Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

Austrian Airlines atkārtotās sarunās neizdevās vienoties ar Satiksmes ministriju (SM) par reisu atsākšanu maršrutā Rīga — Vīne. Uz divu dienu pārrunām Rīgā bija ieradies Austrijas nacionālās aviokompānijas Austrian Airlines viceprezidents Peters Malaniks, kurš mēģināja panākt vienošanos ar Austrian Airlines par reisa atjaunošanu. Db jau rakstīja, ka ar 1. septembri austriešu aviokompānija izlēma pārtraukt lidojumus uz Rīgu, jo šajā maršrutā lidojumus uzsāka Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, līdz ar to SM lika samazināt Austrian Airlines reisu skaitu no septiņiem reisiem nedēļā līdz trim. Šādu pārmaiņu rezultātā Austrian Airlines pārvadāto pasažieru skaits kritās no 2.2 līdz 1.2 tūkst. mēnesī. Austrijas puses prasība bija atjaunot to reisu skaitu, kāds tika veikts septiņus gadus, pirms lidojumus uzsāka airBaltic, proti, septiņus. «Trīs reisi nedēļā ir apsolūti komerciāli neizdevīgs produkts, mēs nevaram klientam piedāvāt lidot divas dienas vēlāk nekā viņiem nepieciešams,» pauž P. Malaniks. Savukārt SM vakar norādīja, ka abas aviokompānijas vienojušās par formulu 4 + 4, proti, gan airBaltic, gan Austrian Airlines lidos četras reizes nedēļā, vēsta Leta. Pēc Austrian Airlines reisu pārtraukšanas, šobrīd maršrutā Rīga — Vīne tiek pārvadāta tikai viena trešā daļa pasažieru, ko veda Austrian Airlines, saka P. Malaniks. Savukārt airBaltic prezidents Bertolts Fliks saka, ka gan Vīnes, gan citi šogad uzsāktie reisi ir veiksmīgi un nes peļņu.

Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic aviotirgus globālās krīzes un finansiālo rezultātu dēļ gada laikā zaudējis lielu daļu savas vērtības. Db jau vēstījis, ka airBaltic šogad ieguldījis lielus līdzekļus izaugsmē un jaunu maršrutu atklāšanā, kas vēl nav pilnībā atspoguļojies rezultātos. Netiek gan atklāts, cik lieli bijuši airBaltic ieguldījumi un investīcijas jaunu maršrutu atvēršanā. Pirmajā pusgadā tika atklāti 13 jauni lidojumu maršruti (10 no Rīgas, 3 no Viļņas).

Pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm airBaltic vērtība šobrīd ir vien no 10 līdz 25 miljoniem latu, pretstatā 50 līdz 70 miljoniem latu vēl gadu iepriekš. Investīciju bankas Prudentia aprēķini liecina, ka airBaltic vērtība šobrīd lēšama vien 10 miljonu latu apmērā, kamēr gadu iepriekš aviokompānijas vērtība tika novērtēta 70 miljonu latu apjomā. Finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars eksperts Jānis Pinnis norāda, ka saskaņā ar viņa pārstāvētās kompānijas aprēķiniem airBaltic vērtība varētu būt kritusies uz pusi - no 50 miljoniem latu uz 23 līdz 25 miljoniem latu.

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

No 2004. gada maija Austrijas lidsabiedrības izlidos no Bratislavas uz Briseli, Parīzi un Londonu. Austrumeiropa ir potenciāls Austrijas lidsabiedrību nākotnes bizness. Pēc Austrijas lidsabiedrību veiktajām aptaujām tiek plānots, ka no nākamā gada maija pēc ES paplašināšanās tiešo lidojumu skaits no Austrumeiropas uz lielajām Rietumeiropas metropolēm pieaugs. Līdz ar to Austrian Airlines Group aktīvi veido maršrutus no Vīnes Centrāl- un Austrumeiropu. Kā viens no pirmajiem soļiem tiek minēts tiešo lidojumu reisu izveidošana no Slovākijas lidostas Bratislavā. Austrijas lidsabiedrība Austrian Airlines Group no 2004. gada maija nolēmusi katru dienu veikt lidojumus no Bratislavas uz Briseli, Parīzi un Londonu. Slovākijas lidojumu tirgus iezīmē lielu attīstības potenciālu nākotnē. Lai apliecinātu šī argumenta patiesumu, kā piemērs tiek minēts pasažieru pieaugums Bratislavas lidostā, proti, no 2001. uz 2002. gadu pasažieru skaits pieauga par 25.5%, sasniedzot 370 000 pasažieru. Bratislavas lidosta spēj piedāvāt izdevīgas izmaksu cenas. Austrian Airlines Group Ziemas lidojumu plānā 2003/2004 piedāvā 273 lidojumus vienā nedēļā uz Centrāl- un Austrumeiropu. Jaunie lidojuma maršruti ir Baku (Azerbaidžāna) un Rostovas (Ukraina) virzienā. Vasaras lidojuma plānā 2004 ir paredzēts pievienot vēl 60 lidojumus šajā reģionā uz 16 lidostām - Skopje, Belgrada, Priština, Viļņa, Zagreba, Ļublina, Bukareste, Kijeva, Maskava, Krakova, Krasnodarska, Sanktpētersburga, Dubrovniki, Minska, Tbilisi un Splita, lai palielinātu lidojumu frekvenci. Pašlaik Austrian Airlines Group apkalpo 35 lidostas Centrāl- un Austrumeiropā, kuras nosedz apmēram 87% starptautiskos lidojumu pasažierus šajā reģionā. Deviņos reģionos Austrian Airlines Group ir vienīgā ES lidsabiedrība. Līdz ar austriešu lidsabiedrības finansiālo līdzdalību Ukrainas aviosabiedrībā Ukraine International Airlines, tā ir kļuvusi par šī reģiona līderi. Austrian Airlines Group Centrāl- un Austrumeiropā apkalpoja 2002.gadā vairāk kā 1,25 miljoni pasažieru, kas ir apmērām 20% no šīs lidsabiedrības kopējā pasažieru skaita. Tiek plānots, ka līdz 2008. gadam pasažieru skaits pieaugs par 50%. Avots: Eiropa.lv

Vācijas aviokompānijas Lufthansa nosauktā cena par aviokompāniju Austrian Airlines iegādi aizdomīgu darījusi Eiropas Komisiju.

Šodien EK paziņojusi, ka tā uzsāk izmeklēšanu par Austrian Airlines iegādi, jo tai aizdomas radot Lufthansas nosauktā cena, kas varētu neatspoguļot Austrian Airlines tirgus vērtību. Komisija arī pārbaudīs arī Austrijas valdības lomu šajā darījumā, jo pastāvot aizdomas, ka Austrija rīkojusies pretēji grūtībās nonākušu kompāniju glābšanas plānu noteikumiem.

Turpinot Austrian Airlines privatizāciju, Lufthansa tika izraudzīta par valstij piederošo aviokompānijas 41.56 % iegādi. Par pirkumu Lufthansa maksātu 366.26 tūkstošus eiro, pretim no Austrijas valdības saņemot 500 miljonus eiro, kas būtu jāiegulda aviokompānijā.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

SIA Baltic Airlines vērsies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret a/s Latvijas krājbanku, apstrīdot komercķīlas tiesību izlietošanu.

To sarunā ar DB atzina 100% airBaltic meitas kompānijas SIA Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols. «Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi, aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses,» sacīja A. Vītols. Viņš uzsver, ka pārsūdz Latvijas krājbankas realizēto Baltic Airlines nevis airBaltic komercķīlu. «Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju,» piebilst A. Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta mātes kompānijas airBaltic akcionāra intereses.

Kopš jūnija sākuma, sadarbībā ar Jordānijas lidsabiedrību Royal Jordanian, Austrian Airlines Grupa piedāvā lidojumus maršrutā Vīne – Ammāna – Vīne, bet sadarbībā ar Egypt Air: Vīne – Aleksandrija – Vīne. Šobrīd maršrutā starp Vīni un Ammānu plānoti astoņi lidojumi nedēļā, bet starp Vīni un Aleksandriju četri. Ceļš no Vīnes līdz Ammānai ilgst aptuveni četras, bet līdz Aleksandrijai trīs stundas. Plānotā mērķauditorija ir gan tūristi, gan biznesmeņi. Jāpiebilst, ka šie jaunie maršruti jāuztver daudz plašākā kontekstā - ne tikai kā iespēja daudz ērtāk nokļūt no vienas pilsētas citā, bet gan vairāk kā saiknes nostiprināšana starp Eiropu un Vidējo Austrumu reģionu. Austrian Airlines Grupa šajā virzienā ir daudz strādājusi - kopš 2001. gada lidojumu apjoms uz Vidējo Austrumu reģionu palielinājies no 25 uz 69, paplašinot arī galamērķu skaitu no 7 līdz 10. Austrian Airlines lido uz: Aleppo un Damasku (Sīrija), Kairu (Ēģipte), Beirutu un Tripoli (Libāna), Dubaju (Apvienotie Arābu Emirāti), Teherānu (Irāna), Tel Avivu (Izraēla), tagad arī Ammānu (Jordānija) un Aleksandriju (Ēģipte). Austrian Airlines uz Rīgu lido kopš 1995. gada. Lidojums no Rīgas uz Vīni ilgst aptuveni divas stundas. Reiss piedāvā arī ērtu pārsēšanos Vīnē uz tālākiem reisiem pa visu Austriju un Eiropu, kā arī uz Austrian Airlines tālajiem lidojumiem Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā, Tuvajos Austrumos, kopumā – uz 130 vietām 66 pasaules valstīs. Avots: Austrian Airlines

Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic un tās privātajam akcionāram - Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS) - tieši vai pastarpināti pieder kapitāldaļas vismaz 15 uzņēmumos, liecina Firmas.lv informācija.

BAS ir dalībnieks kompānijās SIA Baltic Taxi, SIA North Hub Fuel, SIA North Hub Services, SIA airBaltic Hotels, SIA North Hub, kā arī SIA Rija.

Taksometru pakalpojumu sniedzējā Baltic Taxi BAS pieder 97% kapitāldaļu, lidostu virszemes pakalpojumu sniedzējā North Hub Service - 50%, airBaltic Hotels - 100%.

North Hub, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, BAS pieder 100%, degvielas piegādes uzņēmumā North Hub Fuel - 50%. Latvijas dizaina un dzīves stila veikalā Rija BAS pieder 50% kapitāldaļu.

SIA FLS, kas sniedz finanšu un juridiskos pakalpojumu, ir ar BAS saistīts uzņēmums, kas pieder SIA VIA Invest, kurš savukārt pieder uzņēmumam Bridge Capital, kurā 50% akciju pieder Londonā reģistrētai kompānijai Winston and Winston Limited, 25% SIA YDY un 25% Lietuvas pilsonim Jonam Tamulim, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. BAS mājas lapā gan teikts, ka FLS pilnībā pieder BAS.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Vairāku Austrijas ministriju pārstāvji vakar piedalījās pārrunās Satiksmes ministrijā(SM), lai diskutētu par iespējamo Austrian Airlines reisu atsākšanu. Šobrīd sarunas tiek risinātas ministriju līmenī, nevis starp avikompānijām, Db norādīja Austrian Airlines pārstāve Latvijā Helēna Ruduša. Tiek runāts par abu valstu un aviokompāniju sadarbības principiem un politiku. Neviena no pusēm nevēlējās sīkāk komentēt sarunu gaitu, sakot, ka galvenie lēmumi tiks pieņemti vēl šodien sarunu turpinājumā. Db jau vairākkārt rakstīja, ka pēc tam, kad aprīlī reisus uz Vīni uzsāka Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, Austrian Airlines reisu skaits tika samazināts no septiņiem uz trim. Līdz ar septembri Austrian Airlines pieņēma lēmumu aiziet no Latvijas avio trigus uz nenoteiktu laiku. H. Ruduša toreiz izteica pieņēmumu, ka aviosabiedrība būtu ar mieru atgriezties, ja tai tiktu atjaunota iespēja lidot septiņas reizes nedēļā. Jau pirms sarunām A. Muižnieks norādīja, ka Austrian Airlines netiks dota iespēja lidot septiņas reizes nedēļā, «paritātes principam jābūt ievērotam saprātīgā veidā.» Pēc sarunu pirmās daļas A. Muižnieks norādija vien to, ka pie kāda slēdziena abas puses nonāks vien šodien. «Izskatās, ka Austrijas puse plašā sastāvā ieradusies mūs nobaidīt,» secina departamenta direktors.

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Austrian Airlines Group (Austrian, Austrian Arrows un Lauda) 2004. gadā pārvadāja 9,4 miljoniem pasažieru, kas ir gandrīz par 1 miljonu vairāk nekā 2003. gadā. Paaugstinoties nolidoto sēdvietu kilometriem par 19,1%, grupa palielināja pasažieru kilometrus par 20,5% un līdz ar to sasniedzot pasažieru noslogojumu 72,2% apmērā. Pieauguma rādītāji maršrutu un čarteru satiksmē bija salīdzinoši līdzīgi, kas ir pierādījums tam, ka neskatoties uz lielo konkurenci Austrian Airlines Group abās nozarēs ieņem pietiekami labu vietu ar savu piedāvājumu klāstu. 2005. gadā Focus-East stratēģijas mērķis ir Centrālā un Austrumeiropa un Āzija, pie tam neatstājot novārtā citus reģionus. Tiks turpināts ar papildus lidojumiem un gala mērķiem. No 2005. gada 1. maija tiks uzsākts jauns garo maršrutu lidojums ar mērķi Mumbaja (Bombejā). Vājākās satiksmes attīstībās dēļ abos iepriekšējos mēnešos un vidējā noslogojuma samazinājuma dēļ, Austrian Airlines Group ievieš papildus pasākumus. 2005. finansu gadā grupa plāno satiksmes pieaugumu līdz 8%, vērtējot pēc piedāvātajiem sēdvietu kilometriem salīdzinājumā ar 2004. gadu. Tāpat arī Austrian Airlines no 2005. gada 1. februāra piedāvā saviem viesiem jaunu instrumentu biļešu pasūtīšanai internetā. Nospiežot labāko cenu, klientam līdzās cenai uz vēlamo lidojuma laiku, tiek parādīta arī vislabākā cena uz attiecīgo maršrutu laika posmā līdz 21 dienai. Tā saucamā “Redticket” biļete dod iespēju piedāvāt klientam elastīgāku un galvenais cenu ziņā izdevīgāku izvēles iespēju.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija Small Planet Airlines meklē pircēju savam finanšu grūtībās nonākušajam meitasuzņēmumam Vācijā, ziņo aģentūra Reuters.

Small Planet Airlines meitasuzņēmums Vācijā, kura nosaukums arī ir Small Planet Airlines, šonedēļ iesniedza Vācijas tiesā maksātnespējas pieteikumu un veiks restrukturizāciju. Aviokompānija turpina darboties un veic ieplānotos reisus.

«Notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, un šajos jaunajos apstākļos tās ir kļuvušas intensīvākas,» Reuters citē tiesas ieceltā Small Planet Airlines Vācijas meitasuzņēmuma administratora Joahima Foigta-Zalusa teikto.

Administrators norādīja, ka līdz šim iespējamos pircējus atbaidījuši aviokompānijas lielie parādi. To summu lidsabiedrība neatklāj.

«Tagad jautājums ir par to, vai mēs spējam samazināt šīs saistības maksātnespējas procesa gaitā, lai jaunais investors atkal var pacelties gaisā ar Small Planet,» aģentūrai Reuters teicis Foigts-Zaluss.

Neviena no Eiropas lidsabiedrībām neuzsāk savus lidojumus ar 100% precizitāti, liecina Association of European Airlines (AEA) veiktais punktualitātes tests, kura gaitā tika aptaujātas 27 Eiropas lidsabiedrības. Šajā testā vislielāko izlidošanas laika precizitāti uzrādīja lidsabiedrība Finnair (90,9%), turpretī islandiešu lidsabiedrība Icelandair (69,9%) ieņēma saraksta noslēdzošo pozīciju. Lidostās pasažierus aicina ierasties pie „izejas“ vēlākais 30. minūtes pirms izlidošanas, lai varētu laicīgi iekāpt lidmašīnā. Ja kāds no pasažieriem neievēro šo laiku, tad vidēji lidsabiedrībai jārēķinās ar pusstundas kavēšanos.Aizkavēšanās līdz 15 minūtēm tiek uzskaitīta kā „on-time“, tas ir, netika pieskaitīta kā kavējums. 1. Finnair (Somija) 90,9/90,4 (1. vieta)* 1. Luxair (Luksemburga) 90,9/netiek veikti 3. SN Brussels Airlines (Beļģija) 89,6/82,8 (3. vieta) 4. Tarom Romanian Airlines (Rumānija) 89,2/netiek veikti 5. SAS Scandinavian Airlines88,7/81,9 (4. vieta) 6. Deutsche Lufthansa AG87,2/80,2 (6. vieta) 7. Cyprus Airways (Kipra) 87,1/netiek veikti 8. Air France (Francija) 86,2/71 (14.vieta) 9. bmi British Midland (Lielbritānija) 86,1/77,4 (10. vieta) 10. CSA Czech Airlines (Čehija) 85,2/85 (2. vieta) 11. Malev Hungarian Airlines (Ungārija) 84,7/69,1 (16. vieta) 12. Adria Airways (Slovēnija) 83,7/netiek veikti 13. Iberia (Spānija) 82,4/73,1 (11. vieta) 14. JAT Airways (Serbija) 81,8/netiek veikti 15. Air Malta (Malta) 81,5/netiek veikti 16. Alitalia (Itālija) 81,4/77,9 (9. vieta) 17. Austrian Airlines (Austrija) 81,3/72,8 (12. vieta) 18. Swiss International Airlines (Šveice) 80,9/79 (8. vieta) 19. TAP Air Portugal (Portugāle) 73,6/72,1 (13. vieta) 20. KLM Royal Dutch Airlines (Nīderlande) 80,4/81,9 (4. vieta) 21. Croatia Airlines (Horvātija) 79,9/netiek veikti 22. LOT Polish Airlines (Polija) 78,8/45,7 (20. vieta). 23. British Airways (Lielbritānija) 77,5/80,1 (7. vieta) 24. Turkish Airlines (Turcija) 76,4/66,1 (17. vieta) 25. Spanair (Spānija) 73,7/59,6 (18. vieta) 26. Olympic Airlines (Grieķija) 71,2/59,2 (19. vieta) 27. Icelandair (Island) 69,9/70,8 (15. vieta) *Vieta. Lidsabiedrība (Valsts) Precizitāres % īso un vidējo lidojumu maršrutos/ Precizitāres % garo lidojumu maršrutos (ieņemtā vieta garo maršrutu precizitātes vērtējumā)

Šodien uzņēmuma airBaltic vadītājs Bertolts Martins Fliks esot saņēmis flyLAL Group ģenerāldirektora Lina Dovīdena (Linas Dovydėnas) vēstuli, kurā Latvijas uzņēmums tiek aicināts ņemt vērā situāciju tirgū un, sekojot flyLAL-Lithuanian Airlines piemēram, samazināt aviobiļešu cenas, liecina sniegtā informācija medijiem.

flyLAL Group ģenerāldirektors Lins Dovīdens vēstulē uzsver, ka, viņaprāt, konkurence starp flyLAL-Lithuanian Airlines un airBaltic Baltijas valstu tirgū ir ļoti izdevīga klientiem, valstīm un aviācijas attīstībai.

"Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka Latvijas un Lietuvas pasažieriem tiek sniegtas plašākas iespējas apskatīt pasauli – viņi tagad var doties lidojumos dažādos virzienos lētāk un biežāk. Tas būtiski paplašinās Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju pasaules skatījumu un ļaus viņiem ceļot un iepazīt citas valstis. Turklāt šādā veidā tiek radīti papildu ienākumi abās valstīs," vēstulē norāda L. Dovīdens.

No savas puses flyLAL Group esot pievērsusi vislielāko uzmanību uzņēmumu attīstībai 2005.-2008. gadā. Šobrīd uzņēmums esot gatavs palielināt lidojumu apjomu 4-5 reizes. Šobrīd tiekot paplašināta lidmašīnu flote, un tiekot plānots, ka jau 2008. gada ziemā būs vairāk par 20 lidmašīnām. Pamatojoties uz 2008. gada vasaras lidojumu sarakstu, flyLAL-Lithuanian Airlines izmantos 16 lidmašīnas.

Kopš jūnija sākuma, sadarbībā ar Jordānijas lidsabiedrību Royal Jordanian, Austrian Airlines Grupa piedāvā lidojumus maršrutā Vīne — Ammāna — Vīne, bet sadarbībā ar Egypt Air: Vīne — Aleksandrija — Vīne. Šobrīd maršrutā starp Vīni un Ammānu plānoti astoņi lidojumi nedēļā, bet starp Vīni un Aleksandriju četri. Ceļš no Vīnes līdz Ammānai ilgst aptuveni četras, bet līdz Aleksandrijai trīs stundas. Plānotā mērķauditorija ir gan tūristi, gan biznesmeņi. Šie jaunie maršruti jāuztver daudz plašākā kontekstā -—ne tikai kā iespēja daudz ērtāk nokļūt no vienas pilsētas citā, bet gan vairāk kā saiknes nostiprināšana starp Eiropu un Vidējo Austrumu reģionu. Austrian Airlines Grupa šajā virzienā ir daudz strādājusi — kopš 2001. gada lidojumu apjoms uz Vidējo Austrumu reģionu palielinājies no 25 uz 69, paplašinot arī galamērķu skaitu no 7 līdz 10. Austrian Airlines lido uz: Aleppo un Damasku (Sīrija), Kairu (Ēģipte), Beirutu un Tripoli (Libāna), Dubaju (Apvienotie Arābu Emirāti), Teherānu (Irāna), Tel Avivu (Izraēla), tagad arī Ammānu (Jordānija) un Aleksandriju (Ēģipte)! Jaunais galamērķis —Jordānijas galvaspilsēta Ammāna tēlaini tiek raksturota kā «zaļā rīta miglā tīta mirgojoša austrumu pērle», kas jau gadsimtiem ilgi slavena ar saviem tekstilizstrādājumiem, filigrānajiem zelta un sudraba darinājumiem, kā arī inkrustētiem kokgriezumiem, metālkalumiem. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Savukārt Aleksandrija, kas ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta, tiek dēvēta par «Vidusjūras pērli». Maķedonijas Aleksandra 331.gadā dibinātā pilsēta asociējas ar dažādām lietām — vienu no 7 pasaules brīnumiem, Farosas bāku, slaveno Aleksandrijas bibliotēku, kā arī Kleopatras un Marka Antonija mīlas stāstu. Austrian Airlines uz Rīgu lido kopš 1995. gada. Lidojums no Rīgas uz Vīni ilgst aptuveni divas stundas. Reiss piedāvā arī ērtu pārsēšanos Vīnē uz tālākiem reisiem pa visu Austriju un Eiropu, kā arī uz Austrian Airlines tālajiem lidojumiem Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā, Tuvajos Austrumos, kopumā — uz 130 vietām 66 pasaules valstīs. Minimālais pārsēšanās laiks, kas tiek piedāvāts, ir viens no īsākajiem - nereti tas ir tikai 25 — 30 minūtes!

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Kompānija Interneto partneris, kurai Latvijā pieder avioreisu biļešu tirdzniecības vietne Flysiesta.lv, uz laiku pārtraukusi Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biļešu tirdzniecību visās 12 valstīs, kurās kompānijai ir savas aviobiļešu tirdzniecības vietnes internetā. airBaltic to noliedz, sakot, ka aizliegumu piemērojusi pati.

Interneto partneris paziņoja, ka tāds lēmums pieņemts, ņemot vērā masu medijos parādījušos informāciju par iespējamo airBaltic maksātnespēju. Kompānija informē, ka Latvijas lidsabiedrības biļešu tirdzniecība pārtraukta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un pārējās deviņās valstīs, kurās strādā Interneto partneris.

«Saistībā ar medijos izplatītajām baumām par iespējamo airBaltic maksātnespēju mēs nolēmām uz laiku pārtraukt biļešu tirdzniecību uz šis kompānijas reisiem. Tā mēs vēlamies pasargāt savus klientus no iespējamajiem zaudējumiem. Tādēļ mēs iesakām priekšroku dot citu aviokompāniju piedāvājumiem. Mēs aktīvi sekosim līdzi informācijai medijos un citos kanālos un pieņemsim turpmākus lēmumus atkarībā no notikumu attīstības gaitas,» kompānijas paziņojumā presei citēts Interneto partneris direktors Andris Ramanausks.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.