Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic līdz 2016. gadam jārod veidi, kā konsolidēt 330 miljonus latu, žurnālistiem pastāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Saskaņā ar valdībai zināšanai pieņemto airBaltic biznesa plānu līdz 2016. gadam aviokompānijai, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus, būs jārod šie 330 miljoni latu.

Runājot par to, kā airBaltic varētu palielināt ieņēmumus, A. Matīss minēja lidojumu maršrutu un cenu politikas efektivitātes palielināšanu. Viņš arī norādīja, ka airBaltic maršrutu tīkls saglabāsies stabils – ar aptuveni 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS valstīs. Tas ir ļoti svarīgi Rīgai kā Baltijas reģiona vienīgajam funkcionējošam aviācijas tranzītmezglam.

Izstrādātais attīstības plāns neparedz šogad aviokompānijā veikt papildu finanšu injekcijas. Plānā arī paredzēts, ka 2014.gadā airBaltic jāsāk strādāt ar peļņu.

Sīkāk ar Latvijas lidsabiedrības airBaltic biznesa plānu kompānija sabiedrību iepazīstinās vēlāk šodien.

Jau ziņots, ka airBaltic lidojumu galamērķu skaits saruks, atču atsevišķos maršrutos lidojumu biežums tiks palielināts, jauno airBaltic stratēģiju iepriekš ieskicēja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Uz lielākajām Eiropas pilsētām airBaltic lidos vairākas reizes dienā, tostarp arī uz Vīni un Minheni, bet uz Cīrihi - septiņas reizes nedēļā. Paredzēts arī atsākt lidojumus maršrutā Viļņa - Tallina, ko airBaltic pagājušajā vasarā pārtrauca. Toreiz šo maršrutu gandrīz momentā pārņēma Estonian Air, kas Baltijas aviācijas tirgū sola ienākt strauji un ambiciozi, un no 25. marta 17 reizes nedēļā lidos arī no Rīgas uz Tallinu.

airBaltic gan vēl arvien saskata sevi kā spēcīgāko Baltijas aviokompāniju, pie sava mājastirgus pieskaitot gan Lietuvu, gan Igauniju, kur bez galvaspilsētām airBaltic lido arī uz Kauņu un Palangu.

Kā DB norādīja airBaltic viceprezidents ārējo sakaru jautājumos Ginters Solingers, par Rīgas nākotni aviobiznesā šaubu nav, ja vien lietas tiks sakārtotas pareizi. «Eiropas lielās lidostas ir pārpildītas līdz galējai robežai, līdz ar to, ja tās gribēs turpināt savu izaugsmi, tām būs jālūkojas pēc sekundāriem tranzīta mezgliem. Rīga tam der lieliski. Taču tai ir jābūt spēcīgai vietējai lidsabiedrībai, kas var apkalpot citu aviokompāniju atvestos starpkontinentālo reisu pasažierus. Tieši pasažieru distribūcijā ir lokālās aviosabiedrības loma,» tā G. Solingers, piebilstot, ka šajā jomā airBaltic varētu veiksmīgi startēt īpaši tad, ja izdotos piesaistīt kādu stratēģisko investoru, piemēram, no Āzijas.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra