Jau gadiem meklējam risinājumu Latvijā sasāpējušai problēmai - kā uzlabot ceļu satiksmes drošību! Regulāri tiek tērētas ievērojamas summas, veidojot sociālās kampaņas, pieņemti bargāki soda mēri noteikumu pārkāpējiem un veiktas neskaitāmas policijas patruļas ielās. Tomēr joprojām Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir viens no augstākajiem Eiropā.

Lielisks risinājums autovadītāju disciplinēšanai un to radīto risku optimālai izvērtēšanai ir nesen OCTA likumā iestrādātā norma par OCTA apdrošināšanas cenas diferencēšanu atkarībā no transportlīdzekļa īpašnieka nodarītajiem Ceļu satiksmes pārkāpumiem - to skaita un nopietnības pakāpes. Sen zināma patiesība ir, ka jebkuru cilvēku vislabāk disciplinē paša maks, jeb šajā gadījumā fakts, ka par agresīvu braukšanu un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem var nākties bargi samaksāt, turklāt ilgtermiņā.

Šāda prakse, kad OCTA apdrošinātāji piemēro ievērojami lielākas prēmijas apdrošināšanas ņēmējiem, jau veiksmīgi darbojas un ir sevi attaisnojusi arī citās valstīs Eiropā. Par to esmu vairākkārt pārliecinājies, iepazīstot citu valstu pieredzi - Anglijā, Vācijā, Itālijā, Francijā un citur. Apdrošinātāji ārvalstīs rūpīgi izvērtē katra autovadītāja riska pakāpi, ko tas varētu radīt citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Tas, ka situācija saistībā ar autoratlīdzību nodevu sistēmu Latvijā ne tuvu nav normāla, pirms vairākiem mēnešiem tika oficiāli atzīts, uzdodot Kultūras ministrijai izstrādāt korektu tiesisko regulējumu šai problēmai.

Varētu atkal ilgi un pamatīgi diskutēt par to, kādam vajadzētu būt šim regulējumam. Proti, jautājums ir par to, vai ir pareizi katram iedzīvotājam likt maksāt autoratlīdzību, iegādājoties, piemēram, jaunu datoru, un tādējādi automātiski uzskatīt viņu par zagli, kurš noteikti centīsies nokopēt kādu autordarbu, par to nesamaksājot. Un tas nekas, ka daļa datoru lietotāju pat īsti nezina, ka kaut kas tāds ir iespējams. Tomēr šoreiz runa ir par jau pieminētās Kultūras ministrijas aktivitātēm, mēģinot risināt tai uzticēto jautājumu.

Piemēram, pagājušajā nedēļā ar šīs ministrijas svētību ir uzsākta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju paradumus, kopējot autordarbus, plānojot aptaujāt 1000 cilvēkus, un tam tērējot tieši tikpat latu. Pirmkārt, uzreiz jāteic, ka Kultūras ministrija ir izcēlusies teju ar paraugstundu darba produktivitātes jomā. Tik ilgā laika periodā izdomāt, ka vajadzētu sarīkot aptauju - tas ir «vareni».

Gadiem ilgi Latvijā ir plaši spriests par zinātnisko pētījumu būtisko nozīmi tautsaimniecības attīstībā, par nepietiekamo valsts finansējumu zinātnei, nenovērtēto tās lomu un tamlīdzīgām lietām. Pozitīvs pavērsiens šajā jomā bija savulaik izveidotie nozaru kompetences centri, kuru mērķis ir paaugstināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju, jaunu produktu attīstību, sadarbību starp zinātni, privāto sektoru un labākajā gadījumā arī valsti utt.

Vēl jo vairāk - lai valsts amatpersonām nebūtu iemesla kārtējo reizi stāstīt, ka zinātni, protams, atbalstīt vajag, bet spiedīgās ekonomiskās situācijas dēļ nepieciešamās naudas nav, šo kompetenču centru darbībai ir pieejami Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi 37,37 milj. Ls apmērā, kas jāapgūst līdz 2015. gadam.

Varētu šķist, ka beidzot ir viss, ko vajag - zinātnieki, uzņēmēji, veidojumi, ko var nosaukt par smadzeņu centriem, un arī finansiālie resursi - atliek vien strādāt. Diemžēl tik vienkārši tomēr nav. Proti, Latvijā ir Finanšu ministrija, kam ir visai vāja sapratne par to, kā vismaz ierobežot pelēkās ekonomikas izplatīšanos valstīs, toties tā pilnīgi visur ir spējīga saskatīt interešu konfliktu. Teju par leģendāru jau var saukt piemēru, ka kompetenču centrs nevar pasūtīt farmācijas uzņēmumam Grindeks nepieciešamo pētījumu Organiskās sintēzes institūtā, jo abas minētās personas ir dibinātāji vienam un tam pašam kompetenču centram. Bet ko tad, ja izrādās, ka attiecīgajā jomā Organiskās sintēzes institūts ir labākais variants vajadzīgā pētījuma veikšanai? Pirkt mazāk kvalitatīvu vai arī dārgāku pakalpojumu? Rodas strupceļš, jo, no vienas puses, vispirms kompetences centra formātā tiek aicināti apvienoties rūpnieki ar zinātniskajiem institūtiem un mācību iestādēm, bet, no otras puses, fundamentālo pētījumu veikšana kā ārpakalpojums šobrīd nenotiek.

Līdz ar stingrākām likuma normām, ko plānots ieviest nelegālo spirta tirgotāju apkarošanai, stingrāk jākontrolē arī nelegālā degvielas tirdzniecība. Tā uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA), kura plāno rakstīt vēstuli ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, lai vērstu uzmanību uz to, ka jāpaplašina likuma normas, kas skar arī nelegālās degvielas ievešanu un tirdzniecību, Db informēja LDTA valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.

Vēstule jau nosūtīta iekšlietu ministram Ivaram Godmanim. Atbilde gan pagaidām vēl neesot saņemta. Komentāru no I. Godmaņa Db diemžēl neizdevās iegūt.

Vismaz 500 automašīnu gada laikā regulāri šķērso Latvijas robežu, ievedot degvielu, kura pēc tam tiek nelegāli realizēta. LDTA ir aprēķinājusi, ka šādi gada laikā Latvijā tiek ievesti aptuveni 63 milj. litru degvielas. Nenomaksājot akcīzes un pievienotās vērtības nodokli vien, šāda nelegāla degvielas tirdzniecība valstij gada laikā rada vismaz 14 milj. latu zaudējumus.

Citādi aprēķini ir Finanšu ministrijai. "Teorētiski iespējamā, neiekasētā akcīzes nodokļa īpatsvars par iekšzemē patērēto (izlietoto) degvielu salīdzinājumā ar iekasēto akcīzes nodokļa summu, visticamāk, nepārsniedz 1 - 2%," Db informēja finanšu ministra padomnieks Modris Sprudzāns.

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš noraidītā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasība saistībā ar valsts nesaimnieciski pārdotajām AS "Grindeks" akcijām, ir nepamatots, absurds un netaisnīgs un noteikti tiks pārsūdzēts, aģentūrai LETA pavēstīja "Grindeks" akcionārs Kirovs Lipmans.

Viņš paziņoja, ka 2019.gadā tieši Rīgas apgabaltiesa identisku prasību noraidīja. "Tas, ka viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus, jau pats par sevi rada pamatotas un smagas aizdomas par iespējamu tiesas un tiesnešu sastāva ietekmēšanu un varbūt pat koruptīvu motivēšanu," pauda Lipmans.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

Uzņēmējs norādīja, ka tiesa, kas bija paziņojusi, ka trešdien rakstveida procesā izskatīs šo lietu, ir burtiski pāris stundu laikā spējusi sagatavot spriedumu uz 20 lappusēm. Pēc Lipmana minētā, šis fakts pastiprina aizdomas, ka iznākums bija saskaņots un zināms jau iepriekš.

"Šāda "ekspressprieduma taisīšana" liecina par politisku vai cita veida pasūtījumu, kuru tiesa, iespējams, ir īstenojusi. Šādi vismaz dīvaini spriedumi, kas faktiski vēršas pret labticīgiem uzņēmējiem un ar kuriem tiek piesegta valsts institūciju un amatpersonu krimināla nolaidība, neizdarība vai ļaunprātīga rīcība, grauj Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Nav brīnums, ka tā rezultātā ārvalstu uzņēmēji ļoti bieži nolemj neuzsākt biznesu Latvijā, bet mūsu valsts uzņēmēji reģistrē savus uzņēmumus ārzemēs un arī nodokļus maksā citu valstu budžetos," klāstīja Lipmans.

Pēc viņa minētā, tikai Latvijā ir iespējams tāds absurds, kad vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā oficiālā vēstulē paziņo, ka Filipu Lipmanu [Kirova Lipmana dēlu] neuzskata par Kirova Lipmana ģimenes locekli, bet pēc tam mēģina sodīt par to, ka viņš rīkojies tā, kā to oficiālā vēstulē atļāva FKTK.

"Tikai Latvijā tiek mēģināts sodīt uzņēmējus, kas paļāvās uz oficiālā valsts institūcijas vēstulē rakstīto, nevis tiek sauktas pie atbildības amatpersonas, kas neticami lēti pārdeva valstij piederošās "Grindeks" akcijas, radot aizdomas par iespaidīgas "dāvanas" pasniegšanu "savējiem"," uzsvēra Lipmans.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība uz notiekošo vienkārši noskatās vai pat "bezkompromisu tiesiskuma" apstākļos atbalsta šādu negodīgu praksi un nerūpējas par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, tā vietā graujot tautsaimniecību un aizņemoties aizvien jaunus miljonus, kas kādreiz būs jāatdod Latvijas iedzīvotājiem.

"Šādos apstākļos sprieduma pārsūdzēšana ir vienīgais iespējamais risinājums. Cerams, Augstākā tiesa (Senāts) nebūs tik viegli ietekmējama," piebilda Lipmans.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien apmierināja "Possessor" prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā.

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja "Possessor" jeb tobrīd Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Privatizācijas aģentūra par šo tiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Tāpat ziņots, ka FKTK veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, konstatējot, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

No veikalu tīkli Iki un Cento operatora SIA Palink, kas atzīts par maksātnespējīgu, biroja, iespējams, vakar iznesti vairāki datori un arī skaidra nauda. Savukārt uzņēmuma finanšu direktors, pēc tam, kad viņam nav ļauts iznest dokumentus, tos saplēsis. Norāda SIA Landekss pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Šos apgalvojums gan pilnībā noliedz uzņēmuma pilnvarotā pārstāve Dace Zundere. Viņa skaidro, ka maksātnespējas administratora pārstāvji esot atļāvuši darbiniekiem paņemt savas personīgās mantas, jo uzņēmums pakļāvies tiesas lēmuma prasībām par mantas arestu. Kopumā D.Zundere uzsver, ka pret SIA Palink tiekot vērsta organizēta pretdarbība, un tiesas spriedums esot absurds. Tāpēc uzņēmums vērsies ar protestu Ģenerālprokuratūrā, kā arī plāno vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča.

Savukārt A.Gobzems uzskata ,ka Palink maksātnespējas lieta nav absurds, kā to mēģina pasniegt veikalu tīklu Iki un Cento operators, bet gan loģisks šīs kompānijas darbības rezultāts.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Lai pilnībā segtu izmaksas par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, Veselības ministrija (VM) lūgs nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā šim mērķim paredzēt kopumā 16 062 374 eiro.

Kā VM norāda informatīvajā ziņojumā par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem, kuru rīt, 31.martā, plānots skatīt valdības sēdē, papildu finansējums nepieciešams lietus ūdens novadīšanas kolektora izbūvei, līguma izpildei ar būvnieku SBRE, valsts galvotā aizdevuma daļas kompensēšanai, kura tika zaudēta Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā, kā arī jaunu slimnīcas iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Lietus ūdens kolektora izbūvei nākamajā gadā nepieciešams 385 587 eiro liels papildu finansējums. Kā teikts ziņojumā, problēmas ar kolektora izbūvi radušās jau vairākus gadus iepriekš. Pirms tam bijis plāns, ka notekūdeņu novadīšana notiktu caur zemes gabalu Mārupes ielā 19, tomēr šai zemei mainījies īpašnieks, kurš vairs nepiekrīt kolektora izbūvei savā īpašumā.

Izmantojot 3D izveidotu pacienta autentisku sirds modeli, Stradiņa slimnīcā veikta sarežģīta sirds ķirurģiska operācija. Šāda sirds modeļa izveide izmaksājusi 2000 eiro, informē slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Pēc infarkta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgu rokās nonāca 58 gadus vecs vīrietis, kuram konstatēta reta sirds kambaru defekta patoloģija – izveidojies caurums starpsienā, kuru bija nepieciešams slēgt. Ārsti norāda, ka šādas operācija notiek reti un tās ir tehniski sarežģītas ar augstu mirstības risku. Neoperējot šādus pacientus, mirstība ir 100%.

«Tradicionālās diagnostikas metodes neļauj tik precīzi izprast problēmas novietojumu telpā, kā arī ir nepietiekamas, lai izprastu, kā labāk piekļūt problēmai. 3D printētais sirds modelis bija ļoti svarīgs, lai jau pirms operācijas varētu izplānot, no kuras vietas piekļūt, kuru sirds kameru atvērt, lai pēc iespējas saudzīgāk veiktu jau tā ļoti sarežģīto un riskanto operāciju,» stāsta ķirurgs Edgars Freilibs, kurš veica sarežģīto operāciju un tās tehnisko plānošanu.

Pērnā gada beigās un šī gada sākumā sevišķi palielinājies to cilvēku skaits, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu, bet paši «piestrādā» nelegāli, pastāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktore Rita Elce.

2008. gadā, apsekojot 4554 uzņēmumus, VDI atklājusi 1623 nelegālās nodarbinātības gadījumus, kas ir par 42 % mazāk nekā pirms gada. Nelegāli nodarbināto skaits visvairāk samazinājies tieši būvniecības nozarē, kur nelegāli nodarbināto bija par 52 % mazāk nekā 2007. gadā. R. Elce norādīja, ka samazināt nelegāli nodarbināto skaitu palīdzēja izmaiņas likumdošanā - būvniecībā tika ieviestas nodarbināto apliecības, kā arī citas izmaiņas.

VDI informācija liecina, ka par nelegālās nodarbinātības gadījumiem pērn uzlikti naudas sodi 506.5 tūkstošu latu apmērā, no kuriem reāli iekasēti ir 37 % jeb 352.9 tūkstoši latu.

Latvijai nepieciešams veikt pasākumus, kas mazinātu pieaugošo smēķējošo jauniešu skaitu valstī, Db.lv informē Sabiedrības Veselības aģentūras (SVA) Sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Auzāne.

SVA veiktais Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums 2007. gada aptauja Latvijā parāda, ka vispārizglītojošo skolu 7. - 9. klasēs 43.0% jauniešu pašlaik smēķē un tas ir par 5.5% vairāk nekā līdzīgā pētījumā 2002. gadā. Smēķējošo zēnu īpatsvars pieaudzis par 5.4% , bet meiteņu par 5.8%.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību mazo smēķētāju problēmai, Latvijas Onkoloģijas centra Konferenču zālē 30. maijā, Rīgā, Hipokrāta ielā 4 notiks SVA un Latvijas Pretsmēķēšanas koalīcijas organizēta konference Jaunatne brīva no tabakas. Aktuālais tabakas kontrolē. Konference veltīta Pasaules Veselības organizācijas ikgadējai Dienai bez tabakas. Pasaules veselības organizācijas (PVO) sauklis šī gada Dienai bez tabakas ir Jaunatne brīva no tabakas. PVO uzstādījums – politiķiem un sabiedrības veselības speciālistiem vairāk vērības pievērst smēķējošas jaunatnes problēmai, saskan ar Latvijas nepieciešamību veikt pasākumus, kas mazinātu pieaugošo smēķējošo jauniešu skaitu valstī.

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Izmaksu samazināšana un nodokļu peripetijas – pārtikas nozari raksturojošie procesi šogad.

«Gads ir bijis ļoti saspringts. Ar atbildīgajām amatpersonām esam nemitīgi diskutējuši par dažādām nodokļu iniciatīvām – akcīzes nodoklis dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, IIN, PVN pārtikai un citiem. Pēdējais – Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, kas, mūsuprāt, ir absurds un nav līdz galam pārdomāts solis. Šobrīd šī nodokļa virzību ir izdevies apturēt un diskusija par to ir iegājusi daudz konstruktīvākā gultnē, spriežot un meklējot risinājumus pašai problēmai – sabiedrības veselības problēmām, nevis automātiskai nodokļa ieviešanai, lai papildināti ministrijas budžetu. Par šo jautājumu noteikti notiks diskusijas arī nākamajā gadā,» šogad nozarē notiekošo raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Uzņēmumiem, valsts iestādēm un institūcijām ir svarīgi nodrošināt nemainīgi noturīgu darbību pret kiberdraudiem un uzbrukumiem - mazinot kritiskās infrastruktūras kiberdrošības radītos riskus un rūpējoties par kritisko datu privātumu.

Dati ir vērtība, kas var dot jaunas iespējas un arī riskus

Dati, jaunā globālās ekonomikas valūta, lielākajai daļai uzņēmumu ir kļuvuši par visvērtīgāko aktīvu. Pieaugošā iespēja gūt peļņu no datu ieguves, mudina uzņēmumus meklēt un radīt arvien jaunus veidus, kā šīs iespējas izmantot savā labā. Tas ir veicinājis ievērojamu kopējo datu pieaugumu. Iespējas gūt labumu no šiem datiem un palielināt biznesa vērtību ir šķietami bezgalīgas.

Diemžēl, dati ir kļuvuši arī par mērķi. Plaši ieviestās e-komercijas sistēmas, attālinātā darba apjoma pieaugums un kopējā cilvēku ikdienas dzīves digitalizācija, nodrošina vislielāko IT uzbrukumu mērķauditoriju vēsturē. Regulāri tiek veikti noziedzīgi nodarījumi uzņēmumiem ar mērķi gūt finansiālu labumu, vai tiem radīt citādus zaudējumus.

2017. gadā “SK ID Solutions” klajā laistais starptautiskais elektroniskās autentifikācijas rīks “Smart-ID” šogad svin savu piekto gadadienu, sasniedzot vairāk nekā 3 miljonu aktīvu lietotāju pasaulē atzīmi.

Latvijā pakalpojumu lieto 1 064 477 lietotāju, un ik mēnesi ar rīka starpniecību tiek veiktas vairāk nekā 20 000 000 transakcijas. Piecgade uzņēmuma attīstībā iezīmē ambiciozus attīstības plānus, kas uzlabos kā lietotāju ikdienu, tā paplašinās iespējas uzņēmējiem.

“SK ID Solutions” elektroniskās autentifikācijas un digitālās parakstīšanās risinājums “Smart-ID” uzsācis piekto darbības gadu, nodrošinot pakalpojumu iedzīvotājiem vairāk nekā 40 valstīs. Šo gadu laikā risinājums Baltijas valstīs ieguvis lietotāju, tostarp juridisko personu, uzticību – 2019. gadā “Smart-ID” bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. Pērn uzņēmuma veiktajā aptaujā secināts, ka “Smart-ID” Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Tāpat pēc uzņēmuma veiktās aptaujas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā rīka popularitāte pieaugusi par 20%.

Pievienotās vērtības nodokļu (PVN) likmes samazināšana līdz 5% ko iepriekš piedāvāja Rīgas dome, nav adekvāta rīcība, jo šādā gadījumā palielinātos Krievijas gāzes patēriņš, tādējādi palielinot Latvijas atkarību no ārvalstu energoresursiem.

(Papildināts ar N. Ušakova viedokli.)

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš sacīja, ka patlaban daudzviet Latvijas novados apkuri var nodrošināt, izmantojot citus resursus, par piemēru minot biomasu, turklāt tur rēķini arī esot zemāki. Tāpat ministrs aicināja veikt energoefektivitātes pasākumus, piemēram, māju siltināšanu.

Pavļuts akcentēja, ka tieši Rīgas pašvaldība, kas nākusi klajā ar PVN apkurei mazināšanu, nesekmē ēku siltināšanu, kamēr citās pašvaldībās šādas iespējas tiek izmantotas plašāk un veiksmīgāk.

Nemo Real valdes priekšsēdētājs, projekta Kāpa attīstītājs Māris Dzenītis: "Oponentu paustais, ka slēpošanas trase ir tikai piesegs maniem it kā "slepenajiem plāniem" būvēt daudzdzīvokļu ēku ir absurds jau pašā saknē. Es neesmu finansiāls pašnāvnieks."

M. Dzenītis: "I.Aizstrauta – bijusī Jaunā laika politiķe un Jūrmalas domes priekšsēdētāja - publiskajā telpā pēdējā laikā spodrina savu tēlu nemotivitēti apšaubot vissezonas slēpošanas trases Kāpa projekta lietderību un likumību.

Uzreiz gribu bilst, ka Kāpa nav tikai slēpošanas trase – tas ir komplekss, kurā atradīsies gan sporta zāles, SPA komplekss, restorāni un kafejnīcas, gan viesnīcas. Tas būs objekts, kas ļaus attīstīties ne tikai Jūrmalas pilsētai, bet arī blakus esošajām pašvaldībām un pat valsts uzņēmumiem – piemēram, lidostai Rīga.

Šobrīd daudzi cenšas rozā gaismā saskatīt Latvijas enerģētisko nākotni piedāvājot divas ieplānotās lieljaudas (400 MWel) elektrostacijas darbināt ar kūdru, koksni un tās atliekām, biomasu, vai cita veida kurināmo. Bieži šie viedokļi jau pēc būtības ir maldinoši, apzināti vai aiz nezināšanas tiek dezinformēti lasītāji, apgalvojot, ka, piemēram, koksnes un tās atlieku apjoms mūsu valstij ir pietiekams divu šādu elektrostaciju nodrošināšanai ar kurināmo. Kāpēc maldinošs?

Pirmkārt jau manipulējot ar mērvienībām, idejas autori apmaldās to lielumu atbilstībā, nonāk nesakritībā ar realitāti. Vērtējot energoresursus, enerģijas izstrādes iespējas vispirms ir kurināmā apjomi jākonvertē no, piemēram, mazvērtīgās koksnes kubikmetriem, tonnām uz enerģijas mērvienībām – džouliem, vatstundām.

Pēc vienkāršas fiziskās matemātikas var aprēķināt, ka, lai nodrošinātu divas elektrostacijas ar elektrisko jaudu 400 MWel (0,4 GW) ir nepieciešams 2 x 0,4 (GW) : 0,3 (lietderība elektrības ražošanai) x 7000 darba stundas gadā = 18 666 GWh (67 PJ) kurināmās koksnes gadā. Bet kurināmās koksnes kopējais pieejamais apjoms Latvijā ir novērtēts tikai 52 PJ gadā.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Lai gan Krievijas noteiktais piena produkcijas embargo rada problēmas pārstrādātājiem, tomēr situāciju ievērojami varētu atvieglot veikali, solidarizējoties ar pārstrādi un piena produktu cenas samazinot proporcionāli izejvielas cenas kritumam, atzīst uzņēmuma SIA Rīgas piensaimnieks valdes loceklis Nēme Jogi.

Viņš norādīja, ka situācija piena industrijā pēc Krievijas embargo noteikšanas nav dramatiska, jo uz kaimiņvalsti kopumā tiek eksportēti nepilni 10% no kopējā pārstrādātā piena daudzuma.

«Tas vairāk ir ideoloģijas, nevis biznesa jautājums. Savulaik, pirms 25 gadiem, piedalījāmies Baltijas ceļā un solījām, ka brīvības dēļ pacietīsim visu. Un kas notiek pašlaik? Skan tikai žēlabas par sankciju dēļ zaudētu peļņu, bet ideāli ir aizmirsti. Protams, no finansiālajiem zaudējumiem izvairīties nevarēs, bet - neko darīt, tā ir brīvības cena,» sacīja Jogi.

Jautāts, vai galaproduktu cenas veikalos varētu samazināties, ņemot vērā, ka strauji veidojas svaigpiena pārprodukcija un krīt piena iepirkuma cena, viņš atbildēja noraidoši.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

Reaģējot uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) publiskiem izteikumiem par to, ka nelegālais tirgus nebanku kreditēšanas nozarē ir nenozīmīgs, SIA ExpressCredit, kas strādā ar zīmolu Lombards24.lv, vadība ir nosūtījusi PTAC informāciju par 20 nelegālajiem lombardiem un pieprasa nekavējoties apturēt to darbību.

Ar zīmolu Lombards24.lv strādājošā SIA ExpressCredit valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis atzīmē, ka nu jau aptuveni trīs gadus atbildīgās valsts institūcijas – PTAC, Ekonomikas ministrija, Valsts policija, pašvaldības policija - ir informētas par nelegālo lombardu biznesu Latvijā, bet reakcija ir pielīdzināma nullei. «Tāds pats absurds, kā bija ar «spaisa» tirgošanu – visi redz, bet neviens neko nevar vai nevēlas darīt,» saka A. Evertovskis.

Viņš velta asu kritiku PTAC darbam pēdējos mēnešos pauzōt neizpratni - ar ko uzraugošā institūcija nodarbojas? SIA ExpressCredit vadība uzskata, ka nav pieņemams, ka vienīgie PTAC īstenotie pasākumi ir sodi vidēji 280 eiro apmērā, kas nemotivē nelegālos komersantus pārtraukt savu darbību. Turklāt tie piemēroti tikai atsevišķiem nelegālajiem uzņēmumiem.