Dzejnieks un mūziķis Kaspars Dimiters nolēmis pieprasīt vienu miljonu latu no laikraksta Diena par paša K.Dimitera, viņa sievas Līgas un viņa mūžībā aizgājušās mātes, izcilās aktrises Vijas Artmanes goda un cieņas aizskaršanu vairākās publikācijās.

Tāda summa esot atbilstoša «apzināti ļaunprātīgā kaitējuma mērogam,» vēstulē Db norādīja K.Dimiters.

«Tā kā ievainots ir ne tikai manas dzīvās sievas un ne tikai Vijas Artmanes dzimtas vēl dzīvo bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu gods, bet arī jau mūžībā esošās latviešu aktrises, manas mātes Vijas Artmanes piemiņa, ar tiesas starpniecību no laikraksta Diena vēlos saņemt Ls 1 000 000 (vienu miljonu latu). Tādu summu uzskatu par atbilstošu šī apzināti ļaunprātīgā kaitējuma mērogam. No saņemtās naudas pietiks gan diviem iecerētajiem pieminekļiem aktrises piemiņai, gan Vijas Artmanes piemiņas fonda starptautisko ieceru īstenošanai, gan sabiedriskajās aktivitātēs nodedzināto privāto nervu šūnu atjaunošanai.Pēc uzvaras tiesā varēsim mierīgi un kopā ar tautu apsvērt, vai nebūs labāk, ja bijušā Ļeņina pieminekļa vietā uzcelsim pieminekli Latvijas tautas Vadonim un visizcilākajam prezidentam Kārlim Ulmanim,» raksta K.Dimiters.

Kāds vīrietis Velsā apsūdzēts «noziedzīgā kaitējumā diviem hamburgeriem», kuru vērtība ir nepilnas 5 mārciņas. Tas noticis pēc strīda ar kādu vietējo ātrās ēdināšanas firmu par ēdiena pasūtījumu uz mājām, raksta Independent.

Pagājušās nedēļas nogalē 31 gadu vecais Stefans Morgans uz mājām pasūtīja ēdienu no vietējā ātrās ēdināšanas restorāna. Pasūtījums piegādāts bez dieviem hamburgeriem, kurus, kā apgalvo S. Morgans, viņš bija pasūtījis. Ēdiena piegādātājs tajā brīdī apsolījies atgriezties ar trūkstošajiem hamburgeriem.

Galu galā pie S. Morgana vēlāk ieradās policija un arestēja viņu uz aizdomu pamata par laupīšanu. Vēlāk gan policijas pārstāvis apstiprinājis, ka ticis arestēts kāds 31 gadu vecs vīrietis, kurš apsūdzēts «noziedzīgā nodarījumā pārtikai», kuras vērtība ir 5 mārciņas.

Lai veicinātu arvien drošāku velosipēdistu pārvietošanos pilsētas intensīvajā satiksmē, satiksmes drošības kampaņas Cieņa darbojas! ietvaros radīti «cieņas baušļi» velosipēdistiem. Tajos apkopoti ieteikumi elementārai piesardzībai un cieņpilnai velosipēdistu dalībai ceļu satiksmē. Cieņas baušļi uzlīmju veidā tiks izvietoti uz aptuveni 200 uzņēmuma Rīgas satiksme velonovietnēm, kā arī visās Statoil degvielas uzpildes stacijās Rīgā.

Šogad ceļu satiksmes negadījumos ievainoti 73, bet bojā gājuši 2 velosipēdisti. Pērn līdz maija sākumam bija ievainots 31 velosipēdists, bet bojā gājis nebija neviens.

Lielā daļā negadījumu, kuros iesaistīti velosipēdisti, iemesls bija sadursme ar kādu citu transporta līdzekli. Šādu tendenci veicina satiksmes dalībnieku neuzmanība, nerēķināšanās vienam ar otru jeb savstarpējas cieņas trūkums, uzsver kampaņas organizatori.

Cieņas baušļos ietverti atgādinājumi, kā izvairīties no bīstamām situācijām uz ceļa, aicinot uzmanīties no nepārredzamām vietām, cienīt visus satiksmes dalībniekus, tostarp gājējus, ievērot braukšanas noteikumus uz ietvēm, braucot nelietot mobilo telefonu, kā arī nezaudēt uzmanību, klausoties mūziku austiņās. Cieņas baušļi aicina ar cieņu izturēties pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, nodrošinot drošu pārvietošanos pa pilsētas ielām.

Līdz 5. februārim Liepājas iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, iestādes un uzņēmumi aicināti ieteikt kandidātus Goda un Gada liepājnieka tituliem.

Šos goda nosaukumus katru gadu Liepājā piešķir par nopelniem pilsētas labā 2008. gadā - tie var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes vai saimnieciskajā darbā. Tas var būt gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša un panākumiem bagāta darbība. Sagaidot Liepājas 384. dzimšanas dienu, 18. martā tiks sveikti tie liepājnieki, kuri 2008. gadā nesavtīgi strādājuši savas pilsētas un sabiedrības labā, ilgstoši ar saviem darbiem spodrinājuši Liepājas labo slavu. Kandidātu izvirzīšana Goda un Gada liepājnieka titulam notiks divās kārtās. Līdz 5. februārim iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, iestādes un uzņēmumi, kā arī attiecīgo sfēru atbildīgās pašvaldības institūcijas aicināti ieteikt savus pretendentus godpilnajam titulam, aizpildot anketas. 10. februārī, kad būs apkopoti visi iesniegtie priekšlikumi, apbalvojumu konsultatīvā padome lems par 2 - 4 kandidatūru atstāšanu katrā nominācijā. Pēc tam otrajā kārtā līdz marta sākumam ikviens varēs nobalsot par vienu nominantu katrā nozarē - gan ar anketu palīdzību, gan internetā. 2008. gadā balsošana internetā notika pirmo reizi, un tai bija vislielākā atsaucība – tika saņemts ap 2000 balsojumu.

Polijas uzņēmējs un miljonārs Rafals Bžoska kļuvis par Latvijas Goda konsulu Mazpolijas un Piekarpatu vojevodistēs. Goda konsulāta atklāšanā Krakovā savas vizītes laikā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

R. Bžoska ir pasta un finanšu kompānijas Integer.pl Group dibinātājs un līdzīpašnieks, un tajā ietilpst arī Polijas valsts pasta sīvākais konkurents InPost. Pērn decembrī žurnāla Forbes Polijas versijas veidotajā bagātāko poļu sarakstā viņš ieņēmis 92. vietu, un viņa īpašumu vērtība tiekot lēsta ap 207 miljoniem zlotu (34,7 miljoni latu).

Kā informē laikraksts, goda konsuls ir beidzis Krakovas Ekonomikas universitāti, kur studējis vadības zinības un mārketingu.

Latvijas vēstnieks Polijā Einars Semanis skaidrojis, ka par Latvijas goda konsulu R. Bžoska iecelts, jo viņam ir sakari un iespējas vēl vairāk attīstīt Latvijas un Polijas biznesa attiecības. Vēstnieks stāstījis, ka goda konsuls un viņa pārstāvētās vojevodistes esot ieinteresētas jo īpaši sadarboties ar Latgali – biznesa, tūrisma un izglītības jomās.

No 30. jūnija līdz 2. jūlijam Ārlietu ministrija organizē Latvijas goda konsulu sanāksmi, lai informētu viņus par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm, valsts ekonomikas attīstību un ekonomiskās sadarbības iespējām, tostarp līdzdalību valsts eksporta veicināšanā un ārvalstu investīciju piesaistē, informē Ārlietu ministrijā.

Plānots, ka uz to ieradīsies 90 Latvijas goda konsuli no 52 pasaules valstīm. Viņi pārstāv Latvijas intereses visos pasaules reģionos – gan Eiropā un Amerikā, gan Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Kopumā Latvijai dažādās pasaules valstīs ir vairāk nekā 170 goda konsulu.

Tāpat goda konsuli tiks informēti par jaunumiem konsulārajā darbā, kā arī Latvijas simtgades svinību pasākumiem.

1. jūlijā Latvijas goda konsuli dosies uz Ventspili, kur tiksies ar pašvaldības pārstāvjiem, apmeklēs Ventspils brīvostu un citus uzņēmumus, kā arī apskatīs pilsētas muzeju Livonijas ordeņa pilī un ciemosies Pārventas bibliotēkā. Savukārt 2. jūlijā Liepājā goda konsuliem paredzēta tikšanās ar pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu. Ciemiņi apmeklēs koncertzāli Lielais dzintars, ka arī iepazīs ar Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles bagāto vēsturi.

Liepājas domē saņemtas pirmās 25 anketas ar ieteikumiem Goda un Gada liepājnieka titulam - par veikumu pilsētas labā 2008. gadā.

Visvairāk kandidātu šobrīd ieteikts Gada liepājnieka titulam medicīnā, taču vēl neviens pieteikums nav saņemts nominācijām Apkalpojošā sfēra, Mūzika, Sports, Arhitektūra un būvniecība. Arī Goda liepājnieka titulam ieteikts tikai viens pretendents.

Db jau rakstīja, ka ik gadus, sagaidot Liepājas dzimšanas dienu, 18. martā godina liepājniekus, kuri nesavtīgi strādājuši savas pilsētas un sabiedrības labā. Anketas vēl var iesniegt līdz 5. februārim.

Savukārt titulu Goda liepājnieks piešķir par sevišķiem nopelniem Liepājas labā - tas var būt gan izcils mūža darbs, gan ilgstoša un panākumiem bagāta darbošanās sabiedriskajā, kultūras, izglītības, vai saimnieciskajā jomā.

Liepājas pašvaldības apbalvojumu konsultatīvā padome Gada liepājnieka titulam nolēmusi virzīt a/s Liepājas metalurgs galveno inženieri Egilu Kupši ar elektrotēraudkausēšanas ceha rekonstrukcijas komandu.

Lēmums pieņemts par spīti negatīvās informācijas plūsmai, kas pēdējā pusgada laikā izskanējusi saistībā ar a/s Liepājas metalurgs, uzsverot rekonstrukcijā ieguldīto darbu un smagos apstākļus, kādos nācās strādāt a/s Liepājas metalurgs darbiniekiem.

Kopumā Gada un Goda liepājnieka titulam šogad saņemti 289 pieteikumi - 20 Goda liepājnieka titulam un 57 - Gada liepājnieka titulam. Apbalvojumu konsultatīvā padome izvērtēja liepājnieku ieteikumus, izraugoties Gada liepājnieku TOP 15 un Goda liepājnieka titula ieguvēju. No 26. februāra vienu nedēļu visiem būs iespēja ar savu balsojumu internetā noteikt populārāko no 15 Gada liepājniekiem. Goda liepājnieka titulam izvirzīts ilggadējais Liepājas tenisa sporta skolas treneris Edgars Ernestsons, savukārt gada liepājnieku TOP 15 dominē pilsētas sportisti un radošo profesiju pārstāvji, kā arī sabiedrisko organizāciju vadītāji. Visi 15 Gada liepājnieki un Goda liepājnieks tiks sveikti 18. martā, Liepājas 388. dzimšanas dienas svētkos, īpaši sveicot populārākā Gada liepājnieka titula ieguvēju. Goda liepājnieka titulu piešķir vienu reizi, Gada liepājnieka titulu vienam cilvēkam var piešķirt arī vairākkārt.

Liverpūlē 14.jūnijā notika Latvijas Republikas goda konsulāta atklāšana, kurā piedalījās Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, jaunieceltais Latvijas goda konsuls Liverpūlē Stīvens Burovs (Stephen Burrows), Liverpūles lordmēre Roza Glādena (Roz Gladden) un citas augstas amatpersonas.

Goda konsuls pārstāvēs latviešu intereses Liverpūlē, kā arī stiprinās ekonomiskās, kultūras un tūrisma saites starp Latviju un Liverpūli.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, S. Burovs ir pirmais Latvijas goda konsuls Liverpūlē. No 1923. gada līdz 1940. gadam Latviju Liverpūlē pārstāvēja goda konsuls Alfrēds Kokers.

Pēc aiziešanas pensijā no Skotijas Karaliskās bankas (Royal Bank of Scotland), kopš 2001. gada S. Burovs ir ziemeļrietumu vadošās juridiskās firmas Brabners LLP priekšsēdētājs.

Vizītes laikā vēstnieks viesojās Liverpūles ostā un apmeklēja Liverpūles Filharmoniju, kur pārrunāja iespējamos sadarbības projektus, gatavojoties Latvijas simtgadei.

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers tiesas spriedumu pildīs, taču norāda, ka tiesāšanās 5000 latu dēļ nevar būt par šķērsli valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai kļūt par reālu prezidenta amata kandidāti, aģentūrai BNS pavēstīja Šlesera pārstāvis Ģirts Dripe.

Komentējot Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību Sudrabas prasībā pret Šleseru, Latvijas Neatkarīgo televīziju un Latvijas Televīziju (LTV), Šlesers joprojām uzskata, ka viņa viedoklis par pierobežas zemēm bijis pamatots, jo Sudraba savulaik strādājusi Parex bankā un ar šo banku saistītiem cilvēkiem ir piederējušas zemes pierobežā.

«Taču, tā kā tiesa lēmusi citādi, Šlesers uzskata, ka tiesāšanās 5000 latu dēļ tagad ir jānoliek malā, īpaši laikā, kad Sudrabai ir iespējas kļūt par reālu Valsts prezidenta amata kandidāti. Ir jāļauj Sudrabai netraucēti gatavoties iespējai kandidēt uz šo amatu,» pastāstīja Dripe.

Uzņēmēja Valda Kalnozola un SIA Kalnozols un partneri prasība par goda un cieņas aizskārumu pret Dienas biznesu un laikraksta žurnālistu Jāni Lasmani noraidīta arī otrajā instancē.

Uzņēmējs no SIA Izdevniecība Dienas bizness un žurnālista vēlējās piedzīt 25 tūkstošus latu. Pērn 4.februārī Rīgas apgabaltiesa noraidīja V. Kalnozola, kā arī SIA Kalnozols un partneri prasību pret izdevēju un žurnālistu. Spriedumu 20 dienu laikā no 19.februāra bija iespējams pārsūdzēt, taču šajā termiņā apelācijas sūdzības tiesā netika saņemtas. Vēlāk Kalnozols kopā ar lūgumu par termiņa atjaunošanu tiesā iesniedza apelācijas sūdzību, kuru 2008.gada aprīļa sākumā tiesa nolēma pieņemt un nosūtīt lietu izskatīšanai AT.

V. Kalnozols ir pārliecināts, ka vairākās laikraksta publikācijās par uzņēmumu un viņu kā valdes priekšsēdētāju ietverti fakti, kas neatbilst patiesībai, kā arī publicēti uz šiem faktiem balstīti apgalvojumi un viedokļi ar asi negatīvu raksturu.

Rīgas vicemēram un LPP/LC līderim Ainārs Šlesers plāno Augstākajā tiesā pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam uzdots atvainoties valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai.

A.Šlesers ir pārsteigts par šādu lēmumu, kaut arī I. Sudrabas prasība apmierināta tikai daļēji un 100 tūkstošu latu vietā par labu valsts kontrolierei piespriesti piecu tūkstoši latu. Ar pilno tiesas lēmumu viņš iepazīsies 13. maijā.

DB.lv jau rakstīja, ka A. Šleseram būs jāmaksā I. Sudrabai piecu tūkstošu latu liela morālā kompensācija, kā arī jāatvainojas LTV1 raidījumā Panorāma, saistībā ar goda un cieņas aizskārumu vicemēra izteikumos.

Rīgas pilsētas apgabaltiesa kā nepamatotu noraidījusi Lattelecom prasību, ar kuru operators bija vērsies par goda un cieņas aizskārumu pret Baltcom valdes priekšsēdētāju Pēteri Šmidri, DB informē Baltcom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Ar šo lēmumu Lattelecom prasību noraidījusi otrā tiesu instance, iepriekš 2010.gadā šādu lēmumu pieņēma Jūrmalas pilsētas tiesa.

14.decembrī tika nolasīts saīsinātais sprieduma teksts, pilns sprieduma teksts būs pieejams pēc divām nedēļām. Tiesvedība pēc Lattelecom prasības savulaik tika uzsākta par P. Šmidres viedokļa publikāciju medijos par TV jomu.

Jau ziņots, ka maijā Jūrmalas pilsētas tiesa noraidīja Lattelecom prasības par goda un cieņas aizskaršanu, ar ko uzņēmuma vadība pēc kritiska viedokļa paušanas vērsās pret Baltcom valdes locekli P. Šmidri personīgi, kā arī pret televīzijas ziņu kanālu TV24 un Radio Baltkom.

Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieka Rolanda Lappuķes tikšanās laikā ar Urugvajas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru Gonzalo Koncki (Gonzalo Koncke) tika parakstīts abu valstu Ārlietu ministriju Saprašanās memorands par abu pušu interesējošo jautājumu politisko konsultāciju kārtību.

Saprašanās memoranda mērķis ir padziļināt viedokļu apmaiņu par daudzpusējiem jautājumiem, veicināt abu pušu sadarbību starptautiskās organizācijās, kā arī pilnveidot divpusējo dialogu. Šādus saprašanās memorandus Ārlietu ministrija ir noslēgusi ar vairākām Latīņamerikas valstīm - Brazīliju, Čīli, Argentīnu, Peru, Kolumbiju, Meksiku, Panamu, Kubu un Kostariku.

Punta Carretas pašvaldībā Montevideo pilsētā ar Latvijas goda konsula Urugvajā Migela Loinaza (Miguel Loinaz) atbalstu tika svinīgi atklāts Latvijas vārdā nosaukts skvērs, ceremonijā piedaloties Urugvajas amatpersonām, diplomātiskajam korpusam un Goda konsulātu pārstāvjiem.

Par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīris valsts augstākos apbalvojumus arī 10 Latvijas uzņēmējiem, tostarp diviem baņķieriem, liecina db.lv izpēte.

Tā, piemēram, III šķiras Atzinības krusts ticis Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājam Inesim Feiferim, IV šķiras Atzinības krusts: a/s Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājam Andrim Oskaram Brutānam, a/s SCO Centrs valdes priekšsēdētājam, BMX sporta kluba Tālava prezidentam Jānim Matisonam un DnB NORD banka prezidentam un valdes priekšsēdētājam, Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājam Andrim Ozoliņam.

Kā liecina prezidenta kancelejas informācija, par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīris 54 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 18 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 79 Atzinības krustus un tā goda zīmes. Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis ierosināto kandidātu skaits, īpaši no Latvijas reģioniem. Izskatot saņemtos ierosinājumus, Ordeņu kapituls izvērtēja 303 Latvijas sabiedrības ieteiktos kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn. Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti, kā arī bijuši Latvijas tautas garīgie līderi trešās Atmodas laikā. Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu.

Piektdien oficiāli tiks atklāts Latvijas goda konsulāts Adanā, Turcijā. Tādējādi tiek turpināta Latvijas atpazīstamības veicināšana Turcijā un sniegts atbalsts uzņēmējdarbības, konsulāro un kultūras jautājumu risināšanā Turcijas reģionos, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies Latvijas vēstnieks Turcijā, Latvijas goda konsuls Adanā un Adanas provinces un pilsētas augstākā vadība un uzņēmēji.

Goda konsulāts Adanā savu darbu uzsāka šī gada aprīlī, un tas ir jau ceturtais Latvijas goda konsulāts Turcijā.

Goda konsuls Adanā ir Meričs Turans Ekmeči (Meric Turan Ekmekci), kas ir Turcijā labi pazīstams uzņēmējs, kurš darbojas tādās nozarēs kā lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība, telekomunikācijas un tūrsims.

Adana ir piektā lielākā Turcijas pilsēta, un tajā dzīvo 1,5 miljoni cilvēku. Adana uzskatāma arī par vienu no Turcijas lauksaimniecības un rūpniecības centriem.

Baltkom nosūtījos vēstuli TV3 Latvija, ainicot līdz pirmdienai, 3.novembrim, paust skaidru nostāju par saviem nākotnes plāniem – aiziet no ētera apraides un kļūt par maksas kanālu, vai arī piekrist kanāla bezmaksas retranslācijai elektronisko sakaru tīklos. Ja līdz 2008. gada 3.novembrim netiks panākta vienošanās, Baltkom ir gatavs izskatīt iespēju pārtraukt TV3 izplatīšanu par saviem līdzekļiem uzņēmuma elektronisko sakaru tīklos, ar slīdošo rindu ekrānā informējot abonentus par kanāla atslēgšanas iemesliem, informē Baltcom.

Līdz šim ētera kanāli ir iekļauti arī kabeļtelevīziju piedāvājumā, bez papildu maksas. Saasinoties attiecībām starp Baltkom un Viasat TV3, tiek izvirzītas prasības pret Baltkom, kas par saviem resursiem nodrošina skatītājiem iespēju uztvert visus ēterā raidītos kanālus.

Lai arī konkrēts datums neesot noteikts, jo sarunas ritot smagi, TV3 vadība cer līdz gada beigām vienoties ar visiem kabeļoperatoriem par līguma nosacījumiem kanāla retranslācijai. Līdz kuram laikam risināsies sarunas ar Baltkom, TV3 Latvia ģenerāldirektorei Baiba Zūzena atturējās prognozēt. "Ja Baltkom ilgtermiņā ignorēs mūsu nosacījumus, viens no līdzekļiem ir aizliegt pārraidīt mūsu kanālu," uzskata B. Zūzena. Viņa gan nemācēja pateikt, kas notiks nākamnedēļ, kad Baltkom varētu pārtraukt TV3 retranslēšanu, vien uzsverot, ka telekompānija ir gatava sarunām.

Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī iesūdzējusi tiesā kādu apģērbu ražotāju, kurš uz savām saražotajām somām drukājis virsū vēl nesen plašu ievērību ieguvušo K. Bruni kailfoto, kuru Christie's izsolē par 91 000 ASV dolāriem pārdeva fotogrāfs Mišels Komte (Michel Comte), ziņo aģentūra Reuters.

K. Bruni no Francijas vietējā apģērbu un aksesuāru ražotāja Pardon pieprasa kompensāciju par cieņas un goda aizskaršanu 125 000 eiro apjomā.

Ražotājs Pardon norādījis, ka somas jau izņēmis no apgrozības. Vienas somas cena bija 3 eiro, turklāt, ja klients veikalā iepirkās virs 5 eiro, šāda soma viņam pienācās par brīvu.

Tiesas lēmums šajā lietā gaidāms 18. decembrī.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī sieva Karla Bruni-Sarkozī tiesas ceļā no Francijas vietējā apģērbu un aksesuāru ražotāja Pardon piedzinusi 40 000 eiro par to, ka uzņēmums ražoja un pārdeva somas ar K. Bruni-Sarkozī kailfoto uz tām, ziņo aģentūra Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī iesūdzējusi tiesā Francijas apģērbu un aksesuāru ražotāju Pardon, kurš uz savām saražotajām somām drukājis virsū vēl nesen plašu ievērību ieguvušo K. Bruni kailfoto, kuru izsoļu nama Christie's rīkotā izsolē par 91 000 ASV dolāru pārdeva fotogrāfs Mišels Komte (Michel Comte).

Rīgas apgabaltiesa līdz rudenim ir atlikusi Šveices advokāta Rūdolfa Meroni un laikraksta Neatkarīgā izdevēja SIA Mediju nams lietas izskatīšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo tiesa nolēma apmierināt atbildētāja lūgumu un izprasīt dokumentus no Milānas tiesas prokuratūras un Cīrihes kantona advokātu uzraudzības komisijas.

Nākamā tiesas sēde plānota 28.septembrī, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

Db jau ziņoja, ka R. Meroni iesūdzējis tiesā laikrakstu, prasot tiesu apķīlāt Mediju nams piederošo kustamo mantu un naudas līdzekļus. Tāpat tiesā iesūdzēta ir arī NRA galvenā redaktore A.Daukšte un žurnālists Imants Liepiņš, no kuriem tiek prasīta 200 tūkstošu latu kompensācija par cieņas un goda aizskaršanu publikācijās laikrakstā, kā arī atvainoties laikrakstam par, viņuprāt, nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Žurnālists Imants Liepiņš ir panācis kriminālprocesa ierosināšanu pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni par aizmugurisku neslavas celšanu.

Viņš norāda, ka pretuzbrukuma taktika ir izvēlēta, lai aizstāvētu preses tiesības. Šī krimināllieta tiks skatīta 19. janvārī Kurzemes rajona tiesā. Šajā lietā I.Liepiņš ir atzīts par cietušo, bet R. Meroni par tiesājamo.

Db jau ziņoja, ka R. Meroni iesūdzējis tiesā arī laikraksta Neatkarīgā izdevēju SIA Mediju nams, NRA galveno redaktori A.Daukšti un žurnālistu Imantu Liepiņu, no kuriem tiek prasīta 200 tūkstošu latu kompensācija par cieņas un goda aizskaršanu publikācijās laikrakstā, kā arī atvainoties laikrakstam par, viņuprāt, nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Rīgas apgabaltiesa atlika lietas izskatīšanu, jo nolēma apmierināt atbildētāja lūgumu un izprasīt dokumentus no Milānas tiesas prokuratūras un Cīrihes kantona advokātu uzraudzības komisijas. I. Liepiņš Db informēja, ka no Cīrihes kantona advokātu uzraudzības komisijas paredzēts izprasīt Ventspils tranzīta biznesa uzņēmēja Genādija Ševcova sūdzību par R.Meroni rīcību, Savukārt no Milānas prokuratūras ir prasīti materiāli, ar kuriem pamatotas publikācijas, kas ir minētās civillietas strīda pamatā. Šie paši materiāli ir izprasīti arī minētajā krimināllietā.

Igaunijas a/s Delfi plāno pārsūdzēt Eiropas cilvektiesību tiesā Igaunijas Augstākās tiesas lēmumu, ar kuru kompānijai piespriests izmaksāt Vjačeslavam Leedo 5000 kronu kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu raksta komentāru sadaļā, raksta bbn.com.

A/s Delfi valdes priekšsēdētājs Andrus Raudsalu teicis, ka Igaunijas tiesa pieņēmusi bezprecedenta lēmumu, kas ir pretējs pašreizējai tiesu praksei.

2006. gada 24. janvārī interneta portālā Delfi tika publicēts raksts, pie kura komentāru sadaļā interneta lietotāji bija uzrakstījuši 20 komentārus, kuri, pēc V. Leedo domām, bijuši godu un cieņu aizskaroši. Igaunijas tiesa uzskata, ka portāla īpašniekiem būtu jāseko līdzi komentāriem un, ja tie ir cilvēka godu aizskaroši, pēc iespējas ātrāk jādzēš.

Cilvēki aizvien aktīvāk interesējas par iespēju tiesāties saistībā ar Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku jeb tā dēvēto čekas maisu publicēšanu. Prokuratūrā, lai tiesa izvērtētu sadarbības faktu ar VDK, šogad saņemti divi jauni pieteikumi, bet konstitucionālu sūdzību saņēmusi Satversmes tiesa, pirmdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Ja «maisos» atrodamais vēlas tiesā pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK, viņam sākotnēji ir jāvēršas Ģenerālprokuratūrā, kas šogad saņēmusi divus pieteikumus. «Saņemot pieteikumu, prokuratūrā piecu dienu laikā tiek ierosināta pārbaudes lieta, un tad šo pārbaudes lietu izmeklē divu mēnešu laikā. Tad lieta tiek nosūtīta uz tiesu,» skaidro Specializētās vairāknozaru prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāja Antra Sprudzāne.

Vienlaikus iepriekš izskanējis, ka iespējamība, ka tiesa apzinātu sadarbību nepierādīs, ir liela, jo valstī nav saglabājies liels skaits dokumentu, kas sadarbību apstiprinātu. Līdz šim brīdim tiesās skatītas ap 300 šādu lietu, un tikai uz rokas pirkstiem saskaitāmās sadarbības fakts ir pierādīts. To, ka tiesas spriedums, kurā sadarbība nav konstatēta, simtprocentīgi nenozīmē, ka cilvēks nav bijis VDK aģents, neslēpj arī Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča, kura pati skatījusi šādas lietas. Vienlaikus viņa uzsver, ka iespējai tiesas ceļā pierādīt nesadarbošanos ar čeku ir jābūt. «Tas, ka lietas ir bezjēdzīgas, es noteikti neteiktu, jo, pirmkārt, cilvēkam pastāv tiesības uz nevainīguma prezumpciju,» saka tiesnese. Viņa uzskata, ka šo lietu skaits tuvākā pusgada laikā pieaugs.