams vārdnīcā, ir 36 burtus garais Kraftfahrzeug-Haftpflichtversicherung, kas apzīmē mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Savukārt sarunvalodā lietotais garākais vācu valodas vārds ir Rechtsschutzversicherungsgesellschaften, kas apzīmē apdrošināšanas kompānijas, kuras nodrošina tiesisko aizsardzību, un sastāv no 39 burtiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2007. gadā visvairāk nopelnījušie 100 Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Unibankas grupa 2007. gadā ir strādājusi ar 77,2 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir palielinājusies par 81%, liecina sniegtā informācija medijiem.

SEB Unibankas grupas galvenie finanšu dati:

- SEB Unibankas grupa 2007. gadā ir strādājusi ar 77,2 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir palielinājusies par 81%;

- Grupas pamatdarbības ieņēmumi 2007. gadā bija 148,6 miljoni latu jeb par 56% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt pamatdarbības izdevumi 2007. gadā pieauga par 25%;

- Grupas izdevumu attiecība pret ienākumiem (Cost/income ratio) – 41,7% (2006. gadā – 45,4%);

- Roe – 28,3%;

- Grupas aktīvi 2007. gada beigās – 3,4 miljardi latu jeb par 24% vairāk nekā 2006. gadā;

- Grupas kapitāls un rezerves 2007. gada beigās bija 252,3 miljoni latu;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 200 vērtīgākie uzņēmumi

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db Sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars Finanšu dati – LR Uzņēmumu reģistrs, Lursoft, 30.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.

Saraksta līderi

Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).

Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2007. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Ata Slaktera rokām saņēma degvielas un naftas produktu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Oil Logistic naftas produktu nodaļas vadītājs Staņislavs Čaikovskis.emDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderus

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic 2007. gadā sasniemDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderusedzis 350.43 miljonu lielu apgrozījumu, veidojot iespaidīgu pieaugumu pret 2006. gadu, kad uzņēmums apgrozīja 146.8 miljonus. Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bijusi 611.77 tūkstoši latu, līdz ar to Oil Logistic rentabilitāte pagājušajā gadā bija 0.18.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pelnošāko nekustamo īpašumu kompāniju TOP

Dace Skreija kopā ar Ingrīdu Drazdovsku, 02.12.2008

Pro Kapital grupas uzņēmums SIA PK Investment pagājušajā gadā pārdeva vienu no lielākajiem un iecienītākajiem tirdzniecības centriem Latvijā – Domina Shopping (iznomājamā platība – 46.6 tūkst. m2, ieskaitot tirdzniecības un biroju telpas; tirdzniecības apgrozījums 2007.g. – 53.4 milj. latu) Vācijas investīciju fondam KanAm Grundinvest Fonds. Tas bija lielākais darījums nekustamā īpašuma tirgū Latvijā 2007. gadā.

Foto: Eva Šavdine

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienesīgākie TOP 50 nekustamo īpašumu uzņēmumi 2007. gadā kopā nopelnījuši 199 milj. Ls.

Ņemot vērā situāciju ekonomikā un nekustamā īpašuma tirgū, pēc 2007. gada panākumiem daudziem nekustamā īpašuma uzņēmumiem var nākties «nolaisties no mākoņiem». Īpašā riska grupā ir nekustamo īpašumu attīstītāji, kuriem šajos ekonomiskajos apstākļos ir jārealizē iepriekšējos gados vai šobrīd topošie mājokļi un biroju telpas. Šķietami labākā situācijā varētu būt pabeigtu un nokomplektētu biroju ēku, tirdzniecības centru utt. īpašnieki, kuriem ir pastāvīga naudas plūsma.

Pelnošākās nekustamo īpašumu kompānijas 2007. gadā pēc neto peļņas
Vieta 2007UzņēmumsPeļņa 2007, milj.LsApgrozījums 2007, milj.LsRentabilitāte, %Paškapitāla atdeve, %
1PK Investments SIA57,224,471280,1695,17
2Riga's Real Estate SIA19,7121,4292,052952,57
3TAND Jelgava SIA10,450,502084,83101,29
4Spēks-R SIA6,612,29288,9756,93
5Nekustamo īpašumu sabiedrība Prokurs SIA5,8914,5740,4480,49
6Dzirnavu 37 SIA5,610,361538,75125,65
7Vicus SIA4,680,000,0098,95
8Interhaus SIA4,679,6548,45-100,04
9SWH Grupa AS3,521,80195,5767,61
10Dzirciema terases SIA2,970,00100881,00100,47
11LIDL Latvija SIA2,930,000,0017,93
12Varavīksnes nami SIA2,939,7130,1590,37
13Baltezera terases SIA *2,830,94299,74111,58
14Delta Property SIA2,826,3244,7029,44
15Valsts nekustamie īpašumi VAS2,589,4027,501,66
16Zemitāna centrs SIA2,53

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citāts no Valērija Kargina runas pēc akcionāru pilnsapulces: "Daži vārdi par 2008.gada budžetu. Gads mums nebūs no vieglajiem. Latvijā mēs turpināsim strādāt kadru deficīta un pieaugošas konkurences apstākļos. Vidējais bruto algu un prēmiju līmenis bankā 2007.gada laikā ir audzis par 28%."

Parex bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja Valērija Kargina runa preses konferencē pēc akcionāru pilnsapulces:

"Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Mūsu peļņa 2007. - atskaites gadā, ja neskaita ēku pārdošanas 2006.gadā, ir pieaugusi par 38%. Mēs esam nopelnījuši 57 miljonus eiro.

Mūsu aktīvi ir auguši par 35%, sasniedzot 4,5 miljardus eiro. Aktīvu pieauguma vidējais temps ar 30% gadā turpinās jau sešus gadus.

Ja turpinām runāt par galvenajiem skaitļiem, jāmin, ka 2007.gadā mēs esam samaksājuši nodokļos 34 miljonus eiro. Mēs esam svarīgs ienākumu avots valstij.

Bankas pašu kapitāls un rezerves gada laikā palielinājies par 13% un ir 309 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Imports samazinājies par 54 miljoniem

, 11.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gada decembrī samazinājās par 10.8% jeb 39.8 milj. latu, salīdzinot ar 2007.gada novembri, bet salīdzinājumā ar 2006. gada decembri tā palielinājās par 12.9% jeb 37.4 milj. latu, sasniedzot 328.0 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gada decembrī bija par 8.4% jeb 54.3 milj. latu mazāka nekā 2007.gada novembrī, bet salīdzinājumā ar 2006. gada decembri samazinājums veidoja 6.2% jeb 39.5 milj. latu, sasniedzot 593.0 milj. latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007.gada decembrī bija par 0.2% jeb 2.1 milj. latu mazāks nekā pagājušā gada decembrī, un tā vērtība sasniedza 921.0 milj. latu.

Eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā sasniedza 4025.2 milj. latu, kas ir par 732.0 milj. latu jeb 22.2% vairāk salīdzinājumā ar 2006.gadu.

Savukārt importa vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā bija par 1342.5 milj. latu jeb 21.0% lielāka nekā 2006.gadā, sasniedzot 7721.0 milj. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru