Eiropā no tiešsaistes satura gūtie ieņēmumi 2010. gadā sasniegs 8,3 miljardus euro, kas ir vairāk nekā 400 % liels pieaugums piecu gadu laikā - tā vēsta jauns, pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veikts pētījums, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Inese Stepiņa.
Visvairāk attīstītajās nozarēs tiešsaistes saturs veidos būtisku daļu kopējo ieņēmumu - aptuveni 20 % mūzikas un 33 % videospēļu nozarē. Pētījums liecina, ka platjoslas tehnoloģijas popularitātes, modernizētu mobilo tīklu izplešanās un digitālo ierīču masveida pārņemšanas dēļ masu patēriņa tirgus tiešsaistes satura izplatīšana kļūst par realitāti, kas Eiropai rada īpašas iespējas.
"Ilgi gaidītā digitālā konverģence kļūst par ekonomisko realitāti, radot lieliskas iespējas Eiropas patērētājiem, satura piegādātājiem un tehnoloģiju nozarei," sacīja Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviane Reding.
"Lai to izmantotu savā labā, tehniskie un tiesiskie jautājumi, iespējams, jāuzlūko citā aspektā; modernizēta un uz iekšējo tirgu vērsta pieeja palielinātu Eiropas satura nozīmi. Patlaban notiekošais pētījums lieti noderēs, jo 2007. gada otrajam pusgadam gatavoju paketi "Tiešsaistes saturs Eiropas vienotajā tirgū".
Šajā jaunajā pētījumā "Interaktīvs saturs un konverģence: ietekme uz informācijas sabiedrību" ir izvērtēts jaunā radošā satura tiešsaistes tirgus potenciāls. Tajā konstatēts, ka, lai gan vērojama nepārtraukta tirgus izaugsme, lielāka tirgus apgrozījuma labad Eiropā jārisina tehnoloģiski, ekonomiski un tiesiski jautājumi, jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un savstarpēju izmantojamību. Pētījumā konstatēts, ka Eiropa seko ASV paraugam interaktīvu fiksēto platjoslas pakalpojumu attīstībā un Japānas un Korejas paraugam mobilo pakalpojumu attīstībā.
Pēc plašas apspriedes tika identificēti 36 tiešsaistes satura pilnveides šķēršļi un izvērtēta to ietekme uz tirgu līdz pat 2010. gadam.
Patlaban visaktuālākais šķērslis ir pārklājums. Lai gan platjoslu tehnoloģija izplatās ātri un patērētāji to uzņem ar entuziasmu, joprojām ir augsts risks, ka pastāv atšķirības starp ES dalībvalstīm. Mobilajiem pakalpojumiem šķēršļus rada arī 3G tehnoloģiju izmantojuma lēnā palielināšanās Eiropā un dažkārt mulsinošās datu tarifu cenas un struktūra.
Daudziem tirgus dalībniekiem joprojām jāpielāgojas jaunajām izplatīšanas tehnoloģijām, kas sniedzas pāri valstu robežām un nozarēm, kas saskaņā ar tradīcijām ir nošķirtas cita no citas. Tas joprojām ir galvenais šķērslis ceļā uz tiešsaistes satura attīstību. Tomēr tiek rasti novatoriski un uz sadarbību balstīti risinājumi, kā izmantot tiešsaistes saturu. Pirātisms kavē iespējamos ieņēmumus un plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus attur no satura ievietošanas tiešsaistē. Lai digitālās izplatīšanas paplašināšanās būtu droša un ilgtspējīga, digitālā satura pārvaldībai un aizsardzībai vajadzīgas efektīvas digitālo tiesību pārvaldības (Digital Rights Management, DRM) sistēmas. Taču bažas par DRM savstarpējas izmantojamības un standartizācijas trūkumu ilgtermiņā var radīt ar digitālā satura pakalpojumiem un ierīcēm saistītas problēmas.
Tirgu būtiski ietekmē arī patērētāju vēlme pieņemt jauna satura pakalpojumus, specifisku prasmju trūkums plašsaziņas līdzekļu uzņēmumos vai satura digitalizācijas izmaksas.
Atsevišķi šķēršļi ir risināmi pasaules mērogā, bet citi ir Eiropas tirgus un tiesību sistēmas radīti. Tie var būtiski samazināt izaugsmes tempu un konkurētspēju. Tirgum pilnveidojoties, līdz ar uzņēmējdarbības attīstību tiks nojauktas atsevišķas barjeras, taču pārējo šķēršļu likvidēšanai var būt nepieciešami nozares īstenoti pasākumi un ES tiesību akti, lai patērētājiem, satura piegādātājiem un datortehnikas nozarei nodrošinātu juridisko noteiktību.
Šis pētījums būs nozīmīgs ieguldījums Komisijas priekšlikumos attiecībā uz "Tiešsaistes saturu Eiropas vienotajā tirgū", kurus paredzēts iesniegt 2007. gada otrajā pusgadā. Pēc projekta "Tiešsaistes saturs Eiropas vienotajā tirgū" (2006. gada 28. jūlijs - 13. oktobris) publiskās apspriešanas aptaujas lapu publicēšanas un 2006. gada 11. oktobrī notikušās atklātās izskatīšanas tika saņemti vairāk nekā 175 rakstveidā izteikti apsvērumi, ko patlaban analizē priekšlikumu izstrādes vajadzībām. Vairāk nekā 160 apsvērumi tika saņemti, izmantojot tiešsaisti.