Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic izsludinājusi konkursu par kompānijas reklamēšanu, uzrunājot 16 potenciālās reklāmas aģentūras. Kopējais reklāmas budžets paredzēts 1,6 miljonu latu apmērā, bet konkursa pretendentu atlases termiņš noteikts vien divas nedēļas.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, par«konkursu notikušo procedūru varot saukt nosacīti, jo kompānija pati atlasījusi un izsūtījusi piedāvājumu firmām Latvijā un ārzemēs. Uz šo piedāvājumu atsaukušās astoņas firmas, no kurām līdz maija vidum airBaltic izvēlēsies uzvarētāju.

Par šādu rīcību neizpratnē ir vairākas lielās reklāmas aģentūras, kas par šādu pretendentu atlasi nemaz nav zinājušas. Kameras priekšā šie uzņēmumi konkursa nolikumu komentēt atteicās, bet neoficiālās sarunās norādīja, ka konkurētspējīgu piedāvājumu tik īsā laikā varētu sagatavot tikai tie, kas par airBaltic prasībām zināja iepriekš.

Zināms, ka airBaltic prasa strādāt ļoti konkrētos tirgos – Skandināvijā, Krievijā un Vācijā. Tāpat zinām, ka galvenais atlases kritērijs nebūšot lētākais piedāvājums.

airBaltic pārstāvis Jānis Vanags skaidro, ka īsais pretendentu atlases termiņš esot saistīts ar lidsabiedrības ātro darba tempu. «Līdz ar to mūsu piegādātājiem nav nekādu jautājumu. Vai nu var izdarīt, vai arī nevar izdarīt,» sacījis Vanags.

Latvijas nacionālā aviokompānija neatklāj, kuras aģentūras iesūtījušas savus piedāvājums.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis esot atļāvis airBaltic iepirkt reklāmas pakalpojumus, taču iepirkuma tālākā organizēšana esot uzņēmuma vadības atbildība.

Īsti apmierināts ar pārāk īso pretendentu atlases laiku nav Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, kas uzrauga airBaltic. «Ja būtu ilgāks laiks, tad arī varētu būt labāki piedāvājumi, bet viņi [airBaltic valde] noteikti vērtējuši pamatotību šiem te termiņiem,» sprieda Matīss. Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijas lidsabiedrības reklāmai paredzētie 1,6 miljoni latu neesot pārāk daudz, jo, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, «citām aviokompānijām ar līdzīgu apjomu šie mārketinga izdevumi ir vismaz trīs līdz piecas reizes lielāki.»

Citās domās par šādu iepirkumu ir eksministrs Uldis Augulis, kurš uzskata, ka airBaltic vārds jau ir pietiekami zināms. «Varbūt kaut kur ir pazaudēta reputācija, kas jāuzlabo, bet vai tas ir 1,6 miljoni, es stipri šaubos,» tā viņš.

Jau vairākkārt vēstīts par Latvijas nacionālā aviopārvadātāja finanšu nedienām. Uzņēmuma glābšana valsts budžetam izmaksāja 57 miljonus latu. Tikmēr jaunieceltais kompānijas prezidents Martins Gauss sola četru gadu laikā izdevumus samazināt par 330 miljoniem latu, bet pirmo peļņu varot gaidīt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem.

Ziņots arī, ka M. Gauss iepriekš vadījis Ungārijas lidsabiedrību Malev, par kuras «sabrukumu» tika vēstīts šā gada februāra sākumā, kad Gauss jau bija airBaltic šefa krēslā. Par Malev galveno «sabrukšanas» iemeslu tiek minēta neilgtspējīga finanšu situācija.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra