Bērnu drošības paaugstināšanai ceļā uz skolu un mājup Rīgā šogad veikti dažādi satiksmes infrastruktūras uzlabojumi 38 mācību iestāžu tuvumā.

Kā šodien Rīgas mēra Jāņa Birka rīkotajā preses konferencē informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas pārvaldes priekšnieks Georgijs Sovetovs, arī šogad Rīgas domes Satiksmes departaments turpināja veikt dažādus projektā "Drošais ceļš uz skolu" paredzētos satiksmes infrastruktūras uzlabojumus skolu tuvumā, lai paaugstinātu bērnu drošību ceļā uz skolu un mājup. Šogad ir veikta četru krustojumu vai ielu posmu uzlabošana skolu tuvumā un būs izstrādāti būvprojekti vēl četru krustojumu un ielu posmu pārbūvei, kur tuvāko gadu laikā paredzēts veikt būvdarbus. Divos krustojumos skolu tuvumā ir izbūvēti jauni luksofori, un šogad būs izstrādāti būvprojekti jaunu luksoforu izbūvei vēl četros krustojumos skolu tuvumā. Deviņu mācību iestāžu tuvumā ir izbūvēti ātrumvaļņi. 13 vietās skolu tuvumā uzstādītas jaunas gājēju drošības barjeras. Trijās vietās skolu tuvumā gājēju pārejas tiks aprīkotas ar papildus apgaismojumu

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju.

Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet, diemžēl, nesniedz gaidītos rezultātus.

Mērķis jeb ko mēs vēlamies sasniegt

Mūsu mērķis ir panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb, citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir nepieciešami izglītoti, motivēti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šādi pedagogi, ir mūsu mērķa neatņemama sastāvdaļa. Ja šos mērķus varētu sasniegt tikai ieviešot jaunus normatīvos aktus, dzīve būtu saulaina un vienkārša. Realitātē par vienotu rīcību šo mērķu sasniegšanai ir jāvienojas daudziem “spēlētājiem” ar ļoti atšķirīgām dienaskārtībām – pašvaldību pārstāvjiem un LPS, plānošanas reģionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopējā darba grupā.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

Ventspils dome nolēmusi finansiāli atbalstīt pilsētas skolēnu nodarbinātību vasaras mēnešos, priekšroku dodot mazturīgām ģimenēm.

Skolēnu nodarbinātību vasaras mēnešos kopš 2004.gada finansiāli atbalstīja ne tikai pašvaldība, bet arī valsts. Šī gada 27.aprīlī Labklājības ministrija informēja, ka budžeta optimizācijas ietvaros 2009. gadā valsts budžeta līdzekļi skolēnu nodarbinātībai vasaras brīvlaikā nav paredzēti. Ņemot vērā skolēnu lielo ieinteresētību un vēlmi strādāt vasaras brīvlaikā, Ventspils pilsētas dome nolēmusi finansēt trūcīgo un maznodrošināto skolēnu nodarbinātību.

Pateicoties darba devēju atsaucībai un Ventspils domes fiinansējumam, dažādos darbos šovasar plānots iesaistīt 226 Ventspils skolu jauniešus no trūcīgām un mazturīgām ģimenēm vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Katrs nodarbinātais skolēns vasaras brīvlaikā par darbu saņems darba samaksu saskaņā ar valstī noteikto minimālo algu.

Kopš jūnija sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, un mēneša laikā strādāt sākuši jau 1344 skolēni, informē NVA.

Strādājot vasaras darbu, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Šī gada pirmajā vasaras mēnesī skolēni strādā tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalp ošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus.

Līdz 1.jūlijam darba devēji ir pieteikuši jau 4940 darba vietas skolēniem. Visvairāk darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, AS Rīgas piena kombināts, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA ALG CLEANING, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, SIA Stockman, AS Prizma Latvija, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

Ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet, ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, tā aģentūrai LETA paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Skaidrs, ka pedagogi ir pelnījuši lielākas algas. Taču tāpat ir skaidrs, ka šā gada budžetā finansējuma algu palielināšanai nav. Izveidojusies teju strupceļa situācija. Tomēr ir vērts uz to palūkoties dziļāk. Valdība pērn patiešām apstiprināja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku līdz 2022. gadam. Tajā pašā laikā tika atrunāts, ka par piešķiramajiem līdzekļiem katram gadam lems atsevišķi un, kas ir ļoti svarīgi, – algu palielināšana ir tieši saistāma ar skolu tīkla sakārtošanu un optimizēšanu. Ja gribam būt godīgi, tad pagaidām skolu tīkla sakārtošanā ne tuvu nav vedies tik labi, lai varētu runāt par sasaisti ar algu pieaugumu.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā Jāņa sēta veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolu tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas «uz papīra». Ja LIZDA apgalvo, ka saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viszemākās skolotāju algas, tad būtu jāsaka arī tālākais – saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir mazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju no visām OECD dalībvalstīm. Tāpat Latvija no sava budžeta izglītībai procentuāli tērē visvairāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas saistīts ar neracionālo skolu tīklu.

Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šodien, prezentējot pētījumu par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, kurā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai (2016./2017.mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas), Šadurskis sacīja, ka izglītības sistēmai ir vistiešākā ietekme uz tautsaimniecību un no tā, cik labas ir mūsu skolas, atkarīgs, cik labi dzīvo mūsu sabiedrība.

Ministrs sacīja, ka mūsdienīgai vidusskolai jābūt tādai, kurai ir atbilstoša infrastruktūra, kas rada iespējas skolēniem un pedagogiem. Tāpat vidusskolai jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums pedagogiem, kā arī jāceļ pedagoga profesijas prestižs. Vienlaikus ļoti būtisks ir pietiekams skolēnu skaits jauniešu sociālo prasmju attīstīšanai.

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Sadarbojoties Ventspils pašvaldībai un darba devējiem, dažādos darbos šovasar plānots iesaistīt 226 Ventspils skolu jauniešus.

Katrs nodarbinātais skolēns vasaras brīvlaikā par darbu saņems darba samaksu saskaņā ar valstī noteikto minimālo algu. Vienlaikus skolēniem būs iespējams uzlabot praktiskās darba iemaņas.

Jauniešus iesaistīs dažādos uzdevumos: pilsētas teritorijas sakopšanā un apzaļumošanā, palīgdarbos tirdzniecībā, lauksaimniecībā u.c. Darba devējiem, kuri vasarā nodarbinās skolēnus, Ventspils pašvaldība piešķirs līdzekļus skolēna darba samaksai apmērā līdz 100% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un samaksai par sanitārās grāmatiņas noformēšanu.

Nodarbinot skolēnus, darba devējam ir jānodrošina viņiem darba vadītājs, kurš palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, kā arī nodrošina skolēna uzraudzību darba laikā.

Skolu finansēšana ir valsts un pašvaldību funkcija, taču to piešķirtie līdzekļi nav pietiekami, lai varētu nodrošināt pienācīgu skolas infrastruktūras uzturēšanu un apgādi ar nepieciešamajiem materiāliem. Tādēļ skolu direktori ir spiesti meklēt iespējas skolām piesaistīt papildus līdzekļus.

Kā norāda pētījumu kompānijas Initiative/VIA veiktais pētījums, skolas visbiežāk pēc palīdzības vēršas pie vecākiem. 77% iedzīvotāju, kuru ģimenē ir skolēns, gada laikā savu bērnu skolai ziedo vismaz 50 latus.

„Ir jomas, kur trūkst līdzekļu. Pateicoties vecāku dibinātā fonda atbalstam varam vairāk iegādāties mācību materiālus, kanceleju un biroja tehniku, kā arī finansēt skolas attīstības projektus,” atzīst Jūrmalas Alternatīvās skolas direktors Egils Blūms.

Eksperti uzskata, ka Latvijas skolu finansēšanas modelis ir radīts ideālajai situācijai, ja skolām tiktu piešķirts pietiekams finansējums. Taču labi zināms, ka reālā situācija ir pavisam cita – skolām trūkst finansējuma un skolu direktoriem ir jāmeklē iespējas to piesaistīt no citiem avotiem. Līdz ar to vecāku atbalsts skolām vēl joprojām ir ļoti nozīmīgs.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.

Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.

Drošas mācības klātienē ir iespējamas

Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.

Izskatās, ka skolu tīkla optimizēšana atkal varētu iestrēgt. Par to diemžēl liecina izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izteikumi, kas apšauba skolu skaita samazināšanas plānu un skaitļus. Gribētos teikt, ka tā ir kaitniecība, jo plānā ir uzsvērts, ka skolu skaita samazināšanā tiek ņemts vērā ne tikai skolēnu daudzums, bet arī skolas kvalitāte.

Pašreizējās ministres izteikumi, ka plāns paredz mehānisku skolu skaita samazināšanu, ir populistiski un klaji demagoģiski. Atliek tikai ieteikt iepazīties ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja veikto pētījumu par skolu tīklu Latvijā. Ja ministre vēlētos īstenot uz pierādījumiem balstītu politiku, tad minētais pētījums būtu pirmais, pēc kā būtu jāvadās. Turklāt pētījums ir tapis pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.Skaidrs, ka jauns ministrs var apstrīdēt iepriekšējā ministra politiskos uzstādījumus, taču ļoti slikts stils ir neņemt vērā zinātniskus pētījumus. Būtībā tā ir valsts naudas izšķērdēšana, jo pētījums tapis par nodokļu maksātāju naudu.

Šonedēļ medijos interesi izraisīja 9.6 miljonus vērtais skolēnu autobusu iepirkums. Valsts Reģionālās attīstības aģentūras izsludinātā konkursa nolikums nosaka, ka jauno autobusu krāsojumam noteikti ir jābūt oranžam.

Šī nav vienīgā neizskaidrojamā prasība. Auto piegādātāji un eksperti atzīst, ka nolikumā ir virkne ierobežojošu prasību. Pastāv aizdomas, ka konkurss rakstīts konkrētam pretendentam, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Ekonomiskās krīzes uzspiesta pērn Latvijā notika skolu reforma- daudzas slēdza un apvienoja. Tāpēc Šveices valdības atbalsts skolu autobusu iegādei bija gluži īstajā laikā. Ar tās palīdzību pie 110 autobusiem tiks 59 Latvijas pašvaldības.

Taču prasības autobusu saņēmējiem ir stingras - tos drīkst izmantot tikai skolēnu vešanai uz skolu un mājup. Nekādas ekskursijas vai izbraucieni brīvlaikā ar skolu autobusiem nav atļauti.

Atsevišķi autovadītāji maija vidū ir nolēmuši veikt miermīlīgu protestakciju uz Ventspils šosejas, lai tādējādi vērstu sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību faktam, ka braucot pa noteiktu tās posmu, automašīnu sabojāt ir pat ļoti elementāri. Nebūtu jābrīnās, ja tuvāko nedēļu, mēnešu laikā šāda veida protestakcijas norisināsies uz ceļiem burtiski visā Latvijas teritorijā. Aizvadītās ziemas laikā vien sabrukuši 700 km Latvijas ceļu. Runa ir par ceļiem, to posmiem, kur bedrītes lāpīt vairs nav nekādas jēgas. Atsevišķas pašvaldības šajā jomā uzskaitīt pat nav vērts, jo ceļa posmus, uz kuriem skatoties, rodas iesaids, ka pa ziemu tiem pāri būtu dzīti tanki, var bez pūlēm atrast visur.

Protams, ceļu uzturēšana kārtībā, remontēšana, rekonstrukcija maksā daaudzus tūkstošus un pat miljonus latu. Droši vien būs kāda it kā atbildīga amatpersona, kas steigs klāstīt, ka principā ir krīze, naudas nav, jāsavelk jostas utt. Tam visam nevar nepiekrist, tomēr tieši saistībā ar ceļiem situācija ir nedaudz citādāka nekā ar dažādām citām sfērām. Būtu tikai loģiski, ja ceļu nodokļa nauda tiktu novirzīta ceļiem.

Otrkārt, kārtējo reizi jāatgādina vēsture saistībā ar degvielas akcīzes nodokli Latvijā. Kad to ieviesa mūsu valstī, tika paziņots, ka, fakts nenoliedzami ir nepatīkams - degviela šā nodokļa dēļ kļūs dārgāka, tomēr tādējādi iegūtie līdzekļi tiks novirzīti ceļiem. To paziņojot, tika arī izveidots speciālais budžets akcīzes nodokļa administrēšanai, un ceļu remonti tomēr sākās. Kopumā šis speciālais budžets neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā ir divas reizes radīts un tikpat arī likvidēts - lielā mērā atkarībā no tā, kurš politiķis ir ticis premjera krēslā. Šobrīd tieši degvielas akcīzes nodoklis pat tiek izmantots valsts budžeta konsolidācijas vajadzībām (šā gada vidū palielinot astronomiskās benzīna cenas vēl par aptuveni diviem santīmiem), lai varētu atskaitīties starptautiskajiem aizdevējiem, neaizraujoties ar strukturālo reformu īstenošanu, bet ceļi tikmēr pārliecinoši turpina brukt. Loģiski rodas jautājums - kāda gan jēga no tā, ka no auto īpašniekiem tiek iekasēts gan ceļu, gan arī akcīzes nodoklis, ja atgriezeniskās saistes principā nav?! Vienīgais mierinājums valsts aparātam šajā sakarā - no minētajiem nodokļiem, līdzīgi kā no PVN, izvairīties nav iespējams.

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) jau piekto gadu organizē skolēnu vasaras nodarbināšanas pasākumu, liecina aģentūras sniegtā informācija medijiem.

Šovasar tas notiks laikā no 2.jūnija līdz 29.augustam. Iespēja vasaras brīvlaikā strādāt algotu darbu tiks piedāvāta bērniem un jauniešiem vecumā no 13 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs, t.sk. skolēniem ar speciālām vajadzībām. Skolēnu ar speciālām vajadzībām iesaista pasākumā, ja darba vietai jau ir nepieciešamais papildu pielāgojums. Atšķirībā no iepriekšējās vasaras, 13 un 14 gadus veci skolēni šovasar tiks nodarbināti pašvaldībās.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma mērķis – veicināt pusaudžu nodarbinātību vasaras brīvlaikā, sniedzot viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi. Pasākums notiek jau piekto gadu un tiek finansēts no valsts budžeta un darba devēja finanšu līdzekļiem.

Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija plāno līdz 2025.gadam izveidot valstī 150 tā dēvētās Tūkstošgades skolas, kurās būtu nodrošināta mūsdienīga mācību infrastruktūra un izglītības metodes.

Šai programmai plānots piešķirt 210 miljonus eiro un tās īstenošanu sākt nākamā gada janvārī. Iecerēts, ka šādas skolas tiks izveidotas lielākajā daļā Lietuvas pašvaldību, turklāt ne tikai uz ģimnāziju, bet uz jebkura tipa skolu bāzes, un vienā pašvaldībā varēs darboties vairākas šāda veida skolas. Programma attieksies tikai uz valsts skolām, kuras neveic skolēnu atlasi.

"Tai būtu jābūt modernai infrastruktūrai ar laboratorijām, neformālās izglītības iespējām, pat sporta izglītības iespējām," ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi izglītības ministre Jurgita Šugždiniene. "Ir svarīgi radīt vidi, kas būtu labvēlīga bērniem ar īpašām vajadzībām un dažādām problēmām. (..) Vēl viens būtisks aspekts ir kompetences - izglītības procesam jāmainās, skolu pārvaldībai būtu jākļūst brīvākai, mēs gribētu stiprināt skolu kopienas, skolu pašpārvaldi."

Ata Kronvalda fonds (AKF) izveidojis šā gada labāko lielo un mazo skolu reitingu, informē AFF.

Lielās Pūces balvu kā labākā lielā skola saņems Rīgas Valsts 1. ģimnāzija; Daugavpils Krievu vidusskola – licejs; Siguldas Valsts ģimnāzija; Āgenskalna Valsts ģimnāzija; Cēsu Valsts ģimnāzija.

Mazo Pūci saņems Daugavpils Saskaņas pamatskola; Daugavpils 13. vidusskola; Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskola; Aglonas vidusskola; Preiļu 1.pamatskola.

Labāko skolu kolektīvus nosaka pēc to skolēnu sasniegumiem attiecīgā mācību gada mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, un radošajās skatēs. Skolas vērtē lielo (vidusskolēnu skaits ir vismaz 100 skolēni) un mazo skolu grupās.

Ventspils 1. ģimnāzija ir uzņemta vispasaules inovatīvo skolu tīklā, kļūstot par pirmo Latvijas skolu, kas pievienojas šai kopienai.

Šī gada 3. – 6. novembrī Microsoft starptautiskā inovatīvās izglītības forumā (Worldwide Innovative Education Forum) Salvadori, Brazīlijā, Ventspils 1. ģimnāzijas pārstāvji satikās ar pārējiem dalībniekiem, kuri šogad pievienojušies inovatīvo skolu tīklam, kas apvieno vairāk nekā 1300 skolas no visas pasaules.

Forumā piedalījās 30 jaunas skolas, kas ir Microsoft Inovatīvo skolu programmas (Microsoft’s Innovative Schools program) dalībnieces, kopā apvienojot vairāk nekā 250 skolotājus un 150 skolu vadītājus. Foruma laikā ik gadu tīklam pievienojas jaunas skolas, kas spējušas pierādīt tehnoloģiju nozīmīgumu izglītības procesa pilnveidošanai savā skolā.

Skolotāji grib lielākas algas; kompetenču izglītība ieviesta sasteigti; pašvaldību pārziņā esošais vispārizglītojošo skolu tīkls jāreformē; jāprecizē izglītības saturs un jātiek skaidrībā ar mācīšanas metodikām; fonā - disciplīnas jautājums klasē.

Tie ir izglītības ministres Andas Čakšas izaicinājumi, un par tiem arī Dienas Biznesa jautājumi viņai.

Fragments no intervijas

100 miljoni eiro algu palielināšanai ir ienākuši jau janvārī, bet skolotāji piesaka streiku. Kur tālākā strīda cēlonis?

Par skolotāju algām runājot, ir vairākas lietas. Pirmkārt, tā ir vienīgā sistēma, kas ir palikusi vēl bez kvalifikāciju sakārtošanas. Mēs runājam par dažādām stundu likmēm. Tas, kas patlaban ļoti precīzi ir iezīmēts jaunajā grafikā, ir minimālā stundas likme. Mēs nodrošinām vienādus pamatus, veidojot atalgojuma sistēmu, kur nevienam netiek maksāts mazāk par konkrētu slieksni. No šā gada 1. septembra runa ir par 8,50 eiro stundā. Tā ir kopēja vienošanās ar arodbiedrību. Soļi grafikā ir manis piedāvāti, un tas ir politiskais lēmums, ka izglītība ir prioritāte. Tātad sākums ir 8,50 eiro šogad, 9,54 eiro stundā pēc gada, 10,35 eiro stundā pēc diviem gadiem. Katru gadu liekam klāt, lai nodrošinātu minimālo stundas likmi, lai tiktu pie normāla atalgojuma. Tā ir viena sadaļa. Otrs stāsts ir efektīva naudas izmantošana. Ja paskatāmies, cik daudz naudas no IKP dodam izglītībai, tad esam salīdzināmi ar Vāciju. Aptuveni 2,7% no IKP, bet skolotāju algas pie mums ir krietni zemākas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) piektdien reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP) uzdevis apturēt līgumu slēgšanu saistībā ar oranžo skolēnu autobusu iepirkumu.

Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds informē, ka līgumu slēgšana apturēta līdz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārbaudes beigām.

V.Dombrovskis lēmumu pamato ar Iepirkumu uzraudzības biroja un KNAB sniegto informāciju. Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumā tiek apšaubīta Valsts reģionālās attīstības aģentūras izsludinātā skolēnu autobusu piegādes iepirkumu dokumentācijas un ar iepirkumu saistīto darbību likumība.

Šī nav vienīgā neizskaidrojamā prasība. Auto piegādātāji un eksperti atzīst, ka nolikumā ir virkne ierobežojošu prasību. Pastāv aizdomas, ka konkurss rakstīts konkrētam pretendentam.

Pirmdien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Normundam Vilnītim izvērtēšanai nosūtīja informāciju par skolēnu autobusu iepirkumu.

Ministru prezidents nosūtījis viņa rīcībā nonākušo informāciju, kā arī dokumentus, kas saņemti no Iepirkumu uzraudzības biroja un iespējamiem iepirkuma pretendentiem, kuri apšauba Valsts reģionālās attīstības aģentūras izsludinātā skolēnu autobusu piegādes iepirkumu dokumentācijas un ar iepirkumu saistīto darbību likumību.

Db.lv jau ziņoja, ka medijos interesi izraisījis 9.6 miljonus vērtais skolēnu autobusu iepirkums. Tehniskajā specifikācijā, kas ir publiski pieejama, cita starpā noteikts, ka piegādātājam jānodrošina autobusiem arī attiecīgs krāsojums, proti, krāsa RAL 2008. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju šī krāsa ir oranža.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam un finanšu ministram Einaram Repšem līdz 8.februārim premjeram jāsniedz papildinformācija par skolēnu autobusu piegādes pašvaldībām izsludināto iepirkumu.

Premjera sekretāre Līga Krapāne Db paskaidroja, ka papildus informācija jāsniedz par iepirkuma sagatavošanu, norisi, pretendentiem noteiktajām prasībām un tehniskajiem parametriem, kas var būtiski ierobežot iespējamo piedāvājumu dažādību.

Piemēram, jāpaskaidro - kāpēc iepirkumā ir prasība par pieturvietas bremzi, par piekares veidu, riteņu izmēru un citām.

Papildus tam, premjers E.Zalānam lūdz noskaidrot, kura amatpersona, kad, kā uzdevumā un kāpēc veica izmaiņas sākotnēja iepirkuma iecerē, tās pirmajā redakcijā un kāda ir iepirkuma dokumentācijas izmaiņu argumentācija.

Tāpat premjers lūdz sniegt priekšlikumus turpmākajai rīcībai, lai izvairītos no tādu prasību iekļaušanas, kuru izpilde iespējama vien dažiem pretendentiem, ievērojami sašaurinot potenciālo pretendentu loku.