Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot tīrā peļņa 2008. gadā bijusi 8.5 reizes zemāka nekā 2007. gadā, atsaucoties uz Aeroflot paziņojumu vēsta RIA Novosti.

Pērn Aeroflot tīrā peļņa bijusi 37 milj. ASV dolāru, bet 2007. gadā – 312.4 milj. ASV dolāru.

Aviokompānijas ģenerāldirektora vietnieks finanšu jautājumos Mihails Polubojarinovs uzsver, ka peļņas kritums galvenokārt saistīts ar aviodegvielas cenu pieaugumu un zaudējumiem, ko nesusi Aeroflot meitas kompānija Aeroflot – Kargo. Šī gada jūnija beigās Aeroflot akcionāri pieņēmuši lēmumu par šīs meitas kompānijas bankrotu.

Lai samazinātu izdevumus, Aeroflot akcionāri nolēmuši divas reizes samazināt kompānijā strādājošo topmenedžeru skaitu un turpināt īstenot pretkrīzes programmu, kas jau ļāvusi samazināt šim gadam plānotos izdevumus par 160 milj. ASV dolāru.

Lielākā Krievijas aviokompānija Aeroflot nolēmusi izlaist obligācijas par 12 miljardiem rubļu jeb 207 miljoniem latu.

Pēdējo reizi kompānija tirgoja obligācijas 2002. gadā, norāda Reuters.

Aeroflot vērtspapīrus apgrozībā nonāks divos izlaidumos, katrs pa 6 miljardiem rubļu. Obligāciju apgrozības termiņš būs trīs gadi.

Formālo iemeslu līdzekļu piesaistei kompānija nav nosaukusi. Tomēr Reuters no saviem avotiem saņēmis informāciju, ka kompānijai vajadzīga nauda, lai izpirktu personīgās akcijas no Nacionālās Rezervju korporācijas (BRK) uzņēmēja Aleksandra Ļebedeva.

2010. gada janvārī Aeroflot padomes direktori piekrita izpirkt no NRK 25,8 % kompānijas akciju. Gaidāms, ka darījums tiks veikts vairākos etapos, bet tā kopējā summa veidos 400 miljonus dolāru. Tiek plānots, ka Aeroflot daļu no tām apmainīs ar kompānijas Rostehnologija avioaktīviem.

Krievijas aviācijas kompānijas Aeroflot ienākšana Tallinā palielinās lidostā apkalpoto pasažieru skaitu par 100 tūkstošiem gadā, raksta Baltic-Course.com.

Aeroflot pēc 16 gadu pārtraukuma atsāks lidojumus maršrutā Tallina – Maskava. Šajā maršrutā pašlaik lido arī Estonian Air un UTair, tomēr Aeroflot «neatņemšot» pasažierus šim aviokompānijām, bet palielinās tirgu, norādījis Tallinas lidostas valdes loceklis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov).

Aeroflot lidojumi nenodrošinās tikai Krievijas tūrismu plūsmu uz Igauniju, bet arī radīs konkurenci Somijas aviokompānijas Finnair lidojumiem virzienā uz Āziju, kā arī papildinās Aeroflot lidojumus uz Āfriku un Ziemeļameriku.

Kopumā šogad Tallinas lidosta cer apkalpot 2,2 miljonus pasažieru.

Krievijas lidsabiedrība Aeroflot plāno izveidot valsts pirmo zemo cenu lidsabiedrību. Kompānija cer, ka jau 2014. gadā zemo cenu aviokompānija nodrošinās lidojumus no Maskavas uz Sanktpēterburgu un Krievijas dienvidu pilsētām.

Paredzēts, ka lidsabiedrības operāciju bāze atradīsies Maskavas Domodedovo lidostā, vēsta Krievijas laikraksts Vedomosti. Laikam ejot, aviokompānija varētu piedāvāt arī starptautiskus lidojumus uz Kijevu, Erevānu, Stambulu un Barselonu. Topošās lidsabiedrības lidmašīnu parku iecerēts nodrošināt ar 40 Boeing 737 lidmašīnām. Krievijas zemo cenu aviokompānijas nosaukums vēl nav atklāts.

Aviācijas tirgus eksperti vērtē, ka Krievijā pieprasījums pēc zemo cenu lidojumiem prognozējams augsts. Krievijas iedzīvotājiem, lai pārvietotos starp milzīgās valsts pilsētām, daudz laika nepieciešams pavadīt vilcienos, kuriem laba alternatīva būtu lēti avioreisi. Savukārt atvaļinājumu kaimiņvalsts iedzīvotāji izvēlas pavadīt Turcijā un Vidusjūras valstu kūrortos, uz kurieni arī plāno lidot topošā lidsabiedrība.

Otrdien Krievijas akciju tirgus indekss Micex saruka, reaģējot uz Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot vērtspapīru cenas kritumu, raksta Bloomberg.

Aeroflot cena samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš marta pēc tam, kad laikraksts Vedomosti ziņoja, ka valdība apsver iespēju piemērot ierobežojumus Eiropas aviolidojumiem, jo tādējādi varētu tikt iedragātas uzņēmuma finanses. Aeroflot akcijas cena saruka par 5,8% līdz 46,99 rubļiem, kas ir zemākā cena kopš 18. marta.

Vedomosti ziņoja, ka Krievija varētu ierobežot vai aizliegt Eiropas aviokompāniju lidojumus pāri Sibīrijai uz Āziju. Šie ierobežojumi varētu būt ļoti negatīvi Aeroflot, kurš iekasē komisijas maksas no ārvalstu aviokompānijām par tiesībām šķērsot Sibīriju, norāda Otkritie Capital analītiķe Irina Stupačenko. Pērn šie maksājumi sasniedza 170 miljonus dolāru jeb 18% no kopējā EBITDA.

Zāļu ražotāji ir satraukušies. Viņu zaudētā peļņa būs ieguvums Latvijas valstij un pilsoņiem

Tā intervijā saka veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Ar veselību un slimību profilaksi cieši saistīts jautājums ir veselīgs uzturs. Pirms kļūšanas par ministru jūs ļoti asi iestājāties pret Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP), pat sakot, ka «viņi grib mūs noindēt». Kā jūs kā valdības loceklis vērtējat šo vienošanos, kuru citi, tostarp Ārlietu ministrija, ļoti aizstāv?

Man par lielu nožēlu tā ir ne tikai viena no Ārlietu ministrijas prioritātēm, tā ir mūsu ārlietu ministra vismīļākā prioritāte. Tāpēc tas tiek virzīts uz priekšu milzīgos tempos. Man kā veselības ministram ir pilnīgi pretēja pozīcija un pat bažas. Ir vairāki apdraudējumi. Lētā, industriāli ražotā pārtika, kas nav piemērota bērniem un rada lielas bažas par veselību. Ja šis līgums stāsies spēkā, Latvijas kā mazturīgas valsts iedzīvotāji uzturā vēl vairāk lietos neveselīgu pārtiku. Mēs Veselības ministrijā (VM) iesim divus ceļus. Gādāsim, lai skolā būtu tikai veselīga pārtika. Es centīšos pasargāt mūsu iedzīvotājus arī ar ierosinājumu aplikt ar akcīzes nodokli transtauk- skābes, pievienoto cukuru, viskaitīgākās «e» vielas, ģenētiski modificētās sastāvdaļas. Ungārijā tas ļoti labi darbojas, un iegūtā nauda tiek novirzīta veselības aprūpei. Ungārijā Satversmē ir ierakstīts, ka tā ir brīva no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ar savu politisko darbību centīšos panākt, lai arī Latvija būtu pasargāta no ĢMO.

Prokurors, kas veic apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā, ir pārliecināts, ka divas nedēļas vecu zīdaini, pret kuru vērsts ierocis, nevarot uzskatīt par cietušo un piemērojis noziegumam zemāku kvalifikāciju. Savukārt Kurzemes televīzijas žurnālistes Irinas Kurganova, kura sižetā vērsusi uzmanību uz neskaidrībām lietā, vīrs saņēmis lūgumu no sava priekšieka Valsts policijas Kurzemes reģionā, kā arī no paša prokurora nepubliskot ar prokuroru notikušo interviju.

Sižeta veidošanā žurnāliste saskārusies ar prokurora Jura Sidera nevēlēšanos sniegt interviju, jo prokurors aizbildinājies ar atvaļinājumu, bet vēlāk paudis, ka neatrodas Ventspilī, tomēr galu galā tapa neliela telefonintervija. Minētais gadījums esot ieinteresējis arī Valsts Policijas pārstāvjus Kurzemes reģionā - I. Kurganovas vīrs, kas strādā policijā, saņēmis zvanu no prokurora J. Sidera, kā arī lūgumu no sava priekšnieka, kas esot uzsvēris, ka žurnālistei intervija ar prokuroru nav jāpublisko. «Tas šobrīd izskatās pēc tā, ka policija cenšas iesaistīties lietā, savukārt mans vīrs bažījas par savu darbu, jo, protams, intervija ir publiskota,» norādīja žurnāliste. «Prokurors manam vīram teica, ka intervija nav publicējuma, un tas izskanēja tādā tonī, ka šis jautājums vairs nav apspriežams,» Db.lv norādīja žurnāliste.

Bankrots ir vienīgais risinājums Krievijas otrai lielākajai aviokompānijai Transaero, no kuras pārņemšanas atteikusies valsts kontrolētā lidsabiedrība Aeroflot, piektdien paziņoja valsts ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs.

Citu iespēju meklējumi nav noveduši pie pozitīva rezultāta. Mēs turpinām ar pieņēmumu, ka šī ir vienīgā iespēja, norāda Uļukajevs.

Aeroflot direktoru valde septembra sākumā apstiprināja 75% Transaero akciju iegādi valdības atbalstītā darījumā par simbolisku summu viena rubļa apmērā.

Taču Aeroflot nespēja vienoties ar Transaero kreditoriem par aviokompānijas 250 miljardu rubļu (3,4 miljardu eiro) parādsaistību restrukturizāciju un nepaguva noteiktajā termiņā iegādāties 75% akciju daļu.

Aeroflot ceturtdienas vakarā pavēstīja, ka neplāno izteikt atkārtotu piedāvājumu Transaero pārņemšanai.

Krievijas transports ministrs Maksims Sokolovs norādīja, ka Transaero vairs nespēj pilnībā pildīt savas finansiālās saistības un civilās aviācijas dienests licis aviokompānijai pārtraukt biļešu tirdzniecību.

Krievijas otra lielākā aviokompānija Transaero vēl izpilda tikai atsevišķus lidojumus uz starptautisko lidostu Rīga, aģentūru LETA informēja lidostā.

Tomēr pārsvarā Krievijas lidsabiedrības reisi tiekot atcelti un pasažieri tiekot pārformēti uz citu kompāniju reisiem, skaidro lidostā.

Arī šodien atcelti reisi uz un no Rīgas, liecina informācija lidsabiedrības mājaslapā.

Kā ziņots, Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs paziņojis, ka bankrots ir vienīgais risinājums Krievijas otrai lielākajai aviokompānijai Transaero, no kuras pārņemšanas atteikusies valsts kontrolētā lidsabiedrība Aeroflot.

«Citu iespēju meklējumi nav noveduši pie pozitīva rezultāta. Mēs turpinām ar pieņēmumu, ka šī ir vienīgā iespēja,» norāda Uļukajevs.

Aeroflot direktoru valde septembra sākumā apstiprināja 75% Transaero akciju iegādi valdības atbalstītā darījumā par simbolisku summu viena rubļa apmērā.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins kritizējis Krievijas lielāko aviosabiedrību Aeroflot par centieniem paplašināt pašmāju tirgus daļu, pērkot lidmašīnas no Boeing Co un Airbus SAS, ziņo Bloomberg.

«Es vēlos saprast, cik daudz vietējo tehnoloģiju Aeroflot iegādāsies,» V. Putins sacījis tikšanās laikā ar kompānijas vadītāju Vitāliju Saveļjevu. «Jūs vēlaties dominēt vietējā tirgū, bet jūs negribat pirkt Krievijas tehnoloģijas. Tā nedara,» viņš piebildis.

Rezultātā V. Saveļjevs solījis nākt klajā ar jaunu plānu, lai iegādātos vairāk pašmāju lidmašīnu.

Aeroflot pašmāju tirgus daļas, kas patlaban ir 25%, paplašināšana ir kompānijas galvenais stratēģiskais uzdevums, V. Saveļjevs stāstījis V. Putinam.

Aviokompānija plānojot iegādāties 22 Boeing 787 Dreamliner un 22 Airbus A350 lidmašīnas. Kompānija arī piekritusi iegādāties 30 Sukhoi Co. SuperJet lidmašīnas.

Strādājot starptautiskā uzņēmumā vai attīstot biznesu ārzemēs, klātesamība ir ļoti būtiska, tādēļ nereti nākas doties biznesa braucienos uz ārzemēm.

Vairums strādājošo komandējumu laikā apmeklē konferences un apmācības vai tiekas ar klientiem un partneriem, taču aizvien biežāk darbinieki biznesa braucienu cenšas apvienot ar atpūtu, dodoties ekskursijās, lai iepazītu galamērķa valsti, vēsta Baltic Travel Group un Aeroflot veiktā aptauja. Atkarībā no uzņēmuma nozares, darba braucienos darbinieki dodas regulāri – gan uz Baltijas valstīm (72%), gan tuvākiem un tālākiem galamērķiem Eiropā un ārpus tās.

Esot komandējumā, kā būtiskākais cilvēkiem ir pieejamība (51%) – ērtas saziņas iespējas, ieskaitot ātru internetu un kvalitatīvus telefonsakarus. Gan mobilo sakaru operatori, gan pasažieru pārvadātāji nepārtraukti uzlabo savus pakalpojumus un maina politiku, lai apmierinātu strauji augošās klientu vajadzības. Mobilās ierīces un datorierīces vairums aviokompāniju šobrīd atļauj lietot arī lidojuma laikā, un atsevišķas kompānijas biznesa klasē nodrošina arī Wi-Fi, bet izmantojot autotransportu un vilcienu, ierobežojumi praktiski netiek izjusti.

Tūkstošiem pasažieru jau ceturto diennakti kā ķīlnieki atrodas Maskavas Šerementjevas lidostā, ziņo vesti.ru.

Cilvēki guļ gan uz saviem koferiem uz grīdas, gan pie galdiņiem kafejnīcās. Turklāt pagaidām reisu masveida aizturēšanai gals nav redzams un neviens arī nenosauc pārcelto lidojumu termiņus. Pagaidām arī lidosta nav spējīga uzsākt darbu normālā režīmā.

«Ja informācija jau agrāk būtu sniegta pasažieriem, tad daudzi ar ģimenēm un bērniem, iespējams, varētu kaut kur aizbraukt vai viņiem tiktu piedāvāta viesnīca. Jo naktī uz grīdas šeit gulēja gan pieaugušie, gan bērni, kā varēdami,» situāciju raksturo kāds pasažieris. Vēl kāds cits bija neizpratnē, ka neviens neko nav teicis visu vakaru, bet nākamā dienā paziņots, ka reiss nav bijis. Vienīgā izeja pasažieriem – palikt terminālos. Tie, kuri paspējuši, ieņēmuši ērtākās vietas uz soliem, bet pārējiem nākas palikt uz grīdas vai citur. Lidostā noorganizēta ēdināšana un ūdens apgāde, tāpat administrācija atļāvusi bez maksas izmantot bagāžas uzglabāšanas kameras, kā arī piegādājusi 30 piepūšamos matračus bērniem.

Pašreiz nav pamata aizkavēt «Sukhoi Superjet-100» lidmašīnu ielidošanu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā, norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš pauda, ka, pirmkārt, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) ir ekskluzīvās tiesības izsniegt gaisa kuģu un to detaļu tipa sertifikātus, kā arī atļaut trešo valstu operatoriem veikt darbības Eiropas Kopienā. Pašreiz «Sukhoi Superjet-100» gaisa kuģa tipam ir spēkā esošs EASA apstiprināts (izsniegts) gaisa kuģa tipa sertifikāts. Vienlaikus EASA ir izsniegusi atļauju aviokompānijai «Aeroflot» veikt darbību Eiropas Kopienā, izmantojot minēto gaisa kuģi.

«Otrkārt, gan nesenais notikums Latvijas gaisa telpā, kad gaisa kuģis paaugstinātas drošības apstākļos veica nosēšanos starptautiskajā lidostā «Rīga», gan incidents Maskavas lidostā joprojām tiek izmeklēts un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka minētie gadījumi būtu savā starpā saistīti,» pauda Gorodcovs.

Krievijas lielākā lidsabiedrība Aeroflot nākamo trīs gadu laikā plāno paplašināt savu floti ar 15 Airbus SAS A320 lidmašīnām, ziņo Bloomberg.

Aeroflot pārstāvis Oļegs Mihailovs, kurš apstiprināja šādus aviokompānijas plānus, neatklāj, vai lidmašīnas tiks iegādātās jaunas vai jau lietotas.

Jau ziņots, ka Aeroflot iepriekš paziņoja par plānu izlaist obligācijas par 12 miljardiem rubļu jeb 207 miljoniem latu.

Formālo iemeslu līdzekļu piesaistei kompānija nav nosaukusi. Tomēr Reuters no saviem avotiem saņēmis informāciju, ka šī nauda kompānijai vajadzīga, lai izpirktu personīgās akcijas no Nacionālās Rezervju korporācijas (BRK) uzņēmēja Aleksandra Ļebedeva.

#Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

Stenfordas Universitāte pētījumi liecina, ja ārā gaisa temperatūra ir 33°C, tad automašīnā, kas novietota stāvēšanai, tā pēc 20 minūtēm jau sasniedz 50°C, bet pēc 40 minūtēm – gandrīz 60°C. Pat tad, ja ārā temperatūra ir tikai 21°C, tiešos saules staros atstāta automašīna var uzkarst tik ļoti, ka rada draudus veselībai un dzīvībai.

Tieši tāpēc bērnu vai mājdzīvnieku atstāšana automašīnā bez uzraudzības var izraisīt nopietnus draudus viņu veselībai, pat nāvi. Augstai temperatūrai automašīnas salonā ir negatīva ietekme uz autovadītāja koncentrācijas spējām un fizisko pašsajūtu, kas, savukārt, palielina satiksmes negadījumu risku.

Saule var uzsildīt auto salonu līdz dzīvībai bīstamai temperatūrai nieka 30 minūšu laikā, turklāt pat samērā vēsā dienā. Tas skaidrojams ar to, ka temperatūra automašīnas salonā ir atkarīga no saules gaismas daudzuma, nevis temperatūras ārpusē. “Pat ja ārā gaisa temperatūra nav tik augsta, automašīnas salonā, pateicoties saules gaismai, tā pieaug. Loga atvēršana ne vienmēr būtiski samazina temperatūru, jo gaisa apmaiņa, automašīnai stāvot, notiek ļoti lēni. Turklāt atvērta loga atstāšana automašīnā, kas novietota stāvēšanai, ir bīstama,” skaidro Renault Braukšanas Skolas direktors.

SIA «Rīgas satiksme» jaunieceltajai padomei prioritāte būs ilgtspējīgu pārvaldības modeļa izveide un caurspīdīguma nodrošināšana, pauda jaunieceltie padomes locekļi.

Autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko atklāja, ka jaunievēlētās padomes primārais uzdevums, protams, būs uzņēmuma pastāvīgās valdes izraudzīšana - konkursa process, prasību noteikšana kandidātiem un citi darbi. Par pārējām īstermiņa prioritātēm padomei būtu jāvienojas kopīgi, tomēr kā viena no tām noteikti būtu uzņēmuma reputācijas atjaunošana.

Jautāts, vai nesenie «Rīgas satiksmes» korupcijas skandāli nerada bažas par vēl kādiem riskiem uzņēmuma darbībā, Pančenko skaidroja, ka visticamāk korupcijas skandāli ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, bet patlaban nevar komentēt, kādas tieši sekas tie ir radījuši, izņemot līdz šim medijos izskanējušo.

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Pavisam nesen tika publiskota Konkurences padomes darbības stratēģija laika posmam no 2023. līdz 2029. gadam. Tā kā konkurence ir viens no mūsdienu ekonomikas dzinējspēkiem, ar lielu interesi sāku pētīt dokumentu par Latvijas konkurences uzraugu plānu turpmākajiem gadiem.

Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu, pakāpeniski mainot “uzrauga” funkcijas uz ietekmētāja un politikas veidotāja un eksperta funkciju. Tai vairāk jāskatās starpnieka starp “ministrijām un likumiem” un biznesa nozari virzienā, atceroties, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras īpatsvaru veido mazais un vidējais bizness. Līdz ar to Konkurences padomes darbībai jābūt vērstai un procesu vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību komunikācijai plašā izpratnē.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» piektdien, 5.jūlijā sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Krievija plāno izveidot jaunu aviokompāniju anektētās Krimas pussalas apkalpošanai un tiks izmantota vietējā ražojuma lidmašīna, lai izvairītos no Eiropas sankcijām, paziņojis premjerministra vietnieks Dmitrijs Rogozins.

Pirms divām nedēļām Krievijas aviosabiedrības Aeroflot izveidotā zemo cenu aviolīnija Dobrolet pārstāja veikt lidojumus, jo Eiropas Savienības (ES) sankcijas liedza izmantot Boeing lidaparātus.

Krievija mēģina atdzīvināt tūrismu Melnās jūras reģionā par spīti pasaules nosodījumam par Krievijas veikto Krimas pussalas anektēšanu.

Rogozins tvītoja, ka ministri apsprieduši jaunu Tupolev lidmašīnu ražošanu, kas varētu aizstāt ASV ražotās Boeing lidmašīnas.

«Tiek apspriesta arī jaunas lidsabiedrības nodibināšana, lai varētu veikt regulārus lidojumus uz Krimu, izmantojot Krievijas lidmašīnas,» informēja Rogozins savā angļu valodas tvitera kontā.

Vismaz 27 pasažieri ievainoti, kad Krievijas nacionālās lidsabiedrības Aeroflot reisa no Maskavas un Bangkoku lidmašīna pēkšņi nonāca spēcīgā turbulencē netālu, pirmdien paziņoja amatpersonas.

Lidmašīna neilgi pirms nolaišanās pirmdienas naktī nonāca spēcīgā skaidru debesu turbulencē, kad nav mākoņu, kas brīdinātu par iespējamo satricinājumu, paziņoja Aeroflot.

Krievijas vēstniecības Bangkokā pārstāvis Deniss Antonjuks informēja, ka negadījumā cietuši 24 Krievijas pilsoņi un trīs Taizemes pilsoņi. Viņš piebilda, ka ārstēšanos slimnīcā turpina 15 Krievijas pilsoņi un divi Taizemes pilsoņi.

Vēstniecības konsulārās daļas vadītājs Vladimirs Sosnovs ziņu aģentūrai RIA Novosti sacīja, ka vairākiem cietušajiem tiek veikta operācija, bet precīzu skaitu viņš nevarēja nosaukt. Viņš gan piebilda, ka neviena ievainotā dzīvība nav apdraudēta.