Dzeramā ūdens segmentā dārgāks imports ir izspiedis Latvijas lētākos ražojumus. Kas par to ir atbildīgs?

Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc mēs varam ražot un vietējam un ES patēriņam nodot dzeramo ūdeni, kas atbilst ES prasībām. Ir ES direktīva, kas nosaka visā ES kopīgus dzeramā ūdens un pārtikas produktu aprites standartus. Relatīvi vienkārši ir ražot gāzētas un negāzētas fasētas ūdens preces no ES standartam atbilstoša dzeramā ūdens.

Lai ražotu kaut vai vietējam tirgum domātus minerālūdeņus vai avota ūdeņus, ir jāveic ļoti komplicētas ķīmiskās analīzes sertificētā laboratorijā. Līdz ar to Latvijā ir ļoti maz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītu dzeramā ūdens ražotāju.

PVD reģistrā ir 35 ar ūdeni vai ar to saistītu produktu (gāzēts ūdens, ledus utt.) ražotāji. Tikai nedaudzi no tiem ir PVD sertificētie ražotāji ( SIA Karaļavoti, SIA PIEBALGAS ALUS, SIA NAUKŠĒNI u.c. ), kuri savām ūdens ieguves vietām ir veikuši pilnas ķīmiskās analīzes un ir atzīti. Ūdeni pudelēs drīkst fasēt arī tie, kas to importē no citu valstu PVD atzīta resursa vai pudelēs iepilda ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasa nekavējoties atcelt Rīgas domes lēmumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma AquaRiga dibināšanai fasēta dzeramā ūdens ražošanai un pārdošanai, liecina šodien Rīgas domei nosūtītā vēstule.

Tikmēr Rīgas ūdens jau ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus AquaRiga reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā (UR), no kura sagaida atbildi nākamās nedēļas laikā. «Tiklīdz visi dokumenti būs kārtībā, sāksim rīkoties,» aģentūrai LETA sacīja Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Ministrija ir iepazinusies ar domes un Rīgas ūdens sniegtajiem skaidrojumiem, taču šos argumentus uzskata par neapmierinošiem.

Rīgas dome un Rīgas ūdens savos skaidrojumos norāda, ka Rīgas ūdens nevar veikt komercdarbību fasēta dzeramā ūdens ražošanas un realizēšanas nozarē, jo pastāv Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie publiskas personas komercdarbības ierobežojumi. Rīgas pilsētas pašvaldības ieskatā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta normas attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kurā valstij un pašvaldībai ir tieša līdzdalība jeb kapitāla daļas pieder tieši, bet likums neattiecas uz valsts un pašvaldību kontrolē esošo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem. Līdz ar to Rīgas domes ieskatā Rīgas ūdenim kā privāto tiesību subjektam ar pašvaldības piekrišanu ir tiesības dibināt meitasuzņēmumu, tādējādi nodrošinot papildus finanšu resursus Rīgas ūdens infrastruktūras attīstības projektiem.

SIA Rīgas ūdens plāno dibināt meitas uzņēmumu kas nodarbotos ar dzeramā ūdens ražošanu. Savukārt citi ūdens ražotāji satraukušies par šādu iespējamo tirgus kropļošanu un ieceri vērtē skeptiski. Jau pirms gada DB rakstīja, ka ūdens ražotājus dara bažīgus SIA Rīgas ūdens iecere fasēt un tirgot dzeramo ūdeni.

Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.

Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

«Ir saprotams, un arī tika gaidīts, ka uzņēmēji, kuri darbojas šajā biznesā, iedarbinās savas PR kompānijas, lai «sirsnīgi» kritizētu Rīgas ūdens projektu, kas pat vēl nemaz nav sācis ražošanu. Tā sakot – nocirtīsim ideju jau saknē, lai pat nemēģina radīt konkurenci,» savu viedokli par sabiedriskajā telpā izskanējušajām diskusijām par Rīgas ūdens lietderību pauž Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, norādot, ka Rīgas ūdens darbosies konkurences apstākļos, neapdraudod citus uzņēmumus.

Jau rakstīts, ka Rīgas ūdens iecerējis dibināt meitas uzņēmumu, kas ražotu un tirgotu fasēto ūdeni. Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA), savukārt, norādījusi, ka plānotais Rīgas ūdens eksports un peļņa vērtējama kā utopiska, turklāt Rīgas ūdens fasēšana «ir pakļauta brīvā tirgus kokurencei un līdz ar to nav savienojama ar PSIA Rīgas ūdens darbības pamata mērķi – ūdensapgādes un kanalizcācijas pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai, savukārt publiski izskanējušās aplēses par plānotajām investīcijām, peļņu piecu miljonu latu apmērā un plānoto eksporta apjomu 90% apjomā nav pamatotas un ir pretrunā ar komercdarbībā valdošiem noteikumiem».

Partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas deputāti pieprasa apturēt jautājumu par Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmuma Aqua Riga izveidošanu līdz būs saņemti tiesībsargājošo un pašvaldības darbu pārraugošo institūciju atzinumi.

Opozīcijas deputāti plāno iesniegt priekšlikumu izņemt no Rīgas domes 12. jūnija sēdes darba kārtības jautājumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens līdzdalības iegūšanai SIA Aqua Riga.

«Pastāv bažas, ka Rīgas dome plāno pieņemt kārtējo prettiesisko lēmumu, tādēļ esmu lūdzis Konkurences padomi, LR Ekonomikas ministriju un VARAM izvērtēt šī lēmuma tiesiskumu un iespējamo brīvā tirgus kropļošanu,» norāda deputāts Olafs Pulks.

Viņš uzskata, ka Rīgai jārīko sabiedriskā apspriešana par šāda veida komercdarbības uzsākšanu un domes vadībai jāsniedz ekonomiskais pamatojums un riska menedžments. Pagaidām izskatoties, ka vajadzīgi 405 tūkst. Ls, lai krāna ūdeni salietu pudelēs un piešķirtu tam Rīgas nosaukumu, piebilst O.Pulks.

Noslēdzies pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens izsludinātais konkurss uz jaundibināmā uzņēmuma SIA AquaRiga valdes locekļa amatu. Turpmāk to ieņems Ineta Zalāne. Paredzēts, ka uzņēmuma AquaRiga valdē būs tikai viens valdes loceklis.

Uz šo vakanci konkursā bija pieteikušies deviņi pretendenti, kuri tika izvēlēti divās kārtās, bet par pieņemamāko tika atzīta I.Zalānes kandidatūra. Viņa ir beigusi Latvijas Universitāti Tiesību zinātņu specialitātē un darba pieredzi guvusi vairākos vadošos amatos lielos uzņēmumos, norāda Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Jau ziņots, ka SIA AquaRiga nodarbosies ar dzeramā ūdens fasēšanu un realizāciju. Dzeramo ūdeni paredzēts iegūt no SIA Rīgas ūdens īpašumā esošajām ūdensgūtvēm.

Saskaņā ar SIA Rīgas ūdens izstrādāto biznesa plānu, AquaRiga iegūtā peļņa ļaus kompensēt radušos zaudējumus, kas uzņēmumam rodas ūdens patēriņa samazinājuma rezultātā, kā arī turpināt ūdens un kanalizācijas infrastruktūras atjaunošanu pilsētā, tajā pašā laikā saglabājot rīdziniekiem iespējami zemāko ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut AS "Cēsu alus" iegūt izšķirošu ietekmi pār daļu no SIA "Orkla Foods Latvija" aktīviem - zīmolu "Everest", kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un tirdzniecību, informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Cēsu alus" darbība Latvijā saistīta ar alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu, tostarp pudelēs pildīta dzeramā ūdens ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums realizē pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar zīmolu "Lielbāta" un "Bērzūdens".

Savukārt SIA "Orkla Foods Latvija" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijā ir saistīta ar augļu, ogu, dārzeņu, majonēžu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražošanu un vairumtirdzniecību, garšvielu un piedevu ražošanu, bezalkohola dzērienu ražošanu, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu un vairumtirdzniecību, augļu un dārzeņu sulu ražošanu un vairumtirdzniecību, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošanu, cukura, šokolādes un cukuroto konditorejas izstrādājumu vairumtirdzniecību, sausiņu un cepumu ražošanu, ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošanu, maizes ražošanu, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanu, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanu un kartupeļu pārstrādi. Uzņēmums ražo un realizē dzeramo ūdeni ar zīmolu "Everest".

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens rīcību, ieguldot Aqua Riga pamatkapitālā vismaz 100 tūkstošus latu, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrs aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu.

Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu. Iebildumus par šādu Rīgas domes rīcību bija izteikusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas norādīja, ka Aqua Riga dibināšana neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un pieprasīja Rīgas domei atcelt lēmumu par SIA Rīgas ūdens jauna meitasuzņēmuma dibināšanu dzeramā ūdens fasēšanai un tirdzniecībai.

Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga pamatkapitālā tikšot ieguldīti 100 tūkstoši latu no Rīgas ūdens, kā arī papildus ņemts 300 tūkstošus latu liels aizdevums bankā, atzīst Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Netiks izmantota no iedzīvotājiem iekasētā nauda par ūdens tarifiem, bet izmantoti līdzekļi no Rīgas ūdens sniegtajiem «blakus pakalpojumiem» jeb līdzekļiem, kas iegūti no pašvaldības uzņēmumam piederoša īpašuma, portālam Diena.lv norādīja Rīgas vicemērs.

Tāpat Rīgas vicemērs atzina, ka nākamnedēļ tiks izsludināts konkurss uz Aqua Riga valdes locekļa amata vietu.

Jau vēstīts, ka vairākums RD deputātu nolēma atbalstīt pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmuma Rīgas ūdens ieceri dibināt meitasuzņēmumu Aqua Riga, kas plāno ražot un tirgot pudelēs fasētu ūdeni.

Tāpat vēstīts, ka aptaujātie dzeramā ūdens ražotāji iepriekš pauduši viedokli, ka Rīgas ūdens jaunais dzeramā fasētā ūdens projekts pašreizējās lielās konkurences apstākļos nebūs ne reāls, ne saprātīgs.

Rīgas domes deputāti šodien domes sēdē nolēma atbalstīt pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmuma Rīgas ūdens ieceri dibināt meitasuzņēmumu Aqua Riga fasēta ūdens ražošanai un tridzniecībai.

No dzeramā ūdens tirdzniecības iegūtos līdzekļus SIA Rīgas ūdens paredz atvēlēt arī jaunu ūdens pieslēgumu izbūvei vietās, kur to patlaban nav.

Desmit gadu termiņā jaunais ūdens tirdzniecības uzņēmums cer nopelnīt vairāk nekā četrus miljonus latu, uzņēmuma pamatkapitāls lēsts ap 105 tūkst. Ls apmērā, bet kopumā tajā jaiegulda ap 400 tūkst. Ls, uzņēmuma pārstāvji pauda Rīgas dome sēdē.

SIA Rīgas ūdens savus līdzekļus jaunajā uzņēmumā neieguldīs, jo patlaban, kā pašvaldības uzņēmumam, tam nav tiesību gūtos līdzekļus izmantot šī komercvirziena attīstīšanā.

SIA Rīgas ūdens citu biznesa plānu, izņemot dzeramā ūdens komerciālu tirdzniecību, nav.

Rīgas domes deputātiem atbalstot Rīgas ūdens ieceri uzsākt fasētā ūdens Aqua Riga ražošanu, tas varētu atstāt neprognozējamas sekas un novest pie nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas.

Iepazīstoties ar izstrādāto «biznesa plānu», ja to tā vispār var dēvēt, šaubas tikai pieaug, jo projekts līdzinās zinātniskajai fantastikai. Šķiet, ka tā autori nekad nav strādājuši reālā biznesa vidē un reālas konkurences apstākļos. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Rīgas ūdens ražotnes izveidošanā plāno ieguldīt 100 000 latu, kā arī papildus uzņemsies kredītsaistības 300 000 latu apmērā.

Nekur nav atrodama informācija par to, kas kalpos par nodrošinājumu jaundibinātā uzņēmuma aizņēmumam 300 000 latu apjomā, kas paredzēts ražotnes izveidei. Vai Rīgas dome, kurai būs jālemj par šo jautājumu, gatava garantēt, ka šī projekta neveiksmes gadījumā zaudējumi netiks segti no nodokļu maksātāju maciņa?

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmums SIA Aqua Riga drīzumā uzsāks fasētā ūdens tirdzniecību, informēja Rīgas domes pārstāvji.

Par konkrētu datumu, kad pašvaldības uzņēmuma Aqua Riga ūdens nonāks veikalu plauktos, domes pārstāvji ziņos trešdien.

Kā norāda galvaspilsētas domes pārstāvji, ūdens fasēšanas mērķis ir «efektīvāk izmantot SIA Rīgas ūdens rīcībā esošos ūdens resursus situācijā, kad pilsētā ievērojami samazinās dzeramā ūdens patēriņš.

Jau ziņots, ka ideja par pašvaldības uzņēmuma pievēršanos ūdens fasēšanai un tirdzniecībai radīja bažas gan nozares pārstāvji, gan ministriju vidū. Piemēram, Ekonomikas ministrija jau 2012. gada vasarā norādīja, ka Aqua Riga dibināšana, ņemot vērā šai sabiedrībai noteikto mērķi un piedāvāto risinājumu, ir tiesiski nepamatota rīcība. Kā Ekonomikas ministrija, tā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pauda raizes, ka Rīgas domes uzņēmuma ienākšana fasētā dzeramā ūdens nozarē, izkropļotu tirgu un godīgu konkurenci. Pret ideju iestājās arī vairāki nozares pārstāvji, taču neviens no idejas pretiniekiem tā arī nevērsās ar sankcijām pret domi vai Rīgas ūdeni.

Rīgas domes opozīcijas partijas Vienotība bloka deputāti aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu nekavēties un izvērtēt Rīgas domes lēmuma atbilstību likuma normām.

Deputāti atkārtoti nosūtījuši vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), lūdzot apturēt lēmumu, ar kuru atbalstīta SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga izveide. «Kad šī afēra būs uzņēmusi ātrumu, to apturēt būs grūti pat ministram, tādēļ aicinām Sprūdža kungu, kā pašvaldības (ne)darbu pārraudzītāju, negaidīt, bet rīkoties,» uzsver deputāts Olafs Pulks.

Vienlaikus nosūtīta vēstule arī Ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, kurā deputāti lūdz ņemt vērā Rīgas pašvaldībā vērojamo tendenci apiet likumu dibinot domes «mazmeitas» kompānijas (Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību meitas uzņēmumus) un iestrādāt likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām reglamentējošas normas, nodrošinot pašvaldības kapitālsabiedrību rīcības un finanšu līdzekļu caurskatāmību.

Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA) pauž gandarījumu, ka arī Konkurences padomes (KP) viedoklis par pašvaldības «ūdens biznesu» kā tirgus kropļošanu sakrīt ar asociācijas viedokli.

LBDUA pārstāve Inese Lielpinka atzīmē: «Esam gandarīti par to, ka KP un asociācijas viedokļi sakrīt jautājumā par pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens ieceri veidot meitas uzņēmumu un uzsākt fasētā ūdens ražošanu un tirdzniecību, kā arī par KP izpratni par reālo situāciju un vēstulē minētajiem pretargumentiem attiecībā uz SIA Rīgas ūdens ieceri.»

SIA Rīgas ūdens ieceres absurdumu pamatojot arī KP argumenti, ka publiskai personai, darbojoties jomā, kurā preces un pakalpojumus tirgus dalībnieki spēj piedāvāt brīvas konkurences apstākļos, kā tas ir Latvijas gadījumā, pastāv augsts risks deformēt konkurenci un ilgtermiņā ne tikai negatīvi ietekmēt komercdarbības vidi, bet arī patērētājus.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Par apšaubāmo dēvētās SIA Aqua Riga pamatkapitāls ir viens no lielākajiem starp pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, turklāt tas ir arī lielāks nekā teikts iepriekš, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums Aqua Riga, kura izveidošanu vēlējās apturēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un asi kritizēja Ekonomikas ministrija, nodēvējot to par apšaubāmu projektu, kas radīs nopietnus riskus normālai konkurencei, reģistrēts pagājušajā nedēļā – 28. augustā. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Kr. Valdemāra iela 5, Rīga. Savukārt uzņēmuma pamatkapitāls ir 105 tūkstoši Ls, kas ir viens no apjomīgākajiem pamatkapitāliem no visiem Latvijā pagājušās nedēļas laikā reģistrētajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma vienīgās valdes locekles amatā iecelta Ineta Zalāne.

Iepriekš gan Rīgas domes (RD) mēra vietnieks Andris Ameriks pauda, ka projektam Aqua Riga no pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens tiks ņemti simts tūkstoši Ls, tāpat arī tiks ņemts 300 tūkst. Ls liels aizdevums bankā.

Igaunijas bijušais premjerministrs un vides lietu ministrs Villu Reiljans (Villu Reiljan) devies ūdens biznesā, ziņo BBN.

Igaunijas ekspremjers kopā ar biznesa partneriem dibinājis uzņēmumu Haage Joogid, kas ražos un pārdos minerālūdeni pudelēs. Par jaunā uzņēmuma bāzi tiks izmantotas pērn bankrotējuša uzņēmuma Plaines Ltd iekārtas un telpas, ko pavasarī iegādājies jaundibinātā uzņēmuma līdzīpašnieks Vello Kunmans (Vello Kunman). Savukārt Plaines Ltd bijušais vadītājs un akcionārs, no kura uzņēmums nopirkts, ir trešais jaunā Igaunijas ūdens biznesa partneris Kārels Ausers (Kaarel Auser).

«Tā kā netālu no Tartu bez īpašnieka atradās ļoti laba ūdens iepildīšanas rūpnīca, mēs nolēmām sākt šo biznesu,» norādīja uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Pindmā (Aigar Pindmaa).

Rīgas dome plāno atbalstīt pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitas kompānijas "Aqua Riga" likvidēšanu, preses konferencē teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Par atļauju izbeigt SIA "Rīgas ūdens" līdzdalību "Aqua Riga" šodien lems komiteja.

Uzņēmumam izvirzītie mērķi nav sasniegti un projekts ir izgāzies. Ūdens fasēšana PET pudelēs pašvaldībai nesot zaudējumus. "Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa informēja, ka pašlaik "Aqua Riga" zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 100 000 eiro.

E.Cepurītis skaidroja, ka turpinot ūdens fasēšanu pudelēs, "Rīgas ūdens" darbojas pret paša izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzībā, veicinot viena no lielākajiem un nevajadzīgākajiem vides piesārņojuma veidiem - PET pudeles.

D.Kalniņa atgādināja, ka "Aqua Riga" tika izveidots pirms 10 gadiem un meitas kompānijas galvenais mērķis bija palielināt ūdens patēriņu, taču šajā laikā pieņemtie valdības lēmumi un stratēģisko interešu maiņa nav ļāvusi šo mērķi sasniegt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mēģinājumi nepieļaut SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA AquaRiga reģistrēšanu izrādījušies velti, un tas tomēr ir reģistrēts Komercreģistrā, DB uzzināja Uzņēmumu reģistrā.

Jāatgādina, ka VARAM pieprasīja nekavējoties atcelt Rīgas domes lēmumu par piekrišanu AquaRiga dibināšanai fasēta dzeramā ūdens ražošanai un pārdošanai. Šādu vēstuli ministrija bija nosūtījusi Rīgas domei. Arī galvenais valsts notārs Ringolds Balodis iepriekš apstiprināja, ka reģistrs saņēmis vēstuli no VARAM, kurā pausta negatīva attieksme pret SIA AquaRiga reģistrāciju.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja p.i. Andris Ameriks norāda, ka tas, ko šobrīd pašvaldībai atsūtījis ministrs Edmunds Sprūdžs, vērtējams kā rīdzinieka iesniegums, kuru dome izskatīs un atbildēs uz to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. «Aicinu ministru Sprūdžu pārlasīt likumu Par pašvaldībām un iepazīties ar kārtību, kā ministrs var apturēt kādu, viņaprāt, nelikumīgu pašvaldības izdoto normatīvo aktu,» atzīmē A. Ameriks.

Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju saņem labas kvalitātes un visām normatīvajām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni, liecina jaunākais Veselības inspekcijas pētījums.

Šodien, 22. martā, pasaulē tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules ūdens diena. Šogad Pasaules ūdens diena veltīta tēmai – Ūdens un darbs ar mērķi pievērst uzmanību tiem, kuru ikdienas nodarbošanās saistīta ar ūdeni, tā piegādi un izmantošanu.

Latvijā dzeramo ūdeni galvenokārt iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni.

2015. gadā auditmonitoringa programmā tika iekļautas 159 ūdens apgādes sistēmas ar piegādes apjomu virs 100 m3, un laboratoriski izmeklēti 207 dzeramā ūdens paraugi.

Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot,. Kopš 2006. gada dzeramā ūdens ķīmiskā kvalitāte ar katru gadu uzlabojas. 2015. gadā samazinājusies ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība no 16,1% neatbilstošu paraugu 2014. gadā līdz 14% paraugu 2015. gadā.

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi līgumu par apbūves tiesību ar uzņēmumu SIA “BLNC”, kurš plāno Ventspilī investēt līdz 25 miljoniem eiro un būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli un eksporta infrastruktūru.

Līgums noslēgts par aptuveni 7,1 hektārus lielu zemesgabalu Ventspilī, P.Stradiņa ielā 20.

Īstenojot projektu Ventspils brīvostā, SIA “BLNC” plāno būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli, no kurienes tiktu īstenots nefasēta dzeramā ūdens eksports ar tankkuģiem uz tādiem ģeogrāfiskajiem galamērķiem, kur dzeramais ūdens ir deficīta produkts.

Uzņēmums paredz, ka gala lietotāji būs uzņēmumi, kuriem ir pieprasījums pēc augstas kvalitātes ūdens, tostarp, pudelēs pildītā ūdens ražošanas uzņēmumi, citi dzērienu ražotāji, lauksaimniecības uzņēmumi, pārtikas ražotāji, farmācijas uzņēmumi un citi uzņēmumi un organizācijas, kas meklē ilgtermiņa dzeramā ūdens resursu drošību.