Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir asi jāvēršas pret nelikumībām, bet ar draudzīgu seju jāgriežas pret nodokļu maksātājiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vērtējot VID un tā vadībai izteikto kritiku, Kariņš uzsvēra, ka nepieciešams saprast, kāds ir VID darbības un iespējamo pārmaiņu mērķis. Viņaprāt, mērķis ir uzlabot VID pamatdarbību.

"VID ir asi jāvēršas pret nelikumībām , bet ar draudzīgu seju jāvēršas pie uzņēmumiem. No VID jāpanāk, ka viņi ir draudzīgāki pret tiem, kas maksā nodokļus, un neiecietīgākiem pret pašu darbiniekiem, kas varētu būt iesaistīti nelikumībām. VID jāturpina sevi attīrīt," pauda valdības vadītājs.

LETA jau vēstīja, ka "Apvienotais saraksts" (AS) aicina finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) nomainīt VID vadītāju un sākt darbu pie VID reformas.

Lai panāktu efektīvi strādājošu VID, kas spēj nodrošināt izrāvienu tautsaimniecības attīstībā AS aicina finanšu ministru nomainīt VID vadītāju Jaunzemi un jautājumus par VID reformas īstenošanu iekļaut Ašeradena vadītās Nodokļu politikas grupas darba kārtībā.

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Valsts policija maksātnespējas administratoru lietā uzlikusi arestu trim premium klases automobiļiem un naudas līdzekļiem 380 000 eiro apmērā.

Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka policija jau vairākus gadus pievērš uzmanību nelikumībām ar maksātnespējas procesiem. Pērn tā sākusi 17 kriminālprocesus par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus, iespējams, pastrādājuši administratori. Šogad sākti septiņi kriminālprocesi un šogad arī četras lietas nodotas kriminālvajāšanai.

Policija sadarbībā ar likumsargiem no citām tiesībsargājošajām iestādēm, tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), šogad saistībā ar iespējamām nelikumībām maksātnespējas procesos sākusi divas lietas, vienā no tām aizturēti administratori Ilmārs Krūms, Māris Sprūds un finansists Jorens Raitums. Grišins apstiprināja, ka šī lieta ir saistīta ar "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu. Trijotnei tiek inkriminēta izspiešana organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Rīgas domē šovakar 20:30 sasaukta ārkārtas sēde, kurā pēc Rīgas domes frakcijas Vienotība deputātu priekšlikuma, tiks skatīts jautājums par četru Rīgas domes valdes locekļu atsaukšanu no Rīgas brīvostas valdes. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs DB šādu opozīcijas soli viennozīmīgi saista ar to, ka pavisam drīz būs pašvaldību vēlēšanas.

Rīgas domes frakcijas Vienotība deputāti savāca parakstus par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Savā paziņojumā deputāti norādīja, ka līdz šim brīdim no pašvaldības pārstāvjiem ostas valdē – Nila Ušakova (SC), Andra Amerika (GKR), Mihaila Kameņecka (SC) un Vadima Jerošenko (SC) - nav sekojusi rīcība, kas paskaidrotu un attaisnotu viņu lēmumu balsot pret Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atstādināšanu no amata pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajām nelikumībām ostā vairāk NEkā 41 miljonA latu apmērā.

«Ar šo balsojumu Rīgas domes pārstāvji Rīgas brīvostas valdē ļoti skaidri pateica, ka nekādā veidā nepārstāv pašvaldības intereses ostā, neveicina tajā labu pārvaldību un necenšas novērst miljonu nelietderīgu tērēšanu,» atzīmēja Rīgas domes deputāts informē Juris Viņķelis.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Naudas maksāšana ziņotājiem par trauksmes celšanu var ne tikai veicināt jauna rūpala attīstību valstī, bet arī vairot haosu

Ministru kabinetā svaigi parakstīts memorands, uz kura pamata tiks izstrādāts mehānisms, kas ļaus ziņotājiem jeb, modernāk sakot, trauksmes cēlējiem netraucēti ziņot par trūkumiem un nelikumībām gan valsts, gan privātajā sektorā. Netiek izslēgta pat iespēja, ka ziņotāji par šo savu rīcību varētu saņemt atlīdzību, ja tādējādi tikšot atgūta valsts nauda.

Pirmais jautājums uzreiz rodas – vai ir domāts gadījumus un personas, par kurām tiks ziņots, arī rūpīgi izmeklēt vai darbosies bēdīgi slavenais «VID princips»? VID principa gadījumā katram nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka viņš ir godīgs, nevis iestādei pirms vēršanās pret konkrēto subjektu ir jāpierāda, ka viņš ir negodīgs. Ja šo principu paplašina, tad ar jauno sūdzēšanās iniciatīvu, tēlaini runājot, var panākt tikai lielu brēku un mazu vilnu. Proti, gan mums presē, gan daudzās iestādēs, kur darbojas tā sauktie klientu apkalpošanas tālruņi, nākas saskarties ar īpašu zvanītāju kategoriju, kas, iespējams, vadoties pēc mēness fāzēm vai kādiem citiem tikai sev saprotamiem motīviem, regulāri zvana, stāsta un sūdzas par visneiedomājamākajām lietām. Ja tam vēl tagad pievienotu izredzes uz atlīdzību, tad motīvs zvanīt un pasūdzēties varētu rasties arī tad, ja ir pietrūcis naudiņas, piemēram, «polšam». Jau iepriekš skaidrs, ka reaģēšana uz šādām sūdzībām ir lieks laika un arī nodokļu maksātāju naudas patēriņš.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Ziņot par nodokļu izkrāpšanu nav nodevība, bet konkurences jautājums, trešdien Finanšu ministrijas rīkotajā konferencē «Nodokļu maksātāju forums 2017» uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš sacīja, ka par ēnu ekonomiku tiek runāts jau sen, tomēr tā ir aktuāla tēma un Latvija jau var runāt par panākumiem tās apkarošanā. «Varam runāt par panākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā, tomēr tie nav tik lieli, kā gribētos,» piebilda premjers.

Pēc Kučinska teiktā, arī turpmāk ir jāvirzās uz straujāku ēnu ekonomikas ierobežošanu, stiprinot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) analītisko struktūru kapacitāti, ātrāk atklājot nodokļu izkrāpšanas shēmas un caurumus nodokļu likumdošanā, kā arī veicinot VID ciešāku sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, galvenokārt ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

«Aktīvāk jāaicina uzņēmējus ziņot par nodokļu izkrāpšanas shēmām un nelikumībām, jo tas ir jautājums par konkurenci, nevis nodevību. Celiet trauksmi, ja kāds krāpjas ar nodokļiem jeb apzog citus! Tāpat aktīvāk jārunā par sodu, kāds sagaida tos, kas krāpjas,» uzsvēra Kučinskis.

Konkurences padome aicina uzņēmējus ziņot par problēmām izejvielu un iekārtu iegādē.

Uzņēmēji ir aicināti ziņot par jebkurām problēmām vai ierobežojumiem attiecībā uz izejvielu, izejmateriālu, iekārtu, mašīnu vai ierīču iegādi no ražotājiem vai ražotāju dīleriem gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs pēdējo 2-3 gadu laikā. Ierobežojumi iegādē var izpausties kā jebkāda veida preces piegādātāja aizliegumi izmantot alternatīvus preces iegādes kanālus, arī kā jebkādi netaisnīgi preces iegādes nosacījumi gadījumā, ja piegādātājs ir vai var būt dominējošais uzņēmums.

Tāpat Konkurences padomei esot būtiski zināt, vai pēdējo triju gadu laikā uzņēmumi ir saskārušies ar nepamatotiem cenu kāpumiem izejvielām, izejmateriāliem, iekārtām vai mašīnām.

Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī, informē KP.

KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā.

KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.

Vienlaikus KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) turpina izmeklēšanu pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) materiāliem par iespējamām nelikumībām AS PrivatBank, vērtējot iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

Kā aģentūru LETA informēja policijas pārstāve Ilze Jurēvica, lietā patlaban turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Kriminālprocess ir kvalificēts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas un 196.panta otras daļas. Šie panti paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.

Sīkāku informāciju VP patlaban nevar izpaust, jo tas var kaitēt izmeklēšanai.

Pati PrivatBank informē, ka policijā pašlaik tiek vērtēti 2015.gada notikumi par iespējamām nepilnībām, kas pieļautas, izvērtējot atsevišķu klientu veiktos darījumus - runa ir nevis par bankas tiešiem pārkāpumiem, bet par tobrīd vēl nepietiekoši stingri noteiktiem kritērijiem klientu finanšu darījumu izvērtēšanā. PrivatBank aktīvi līdzdarbojas šo notikumu izvērtēšanā un ir ieinteresēta pēc iespējas ātrākā procesa izbeigšanā.

Valsts policija seko līdzi finanšu piramīdu veidotājiem MMM–2011, un pašlaik likumsargi pārbauda informāciju par iespējamām nelikumībām.

«Valsts policija rūpīgi seko līdzi visām aktivitātēm, kas saistītas ar MMM–2011 darbību Latvijā. Pašlaik tiek pārbaudīta policijas rīcībā esošā informācija par iespējamām pretlikumīgām darbībām, pēc kā tiks lemts par nepieciešamību sākt kriminālprocesu,» aģentūrai BNS teica Valsts policijas preses pārstāve Sintija Virse.

Uzņēmumu reģistrā iepriekš bija iesniegts pieteikums dibināt jaunu biedrību – MMM 2011 Klubs, kuras mērķis būs nodarboties ar finanšu piramīdu popularizēšanu, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Beigās tomēr Uzņēmumu reģistrā atsaukts pieteikums par biedrības MMM 2011 Klubs reģistrēšanu, aģentūrai BNSapliecināja Uzņēmumu reģistrā.

Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo lidojumu revīzijā Valsts kontrole ir konstatējusi gan nelikumīgu, gan neekonomisku rīcību, trešdien Latvijas Radio paziņoja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Valsts kontrole sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam.

Korčagins atzīmēja, ka Valsts kanceleja apstrīdēja sākotnēji Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu par lidojumu vērtējumu.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

Saistībā ar atsevišķu bijušo un esošo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) amatpersonu izteikumiem uzņēmums ir vērsusies Ekonomikas policijā.

Kopš pagājušā gada beigām medijiem tiek izplatīti Rīgas kuģu būvētavas bijušā valdes locekļa I. Komarova, esošo padomes locekļu S. Goļicina, A. Ustinova, kā arī dažu bijušo amatpersonu apgalvojumi par it kā notikušām nelikumībām Rīgas kuģu būvētavā, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem, kurā informēts par veŗšanos policijā.

RKB uzsver, ka I.Komarovs zaudēja RKB valdes locekļa amatu, kā arī vairākas amatpersonas ir atstādinātas no pienākumu pildīšanas sakarā ar aizdomām par pieļautajām nelikumībām.

Atsaucoties uz šonedēļ izplatīto paziņojumu, ka, ņemot kredītu un ieķīlājot RKB peldošo doku 791, ir pieļautas nelikumības, Rīgas kuģu būvētavas valde informē, ka 2014. gada 20. februārī ir nosūtīta vēstule Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kurai ir sniegts izsmeļošs skaidrojums arī pretenzijām, kuras izsaka Komarova, Goļicina un Ustinova kungi.

Uzņēmumi Baltic Mareco un Baltic Mareco Ltd lūguši ierosināt krimināllietu pret Rīgas kuģu būvētavu par svešas mantas piesavināšanos personu grupā, informē kompānijas pārstāvji.

Iesniegumā Valsts policijai minēts, ka uzņēmums Baltic Mareco Ltd nomāja telpas no RKB, kurās atradās Baltic Mareco piederošā metāla lokšņu termiskās griešanas mašīna, kas bija nodota lietošanā Baltic Mareco Ltd, kā arī produkcija. Pēc telpu īres nomas līguma beigām pērnā gada beigās Baltic Mareco Ltd atbrīvoja telpas no savām lietām un piederumiem, tomēr uzņēmums nevarēja izvest minēto iekārtu un produkciju, jo RKB amatpersonas to aizliedza.

Teritorija, kurā atradās nomātā platība, ir apsargāta, iekļūt tajā var tikai iepriekš pieteiktas un apstiprinātas personas ar atļaujām, tāpat arī izvest lietas un piederumus no teritorijas drīkst tikai ar RKB amatpersonu rakstisku atļauju.

Izmaiņas reģistrētas arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Valdes locekļa pienākumu pildīšanu pārtraucis Vladimirs Kozlovs, kurš amatā tika ievēlēts vien pirms nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem, proti, 6.janvārī. Pēc Lursoft pieejamajām ziņām, V. Kozlovs savulaik atradies arī pie nu jau reorganizētās SIA Kuģu remonta bāze vadības grožiem.

Lursoft izziņas dati liecina, ka pēc V. Kozlovska aiziešanas no AS Rīgas kuģu būvētava valdes darbu uzņēmuma valdē turpina četras amatpersonas – Larisa Artemenko, Vladislavs Blūms, Einārs Buks un Vasilijs Meļņiks.

2012.gadā AS Rīgas kuģu būvētava apgrozījusi (262,178 miljonus eiro un guvusi 220,233 tūkstošu eiro lielu peļņu. Uzņēmumā aizpagājušajā gadā strādājuši 643 darbinieki.

Konkurences padome (KP) sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) aicina iedzīvotājus un uzņēmējus līdz 2. jūnijam piedalīties aptaujā un ziņot par nepilnībām vai negodprātīgu rīcību, ar ko viņi saskārušies, izmantojot apbedīšanas uzņēmumu pakalpojumus, informē KP.

Tā kā apbedīšanas pakalpojumus cilvēki izmanto emocionāli smagos brīžos, patērētājiem var būt grūti aizstāvēt savas intereses vai izvirzīt sūdzības, ja saņemts nekvalitatīvs pakalpojums vai nepilnīga informācija par pakalpojumu un cenām.

Lai apzinātu, vai tirgū nepastāv konkurences kropļojumi un netiek pārkāptas patērētāju tiesības, kā arī meklētu iespējas nepilnības novērst, Konkurences padome (KP) sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru ir uzsākusi tirgus uzraudzību. Tās ietvaros gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi, kas darbojas šajā tirgū, ir aicināti ziņot par nepilnībām un negodprātīgu rīcību, ar ko viņi saskārušies.

Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT) saņēmusi informāciju par 194 SEB klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu, tostarp lielākā daļa šo uzņēmumu ir vēsturiski klienti no Igaunijas, paziņoja Zviedrijas SEB pārstāvji.

SEB norādīja, ka SVT pētnieciskās žurnālistikas raidījuma «Uppdrag granskning» ("Misija - izmeklēšana") datus salīdzinājusi ar bankas iekšējo analīzi, kas bija pamats novērtējumam un bankas komentāriem par darbību Baltijas valstīs. SVT iesniegtajā sarakstā iekļautie uzņēmumu nosaukumi visos būtiskajos aspektos atbilst pašas bankas analīzes rezultātiem un nemaina bankas pamata vērtējumu. SVT iesniegtajā sarakstā «iekļauto nosaukumu vairākums ir vēsturiski klienti no Igaunijas. 2006.gadā Igaunijas finanšu sektora uzraudzības institūcija kritizēja Igaunijas SEB un sniedza savas rekomendācijas par nerezidentu klientu apkalpošanu.

Vienlaikus SEB saņēma informāciju no ārēja trauksmes cēlēja. Abu šo notikumu rezultātā Igaunijas SEB nostiprināja savu ikdienas darbu, ziņoja finanšu uzraugiem par vairākiem klientiem un izbeidza attiecības ar vairākiem klientiem,» paziņojumā piebilda SEB. «Lai gan SEB vēsturiski ir izpildījusi regulatoru prasības, ar šodienas zināšanām varam secināt, ka nedz regulējums, nedz banku sistēmas spējas nav bijušas pietiekami iedarbīgas, lai līdz 2008.gadam novērstu naudas atmazgāšanas riskus.

Sākot ar 2016.gada 23.maiju, automašīnu stāvvieta pie Vakarbuļļu pludmales ir bez maksas, jo pašvaldība ir lauzusi līgumu, kas iepriekš bija noslēgts ar komersantu, kurš apkalpojis stāvvietu, informē Toms Sadovskis, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis. Ņemot vērā to, ka komersanta rīcībā jau iepriekš konstatēti pārkāpumi, Rīgas pašvaldības policija aicina iedzīvotājus ziņot, ja turpmāk par stāvvietas izmantošanu tiek pieprasīta samaksa.

Sistemātiski uzraugot Rīgas atpūtas un izklaides vietas, kā arī īstenojot profilaktiskās pārbaudes, Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbinieki pagājušajā nedēļā konstatēja vairākus pārkāpumus, kuros pie atbildības varētu būt saucams komersants, kuram saskaņā ar līgumu bija jāapsaimnieko autostāvvietas pie Vakarbuļļu pludmales. Par iespējamiem pārkāpumiem pašlaik ir uzsāktas divas administratīvās lietvedības, kuras pašlaik tiek izskatītas.

Sākot ar šā gada 23.maiju, līgums ar komersantu ir lauzts, līdz ar to stāvlaukumus bez maksas var izmantot ikviens iedzīvotājs. Ņemot vērā to, ka RPP jau ir novērojusi komersanta negodprātīgu rīcību, policija aicina pludmales apmeklētājus ziņot, ja šajās autostāvvietās prettiesiski tiek pieprasīta samaksa par autostāvvietas izmantošanu.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas uzraudzības noslēgšanas secina, ka mazie un vidējie uzņēmumi kūtri izmanto atļautās sadarbības formas, lai piedalītos liela apjoma publiskajos iepirkumos, informē KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP uzraudzībā analizēja 200 lielākos publiskos iepirkumus pēc to kopējās līgumu summas laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam un informāciju par trīs lielākajiem pasūtītājiem, kā arī ieguva un analizēja informāciju no 20 lielākajām komercsabiedrībām, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo uzraudzību par 2005. līdz 2009. gadu, novērojams, ka kopējā publiskajos iepirkumos noslēgtā līgumsumma par Latvijas ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem ir palielinājusies. Tajā pašā laikā analizētajā periodā kopējā līgumsumma piedzīvoja lejupslīdi. Piemēram, no 2011. līdz 2014. gadam kopējā līgumsumma samazinājās kopumā par 39 %. Pirmajos trīs uzraudzībā analizētajos gados lielākās kopējās iepirkumu līgumsummas bija par darbiem Centra reģionā, savukārt 2014. gadā - Latgales reģionā.

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.