Aviokompānija Alitalia, kas 62 gadus atradās Itālijas valsts kontrolē un galu galā bankrotēja, tagad atdzimusi kā privāta kompānija, kuras akcionāri ir Air France-KLM un 25 Itālijas investoru grupa ar nosaukumu Italian Air Company, ziņo Associated Press.

Līgums starp Air France-KLM un Italian Air Company paredz, ka Air France-KLM tuvāko četru gadu laikā nevarēs palielināt savu kontroli Alitalia.

Par Alitalia izpilddirektoru kļuvis Italian Air Company ieceltais Rokko Sabelli (Rocco Sabelli).

Izsakoties par Alitalia nākotni, aviokompānijas analītiķis norāda: "Es domāju, ka tagad tā [Alitalia] būs daudz labāka aviokompānija... Vismaz sākumā tā būs tikai Itālijas un Eiropas aviokompānija. Tā nav globāla aviokompānija. Tā nevar konkurēt ar Lufthansa, British Airways, Air France un pat ne ar Iberia.”

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air sāks sadarboties ar franču Air France.

Air France un Estonian Air sadarbības lidojumi sāksies šā gada 16. jūlijā, un Igaunijas lidsabiedrība veiks lidojumus pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās.

«Sadarbības dibināšana ar vienu no pasaules lielākajām lidsabiedrībām ir nozīmīgs solis Estonian Air darbības attīstībā un saskan ar lidsabiedrības stratēģiju,» paziņojumā norāda Estonian Air pārstāvis Rauno Parrass (Rauno Parras).

Air France savukārt pauž, ka noslēgtā sadarbība aviokompānijai pavērs attīstības iespējas «Estonian Air tirgū».

Vienvirziena biļetes cena maršrutā Parīze-Tallina maksās sākot no 82,9 eiro (ieskaitot nodokļus), bet no Tallinas uz Parīzi – sākot no 59,9 eiro (ieskaitot nodokļus), pērkot Estonian Air mājas lapā.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Grūtības piemeklējusī Itālijas nacionālā lidsabiedrība «Alitalia» pirmdien paziņoja, ka kopumā saņēmusi septiņus pārņemšanas piedāvājumus, tostarp no Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» un Lielbritānijas «easyJet».

Pirmdien noslēdzās termiņš, kad ieinteresētās puses varēja izteikt piedāvājumus «Alitalia».

«Lufthansa» un «easyJet» norāda, ka uzņēmumi vēlas iegādāties vien daļas no «Alitalia», tādējādi šie piedāvājumi varētu sagādāt vilšanos Itālijas valdībā, kas vēlas «Alitalia» pārdot vienā komplektā, lai izvairītos no masveidīgām darbvietu likvidēšanām.

«Alitalia» vēsta, ka īpaši aviokompānijas komisāri tagad sāks izvērtēt saņemtos piedāvājumus.

Kā ziņots, «Alitalia» akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Itālijas valdība maijā pavēstīja, ka tā piešķirs «Alitalia» pagaidu aizdevumu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu aptuveni sešus mēnešus.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» ir gatava izteikt piedāvājumu aptuveni 500 miljonu eiro apmērā, lai iegādātos daļu no grūtības piemeklējušās Itālijas nacionālās lidsabiedrības «Alitalia», pirmdien vēsta laikraksts «Corriere della Sera».

Laikraksts norāda, ka «Lufthansa» piedāvājums attiektos uz «Alitalia» aviācijas biznesu, neietverot uzņēmuma darbību lidostās, un paredzētu uz pusi likvidēt aptuveni 12 000 darbvietu.

«Corriere della Sera» raksta, ka Itālijas valdība šo piedāvājumu uztver par pārāk nežēlīgu attiecībā uz darbvietu likvidēšanu.

Gan «Lufthansa», gan «Alitalia» komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

Šodien noslēdzas termiņš, kad ieinteresētās puses var izteikt piedāvājumus «Alitalia».

Kā ziņots, «Alitalia» akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Krievijas aviokompānija Aeroflot gatava atjaunot sarunas par itāļu aviokompānijas Alitalia daļu pirkšanu, kā paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc tikšanās ar Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni, informē lenta.ru.

Itālijas valdība jau vairākus gadus izskata iespējas pārdot savas Alitalia daļas. Jāpiebilst, ka Alitalia strādā ar zaudējumiem.

Aviokompānijas valsts daļas bija gatavs pirkt gigants Air France - KLM, taču pret to iebilda S.Berluskoni un arī arodbiedrības. Alitalia ir starp Itālijas lielākajām aviokompānijām, un ar savu 179 lidmašīnu parku tā ir alianses Sky Team sastāvā.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air šogad no Rīgas lidostas plāno pārvadāt 348 000 pasažieru, šodien žurnālistiem sacīja Wizz Air komercdirektors Ģerģs Abrāns.

Pagājušajā gadā Wizz Air no Rīgas pārvadāja 230 000 pasažieru.

Sākotnēji Wizz Air Rīgas lidostā atklājis bāzi ar vienu jaunu Airbus A320 lidmašīnu un vienlaikus sāks lidojumus četros jaunos maršrutos.

Jaunie maršruti būs no Rīgas uz Barselonu Spānijā, Donkasteru Šēfildu Lielbritānijā, Dortmundi Vācijā un Parīzi (Bovē) Francijā, kā arī Wizz Air palielinās reisu biežumu uz Londonu (Lutonu) Lielbritānijā un Oslo (Torpu) Norvēģijā. Cenas būs, sākot no 14,99 eiro.

Abrāns sacīja, ka šī Wizz Air ir jau 17.bāze. «Līdztekus papildus radītajām ceļošanas iespējām Latvijas tirgū esam arī izveidojuši Latvijā vairākas jaunas darbavietas gan Wizz Air, gan arī pie saviem biznesa partneriem,» sacīja Abrāns.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air atteikusies no divām iepriekš pasūtītajām, bet vēl nesaņemtajām Embraer E190 lidmašīnām, kas, saskaņā ar jauniem apstākļiem aviokompānijai vairs nav vajadzīgas.

Kaimiņvalsts aviokompānija atklājusi arī, ka samaksājusi soda naudu par līguma laušanu, tomēr nav nosaukusi tās apmērus, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR. Marta sākumā Estonian Air valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke izteicās, ka, lai pārtrauktu dažādu iepriekš noslēgtu līgumu darbību, lidsabiedrība paredzējusi tērēt aptuveni astoņus miljonus eiro no valdības piešķirtā kredīta.

Februārī Igaunijas valdība pieņēma lēmumu Estonian Air piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā. Iepriekš Igaunijas valdība problēmu nomocītajai lidsabiedrībai bija piešķīrusi aizdevumu 8,3 miljonu eiro apmērā. Kopumā Igaunija plānot lidsabiedrībai piešķirt 37 miljonus eiro. Igaunijas veikto Estonian Air glābšanu izmeklē Eiropas Komisija.

Sasniegt biznesa plānā nospraustos mērķus Igaunijas nacionālajai aviokompānijai Estonian Air pagaidām nav bijis pa spēkam. Kompānijas vadība sola uzlabot tās rādītājus otrajā pusgadā. Kopš Estonian Air vadību pērnā gada vasarā pārņēma bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila, Igaunijas aviokompānija izvirzījusi sev daudz ambiciozākus mērķus nekā līdz tam un kļuvusi reģiona aviācijā daudz pamanāmāka.

Īstenojot līdzīgu taktiku kā iepriekš airBaltic, Estonian Air īsā laikā kļuva par visstraujāk augošo aviokompāniju Eiropā, šā gada otrajā ceturksnī pārvadājot par 90% pasažieru vairāk nekā iepriekš šajā periodā, bet šā gada jūnijā Estonian Air pirmo reizi vēsturē mēneša laikā pārvadāja vairāk nekā 100 tūkst. pasažieru. Arī vietu piepildījums pret 2011. gadu pieauga par 10% līdz 78%. Straujā izaugsme vairākiem nozares ekspertiem ļāva jūsmot par «jauno reģiona airBaltic», kamēr citi palika skeptiski, sakot, ka Estonian Air ar pārāk lielajām ambīcijām pasažieru skaita pieaudzēšanā uz lētu biļešu rēķina finansiāli noasiņo.

Francijas varasiestādes izmeklēšanas ietvaros par interneta vietni, kas piedāvāja ārzonas banku kontus, kādai Latvijas bankai un tās pārstāvim Parīzē izvirzījušas apsūdzības par līdzdalību krāpniecībā ar nodokļiem, ceturtdien aģentūrai AFP pavēstīja avots tiesībsargājošās iestādēs.

Trešdien apsūdzības izvirzītas arī septiņiem cilvēkiem, kas strādāja vietnes France Offshore labā.

Avots neatklāja Latvijas bankas nosaukumu.

Vietne France Offshore sevi raksturo kā juristu un grāmatvežu tīklu, kas palīdz izveidot ārzonas kompānijas un banku kontus.

Francijas varasiestādes izmeklēšanu par vietnes darbību veic kopš 2011.gada jūlija.

France Offshore mājaslapā ievietots videosižets par to, kā Rīgu apmeklē uzņēmuma vadītājs Nadavs Bensusāns. Viņš ierodas Rietumu bankā, kur tiekas ar viceprezidentu Ruslanu Stecjuku. Sižetā intervēts arī toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Spriežot pēc kadros redzamā laikraksta Dienas Bizness numura, France Offshore vadītāja vizīte noritējusi 2011.gada februārī.

Aviācijas nozares speciālistu slepeni pētījumu liecina, ka Francijas aviokompānijas Air France lidmašīnas aviokatastrofas piedzīvo krietni biežāk nekā citu Rietumvalstu aviokompāniju lidaparāti.

Par to ziņo Vācijas žurnāls Spiegel, kura rīcībā nomākuši šie pētījumi. Tajos Air France tiek pārmesta nepietiekama drošības politika aviokompānijas lidmašīnām.

Pēdējā aviokatastrofa ar Air France lidmašīnām notikusi pavisam nesen, kad katastrofu Atlantijas okeānā piedzīvoja Airbus A330 lidaparāts. Aprēķini liecina, ka Air France uz 1 miljonu lidojumiem zaudē 1.26 lidmašīnas, kas ir 4 reizes augstāks rādītājs nekā citām aviokompānijām. No 19 Airbus lidmašīnām, kas kopš 1988. gada piedzīvojušas aviokatastrofas, 3 piederējušas Air France, bet vēl viena tās vēlākai meitas kompānijai Air Inter.

Itālijas jaunā nacionālā lidsabiedrība "Italia Trasporto Aereo" (ITA), kas aizstās finanšu grūtībās nonākušo aviokompāniju "Alitalia", saņēmusi atļauju lidojumu un biļešu pārdošanas sākšanai, trešdien paziņoja valsts nacionālais civilās aviācijas dienests ENAC.

ENAC norāda, ka ITA biļešu pārdošanu un lidošanu varēs sākt 15.oktobrī.

Itālijas valdība vienošanos ar Eiropas Komisiju (EK) par ITA izveidi panāca jūlijā.

Iepriekš bija paredzēts, ka jaunā lidsabiedrība darbību sāks augustā, pašā tūrisma sezonas karstumā, tūrisma sezona, taču mēnešiem ilgušās sarunas ar EK turpinājās pat pēc sākotnējās vienošanās maijā.

ITA būs par pusi mazāka flote nekā "Alitalia", tās operācijas uz zemes tiks atdalītas atsevišķā uzņēmumā, kā arī atdotas lidostu laika nišas.

Paredzams, ka pašreizējie "Alitalia" darbinieki savas darbavietas nezaudēs.

"Alitalia" jau gadiem strādā ar zaudējumiem, ņemot vērā zemo cenu lidsabiedrību izrādīto sīvo konkurenci un degvielas cenu kāpumu.

Itālija vienojusies ar Eiropas Komisiju (EK) par jaunas nacionālās lidsabiedrības izveidi, lai aizstātu finanšu grūtībās nonākušo aviokompāniju "Alitalia", ceturtdien paziņoja valsts Ekonomikas ministrija.

Jaunā lidsabiedrība "Italia Trasporto Aereo" (ITA) darbību pilnībā sāks no 15.oktobra pēc tam, kad Itālijas valdība panākusi konstruktīvu un sabalansētu risinājumu ar EK, norāda ministrija.

Iepriekš bija paredzēts, ka jaunā lidsabiedrība darbību sāks augustā, pašā tūrisma sezonas karstumā, tūrisma sezona, taču mēnešiem ilgušās sarunas ar EK turpinājās pat pēc sākotnējās vienošanās maijā.

Darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē 

Īrijas aviokompānija Ryanair jau pirms laika ziņoja par plāniem investēt 200 miljonus...

ITA būs par pusi mazāka flote nekā "Alitalia", tās operācijas uz zemes tiks atdalītas atsevišķā uzņēmumā, kā arī atdotas lidostu laika nišas.

Paredzams, ka pašreizējie "Alitalia" darbinieki savas darbavietas nezaudēs.

"Alitalia" jau gadiem strādā ar zaudējumiem, ņemot vērā zemo cenu lidsabiedrību izrādīto sīvo konkurenci un degvielas cenu kāpumu.

Itālijas valdība vairākus gadus nesekmīgi centās atrast "Alitalia" pircēju.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair trešdien paziņoja, ka atceļ ieceri iegādāties ar zaudējumiem strādājošo Itālijas lidsabiedrību Alitalia, šādu lēmumu skaidrojot ar pilotu nepietiekamību, kuras dēļ aviosabiedrība bijusi spiest atcelt tūkstošiem lidojumu.

Ryanair skaidro, ka galvenais uzdevums lidsabiedrībai šajā ziemā būs atrisināt pilotu nepietiekamības problēmu.

Aviokompānija piedāvājumu iegādāties Alitalia izteica šā gada jūlijā.

Kā ziņots, Alitalia akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Itālijas valdība maijā pavēstīja, ka tā piešķirs Alitalia pagaidu aizdevumu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu aptuveni sešus mēnešus.

Interesenti piedāvājumus Alitalia iegādei var izteikt līdz oktobrim. Ja pircējs netiks atrasts, administratori organizēs lidsabiedrības likvidēšanu.

19. februārī vismaz 146 reisi tika atcelti streika laikā Milānas lidostās Itālijā. Streika iemesls bija Alitalia plāni samazināt aviokompānijas aktivitātes Itālijas ziemeļos, ziņo aģentūra Reuters.

Četru stundu ilgā streika laikā lidostā Malpensa tika atcelti 102 reisi, savukārt lidostā Linate tika atcelti 44 reisi.

Zaudējumus nesošā aviokompānija Alitalia ar šā gada 1. aprīli plāno samazināt reisu skaitu lidostā Malpensa no 360 līdz 105 reisiem dienā. Tas pazeminās Milānas lidostas statusu attiecībā pret Romas lidostām.

Db.lv jau ziņoja, ka tuvākajā laikā Itālijas aviokompānija Alitalia, iespējams, pilnībā nonāks Air France-KLM rokās. Tas būs iespējams, ja Itālijas valdība nolems pārdot tai piederošās 49,9% Alitalia kapitāldaļas.

Air France-KLM vadītāja vietnieks Leo van Wijk paziņojis, ka aviokompānija vēlas pilnībā pārņemt Itālijas aviokompāniju Alitalia. KLM sešu gadu laikā ir gatava zaudējumus nesošajā aviokompānijā ieguldīt līdz pat 3 miljardiem eiro, ziņo Wall Street Journal.

Pašlaik KLM risina sarunas ar Itālijas valdību, kurai pieder 49,9% Alitalia kapitāldaļu.

Leo van Wijk norāda, ka, ja KLM panāks vienošanos ar Itālijas valdību, aviokompānija sniegs oficiālu piedāvājumu pilnībā pārpirkt Alitalia.

Tāpat Air France-KLM vēlas iegādāties daļu no kompānijas, kas radusies apvienojoties ASV aviokompānijām Delta Airlines un Northwest Airlines, taču KLM vēl nav izlēmusi, cik naudu ir gatava ieguldīt šajā darījumā.

Aviokompānija AirFrance-KLM paziņojusi, ka tās piedāvājums iegādāties Itālijas aviokompāniju Alitalia vairāk nav aktuāls.

International Herald Tribune raksta, ka viss liecina, ka jaunu piedāvājumu Air France-KLM vairāk nepiedāvās.

Savā paziņojumā Air France-KLM pārstāve Veronika Bračeta paziņoja, ka Itālijas aviokompānija ir informēta par Air France-KLM lēmumu, bet komentēt to viņa atteicās.

Jāatzīmē, ka Alitalia katru dienu zaudē 1 miljonu EUR, un Itālijas valdība, kurai pieder 49% no aviokompānijas, jau vairākus mēnešus cenšas tai atrast pircēju.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air izsludina jaunu maršrutu no Rīgas uz Kijevu Ukrainā.

Jaunais maršruts no 2019. gada 2. marta būs pieejams trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Cena būs sākot no 24,99 eiro.

Pirmais Wizz Air lidojums no Rīgas notika 2010. gada martā, un kopš tā laika ar Wizz Air uz Latviju un no tās ir lidojuši vairāk nekā 1,9 miljoni pasažieru. 2014. gadā Wizz Air izveidoja bāzes vadību Latvijas galvaspilsētā un tagad Rīgas lidostā ir izvietotas divas Airbus A320 lidmašīnas. Wizz Air Latvijā klientu apkalpošanā nodarbina vairāk nekā 70 apkalpes locekļus. 2018. gada pirmajos septiņos mēnešos, vairāk nekā 370 000 pārvadāti Latvijas pasažieri, kas ir par 21% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air noslēgusi pirmo līzinga līgumu ar CCB Financial Leasing par 11 Airbus lidmašīnām A321ceo1 un šis ir līdz šim lielākais aviokompānijas līzinga līgums, informē uzņēmumā.

Šo lidmašīnu piegāde Wizz Air ir paredzēta 2016. un 2017.gadā.

Šis līgums turpina paplašināt Wizz Air un Ķīnas finansistu sadarbību, norāda Wizz Air vadītājs Jožefs Vāradi.

Savukārt CCB Financial Leasing prezidents Vans Cjans izteicis gandarījumu «par tik svarīgu klientu, kāds ir Wizz Air». Ķīnas Celtniecības bankas internacionalizācijas stratēģijas ietvaros CCB Financial Leasing turpināšot paplašināt klātbūtni pasaules aviācijas līzinga tirgū, izmantojot savu Īrijas platformu.

Šis līgums atbilstot Wizz Air pārdošanas ar atpakaļ saņemšanu nomā uzņēmējdarbības modelim, kad uzņēmums tieši vienojas un noslēdz līgumu ar Airbus par jaunām lidmašīnām un pēc tam noslēdz līgumu ar iznomātāju par pārdošanu ar atpakaļ saņemšanu nomā.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) komercdirektora Tero Taskilas pāriešana uz Igaunijas nacionālo lidsabiedrību Estonian Air ir nopietns zaudējums airBaltic, sacīja aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Vienlaikus tas esot labs ieguvums Estonian Air.

«Lielā mērā tieši Taskilas nopelns bija airBaltic stratēģijas maiņa, Rīgas izveidošana par reģionālo pārvadājumu centru, aktīva airBaltic darbība Somijas tirgū,» sacīja eksperts.

Šis gadījums vēlreiz parādot, ka airBaltic darbojas brīvā tirgū, kur jākonkurē par labiem vadītājiem, tāpēc Latvijas valsts mēģinājumi noteikt ierobežojumus šīs kompānijas darbinieku algām, piemēram, diskusija par pilotu algām un sociālajām iemaksām, vai cita veida ierobežojumu noteikšana airBaltic vadošajam personālam pazeminot uzņēmuma konkurētspēju.

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Lidsabiedrība Air France trešo dienu pēc kārtas piedzīvo gaisa kuģu apkalpes streikus – lielākā daļa lidmašīnu veic lidojumus pilnā apmērā, tomēr daļa lidmašīnu var uzņemt vien simts pasažieru, vēsa thelocal.fr.

Gaisa kuģu apkalpe protestē pret darba apstākļiem - streika laikā daudzas Air France lidmašīnas uzņem vien ierobežotu skaitu pasažieru, lai apkalpes skaits atbilstu lidojuma drošības prasībām. Rezultātā daļa lidotgribētāju netiek uzņemti lidmašīnās, un tās paceļas gaisā tikai ar 50% vietu aizpildījumu.

Viens no diskusiju tematiem starp aviopārvadātāju Air France un tā darbinieku pārstāvjiem, ir Air France plāns samazināt gaisa kuģa apkalpes locekļu skaitu garākos pārlidojumos.

Air France sākuši streikot laikā, kas Francijā ir diezgan noslogots – Francijas skolēniem ir brīvlaiks un otrdien ir brīvdiena visā valstī, un daudz strādājošie ir brīvdienās arī pirmdien.