Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot tīrā peļņa 2008. gadā bijusi 8.5 reizes zemāka nekā 2007. gadā, atsaucoties uz Aeroflot paziņojumu vēsta RIA Novosti.

Pērn Aeroflot tīrā peļņa bijusi 37 milj. ASV dolāru, bet 2007. gadā – 312.4 milj. ASV dolāru.

Aviokompānijas ģenerāldirektora vietnieks finanšu jautājumos Mihails Polubojarinovs uzsver, ka peļņas kritums galvenokārt saistīts ar aviodegvielas cenu pieaugumu un zaudējumiem, ko nesusi Aeroflot meitas kompānija Aeroflot – Kargo. Šī gada jūnija beigās Aeroflot akcionāri pieņēmuši lēmumu par šīs meitas kompānijas bankrotu.

Lai samazinātu izdevumus, Aeroflot akcionāri nolēmuši divas reizes samazināt kompānijā strādājošo topmenedžeru skaitu un turpināt īstenot pretkrīzes programmu, kas jau ļāvusi samazināt šim gadam plānotos izdevumus par 160 milj. ASV dolāru.

Lielākā Krievijas aviokompānija Aeroflot nolēmusi izlaist obligācijas par 12 miljardiem rubļu jeb 207 miljoniem latu.

Pēdējo reizi kompānija tirgoja obligācijas 2002. gadā, norāda Reuters.

Aeroflot vērtspapīrus apgrozībā nonāks divos izlaidumos, katrs pa 6 miljardiem rubļu. Obligāciju apgrozības termiņš būs trīs gadi.

Formālo iemeslu līdzekļu piesaistei kompānija nav nosaukusi. Tomēr Reuters no saviem avotiem saņēmis informāciju, ka kompānijai vajadzīga nauda, lai izpirktu personīgās akcijas no Nacionālās Rezervju korporācijas (BRK) uzņēmēja Aleksandra Ļebedeva.

2010. gada janvārī Aeroflot padomes direktori piekrita izpirkt no NRK 25,8 % kompānijas akciju. Gaidāms, ka darījums tiks veikts vairākos etapos, bet tā kopējā summa veidos 400 miljonus dolāru. Tiek plānots, ka Aeroflot daļu no tām apmainīs ar kompānijas Rostehnologija avioaktīviem.

Krievijas aviokompānijas Aeroflot 30 % akciju īpašnieks, miljardieris Aleksandrs Ļebedevs uzskata, ka viņa interses kompānijas padomē var pārstāvēt dēls - trīs mēnešus vecs zīdainis.

Ļebedevs aģentūrai Reuters klāstījis, ka uzrakstījis humora pilnu vēstuli Aeroflot vadībai un Krievijas valdībai, kurā piedāvājis kompānijas padomē iekļaut savu dēlu Ņikitu Ļebedevu. Kompānijas kontrolpakete pieder Krievijas valdībai.

Būdams Aeroflot direktoru padomes loceklis, uzņēmējs agrāk izteicis viedokli, ka pēc 2008. gada rezultātiem kompānijas dividendes būtu jāizmaksā pilnā apjomā, taču viņa vēlme neguva atbalstu. Tagad miljardiera neapmierinātību izsaukusi kompānijas vēlme sponsorēt futbola klubu ACSK un Soču olimpiādi, kā arī nomāt biroja telpas Maskavas centrā papildus birojam Šeremetjevā.

Krievijas aviācijas kompānijas Aeroflot ienākšana Tallinā palielinās lidostā apkalpoto pasažieru skaitu par 100 tūkstošiem gadā, raksta Baltic-Course.com.

Aeroflot pēc 16 gadu pārtraukuma atsāks lidojumus maršrutā Tallina – Maskava. Šajā maršrutā pašlaik lido arī Estonian Air un UTair, tomēr Aeroflot «neatņemšot» pasažierus šim aviokompānijām, bet palielinās tirgu, norādījis Tallinas lidostas valdes loceklis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov).

Aeroflot lidojumi nenodrošinās tikai Krievijas tūrismu plūsmu uz Igauniju, bet arī radīs konkurenci Somijas aviokompānijas Finnair lidojumiem virzienā uz Āziju, kā arī papildinās Aeroflot lidojumus uz Āfriku un Ziemeļameriku.

Kopumā šogad Tallinas lidosta cer apkalpot 2,2 miljonus pasažieru.

Krievijas lidsabiedrība Aeroflot plāno izveidot valsts pirmo zemo cenu lidsabiedrību. Kompānija cer, ka jau 2014. gadā zemo cenu aviokompānija nodrošinās lidojumus no Maskavas uz Sanktpēterburgu un Krievijas dienvidu pilsētām.

Paredzēts, ka lidsabiedrības operāciju bāze atradīsies Maskavas Domodedovo lidostā, vēsta Krievijas laikraksts Vedomosti. Laikam ejot, aviokompānija varētu piedāvāt arī starptautiskus lidojumus uz Kijevu, Erevānu, Stambulu un Barselonu. Topošās lidsabiedrības lidmašīnu parku iecerēts nodrošināt ar 40 Boeing 737 lidmašīnām. Krievijas zemo cenu aviokompānijas nosaukums vēl nav atklāts.

Aviācijas tirgus eksperti vērtē, ka Krievijā pieprasījums pēc zemo cenu lidojumiem prognozējams augsts. Krievijas iedzīvotājiem, lai pārvietotos starp milzīgās valsts pilsētām, daudz laika nepieciešams pavadīt vilcienos, kuriem laba alternatīva būtu lēti avioreisi. Savukārt atvaļinājumu kaimiņvalsts iedzīvotāji izvēlas pavadīt Turcijā un Vidusjūras valstu kūrortos, uz kurieni arī plāno lidot topošā lidsabiedrība.

Otrdien Krievijas akciju tirgus indekss Micex saruka, reaģējot uz Krievijas lielākās aviokompānijas Aeroflot vērtspapīru cenas kritumu, raksta Bloomberg.

Aeroflot cena samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš marta pēc tam, kad laikraksts Vedomosti ziņoja, ka valdība apsver iespēju piemērot ierobežojumus Eiropas aviolidojumiem, jo tādējādi varētu tikt iedragātas uzņēmuma finanses. Aeroflot akcijas cena saruka par 5,8% līdz 46,99 rubļiem, kas ir zemākā cena kopš 18. marta.

Vedomosti ziņoja, ka Krievija varētu ierobežot vai aizliegt Eiropas aviokompāniju lidojumus pāri Sibīrijai uz Āziju. Šie ierobežojumi varētu būt ļoti negatīvi Aeroflot, kurš iekasē komisijas maksas no ārvalstu aviokompānijām par tiesībām šķērsot Sibīriju, norāda Otkritie Capital analītiķe Irina Stupačenko. Pērn šie maksājumi sasniedza 170 miljonus dolāru jeb 18% no kopējā EBITDA.

Krievijas otra lielākā aviokompānija Transaero vēl izpilda tikai atsevišķus lidojumus uz starptautisko lidostu Rīga, aģentūru LETA informēja lidostā.

Tomēr pārsvarā Krievijas lidsabiedrības reisi tiekot atcelti un pasažieri tiekot pārformēti uz citu kompāniju reisiem, skaidro lidostā.

Arī šodien atcelti reisi uz un no Rīgas, liecina informācija lidsabiedrības mājaslapā.

Kā ziņots, Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs paziņojis, ka bankrots ir vienīgais risinājums Krievijas otrai lielākajai aviokompānijai Transaero, no kuras pārņemšanas atteikusies valsts kontrolētā lidsabiedrība Aeroflot.

«Citu iespēju meklējumi nav noveduši pie pozitīva rezultāta. Mēs turpinām ar pieņēmumu, ka šī ir vienīgā iespēja,» norāda Uļukajevs.

Aeroflot direktoru valde septembra sākumā apstiprināja 75% Transaero akciju iegādi valdības atbalstītā darījumā par simbolisku summu viena rubļa apmērā.

Strādājot starptautiskā uzņēmumā vai attīstot biznesu ārzemēs, klātesamība ir ļoti būtiska, tādēļ nereti nākas doties biznesa braucienos uz ārzemēm.

Vairums strādājošo komandējumu laikā apmeklē konferences un apmācības vai tiekas ar klientiem un partneriem, taču aizvien biežāk darbinieki biznesa braucienu cenšas apvienot ar atpūtu, dodoties ekskursijās, lai iepazītu galamērķa valsti, vēsta Baltic Travel Group un Aeroflot veiktā aptauja. Atkarībā no uzņēmuma nozares, darba braucienos darbinieki dodas regulāri – gan uz Baltijas valstīm (72%), gan tuvākiem un tālākiem galamērķiem Eiropā un ārpus tās.

Esot komandējumā, kā būtiskākais cilvēkiem ir pieejamība (51%) – ērtas saziņas iespējas, ieskaitot ātru internetu un kvalitatīvus telefonsakarus. Gan mobilo sakaru operatori, gan pasažieru pārvadātāji nepārtraukti uzlabo savus pakalpojumus un maina politiku, lai apmierinātu strauji augošās klientu vajadzības. Mobilās ierīces un datorierīces vairums aviokompāniju šobrīd atļauj lietot arī lidojuma laikā, un atsevišķas kompānijas biznesa klasē nodrošina arī Wi-Fi, bet izmantojot autotransportu un vilcienu, ierobežojumi praktiski netiek izjusti.

Bankrots ir vienīgais risinājums Krievijas otrai lielākajai aviokompānijai Transaero, no kuras pārņemšanas atteikusies valsts kontrolētā lidsabiedrība Aeroflot, piektdien paziņoja valsts ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs.

Citu iespēju meklējumi nav noveduši pie pozitīva rezultāta. Mēs turpinām ar pieņēmumu, ka šī ir vienīgā iespēja, norāda Uļukajevs.

Aeroflot direktoru valde septembra sākumā apstiprināja 75% Transaero akciju iegādi valdības atbalstītā darījumā par simbolisku summu viena rubļa apmērā.

Taču Aeroflot nespēja vienoties ar Transaero kreditoriem par aviokompānijas 250 miljardu rubļu (3,4 miljardu eiro) parādsaistību restrukturizāciju un nepaguva noteiktajā termiņā iegādāties 75% akciju daļu.

Aeroflot ceturtdienas vakarā pavēstīja, ka neplāno izteikt atkārtotu piedāvājumu Transaero pārņemšanai.

Krievijas transports ministrs Maksims Sokolovs norādīja, ka Transaero vairs nespēj pilnībā pildīt savas finansiālās saistības un civilās aviācijas dienests licis aviokompānijai pārtraukt biļešu tirdzniecību.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins kritizējis Krievijas lielāko aviosabiedrību Aeroflot par centieniem paplašināt pašmāju tirgus daļu, pērkot lidmašīnas no Boeing Co un Airbus SAS, ziņo Bloomberg.

«Es vēlos saprast, cik daudz vietējo tehnoloģiju Aeroflot iegādāsies,» V. Putins sacījis tikšanās laikā ar kompānijas vadītāju Vitāliju Saveļjevu. «Jūs vēlaties dominēt vietējā tirgū, bet jūs negribat pirkt Krievijas tehnoloģijas. Tā nedara,» viņš piebildis.

Rezultātā V. Saveļjevs solījis nākt klajā ar jaunu plānu, lai iegādātos vairāk pašmāju lidmašīnu.

Aeroflot pašmāju tirgus daļas, kas patlaban ir 25%, paplašināšana ir kompānijas galvenais stratēģiskais uzdevums, V. Saveļjevs stāstījis V. Putinam.

Aviokompānija plānojot iegādāties 22 Boeing 787 Dreamliner un 22 Airbus A350 lidmašīnas. Kompānija arī piekritusi iegādāties 30 Sukhoi Co. SuperJet lidmašīnas.

Tūkstošiem pasažieru jau ceturto diennakti kā ķīlnieki atrodas Maskavas Šerementjevas lidostā, ziņo vesti.ru.

Cilvēki guļ gan uz saviem koferiem uz grīdas, gan pie galdiņiem kafejnīcās. Turklāt pagaidām reisu masveida aizturēšanai gals nav redzams un neviens arī nenosauc pārcelto lidojumu termiņus. Pagaidām arī lidosta nav spējīga uzsākt darbu normālā režīmā.

«Ja informācija jau agrāk būtu sniegta pasažieriem, tad daudzi ar ģimenēm un bērniem, iespējams, varētu kaut kur aizbraukt vai viņiem tiktu piedāvāta viesnīca. Jo naktī uz grīdas šeit gulēja gan pieaugušie, gan bērni, kā varēdami,» situāciju raksturo kāds pasažieris. Vēl kāds cits bija neizpratnē, ka neviens neko nav teicis visu vakaru, bet nākamā dienā paziņots, ka reiss nav bijis. Vienīgā izeja pasažieriem – palikt terminālos. Tie, kuri paspējuši, ieņēmuši ērtākās vietas uz soliem, bet pārējiem nākas palikt uz grīdas vai citur. Lidostā noorganizēta ēdināšana un ūdens apgāde, tāpat administrācija atļāvusi bez maksas izmantot bagāžas uzglabāšanas kameras, kā arī piegādājusi 30 piepūšamos matračus bērniem.

Neskatoties uz krīzes apstākļiem, Krievijas aviokompānija Aeroflot plāno piedalīties cīņā par 92% Czech Airlines akciju iegādi. Par Čehijas aviokompānijas kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem 19. janvārī paziņos valsts finanšu ministrs Miroslavs Kalouseks, raksta laikraksts Vedomosti.

Par to, ka Aeroflot ir ieinteresēta iegādāties Czech Airlines kapitāla daļas paziņojis Krievijas aviokompānijas ģenerāldirektora vietnieks Mihails Polubojarinovs. Cik lielu summu Aeroflot ir gatava atvēlēt par Čehijas aviokompāniju, gan viņš neizpauda.

Čehijas finanšu ministra preses pārstāve Sjuzanna Hoholova laikrakstam norādījusi, ka ministrija jau saņēmusi iesniegumus ar jautājumiem par konkursa kārtību no vairāk nekā 10 kompānijām.

Krievijas lielākā lidsabiedrība Aeroflot nākamo trīs gadu laikā plāno paplašināt savu floti ar 15 Airbus SAS A320 lidmašīnām, ziņo Bloomberg.

Aeroflot pārstāvis Oļegs Mihailovs, kurš apstiprināja šādus aviokompānijas plānus, neatklāj, vai lidmašīnas tiks iegādātās jaunas vai jau lietotas.

Jau ziņots, ka Aeroflot iepriekš paziņoja par plānu izlaist obligācijas par 12 miljardiem rubļu jeb 207 miljoniem latu.

Formālo iemeslu līdzekļu piesaistei kompānija nav nosaukusi. Tomēr Reuters no saviem avotiem saņēmis informāciju, ka šī nauda kompānijai vajadzīga, lai izpirktu personīgās akcijas no Nacionālās Rezervju korporācijas (BRK) uzņēmēja Aleksandra Ļebedeva.

Pašreiz nav pamata aizkavēt «Sukhoi Superjet-100» lidmašīnu ielidošanu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā, norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš pauda, ka, pirmkārt, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) ir ekskluzīvās tiesības izsniegt gaisa kuģu un to detaļu tipa sertifikātus, kā arī atļaut trešo valstu operatoriem veikt darbības Eiropas Kopienā. Pašreiz «Sukhoi Superjet-100» gaisa kuģa tipam ir spēkā esošs EASA apstiprināts (izsniegts) gaisa kuģa tipa sertifikāts. Vienlaikus EASA ir izsniegusi atļauju aviokompānijai «Aeroflot» veikt darbību Eiropas Kopienā, izmantojot minēto gaisa kuģi.

«Otrkārt, gan nesenais notikums Latvijas gaisa telpā, kad gaisa kuģis paaugstinātas drošības apstākļos veica nosēšanos starptautiskajā lidostā «Rīga», gan incidents Maskavas lidostā joprojām tiek izmeklēts un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka minētie gadījumi būtu savā starpā saistīti,» pauda Gorodcovs.

Šodien Krievijas aviokompānija Aeroflot oficiāli iesniegšot pieteikumu konkursam par čehu nacionālās aviokompānijas Czech Airlines (CSA) iegādi.

Tiesa, krievu aviokompānijai, kas skaitās viens no favorītiem šajā konkursā, būs nopietna konkurence: piemēram Air France – KML, kas esot gatava par čehu aviokompāniju samaksāt līdz pat 200 miljoniem eiro, raksta portāls newsru.com. Pie tam Aeroflot nepieciešamību piedalīties šajā konkursā apšaubījis arī Krievijas transporta ministrs Igors Levitins.

Krievijas aviokompānijai tuvu stāvoši avoti norādījuši, ka pieteikumā konkursam netikšot nosaukta konkrēta summa, cik Aeroflot gatavs ieguldīt čehu aviokompānijas iegādei. Šī summa tikšot noteikta pēc due diligence veikšanas CSA.

Septembrī konkursa komisija noteiks uzvarētāju, un vienīgais kritērijs būs cena, ko dalībnieki būs gatavi piedāvāt par 91% CSA akciju. Pretendentam būs jāizpilda tikai daži nosacījumi: jāsaglabā CSA kā Čehijas nacionālās aviokompānijas statuss, kā arī jāinvestē nauda Prāgas lidostā.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Eiropas lielākais mazumtirgotājs pēc ieņēmumiem, Inditex, paziņojis, ka tā deviņu mēnešu tīrā peļņa samazinājusies par 1%, tomēr šis skaitlis joprojām pārspēj analītiķu prognozes. Šajā laika periodā uzņēmums atklājis 266 jaunus veikalus, ziņo MarketWatch.

Laika posmā no 1. februāra līdz 31. oktobrim Zara veikalu ķēdes īpašnieka - Spānijas Inditex - tīrā peļņa samazinājusies līdz 831 miljonam eiro no 843 miljoniem eiro šajā pašā periodā pirms gada. Dow Jones Newswires aptaujātie analītiķi bija prognozējuši, ka uzņēmuma tīrā peļņa šajā laika posmā būs 814.8 miljoni eiro.

Gada trešajā ceturksnī uzņēmuma tīrā peļņa samazinājusies tikai nedaudz - no 427 miljoniem eiro šajā periodā pērn līdz 425 miljoniem eiro šogad.

Gada pirmajos deviņos mēnešos Inditex atklājis 266 jaunus veikalus, no kuriem 90 ir Āzijā. Oktobra beigās grupas kopējais veikalu skaits sasniedza 4 530 veikalus. Jau pašlaik redzama globālās recesijas ietekme uz grupas paplašināšanos - šogad jaunatvērto veikalu skaits, visticamāk, būs krietni zem 2008.gada rādītāja. Pērn kopumā grupa atvēra 573 jaunus veikalus.

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli, ja nepastāvētu mīts par «tīro» un «netīro» naudu. «Tīro» naudu mums vajag, bet no «netīrās» ir jāatbrī­vojas. «Tīrā» nauda ir rietumos, bet «netīrā» – austru­mos. «Tīrā» nauda ir «finanšu tirgos», bet «netīrā» – «ofšoros». «Tīrā» nauda ir «ārvalstu investoriem», bet «netīrā» – vietējiem «oligarhiem».

Jautājums tiek pasniegts kā morāla un ētiska izvēle. Vienlaikus te ir skaidri redzams kas cits. Tas ir jau­tājums par tā saucamo «veco» un «jauno» naudu, kas rietumu medijos ir pietiekami daudz apspriests, bet pie mums par to ir runāts maz.

Ja aplūkojam jautājumu tuvāk, cēlums «tīrajai» naudai pazūd. «Tīrā» bieži izrādās vienkārši agrāk ne visai tī­ros darījumos iegūta nauda. Nereti tā ir agrāk salaupīta, pat nošaujamiem cilvēkiem atņemta nauda, kas tagad pasludināta par «tīru», jo ir pagājis laiks.

Ļoti daudz runāts par Lembergu un vietējiem oligar­hiem. Tomēr vairums Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nav pat dzirdējuši Valenbergu vārdu. Mediji visur pa­rasti meklē vietējos oligarhus un maz runā par to, kas Latvijā pieder ārvalstu oligarhiem. It kā to nebūtu. It kā bankas, firmas un īpašnieki piederētu kaut kam anonī­mam un amorfam. Tā var šķist, ja runā tikai par «ār­valstu investoriem» vai «finanšu tirgiem», kuru «uzti­cība mums ir jāiegūst». Taču «patiesā labuma» guvēji nav tikai ārzonu firmas, bet arī lielās bankas. Par to ir pienācis laiks parunāt. Valenbergi ir miljardieri, ku­riem ir liela ietekme Zviedrijas un visas Skandināvi­jas ekonomikā vismaz kopš Andrē Oskars Valenbergs pirms vairāk nekā 160 gadiem nodibināja Stockholms Enskilda Bank. Banku, kas šodien saucas tikai nedaudz savādāk - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Va­lenbergi kontrolē tiem piederošus fondus un holdinga kompānijas, kam savukārt pieder tādu kompāniju kā ABB, AstraZeneca, Atlas Copco, Electrolux, Ericsson, EQT, Höganäs, Mölnlycke, Nasdaq, Saab AB, SAS, SEB, SKF, Stora Enso un Wärtsilä daļas. Savulaik tika lēsts, ka Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistīta­jos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP. Lūk, šādi oligarhi kontrolē arī aktīvu ziņā trešo lielāko Latvijas banku un vēl daudzas firmas, kuru nosauku­mus jūs atpazināt, tikai par to «patiesā labuma» guvē­jiem nekad nebijāt dzirdējuši.

Krievijas Federācijas valdība neizslēdz iespēju pārdot valstij piederošo termināļu kompleksu Maskavas Šeremetjeva lidostā pēc tam, kad tiks noteiktas termināļu vadības normas, aģentūrai Reuters ziņo Krievijas premjerministra vietnieks Igors Šuvalovs.

Lidosta tiks vai nu ilgtermiņā iznomāta, vai nu apsaimniekota koncesijas ceļā, vai pat pārdota, apgalvo I.Šuvalovs.

Šeremetjeva lidosta šobrīd atrodas valsts uzņēmuma Starptautiskā Šeremetjeva lidosta pārvaldībā, bet Krievijas valdība nosaka normas termināļu kompleksa vadībai un cenšas to apvienot ar jauno D termināli, kuru pārvalda Aeroflot, Vņešekonombank un VTB.

Kontrolpakete (52,8% akciju) atrodas uzņēmuma Aeroflot pārvaldībā. VTB pieder 25% akciju, bet Vņešekonombank – 22,2% akciju.

«Šobrīd mēs gatavojamies Šeremetjeva lidostas privatizācijai,» Slon.ru žurnālistiem atklāj I. Šuvalovs. Viņš arī piebilst, ka valdības lēmums būs atkarīgs no lidostas attīstības plāna, ko piedāvās investoriem. Lidostas privatizācijai ir jānotiek laika posmā no 2010.gada līdz 2011.gada sākumam, apgalvo I. Šuvalovs. Valdība ir gatava nodot lidostas termināļu vadību citu rokās jau 2010.gadā, atklāj bijušais Krievijas transporta ministrs Igors Ļevitins.