Eiropas Komisijas (EK) piešķirtie 238 miljoni eiro Latvijai tiks novirzīti Rail Baltica pamatlīnijas segmenta izbūvei no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai. Tas nozīmē, ka pirmie būvdarbi lielā mērā būs saistīti ar stacijas, lidostas un Āgenskalna pārbūvi, otrdien raksta laikraksts Diena.

Pagaidām līdz tiem vēl tālu. Ir jāsaprot, kādā formā un apmērā projektu atbalstīs valsts. Līdz nākamā gada beigām ir jāatjauno arī pats pētījums, ņemot vērā tehniskās specifikācijas. Tāpat jāsakārto normatīvie akti, proti, cilvēkiem, kuru īpašumi tiks skarti tikai netieši, patlaban netiek paredzētas nekādas kompensācijas.

Kaut gan projekta autori īpaši izceļ jaunāko aptauju, kas atklāj, ka 85% Latvijas sabiedrības atbalsta Rail Baltica, iedzīvotāji, kuru īpašumus reāli skars vērienīgais projekts, sajūsmā krēslus nelauž. Piemēram, savākti jau gandrīz 4000 parakstu pret pazemes tuneļa izbūvi Āgenskalnā. Rajona iedzīvotāji tieši pēc nedēļas gatavojas pulcēties protestā pie Ministru kabineta.
Biedrība Āgenskalns – mūsu mājas vadītājs Ēriks Pūle atklāj, ka vietējie gaidāmo protesta akciju pieprasījuši rīkot, negaidot oktobri, kad tiks paziņots gala lēmums. Tāpat 15. septembrī nolemts rīkot iedzīvotāju lielsapulci, kurā uzaicināts arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks (GKR)  un EK Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Biedrība vairākiem ārvalstu ģeoinženieriem ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu par Āgenskalna ģeoloģiju, un patlaban tiek gaidīts to atzinums. Iedzīvotāji būtu krietni mierīgāki, ja tunelis tiktu rakts zem esošā dzelzceļa, nevis urbts zem dzīvojamās daļas.

«Rakt, protams, var jebkurā vietā, jautājums ir par izmaksām. Urbtais tunelis ir daudz dārgāks, jo jāsaldē grunts un jāveic tās injekcijas, tāpat ir jāparedz finansējums ēku remontiem, jo grunts nosēžas. Esmu apkopojis informāciju no daudziem projektiem, par cik procentiem urbšanas gadījumā nosēžas grunts,» skaidro Ē. Pūle.

Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail valdes loceklis Edvīns Bērziņš intervijā LETA izteicās, ka «pret konkrētiem variantiem daudzi droši vien ir pret tāpēc, ka pagaidām tomēr baidās, ka kāda māja neiegāžas».

Ēriks Pūle viņam iebilst, piesaucot Ķelnes gadījumu, kad 2009. gadā metro būvniecības laikā sabruka tunelis, atņemot dzīvību diviem cilvēkiem. «Pretēji šai pasaules praksei Satiksmes ministrija mums stāsta, ka Latvijā nav iespējami nogruvumi, ka šeit grunts nesēdīsies. Turpretī Lielbritānijā visos projektos, sākot no 1995. līdz 2013. gadam, grunts ir sēdusies par trim procentiem. Tas nozīmē, ka RB Latvija ir jāizpēta katra māja un jāizrēķina – ja grunts nosēdīsies, piemēram, par trim procentiem, cik lielas plaisas var parādīties. Ministrija saka, ka grunts nesēdīsies, tāpēc arī mājām netiks piemērota apdrošināšana. Tas viss iedzīvotājos rada šaubas,» skaidro Ē. Pūle.

Plašāk lasiet rakstā Āgenskalns gatavojas protestēt otrdienas, 21.jūlija laikrakstā Diena (6.lpp)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra