no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Šī gada 6.februārī Ventspils Augstskolā notiks 2.Ventspils tūrisma konference, kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību tūrisma jomā starp valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmējiem, kā arī novērtēt tūrisma attīstību Ventspilī 2002. gadā un informēt tūrisma speciālistus un sabiedrību par jaunumiem 2003.gadā. Konference notiks Ventspils Augstskolā, no plkst. 10.00 līdz plkst.16.00. Konferencē ar ziņojumu par Latvijas valdības un Ekonomikas ministrijas plāniem tūrisma attīstībā 2003.gadā uzstāsies Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors informēs par 2003.gadā iecerētajiem Latvijas tūrisma marketinga pasākumiem. Sakarā ar to, ka 2003.gads ir pasludināts par starptautisko kultūrtūrisma gadu, ziņojumu par tendencēm kultūrtūrismā pasaulē, Latvijā un Ventspilī sniegs Melngalvju nama izpilddirektors Dr.habil.art. O. Spārītis. Par tūrisma nozares rādītajiem Ventspilī 2002.gadā un plāniem 2003.gadam ziņos Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra, Ventspils muzeja un Olimpiskā centra „Ventspils” vadība. Konferencē piedalīsies arī Ventspils un Kurzemes tūrisma uzņēmumu pārstāvji, kā arī tie, kuri savu darbību tūrismā vēl tikai plāno. Par sadarbību reģionālā mērogā un tūrisma attīstības tendencēm informēs Kurzemes tūrisma asociācijas pārstāvji. Īpaša vērība konferencē tiks pievērsta sadarbības veicināšanai starp pilsētas tūrisma uzņēmumiem un Latvijas tūrisma aģentūrām un tūrisma operatoriem, par ko runās Latvijas tūrisma aģentu asociācijas ALTA un Ventspils tūrisma aģentūru pārstāvji. Ņemot vērā līdzšinējo sadarbību Ventspils pilsētai ar Ventspils rajonu, konferencē tiks runāts arī par jaunumiem tūrisma attīstībā rajonā. Konferences nobeigumā tiks pieņemta rezolūcija, ar kuru konferences dalībnieki aicinās sabiedrību, uzņēmējus un valdību pievērst uzmanību svarīgākajiem darbiem, kas būtu veicami, lai veiksmīgi attīstītu tūrismu Latvijas reģionos. Avots: Ventspils TIC

Eiropas Savienības finansētā Ventspils pilsētas domes projekta “Tūrisma iespējas un plānošana Rietumlatvijā un Rietumlietuvā ilgtspējīgas tūrisma vides veidošanā” ietvaros 16 cilvēku liela grupa, kas pārstāv tūrisma uzņēmumus un pašvaldības no Ventspils, Liepājas un Klaipēdas, šo otrdien devās 5 dienu garā pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju un Zviedriju, lai iepazītos ar Skandināvijā populāro tūrisma ceļu „Karaļu ceļš” (Kings` Road). Programmā paredzēts apmeklēt tādas pilsētas kā Helsinki, Kotka, Hanko, Turku, Stokholma, Arborga, Karlstade, Eskilstuna un citas vietas. Notiks gan iepazīšanās ar dažādiem tūrisma uzņēmumiem, gan arī tikšanās ar tūrisma nozares kolēģiem Somijā un Zviedrijā. Programmā paredzēts veikt pilsētu vēsturisko daļu apskati, apmeklēt vairāku pilsētu tūrisma informācijas centrus, kā arī viesoties kādreiz slavenajā „Fiskars” dzelzsapstrādes fabrikas vēsturiskajās ēkās un Erebro pilī. Braucienā piedalās 6 ar tūrisma nozari saistīti darbinieki no Ventspils, 5 no Liepājas un 5 no Klaipēdas. No Ventspils šajā pieredzes apmaiņas braucienā dodas Armands Vijups (Ventspils Muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā), Didzis Ošenieks (Ventspils pilsētas galvenais dārznieks), Ilga Dreifelde (Ventspils Komunālās pārvaldes Ražošanas nodaļas galvenā speciāliste), Iveta Rīvāne (Tūrisma firmas „Tobago” direktore), Ieva Vanaga (Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas pilsētas arhitekte infrastruktūras attīstības jautājumos) un Ieva Briede (Ventspils Tūrisma informācijas centra galvenā speciāliste). Atgādinām, ka šo PHARE 2001.gada Baltijas jūras valstu sadarbības programmas Granta projektu sagatavoja Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centrs. Ventspils partneri šajā projektā ir Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojs no Liepājas puses un Klaipēdas tūrisma un kultūras informācijas centrs. Projekta izmaksas finansē PHARE programma, Ventspils pašvaldība un Liepājas pašvaldība. Projekta kopējais apjoms ir 80999 EUR, no kuriem gandrīz 78 % finansē Eiropas Savienība. Projekta galvenā ideja ir izveidot Ventspils, Liepājas un Klaipēdas pilsētas un tām pieguļošās teritorijas par vienotu pārrobežu tūrisma reģionu un veidot jaunus kopīgus tūrisma projektus. Projekta ietvaros jau ir realizēti un vēl tiks realizēti sekojoši pasākumi: Tika organizēti četri mācību semināri tūrisma uzņēmējiem. Reģiona pārstāvjiem bija iespēja piedalīties starptautiskajās tūrisma izstādēs Helsinkos, Gēteborgā, Viļņā, Maskavā un Rīgā. Tiek izstrādāta pārrobežu reģiona vienota tūrisma attīstības programma. Tiek strādāts pie vienota tūrisma ceļa Ventspils – Liepāja – Klaipēda izveidošanas. Tiek veidota Ventspils – Liepāja – Klaipēda tūrisma ceļa mājas lapa. Tiek izdoti divu veidu tūrisma bukleti par šo reģionu 6 valodās. Projekts noslēgsies 2004.gada septembra beigās ar konferenci Ventspilī „Ilgtspējīga tūrisma attīstība pārrobežu reģionā”. Avots: Ventspils TIC

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

29.aprīlī notiks 7. Ventspils tūrisma konference, kuras mērķis ir veicināt Ventspils tūrisma uzņēmēju, Ventspils pilsētas domes, Ventspils rajona pašvaldību un citu ar tūrismu saistīto organizāciju sadarbību.

Konference sāksies Ventspils Augstskolā, un to vadīs Eiropas reģionālā tūrisma institūta direktors, Latvijas e-tūrisma asociācijas prezidents Aivars Mackevičs.

Konferences laikā apbalvos Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra organizētā Ventspils 2007.gada naktsmītņu konkursa uzvarētājus un pasniegs jaunos sertifikātus Ventspils gidiem. Naktsmītņu konkurss pagājuša gada nogalē notika pirmo reizi, bet gidu apmācības un sertificēšana jau trešo reizi. Konferences laikā notiks arī plašāka naktsmītņu konkursa rezultātu analīze, ko prezentēs vērtēšanas eksperte, Talsu TIC vadītāja Inese Roze.

Par Ekonomikas ministrijas (EM) plānotajām aktivitātēm tūrisma jomā 2008.gadā stāstīs EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietniece Marina Paņkova. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Uldis Vītoliņš informēs konferences dalībniekus par ES struktūrfondu finansējuma piesaistes iespējām tūrisma uzņēmējdarbības attīstībai, tūrisma nozares attīstības rezultātiem Latvijā 2007.gadā un aktivitātēm 2008.gadā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Latvijas tūrismam šis gads ir īpaši nozīmīgs, jo sakarā ar Eirovīzijas Dziesmu konkursa 2003 organizēšanu mūsu valsts vārds intensīvi nokļūs Eiropas informatīvajā apritē. Tūrisma nozares pārstāvji ir neizpratnē, ka šāda pasākuma Uzraudzības padomē ( Eirovizija ) no 12 personālijām nav pieaicināts neviens tūrisma pārstāvis. Tā kā šis konkurss tiek organizēts galvenokārt ar valsts līdzekļu piesaisti, tad TAVA vai Tūrisma padomes līdzdalība šāda mēroga organizēšanā būtu loģisks risinājums. Pašlaik pilnā sparā ir sākusies starptautisko tūrisma gadatirgu apmeklēšana, kur Latvija ar Eirovīzijas ideju varētu akcentēt savu uzmanību ārvalstu tūrisma profesionāļu un interesentu vidū. Tieši tagad ir izdevīgi investēt līdzekļus valsts tēla popularizēšanā un tūrisma marketingā, jo diez vai tuvākajā nākotnē Latvija spēs piesaistīt miljoniem vērtu auditoriju. Taču sakarā ar šo pasākumu tūrisma vidē (gan privātajā biznesā, gan asociācijās, gan tūrisma informācijas centros) valda haotiska un neorganizēta pašdarbība. Latvia Tours ir vienīgais ceļojumu uzņēmums, kurš apkalpos Eirovīzijas tūristus un viesus, taču tā ir tikai vienas firmas aktivitāte šīs programmas ietvaros. Te būtu jāmeklē sinerģijas iespējas daudz plašākā mērogā, lai šī pasākuma pozitīvais efekts veicinātu tūrisma nozares attīstību kopumā. Lielu neizpratni tūrisma profesionāļos ir izraisījusi valsts un pašvaldību tūrisma marketinga politika attiecībā uz tūrisma starptautiskajām izstādēm. Piemēram, Somijas tūrisma gadatirgū MATKA Latvijas tūrisma stends ir sadalījies vairākās saliņās, kuras izmētātas pa visu izstādi. Līdz ar to rodas nepārskatāms Latvijas piedāvājums bez vienotas stratēģijas. Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) vājo finansiālo resursu dēļ nav izdevies Latvijas pašvaldību tūrisma politiku “pakļaut” zem vienota koncepta kā tas, piemēram, ir Igaunijā. Līdz ar to pašvaldības izšķērdīgi un vienpersoniski tērē sabiedrības naudu tāliem gadatirgiem, neapzinoties ieguldījuma saimniecisko efektivitāti. Šādas individuālas aktivitātes ārpus valsts tūrisma koncepta neatļaujas pat tādas tūrisma vietas kā Maljorkas vai Sāremas sala. Par tūrisma biznesu un hokeju var izteikties gandrīz jebkurš, taču īsti spēlētāji ir tikai daži. Pašvaldību neprofesionalitāte tūrisma darba organizēšanā un eksperimentēšanā ir nepārprotama bezatbildība. Piemēram, interneta portāls www.riga.lv, kas pārstāv Rīgas domes mājas lapu, nav veltījis pilsētas viesiem nevienu rindkopu par tūrisma piedāvājumu. Arī citu pašvaldību mājas lapas neuzrunā tūristus ar vienotu logo ceļojuma informācijai. TAVA tikko ir ieguvusi jaunu pakļautību Ekonomikas ministrijai. Tas vieš cerību, ka jaunā valdība varbūt vēlēsies radikāli mainīt savu attieksmi šajā nozarē, proti, profesionāli organizējot tūrisma infrastruktūras sakārtošanu pirms Latvijas iestāšanās ES. Diemžēl PVN neatcelšana tūrisma pakalpojumiem sekmē mūsu kaimiņu - igauņu un lietuviešu biznesu. Daudzas valstis Eiropā pāriet uz jaunu tūrisma valsts darba organizēšanu, ka valsts tūrisma aģentūras veido kā akciju sabiedrības, kur lielākā daļa kapitāla pieder valstij. Šādā veidā tiek harmonizētas valsts un biznesa intereses pārstāvot iekšzemes tirgu starptautiskajās izstādēs un saietos. Līdzekļu piesaiste tiek organizēta projektu veidā. Tas rada iespēju pietiekties uz lielāku finansējumu gan no privātajiem, gan sabiedriskajiem, gan starptautiskajiem fondiem. Nebūtu godīgi visās neveiksmēs vainot tikai valsts institūcijas. Liela daļa vainas ir jāuzņemas arī tūrisma industrijai, ka nav profesionāli strādāts pie lobejisma attīstības valdībā un parlamentā. Pirmkārt, Latvijas tūrisma biznesā pašlaik neviena firma vai asociācija nav ieguvusi līdera pozīcijas, lai uzņemtos morālu atbildību par šīs nozares tālāku attīstību. Līdz ar to valdība bez liekas pretestības tūrisma industrijas intereses bieži vien izlemj pēc sava prāta un saprašanas, nekonsultējoties ar šīs nozares pārstāvjiem. Otrkārt, neviens pazīstams tūrisma bi

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

"Kopš tūrisma valsts politika ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, gada laikā nozare beidzot kļuvusi par valsts tautsaimniecības kategoriju. Fakts, ka ministrijai izdevās palielināt tūrisma nozares budžetu par 2,5 reizēm, liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī. Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c. Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003. gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma, pozitīvā nozīmē, jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8- 10 milj. tūristu gadā," tā Tūrismaattīstības politikas pamatnostādnes komentē LR Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrija izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: · Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; · Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; · Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; · Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; · Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; · Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: · „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana · Latvijas tūrisma tēla stiprināšana · Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos · Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana · Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana · Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm · Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana · Kvalitātes pārvaldības ieviešana · Pieejamības veicināšana · Cilvēkresursu attīstība · Izpēte un attīstība · Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija · Starptautiskā sadarbība · Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 latu, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08 milj. Ls, 2006. g – 3,12 milj. Ls, 2007. g. – 5,31 milj. Ls, 2008. g. – 7,97 milj. Ls. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Trešdien, 3. decembrī pulksten 10:00 viesnīcas Radisson SAS Daugava telpās notiks konference “ES atbalsta programmas un to loma tūrisma attīstībā Latvijā”, ko rīko Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Konferencē piedalīsies Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Konferences mērķis ir izvērtēt līdzšinējo ES fondu nozīmi tūrisma attīstībā Latvijā, kā arī informēt Latvijas tūrisma industriju par ES finansējumu, kas būs pieejams pēc Latvijas iestāšanās ES. Konferenci atklās Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante, bet par valsts piešķirto budžetu tūrismam 2004. gadā runās Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Konferencē tiks apspriesti arī tādi jautājumi kā ES strukturālie fondi Latvijā 2004.-2006.gadam, ES līdzfinansētās Valsts atbalsta programmas komercdarbības veicināšanai, pašvaldību iespējas tūrisma attīstības veicināšanā izmantojot ES finansējumu kā arī ES atbalsta programmas lauku tūrismam. Ar referātiem uzstāsies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute, ZM Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboltiņš, Latvijas Attīstības aģentūras valdes loceklis Ralfs Kļaviņs. Konferences noslēgumā notiks paneļdiskusija “Līdzšinējā pieredze un perspektīvas piesaistot Eiropas fondu līdzekļus tūrisma attīstībai Latvijā”. Uz konferenci ir uzaicināti vairāk kā 100 cilvēki, pārstāvji no valsts sektora (pašvaldību un tūrisma informācijas centru vadītāji, attīstības aģentūru pārstāvji), sabiedriskā sektora (tūrisma asociāciju pārstāvji) un privātā sektora (nozīmīgākie tūrisma uzņēmēji). KONFERENCES PROGRAMMA:10:00 – 10:05 Konferences atklāšana. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktore Marika Zante 10:05 – 10:20 Latvijas Valsts budžets tūrismam. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns 10.20 – 10:40 TAVA plānotie pasākumi tūrisma veicināšanai 2004.gadā. Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante 10:40 – 11.10 Latvijas makroekonomiskās situācijas raksturojums. Ekonomikas ministrija, Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, direktora vietniece Gunta Piņķe 11:10 – 11:30 Kafijas pauze. 11:30 – 12:10 ES Struktūrfondi Latvijā 2004. – 2006.gads. Ekonomikas ministrija, Investīciju un finanšu departaments, Struktūrfondu nodaļas vecākais referents Krišs Spūlis 12:10 – 12:25 Pašvaldību iespējas tūrisma attīstības veicināšanā, izmantojot ES finansējumu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Valsts sekretāre Ilze Kukute 12:25 – 13:00 ES līdzfinansētās Valsts atbalsta programmas komercdarbības veicināšanai. Latvijas Attīstības aģentūra, Valdes loceklis Ralfs Kļaviņš 13:00 – 13:30 ES programmu loma tūrisma attīstība Latvijā.ZM Lauku atbalsta dienests, direktora vietnieks Indulis Āboliņš 13:30 – 14:50 Pusdienu pārtraukums. 14:50 – 15:10 ES atbalsta programmas un Unibankas darbība līdzekļu apsaimniekošanā Latvijā. Unibanka, korporatīvo finanšu darījumu vadītājs Rolands Feldmanis 15:10 – 15:25 Projekts "Tūrisma attīstības epicentrs Latvijas – Igaunijas pierobežā". Rūjienas Tūrisma informācijas centrs, vadītāja Guna Ķibere 15:25 – 15:40 Līdzekļu piesaistes pieredze jaunu tūrisma produktu veidošanā Ventspilij sadarbojoties ar Liepāju un Klaipēdu. Ventspils tūrisma informācijas centrs, vadītājs Guntars Seilis 15:40 – 15:55 "ES līdzekļu piesaiste Vidzemes reģionā tūrisma attīstībai: iespējas un problēmas". Vidzemes Tūrisma asociācija, izpilddirektore Inese Šīrava 16:00 – 17:00 Paneļdiskusija "Līdzšinējā pieredze un perspektīvas, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus tūrisma attīstībā Latvijā". Vada NK konsultāciju birojs, direktors Neils Kalniņš, piedalās EM Tūrisma departaments, vecākā referente Sanita Rancāne Avots: Eiropa.lv

Seši vadošie tūrisma portāli Latvijā (Eiropa.lv, iCelo.lv, Meeting.lv, Notikumi.lv, Travellatvia.lv un Turists.net) gatavojas kopīgiem spēkiem veicināt tūrisma pakalpojumu interneta tirgus attīstību. Tūrisma e-komercija pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies visā pasaulē un ieguvusi stabilas pozīcijas tūrisma biznesā. Tūrisma portālos pieejamā informācija par ceļojumiem, galamērķa valstīm, vīzu noteikumiem, cenām, rada iespēju klientiem jebkurā diennakts laikā noorganizēt savu ceļojumu, piemēram, iegādāties lidmašīnu biļetes vai rezervēt vietas viesnīcā. Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka šobrīd ASV līdz 80% viesnīcu rezervāciju notiek internetā. Pēc Krievijas tūrisma firmu vērtējuma līdz pat 60% pasūtījumu nodrošina reklāma internetā. Tūrisma nozares ienākumi Eiropā no pārdošanas internetā 2004. gadā sasnieguši 17 miljardus eiro, salīdzinot ar 2003.gadu, kāpums ir 34%, taču 2005.gadā plānotie ienākumi no pārdošanas internetā varētu sasniegt jau 20,1 miljardu eiro. Tas izskaidrojams ar to, ka interneta lietotāji parasti ir pietiekami labi situēti vai strādā nopietnos uzņēmumos, kas ļauj atlicināt līdzekļus un laiku ceļojumiem. Latvijā tūrisma portāli aktīvi attīstīties sāka 2002 - 2003 gadā. Pašreiz vadošie Latvijas tūrisma portāli ir pārvarējuši “bērnības” grūtības un sāk nostabilizēties Latvijas tūrisma biznesā. Katrs atradis savu specifisko tirgus nišu, pastāvīgo klientu auditoriju un strādā pie jauniem e-komercijas risinājumiem un pakalpojumu kvalitātes servisa. Vidējā tūrisma portālu apmeklētība Latvijā svārstās no 1000 līdz 2000 apmeklētājiem dienā. Pagaidām katrs atsevišķs portāls vēl nevar būtiski ietekmēt e-tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā, savukārt kopīgiem spēkiem galvenajos darbības virzienos tie plāno ietekmēt notikumu gaitu: Nostiprināt e-komercijas pozīcijas Latvijas tūrisma biznesā; Veidot tūrisma e-biznesa tirgus kultūru un noteikt vispārējas normas cenu politikā, cenšoties nepieļaut, ka nenopietni un nepastāvīgi tūrisma interneta resursi rada neuzticību e-tūrisma tirgum kopumā; Sekmēt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu tūrisma uzņēmējiem, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kuras atbild par tūrisma biznesa attīstību Latvijā; Popularizēt Latvijas tūrismu ārvalstu tirgos, izmantojot elektronisko mediju iespējas; Informēt sabiedrību par tūrisma e-komercijas priekšrocībām un veicināt Latvijas informatīvās sabiedrības attīstību; Aizstāvēt Latvijas tūrisma biznesa un ceļotāju intereses attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību pilsētās un jo sevišķi lauku teritorijās; Veikt E-tūrisma biznesa pētniecību, vākt un apkopot statistiku; Īstenot kopīgas mārketinga akcijas – šajā gadā vadošie Latvijas tūrisma portāli pirmo reizi prezentēs sevi kopīgā stendā tūrisma izstādē Balttour 2005 11.-13. februārī. Par portāliem:Eiropa.lv – tūrisma biznesa vortāla mērķa auditorija ir tūrisma industrijas uzņēmēji un interesenti. Eiropa.lv ik dienu informē par ceļojumu biznesa iekšzemes un pasaules jaunumiem un tendencēm mārketingā, menedžmentā un e-komercijā. Eiropas reģionālā tūrisma institūts izmanto portāla popularitāti konsultāciju un apmācības pakalpojumu prezentācijai. iCelo.lv – vadošais ceļojumu un atpūtas portāls iCelo.lv piedāvā ātri un operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju par valstīm, dažādiem ceļojumiem, slēpošanas kūrortiem un „karstākajiem” tūrisma firmu piedāvājumiem. Portāls regulāri publicē pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt ar unikālā bezmaksas pakalpojuma “ceļojuma meklētājs” palīdzību ikvienam ir iespēja atrast un izvēlēties sev vispiemērotāko ceļojumu. iCelo.lv var lasīt arī dažādus piedzīvojumu aprakstus, intervijas, arī piedalīties konkursos par ļoti vērtīgām balvām. Meeting.lv – Latvijas ceļvedis krievu un angļu valodās un Latvijas viesnīcu on-line rezervēšanas sistēma. Darbojas kopš 2002. gada marta. Galvenā mērķauditorija – ienākošie tūristi no Krievijas

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Pagājušā gada nogalē Ventspils pilsētas domes speciālisti varēja iepazīties ar SIA "NK konsultāciju birojs" veikto Ventspils tūrisma mārketinga pētījumu, kas tika izstrādāts pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma. Darba mērķis bija dot neatkarīgu speciālistu vērtējumu par pašreizējo Ventspils tūrisma attīstības situāciju un perspektīvām, konstatēt vājās puses un rast risinājumus to novēršanai, kā arī identificēt stiprās puses un sniegt priekšlikumus to efektīvai izmantošanai. Mārketinga pētījuma ietvaros tika veikta plaša pilsētas viesu aptauja, kuras laikā anketas aizpildīja 1262 respondenti, tika intervēti arī Ventspils tūrisma nozares uzņēmumi un speciālisti. No aptaujātajiem pilsētas viesiem lielākā daļa bija ieradušies no Rīgas 50,81 %, 26,39% no Kurzemes un 13,20 % no Vidzemes. Aptaujātie viesi Ventspilī lielākoties bija ieradušies ar automašīnām 42,87 %, bet 30,43 % ar tūristu autobusiem, 12,12 % ar satiksmes autobusiem. 31,54 % no respondentiem bija skolēni vai studenti, bet 30,03 % dažādi darbinieki, 17,35 % respondenti bija uzņēmumu vai struktūrvienību vadītāji. 67,19 % no viesiem Ventspilī bija ieradušies, lai iepazītos ar pilsētu un tās kultūru, bet 23,30 %, lai apciemotu draugus un radus, 18,15 % viesu Ventspilī aktīvi atpūtās un sportoja. Ar Ventspils mārketinga pētījumu Latvijas tūrisma speciālisti un plašas saziņas līdzekļu pārstāvji detalizētāk tiks iepazīstināti 3.Ventspils tūrisma konferencē 20. februārī, kas notiks Ventspils Augstskolā. Savukārt Ventspils tūrisma informācijas centrs, lai spriestu par tūrisma nozares attīstību pilsētā, ir apkopojis tūrisma statistikas datus par pagājušo gadu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtiski ir audzis naktsmītņu un gultasvietu skaits Ventspilī. 2002. gadā Ventspilī bija 25 naktsmītnes ar 804 gultasvietām, bet 2003. gada nogalē Ventspilī bija jau 39 naktsmītnes ar 1284 gultasvietām. Arī nakšņojušo tūristu skaits palielinās no gada uz gadu (2002.gadā Ventspilī nakšņoja 40159 cilvēki (75293 cilvēknaktis), bet 2003.gadā jau 54094 cilvēki (93050 cilvēknaktis). Būtisks ir nakšņojušo ārzemju tūristu skaita pieaugums - ja 2002.gadā no visiem nakšņojušiem tūristiem tikai 5 % bija ārzemnieki, tad 2003.gadā Ventspilī no visiem nakšņojušiem tūristiem ārzemnieki bija 15,85 %, kas ir trīs reizes vairāk kā 2002.gadā. Visvairāk ārzemju viesi bijuši no Lietuvas 18,48 %, no Vācijas 16,06 %, no Krievijas 14,32 %, no Igaunijas 10,06 %, no Zviedrijas 6,54 %, no Somijas 5,70 %, u.c. Arī Ventspils tūrisma objekti 2003. gadā ir bijuši labi apmeklēti. Ventspils muzeju kopā apmeklējuši 106575 cilvēki, no tiem 56401 bijuši Piejūras brīvdabas muzejā, 49408 apmeklētāji Livonijas ordeņa pilī, bet 766 cilvēki H. Dorbes memoriālajā muzejā „Senču putekļi”. Jau otro gadu pēc kārtas Ventspils muzejus apmeklējuši vairāk 100 tūkstoši viesu. Ar ekskursiju kuģīti "Hercogs Jēkabs" pagājušajā gadā braukuši 70700 pilsētas viesu, akvaparku "Ventspils" apmeklējuši 66287 cilvēki, Tūrisma informācijas centrā pieteiktas 236 ekskursijas, bet pilsētā uzskaitīti 1546 tūristu autobusi. Būtisks apmeklētāju pieaugums bijis Ventspils Jahtu ostā, kur pagājušajā gadā uzņemtas 350 jahtas, salīdzinot ar 2002. gadu (223 jahtas) tas ir par 57% procentiem vairāk. Viesi Ventspilī ieradušies, lai apmeklētu arī pilsētas pasākumus. Ventspils pilsētas svētkus apmeklēja ~ 50500 cilvēku, bet burinieku regati "Cutty Sark Tall Ship's Races 2003" Ventspilī ~ 60000 skatītāju. Jūras svētkus Ventspili apmeklējuši ~ 35500 cilvēku. Ņemot vērā būtisko pieaugumu naktsmītņu noslogojumā, jāsecina, ka arvien vairāk tūristi pilsētā uzturas nevis caurbraucot, bet pārnakšņojot vienu un vairāk naktis. Līdz ar to tūrisma nozares ieguldījums pilsētas ekonomikā ar katru gadu kļūst nozīmīgāks. To veicināja gan plašā kultūras un sporta programma, gan daudzveidīgās aktīvās atpūtas iespējas, gan arī pagājušajā vasarā atklātās jaunās naktsmītnes, piemēram, Olimpiskā centra „Ventspils” sporta viesnīca ar 152 vietām, Ventspils augstskolas viesnīca ar 256 vietām, kas darbojas jūlijā un augustā, un vairāk

Rīt, 24. martā Maskavā uzsāks darbu starptautiskais tūrisma gadatirgus „MITT 2004”, kurā Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijas stendā būs pārstāvēti 9 tūrisma uzņēmumi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", "Latvia Tours", “Express Travel”, organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes un Vidzemes tūrisma asociācijas, Jūrmalas dome, kā arī Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija. Latvijai šajā gadatirgū būs 35 kv.m liels stends. 24. martā plkst. 17.30 Maskavā, starptautiskās tūrisma izstādes “MITT 2003” laikā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko Latvijas prezentāciju, kurā Krievijas tūrisma firmas tiks iepazīstinātas ar jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, bet Latvijas vēstniecība informēs par esošo iebraukšanas kārtību Latvijā. Pēc prezentācijas notiks tūrisma darba birža, kurā piedalīsies Latvijas un Krievijas tūrisma kompānijas. Tā kā Krievija ir Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam turklāt ir ievērojams potenciāls, šim pasākumam TAVA ir sagatavojusi speciālizdevumu krievu valodā par jaunajiem tūrisma sezonas piedāvājumiem Latvijā. Maskavā tiks prezentēts arī jaunais Latvijas tūrisma tēla buklets krievu valodā, kurš jau ir ieguvis speciālistu pozitīvu novērtējumu. Lai piesaistītu papildus uzmanību Latvijas stendam izstādē “MITT” Maskavā, stendā darbosies improvizēts bārs, kurā strādās bārmenis, kas pasniegs atspirdzinošus dzērienus un kokteiļus stenda viesiem, bet katru dienu plkst. 16:30 tiks rīkota laimīgās stundas, kuru laikā visi izstādes apmeklētāji tiks aicināti nobaudīt kokteiļus, kas pagatavoti no Rīgas Melnā balzama. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “MITT 2004” ilgs 4 dienas, no 24. marta līdz 27. martam, Maskavas izstāžu centrā “Ekspocentr”. “MITT” ir viens no lielākajiem tūrisma gadatirgiem Krievijā un NVS, kas šogad pulcēs ap 120 tūkstošu cilvēku un kurā tiks pārstāvētas ap 2700 tūrisma kompānijām no 110 valstīm. Lai turpmāk Krievijas tūristi un ceļojumu aģentūras varētu daudz operatīvāk iegūt nepieciešamo informāciju par Latviju un šeit piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno jau šā gada septembrī Maskavā atvērt Latvijas tūrisma biroju. Šādi biroji veiksmīgi darbojas Londonā, Berlīnē un Stokholmā, un līdzšinējā pieredze rāda, ka to darbība veicina tūrisma sakaru attīstību un intereses par Latviju pieaugumu ārvalstu tūristu vidū. Ņemot vērā to, ka pastāv neizmantotas iespējas, lai radītu labākus priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas iedzīvotāju ceļošanai un abu valstu tūrisma nozaru attīstībai, gadatirgus laikā iespējamas M.Zantes tikšanās ar Maskavas valdības un Maskavas tūrisma komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas tūrisma informācijas biroja atvēršanu un citus pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai, kā arī uzklausītu par tūrisma nozari atbildīgo Maskavas amatpersonu viedokli un priekšlikumus tūrisma sakaru attīstībai. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija no Krievijas, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Krievijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā sasniedza 37 238 viesus. Ceļotāji no Krievijas pagājušogad ir bijuši visdāsnākie naudas tērētāji Latvijā, mūsu valstī iztērējot 24 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “MITT” var meklēt mājas lapā: www.mitt.ru. Avots: TAVA

2005.gada 1.jūnijā atpūtas kompleksā „Laimes Ligzda” Cēsu Tūrisma informācijas centrs rīko Cēsu rajona tūrisma konferenci. Pērn šāda konference notika pirmo reizi, un tūrisma uzņēmēju izrādītā interese liecināja par to, ka viņiem ir interese par Cēsu rajona tūrisma aktualitātēm. Konference ir bezmaksas, un tā tiek rīkota Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs” projekta „Baltijas apmeklētāju centri LAT II” ietvaros. Šogad konferencē īpaša uzmanība tiks veltīta reģionā realizējamiem projektiem un mārketinga iespējām tūrisma uzņēmējiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) Vidzemes reģionālā biroja vadītāja Inese Šīrava informēs par TAVA veiktajām un plānotajām aktivitātēm Vidzemes reģiona un uzņēmēju atbalstam, kā arī par to, kā uzņēmēji tieši var sadarboties ar TAVA un TAVA reģionālo biroju. Pēdējā laikā TAVA ir aktivizējusi atbalsta pasākumus uzņēmējiem sniedzot gan tiešu, gan netiešu atbalstu - tiek izdoti dažādi tūrisma katalogi un tūrisma informācijas materiāli, notiek aktīvs darbs pie Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv izveides, tiek organizēta dalība starptautiskās izstādēs, organizēti jaunu tūrisma produktu veicināšanas konkursi. Cēsu tūrisma konference, kuru rīko Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs ir kļuvusi par regulāru rajona tūrisma uzņēmēju un pašvaldību pārstāvju tikšanos, kuras laikā konferences dalībnieki tiek informēti par nozīmīgākajiem notikumiem tūrisma nozarē Cēsu rajonā, Vidzemes reģionā un valstī kopumā. Cēsu rajons ir viens no aktīvākajiem tūrisma nozarē ne tikai Vidzemē, bet arī Latvijā. To nosaka un veicina gan augstvērtīgi tūrisma resursi (Cēsu vecpilsēta, Gaujas Nacionālais parks, Piebalgas novads u.c.), gan organizatoriskā struktūra (izveidots Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs, kas organizē rajona tūrisma nozares aktivitātes), gan plašs tūrisma pakalpojumu piedāvājums (Cēsu rajonā 2005.gadā darbojas ap 90 naktsmītnes, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā). Cēsu rajona un pilsētas pašvaldības tūrisma attīstībai veiksmīgi piesaista arī Eiropas Savienības finansu resursus, tādejādi nodrošinot dažādu tūrisma aktivitāšu realizēšanu. Avots: Cēsu TIC; TAVA