«Ja tiek liegts kravas auto braukt pa valsts autoceļiem no pusdienas laika līdz pat vēlam vakaram, tad varbūt rīt aizliegs arī pa šiem ceļiem braukt ar vieglajiem auto, bet parīt arī iet kājām pa šiem ceļiem, jo pie pēdām taču līp asfalts,» ironizē mežizstrādes un kokapstrādes a/s Saldus MR valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns. Viņaprāt aizliegums karstumā braukt ar kravas auto Latvijas autoceļusneglābs. Vēl kāds cits meža nozares uzņēmējs, izdzirdējis par iespējamo kravas auto braukšanas liegumu uz valsts autoceļiem, tikai noteica, ka Latvijā ceļus varētu glābt vienīgi ar aizliegumu visiem kravas auto braukt pa Latvijas ceļiem. Vairāki uzņēmēji atzina: ja šādu liegumu ieviesīs būs jāpārkārto kokmateriālu loģistika vai arī jābrauc, neraugoties uz liegumu, it īpaši, ja soda sankcijas par šo pārkāpumu būs mazākas par kravas piegāžu grafika kavēšanu. «Latvijā jābūvē un jāremontē ceļi kārtīgi, nevis kā bieži vien pašlaik, varbūt tāpēc ir jāmaina ceļu būves tehniskie standarti (jāliek biezāks šķembu slānis, augstākas kvalitātes asfalts, jālieto citāda tehnoloģija utt), jāpastiprina būvētāju un remontētāju uzraudzība un atbildība, taču nevar būt tā, ka pērn izremontēja un šogad atkal šim pašam posmam ir vajadzīgs remonts,» norāda J. Bertrāns. Savu teikto viņš pamato ar pretjautājumu, kāpēc citās valstīs var ceļus būvēt un remontēt kārtīgi, bet Latvijā ne. «Vairākkārt vienu un to pašu ceļu vai tā posmu pārtaisīt izmaksā daudzkārt dārgāk nekā vienu reizi salabot kārtīgi,» uzsver J. Bertrāns.