ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» paziņojis, ka problēmas ar modeļa «737 MAX» lidmašīnām radīs vēl 6,6 miljardu ASV dolāru (5,9 miljardu eiro) papildu izmaksas, vēl vairāk samazinot uzņēmuma peļņu.

«Boeing» norādīja, ka otrā ceturkšņa finanšu rādītājus ietekmēs vienreizējās izmaksas, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedz 4,9 miljardus ASV dolāru. Izmaksas veido kompensācijas lidsabiedrībām par reisu atcelšanu un lidmašīnu piegādes kavējumiem saistībā ar regulatoru aizliegumu izmantot «737 MAX» pēc divām aviokatastrofām.

Tāpat vēl 1,7 miljardu ASV dolāru izmaksas saistītas ar «737 MAX» ražošanas samazinājumu, piebilda kompānija.

Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Turcijas nacionālā aviokompānija "Turkish Airlines" un ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" vienojušies par kompensāciju, lai segtu zaudējumus, ko lidsabiedrībai radījusi aviolaineru "Boeing 737 MAX" izmantošanas apturēšana.

Par šo vienošanos paziņojusi "Turkish Airlines", taču sīkāku informāciju tā nesniedz. Tikmēr laikraksts "Hurriyet" vēsta, ka vienošanās ietver kompensāciju 225 miljonu ASV dolāru (200,2 miljonu eiro) apmērā, kas pilnībā sedz 2019.gadā ciestos zaudējumus. Tāpat laikraksts norāda, ka "Turkish Airlines" saņems papildu kompensācijas par turpmākiem zaudējumiem, kas tiks ciesti, kamēr netiks atjaunota šo lidmašīnu izmantošana.

"Turkish Airlines" bijusi spiesta apturēt lidojumus ar 12 "Boeing 737 MAX" lidmašīnām, kā arī pērn bija paredzēts saņemt vēl 12 šī paša tipa lidaparātus. Iepriekš Turcijas mediji vēstīja, ka "Turkish Airlines" plānojusi iesūdzēt "Boeing" tiesā, jo lidojumu pārtraukšanas ar "Boeing 737 MAX" dēļ aviokompānijai bija jāpaaugstina biļešu cenas un jāsamazina iekšzemes reisu skaits.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» pirmdien paziņoja, ka lidojumi ar lidmašīnām «Boeing 737 MAX» varētu atsākties janvārī.

Boeing» arī norādīja, ka nākammēnes cer saņemt ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) atļauju, kas dos iespēju vēl līdz gada beigām atsākt «Boeing 737 MAX» piegādes aviokompānijām.

«Paralēli mēs strādājam, lai saņemtu galīgo apstiprinājumu atjaunotajām apmācību prasībām, kas nepieciešams, lai «MAX» atgrieztos komerciālajos reisos, un mēs paredzam, ka tas notiks janvārī,» sacīts «Boeing» paziņojumā.

«Boeing 737 MAX» izmantošana marta vidū tika pārtraukta visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Iekšējie ziņojumi radījuši arvien vairāk jautājumu par "Boeing 737 Max" drošību, ziņo BBC. Vienā no komunikācijas epizodēm kāds darbinieks sacījis, ka lidmašīnu "izstrādājuši klauni".

Savukārt, lidmašīnas ražotājs šo komunikāciju raksturojis kā pilnīgi nepieņemamu.

"737 Max" izmantošana tika apturēta 2019. gada martā pēc divām avārijām Indonēzijā un Etiopijā, kurās kopumā gāja bojā gandrīz 350 cilvēki.

"Boeing" atklājis simtiem ziņojumu kā daļu no apņemšanās nodrošināt savas darbības caurspīdīgumu. "Šie ziņojumi neatspoguļo uzņēmumu tādu, kāds mēs esam un kādam mums jābūt, un tie ir pilnīgi nepieņemami," vienlaikus norāda "Boeing".

Dokumenti liecina, ka "Boeing" noraidījis pilotu apmācību simulatoros, kas būtu radījis lielākas izmaksas. "Es gribu uzsvērt, cik svarīgi ir stingri turēties pie tā, ka nepastāvēs nekāda veida simulatoru apmācība pārejā no "NG" uz "Max"," tā laika "Boeing 737" galvenais tehniskais pilots Marks Forkners norādījis 2017. gada martā rakstītā e-pastā. ""Boeing" neļaus tam notikt. Mēs vērsīsimies aci pret aci ar jebkuru regulatoru, kurš mēģinās izvirzīt šo prasību," viņš piebilst. Šīs nedēļas otrdienā "Boeing" mainīja savu pozīciju, visiem pilotiem iesakot apmācību "737 Max" simulatorā.

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

-Vasaras lidojumu sezonā, kas ilgst no 28. marta līdz 30. oktobrim, Latvijas aviosabiedrība airBaltic papildināja savu gaisa floti ar vēl vienu Boeing 737 – 500 tipa lidmašīnu un veiks būtiskas izmaiņas flotes izmantošanā. Trešā Boeing 737-500 lidmašīna pievienojās airBaltic flotei un 12. aprīlī veica savu pirmo reisu maršrutā Rīga-Londona. Aviosabiedrība ir parakstījusi nodomu protokolu par ceturtās Boeing 737-500 lidmašīnas iegādi. Vasaras sākumā airBaltic flotē kopumā būs trīspadsmit lidmašīnas, no kurām četras - Boeing 737- 500, trīs - AVRO RJ70 reaktīvās lidmašīnas un sešas – Fokker 50 tipa lidmašīnas. Tādējādi aviosabiedrības flotē ir pietiekams daudzums lidmašīnu, lai nodrošinātu regulāros lidojumus gan no Rīgas, gan no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Kopumā airBaltic veic lidojumus 28 maršrutos, deviņpadsmit maršrutos no Rīgas un deviņos – no Viļņas. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Pasaulē nav daudz tādu aviosabiedrību, kas nepilna pusotra gada laikā ir dubultojusi savu kapacitāti, būtiski palielinot gaisa floti kā to izdarījām mēs. airBaltic avioparksir veidots tā, lai sabalansētu pasažieru vajadzības lidot komfortabli un optimizētu izmaksas, kas saistītas ar flotes izmantošanu un uzturēšanu." Jaunums ir tas, ka sākot no 1. jūnija airBaltic lidojumus uz Stokholmu, Prāgu un Vīni veiks ar 120 –vietīgo Boeing 737-500. Kā jau ziņots iepriekš, vasaras sezonā lidojumi uz Berlīni, Hamburgu, Oslo, Maskavu un Kijevu veiks ar 70-vietīgo AVRO RJ70 reaktīvo lidmašīnu, līdz šim šajos maršrutos tika izmantota Fokker 50 tipa lidmašīna. Lidojumus no Viļņas uz Berlīni, Dublinu, Hamburgu, Kopenhāgenu un Ķelni airBaltic veiks ar Boeing 737 – 500 tipa lidmašīnu, bet lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem, Oslo, Varšavu un Vīni- ar Fokker 50 tipa lidmašīnu.

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» līdz 2020.gada beigām plāno pārtraukt izmantot «Boeing 737» lidmašīnas, pastāstīja lidsabiedrības Korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Kompānijā minēja, ka «airBaltic» turpina flotes modernizācijas procesu, lai pārietu uz «Airbus A220-300» floti līdz 2023.gadam. «Līdz šā gada beigām «airBaltic» samazinās «Boeing 737» lidmašīnu skaitu flotē, un pašlaik plānots, ka visas «Boeing 737» lidmašīnas «airBaltic» flotē pārtrauks izmanot līdz 2020.gada beigām,» pauda kompānijā.

Atbilstoši «airBaltic» flotes modernizācijas plānam, septembra otrajā pusē lidsabiedrība saņēma divdesmito «Airbus A220-300» lidmašīnu, bet līdz gada beigām «airBaltic» saņems vēl divas «Airbus A220-300» lidmašīnas.

«airBaltic» Korporatīvās komunikācijas nodaļā arī norādīja, ka lidsabiedrība veikusi iepriekš paredzētas «Airbus A220-300» dzinēju maiņas. «Airbus A220-300» lidmašīnu ieviešanas plāns paredzēja papildu uzmanību un uzlabojumus sākotnējā lidmašīnu izmantošanas periodā. Lidsabiedrībā uzsvēra, ka tā cieši sadarbojas ar dzinēju ražotāju «Pratt&Whitney», kā arī ar lidmašīnu ražotāju «Airbus».

Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Vasaras lidojumu sezonā, kas ilgst no 28. marta līdz 30. oktobrim, Latvijas aviosabiedrība airBaltic papildināja savu gaisa floti ar vēl vienu Boeing 737 – 500 tipa lidmašīnu un veiks būtiskas izmaiņas flotes izmantošanā. Trešā Boeing 737-500 lidmašīna pievienojās airBaltic flotei un 12. aprīlī veica savu pirmo reisu maršrutā Rīga-Londona. Aviosabiedrība ir parakstījusi nodomu protokolu par ceturtās Boeing 737-500 lidmašīnas iegādi. Vasaras sākumā airBaltic flotē kopumā būs trīspadsmit lidmašīnas, no kurām četras - Boeing 737- 500, trīs - AVRO RJ70 reaktīvās lidmašīnas un sešas – Fokker 50 tipa lidmašīnas. Tādējādi aviosabiedrības flotē ir pietiekams daudzums lidmašīnu, lai nodrošinātu regulāros lidojumus gan no Rīgas, gan no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Kopumā airBaltic veic lidojumus 28 maršrutos, deviņpadsmit maršrutos no Rīgas un deviņos – no Viļņas. Jaunums ir tas, ka sākot no 1. jūnija airBaltic lidojumus uz Stokholmu, Prāgu un Vīni veiks ar 120 –vietīgo Boeing 737-500. Kā jau ziņots iepriekš, vasaras sezonā lidojumi uz Berlīni, Hamburgu, Oslo, Maskavu un Kijevu veiks ar 70-vietīgo AVRO RJ70 reaktīvo lidmašīnu, līdz šim šajos maršrutos tika izmantota Fokker 50 tipa lidmašīna. Lidojumus no Viļņas uz Berlīni, Dublinu, Hamburgu, Kopenhāgenu un Ķelni airBaltic veiks ar Boeing 737 – 500 tipa lidmašīnu, bet lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem, Oslo, Varšavu un Vīni- ar Fokker 50 tipa lidmašīnu.

"2003. gads ir bijis viens no veiksmīgākajiem kopš airBaltic pastāvēšanas. Jau 2002. gadā uzsāktās radikālās pārmaiņas aviosabiedrības darbībā pagājušajā gadā nesa augļus. 2003. gadā airBaltic pārvadāja 336 tūkstošus pasažieru, kas ir par 28% vairāk nekā 2002. gadā. Pagājušajā gadā ieviestā vienvirziena biļešu cenu struktūra ir pilnībā attaisnojusies un arī četri jaunatklātie maršruti ir bijuši veiksmīgi. Droši var teikt, ka airBaltic ir kļuvusi par spēcīgu reģionālo aviosabiedrību ar daudzsološu attīstības potenciālu," komentē Latvijas aviosabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks. Aviosabiedrības darbības pozitīvās attīstības tendences apstiprina tas, ka 2003. gadā airBaltic ir pārvadājusi par 74 tūkstošiem vairāk pasažieru nekā 2002. gadā. Vidējais lidmašīnu piepildījums visos maršrutos ir pieaudzis par 9%, šobrīd sasniedzot 61%. Savukārt 95.5% reisu izlidoja plānotajā laikā. Tas ir pat labāks rādītājs nekā Eiropas reģionālo pārvadātāju vidējais radītājs, kas ir 85%. "Mūsu darbības rezultāti liecina, ka airBaltic ir veiksmīgi apvienojusi tā saucamo lēto un tradicionālo aviosabiedrību labākas īpašības. Tās ir - vienvirziena cenu struktūra un biļetes par zemām cenām, kā arī tradicionālo aviosabiedrību pakalpojumu līmeni, lidojumus uz lielākajām lidostām un plašu savienojumu tīklu," saka B. Fliks. 2003. gads aviosabiedrībai airBaltic ir bijis izcils visos aspektos. Pirmkārt, airBaltic radikāli mainīja aviobiļešu cenu struktūru un ieviesa vienvirziena biļešu cenas uz astoņiem maršrutiem. airBaltic sāka piedāvāt biļetes par būtiski zemākām cenām kā līdz šim - no 19 LVL vai 29 LVL (bez lidostu nodevām). Otrkārt, aviosabiedrība paplašināja savu floti ar Boeing 737 – 500 tipa lidmašīnu, kas palielināja airBaltic pārvadājumu kapacitāti. Treškārt, 2003. gada laikā airBaltic veiksmīgi atklāja četrus jaunus maršrutus – uz Hamburgu, Minsku, Briseli un Amsterdamu. "2004. gadā esam plānojuši atklāt vairākus jaunus maršrutus, kā arī ievērojami palielināt lidojumu skaitu jau esošajos maršrutos. Tāpat turpināsim paplašināt airBaltic gaisa floti ar vēl četrām Boeing 737 lidmašīnām, divas no tām pienāks pavasarī un divas rudenī, kā arī Fokker 50 tipa lidmašīnām. 2004. gada beigās airBaltic flotē būs 14 lidmašīnas - 5 Boeing 737, 3 Avro RJ 70 un 6 Fokker 50," prognozē B. Fliks un uzsver, "taču svarīgākais ir tas, ka konsekventi turpināsim samazināt biļešu cenas, turpinot ieviest vienvirziena biļešu cenu struktūru visos maršrutos, izņemot Maskavu un Kijevu. Vienvirziena biļetes sākot no 29 LVL būs arī lidojumiem uz Stokholmu no 1. marta, Prāgu un Varšavu no 28. marta, Kopenhāgenu un Briseli no 1. maija, kā arī airBaltic jaunajos maršrutos – uz Oslo, Dublinu un Londonu." Avots: airBaltic

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic aviotirgus globālās krīzes un finansiālo rezultātu dēļ gada laikā zaudējis lielu daļu savas vērtības. Db jau vēstījis, ka airBaltic šogad ieguldījis lielus līdzekļus izaugsmē un jaunu maršrutu atklāšanā, kas vēl nav pilnībā atspoguļojies rezultātos. Netiek gan atklāts, cik lieli bijuši airBaltic ieguldījumi un investīcijas jaunu maršrutu atvēršanā. Pirmajā pusgadā tika atklāti 13 jauni lidojumu maršruti (10 no Rīgas, 3 no Viļņas).

Pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm airBaltic vērtība šobrīd ir vien no 10 līdz 25 miljoniem latu, pretstatā 50 līdz 70 miljoniem latu vēl gadu iepriekš. Investīciju bankas Prudentia aprēķini liecina, ka airBaltic vērtība šobrīd lēšama vien 10 miljonu latu apmērā, kamēr gadu iepriekš aviokompānijas vērtība tika novērtēta 70 miljonu latu apjomā. Finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars eksperts Jānis Pinnis norāda, ka saskaņā ar viņa pārstāvētās kompānijas aprēķiniem airBaltic vērtība varētu būt kritusies uz pusi - no 50 miljoniem latu uz 23 līdz 25 miljoniem latu.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019. gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmums.

Lidsabiedrības mērķis ir vienkāršot floti un izmantot papildu efektivitāti, ko sniedz Airbus A220-300 lidmašīnas, kas jau gada nogalē būs vienīgie reaktīvie lidaparāti airBaltic flotē.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Airbus A220-300 ir mūsu nākotnes lidmašīnas. Pārtraucot Boeing 737 izmantošanu, airBaltic būs jaunākā reaktīvo lidmašīnu flote Eiropā. Airbus A220-300 ieviešana bijusi ļoti veiksmīga un sniegusi papildu efektivitāti, kuru augstas konkurences apstākļos meklē ikviena lidsabiedrība. Pateicoties labai lidmašīnu veiktspējai, mēs esam pieņēmuši lēmumu līdz 2022. gadam ieviest viena tipa floti ar līdz pat 80 (50 lidmašīnas pasūtītas un saglabāta iespēja pasūtīt vēl 30) Airbus A220-300 lidmašīnām.»

10. jūlijā airBaltic Farnboro pilsētā (Liebritānijā) informēs par savu lēmumu lidmašīnu flotes atjaunošanā, šodien raksta Dienas Bizness.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss kompānijas vadības pieņemto lēmumu par airBaltic flotes atjaunošanu gatavojas paziņot Farnboro starptautiskā aviācijas šova laikā, klātesot lidaparātu ražotājam. Tas, kurš no abiem ražotājiem Boeing vai Airbus ir izvēlēts, līdz pašam pēdējam brīdim ir konfidenciāla informācija. Iepriekš M. Gauss norādījis, ka airBaltic jāizšķiras starp Airbus 319 un Boeing 737-700 markas lidmašīnām.

Abi savā starpā konkurējošie lidmašīnu ražotāji savus piedāvājumus airBaltic snieguši vairākkārt. Tāpat arī sarunas augstāko valsts amatpersonu līmenī notikušas ar abiem lidmašīnu ražotājiem. No pēdējā laikā notikušajiem publiski manāmākiem pasākumiem šī iepirkuma sakarā bija šī jautājuma pārrunāšana ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni viņas nesenās vizītes laikā Rīgā un tam sekojošais Boeing pārstāvju apmeklējums. Savukārt šā gada aprīlī satiksmes ministrs Aivis Ronis tikās Parīzē ar Airbus pārstāvjiem. Pēc kuluāros izskanējušas neoficiālas informācijas, lielāks spiediens bijis par labu Boeing izvēlei.

Saskaņā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) lēmumu no vakardienas, 12. marta, ir apturēta visu gaisa kuģu Boeing 737 MAX darbība Eiropā, informē Valsts aģentūra «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA).

No 12. marta plkst. 21.00 (pēc Latvijas laika) ir stājusies spēkā Lidotspējas direktīva, ar kuru ir apturēta visu Eiropas Savienībā (ES) reģistrētu Boeing 737-8 MAX un 737-9 MAX lidmašīnu darbība. Vienlaikus stājusies spēkā Drošības direktīva, apturot visus komerclidojumus ar Boeing 737-8 MAX un 737-9 MAX lidmašīnām uz un no ES, ko veic trešo valstu operatori, kuriem ir atļauts darboties ES.

Saskaņā ar pieņemto lēmumu aviosabiedrības pēc 12. marta plkst. 21.00 var veikt tikai vienu nekomerciālu lidojumu (ne vairāk kā trīs nolaišanās/pacelšanās ciklus), lai lidmašīnu atgrieztu vietā, kur varēs veikt tās labošanas darbus. Uz lēmuma pieņemšanas brīdi par lidmašīnu Boeing 737 MAX darbības ierobežošanu starptautiskajā lidostā «Rīga» neatradās neviena šāda tipa lidmašīna.

Lidmašīnām «Boeing 737 MAX» konstatēts vēl viens defekts, kas rada potenciālu risku, trešdien paziņojusi ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA).

Problēma konstatēta, kad FAA veikusi testus ar simulatoru, un FAA norāda, ka arī šis defekts jānovērš, pirms tiks dota atļauja atsākt lidojumus ar «Boeing 737 MAX».

FAA nesniedz sīkākas ziņas par šo defektu, taču informēta persona neoficiāli sacījusi, ka arī šī problēma saistīta ar pilotu spēju ātri atjaunot kontroli pār lidmašīnu, ja automātiskā vadības sistēma liek tai lidot lejup.

Savukārt «Boeing» paziņoja, ka piekrīt FAA lēmumam un izstrādās nepieciešamo programmatūru, lai problēmu novērstu.

Jau vēstīts, ka lidojumi ar «Boeing 737 MAX» tika aizliegti martā pēc divām traģiskām šī modeļa lidmašīnu katastrofām.

Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2020. gada 17. decembrī veikusi pēdējās Boeing 737 (YL-BBX) lidmašīnas piegādi tās jaunajam īpašniekam Magnetic MRO.

Šī gada sākumā Magnetic MRO no airBaltic iegādājās trīs Boeing 737 lidmašīnas.

airBaltic saņem vēl divas Airbus A220-300 lidmašīnas 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300...

"Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar viena tipa lidmašīnām – Airbus A220-300. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes. Tomēr Boeing 737 bija nozīmīga airBaltic flotes daļa 17 gadus. Šīs lidmašīnas veicināja progresu, palīdzot mums kļūt par spēcīgu reģionālo pārvadātāju," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Pirmā Boeing 737 lidmašīna airBaltic flotei pievienojās 2003. gadā. Gadu laikā kopumā 20 dažādas Boeing 737 lidmašīnas pārvadājušas vairāk nekā 22 miljonus airBaltic pasažieru un veikušas vairāk nekā 280 000 lidojumu visā Eiropā, kā arī ārpus tās.

Neraugoties uz pieaugošajām naftas cenām airBaltic Latvijā šobrīd neplāno celt biļešu cenu un samazināt lidojumu maršrutus, šodien, 23. maijā Db.lv sacīja A/S airBalticCorporation korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

"Strauji pieaugošās naftas liks aviokompānijām visā pasaulē samazināt lidojumus un paaugstināt biļešu cenas," tā par draudošo aviokatastrofu saka Scandinavian airliner SAS izpilddirektors Mets Jansons. Jāpiebilst, ka SAS Scandinavian Airlines (SAS) piektdien paziņoja, ka pārtrauks lidojumus starp Tallinu un Stokholmu, jo tai neesot piemērota lidaparāta šā maršruta apkalpošanai.

Savukārt airBaltic pārstāvis uzsver, ka šobrīd netiek apspriesta lidojumu samazināšanas iespēja: „Mūsu uzdevums ir noturēt cenas pašreizējā līmenī. Pāragri ir arī runāt par maršrutu slēgšanu, taču ja nonāksim tik tālu, par to paziņosim,” Db.lv uzsver J. Vanags un piebilst, ka atsevišķiem maršrutiem no šā gada 1. oktobra plānots par pieciem latiem pacelt piemaksu. AirBaltic pārstāvis uzsver, ka kompānija palielina lidojumu skaitu īsajos maršrutos, piemēram uz Tallinu un Liepāju.

Sākot no šā gada 27. marta līdz 29. oktobrim stāsies spēka airBaltic vasaras sezonas lidojumu saraksts, kurā ir paredzētas izmaiņas lidojumu grafikā, trīs jaunu tiešo lidojumu uzsākšana, kā arī iekšzemes lidojumu atklāšana uz Liepāju. Vasaras sezonā airBaltic no Rīgas kopumā veiks 26 tiešos lidojumus, bet no Viļņas - 11. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē vasaras sezonas lidojumu saraksta izmaiņas: “Vasaras sezonā airBaltic pasažieri noteikti pamanīs ievērojamas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar lidojumu skaita pieaugumu, trīs jaunu maršrutu atklāšanu - uz Barselonu, Minheni un Parīzi. Domāju, ka nozīmīgs notikums būs arī airBaltic lidojumu uzsākšana uz Liepāju, kas uztverams kā pilotprojekts iekšzemes gaisa satiksmes attīstībā. Mēs ceram, ka mūsu pasažieri pozitīvi novērtēs visas šīs izmaiņas un tas veicinās aviopasažieru skaita pieaugumu uz un no Latvijas, kā arī uz un no Lietuvas.” Vasaras sezonā galvenās izmaiņas lidojumos no Rīgas būs saistītas ar lidojumu skaita palielināšanu, piemēram, uz Helsinkiem un Tallinu līdz šim veikto divu lidojumu vietā airBaltic vasaras sezonā veiks trīs lidojumus katru darba dienu. airBaltic uz Pēterburgu lidos sešas reizes nedēļā katru dienu, izņemot sestdienas, bet uz Dublinu - piecas reizes nedēļā. Savukārt uz Stambulu airBaltic vasaras sezonā palielina reisu skaitu līdz trīs reisiem nedēļā līdzšinējo divu reisu vietā. Vasaras sezonā airBaltic uzsāks četrus jaunus tiešos lidojumus no Rīgas. Neilgi pirms vasaras sezonas sākuma, 24. martā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Barselonu, kas tiks veikti trīs reizes nedēļā. airBaltic sāks tiešos lidojumus uz Minheni, kas tiks veikti četras reizes nedēļā sākot no 27. aprīļa. Pirmais reiss uz Parīzi būs sestdien, 30. aprīlī un tiks veikts trīs reizes nedēļā. Savukārt, aprīlī airBaltic uzsāks pirmo iekšzemes lidojumu uz Liepāju. Sakarā ar AVRO RJ -70 tipa lidmašīnu izņemšanu no airBaltic flotes šī gada 4. martā, vairākos maršrutos AVRO RJ -70 lidmašīnu vietā tiks izmantotas Boeing 737 - 500 tipa lidmašīnas. Turpmāk no Rīgas uz Kijevu, Oslo, Briseli, Stokholmu, Berlīni, Štutgarti un Vīni airBaltic lidos ar Boeing 737 -500 tipa lidmašīnām. Vasaras sezonā, sākot no maija, airBaltic atsāks tiešos lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem divas reizes dienā, bet pārtrauks lidojumus uz Ķelni. Tāpat vasaras sezonā airBaltic veiks divus reisus dienā uz Tallinu, bet uz Kopenhāgenu - trīs reisus dienā līdzšinējā viena reisa vietā. Sākot no 16. maija, airBaltic veiks lidojumus no Viļņas uz Dublinu katru dienu, līdzšinējo trīs reisu vietā. Savukārt uz Minheni airBaltic no Viļņas nodrošinās sešus lidojumus nedēļā. Pārējos airBaltic maršrutos gan no Rīgas, gan Viļņas vasaras sezonā nav paredzētas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar ziemas lidojumu sarakstu. Avots: airBaltic

Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training pabeigusi apmācības ar Boeing 737 lidojumu simulatoru un pārdevusi to uzņēmumam Francijā.

Uz jautājumu, kāda bijusi darījuma summa, Db.lv uzņēmumā norādīja, ka, atbilstoši simulatora pārdošanas līgumam, Latvijas lidsabiedrība airBaltic nevar atklāt pārdošanas summu vai citas darījuma detaļas.

"airBaltic jau līdz 2024. gada sākumam lidojumus veiks ar 50 Airbus A220-300 lidmašīnām, kas nozīmē, ka uzņēmuma apkalpes apmācību vajadzības ievērojami pārsniegs pašreizējās iespējas. Noslēdzot apmācību ar Boeing 737 simulatoru, mēs spēsim nākotnē iegādāties un uzstādīt otru mūsdienīgo Airbus A220 lidojumu simulatoru," skaidro airBaltic operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

airBaltic Training izmantojusi Boeing 737 lidojumu simulatoru kopš uzņēmuma izveides 2010. gadā. Šajā laikā ar to veiktas vairāk nekā 50 000 apmācību stundas, augstāko noslodzi sasniedzot 2018. gadā, kad tas visu gadu tika izmantots vairāk nekā 85% no komerciāli pieejamā laika. Kopumā to apmācībām izmantojuši 44 dažādi uzņēmumi.

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.