Jaunākais izdevums

Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic pērn izdevies aptuveni četras reizes samazināt zaudējumus, salīdzinot ar gadu iepriekš, un tie nedaudz pārsniedz 20 miljonus latu, sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš skaidro, ka 2011.gads nebija pats labākais airBaltic vēsturē un zaudējumi sasniedza 84 miljonus latu. Ja iepriekš zaudējumu apmērs 2012.gadam tika lēsts 38 miljoni latu, tad realitātē ir skaidrs, ka zaudējumi būs nedaudz virs 20 miljoniem latu, skaidroja ministrs.

«Tas ir būtisks uzlabojums,» secināja Matīss un norādīja, ka arī 2013.gadā situācija uzlabojas vēl vairāk un šo gadu lidsabiedrība varētu beigt ar zaudējumiem, kuru «skaitlis tuvojas nullei».

Jau iepriekš lidsabiedrības pārstāvis Jānis Vanags norādīja, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pērnā gada zaudējumi nebūs iepriekš prognozētie 38 miljoni latu un «reālais rezultāts būs krietni labāks».

Izvērtējot pērnā gada pusgada rezultātus, uzņēmuma vadība atklāja, ka gadu kopumā paredzēts noslēgt ar 33 miljonu latu zaudējumiem. Zaudējumu apmēru samazināšanos apstiprināja arī trešā ceturkšņa finanšu rezultāti, kuru lidsabiedrība noslēdza ar 4,8 miljonu latu tīro peļņu.

Kā iepriekš apgalvoja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, airBaltic ReShape restrukturizācijas plāns ik mēnesi uzrāda labākus rezultātus, nekā paredzēts. Pērn trīs mēnešus pēc kārtas, proti, jūlijā, augustā un septembrī, uzņēmums sasniedzis labākus peļņas rādītājus, nekā sākotnēji tika paredzēts.

Pērnā gada sākumā airBaltic paziņoja par biznesa pārveides plānu, lai atgrieztu aviokompāniju pie peļņas un ilgtspējīgas turpmākās attīstības.

airBaltic ir 1995.gadā dibināta akciju sabiedrība. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic izsūta relīzi, kurā preventīvi gatavojas skaidrot Eiropas Komisijai savu darbību un pagātni. Tiek izteiktas aizdomas, ka Eiropas Komisija (EK) varētu uzsākt izmeklēšu pret airBaltic par nelikumīgu valsts atbalstu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir tikusi informēta, ka Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS), bijušais aviokompānijas akcionārs, ir iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā par 2012.gadā veiktajām akcionāru darbībām, kas galarezultātā noveda pie aviokompānijas pārveidošanas procesa, teikts airBaltic relīzē. Savukārt airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda: « Mūsu airBaltic ReShape biznesa plāns ir veiksmīgs, ik mēnesi tiek uzrādīti labāki rezultāti nekā sākotnēji paredzēts. Šis sasniegums norāda, ka ReShape biznesa plāns ir pamatīgs un reālistisks, un tas mūs padara pievilcīgākus potenciālo nākotnes investoru acīs.» Tomēr airBaltic pārstāvji norāda, ka BAS sūdzība ir atgādinājums, ka pagātnes notikumi ir jāatrisina. «Lai to panāktu, mēs esam izveidojuši ekspertu un padomdevēju komandu, kuras galvenais darba uzdevums būs atrisināt jautājumus, kas radušies sakarā ar šo sūdzību,» tā airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gads atklās airBaltic veiktās restrukturizācijas patiesos augļus un kaldinās pamatu 2014. gada izaugsmei, šodien raksta Dienas Bizness.

«Domāju, ka 2013. gadā airBaltic turpinās būt veiksmīgas optimizācijas paraugs. Ceru, ka aviokompānijas pozitīvās tendences saglabāsies un zaudējumi turpinās samazināties,» DB sacīja airBaltic konsultējošā uzņēmuma IBS Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Par labiem rezultātiem ir pārliecināts arī airBaltic izpilddirektors Martins Gauss: «Izskatās, ka 2012. gadu noslēgsim ar 60 miljoniem latu mazākiem zaudējumiem nekā 2011. gadu (2011.g. zaudējumi airBaltic sasniedza 83 milj. Ls – red.), kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā bija plānots. Līdz ar to 2014. gadā, kā jau bija plānots, strādāsim bez zaudējumiem, pēc tam atsākot izaugsmi».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic reShape plānā nav ietverti vajadzīgie elementi, lai to uzskatītu par uzņēmuma pārstrukturēšanas plānu.

Tādu secinājumu Eiropas Komisija (EK) izdara savā ziņojumā, kurā informē par padziļinātas izmeklēšanas uzsākšanu sakarā ar, iespējams, nelikumīgi piešķirto valsts atbalstu aviokompānijai airBaltic. Iemesli: airBaltic un valdības pārstāvju daudz slavētajā airBaltic restrukturizācijas jeb reShape plānā nav ietverti vajadzīgie elementi, piemēram, pašu ieguldījums, kompensāciju pasākumi u. c., lai reShape skaitītos uzņēmuma pārstrukturēšanas plāns arī ES izpratnē un varētu kalpot par pamatu tam, ka EK varbūt tomēr, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta izņēmumiem pievērtu acis uz aviokompānijā ieplūdināto valsts naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martins Gauss airBaltic vadītāja amatā tika uzaicināts ar uzstādījumu, ka viņam ir jāuzlabo situācija problēmu mocītajā aviosabiedrībā, un redzams, ka kopš ReShape plāna īstenošanas Latvijas nacionālās lidsabiedrības zaudējumi ir krietni sarukuši, tādēļ par mazāku atalgojumu airBaltic vadītājam nav iemesla runāt, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Pērn airBaltic vadītājs algā saņēmis vairāk nekā 270 tūkst. latu – aptuveni 22,5 tūkstošus latu mēnesī. M. Gausa atalgojums ir rekordliels Latvijas valstij piederošo kapitālsabiedrību vadītāju vidū. Salīdzinājumam – iepriekšējais airBaltic vadītājs Bertolds Fliks 2011. gadā algā saņēma vairāk nekā 119 tūkst. Ls jeb aptuveni 13,3 tūkstošus Ls mēnesī.

Kā norāda V. Dombrovskis, ReShape plāns ir izpildīts ar uzviju, tātad M. Gauss pilda savus pienākumus.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pārvadājusi teju par 10% mazāk pasažieru nekā pērn šajā periodā, savukārt vietu piepildījums sarucis par 7%. Līdz ar to pārvadāto pasažieru skaita un vietu piepildījuma ziņā airBaltic šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti ir sliktāki nekā pērn, kad pasažieru skaits pret 2011. gadu bija krities tikai par 2%, bet vietu piepildījums bija pat audzis. Arī atsevišķi vērtējot 2013. gada marta datus, redzams, ka pret 2012. gada martu, kad airBaltic pārvadāja 217,6 tūkst. pasažieru, kas bija par 7% mazāk nekā 2011. gadā, 2013. gada martā airBaltic ir pārvadājis vien 201, 6 tūkst. pasažieru, bet vietu piepildījums ir krities no 74% pērn uz 69% šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic komercdirektora amatā ieceļ Gausa «cīņu biedru» Mihaelu Grimmi

Līva Melbārzde, 29.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic savu līdzšinējo pārdošanas un mārketinga vecāko viceprezidentu Mihaelu Grimmi paaugstinājusi amatā par kompānijas komercdirektoru, teikts aviokompānijas paziņojumā.

Mihaels Grimme airBaltic komandai pievienojās šī gada sākumā un jau iepriekš strādājis vienā aviokompānijā ar pašreizējo airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu – vācu lidsabiedrībā dba, kurai «veica sekmīgu pārdošanas un mārketinga funkcijas restrukturizēšanu un veicināja dba kā biznesa aviokompānijas tēla nostiprināšanu», informē airBaltic. «Mēs esam priecīgi vadības komandā uzņemt Mihaelu Grimmi kā jauno airBaltic komercdirektoru, tādējādi pastiprinot airBaltic vadības darbu. Mihaela Grimmes sasniegumi, strādājot airBaltic, iekļauj pārdošanas efektivitātes nozīmīgu paaugstināšanu, kā arī aktīvu un praktisku ieguldījumu pie airBaltic ReShape biznesa restrukturizācijas programmas, kas ik mēnesi uzrāda labākus rezultātus nekā plānots,» tā par M. Grimmes paaugstināšanu amatā izsakās M. Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic pārdošanu investīciju konsultanti šogad vēl neprognozē. Ja viss klāsies labi, tas, labākajā gadījumā, iespējams vien nākamā gada pirmajā pusē, Db.lv prognozēja Superia partneris Mārtiņš Krūtainis.

Kopumā investīciju konsultanti ar mazu pārliecību runā par iespēju, ka airBaltic varētu pirkt kāda no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts aviokompānijām, bet gan ir pārliecinātāki, ka runa varētu būt par valstīm ārpus ES. Tas savukārt vienlaikus nozīmē vairākus ierobežojumus un tāpēc kompānijas pārdošanā var pieļaut vairākus scenārijus.

DB tāpat jau iepriekš rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) izmeklē valsts ieguldīto gandrīz 100 miljonu latu airBaltic likumību. Ja EK liks atmaksāt kaut vai daļu ieguldījumu, airBaltic būs nepieciešami līdzekļi, kuru tai pašai nav. Tas var pasteidzināt invesora piesaistes procesu. DB iepriekš rakstīja, ka Latvijas puse iepriekš «lenkusi» arābu investoru – Etihad Airways. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzina, ka interesi par airBaltic izrādot divi investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pasažieru skaits oktobrī krities par 14%

Līva Melbārzde, 26.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī airBaltic pārvadājis 251,7 tūkst. pasažieru, vietu piepildījums sarucis par 8%, sasniedzot 71%.

Par to liecina svaigākie Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic publicētie dati. Vietu piepildījuma ziņā 7 procentpunkti ir viens no krasākajiem kritumiem, jo līdz šim vietu piepildījums šogad bija samazinājies par 3 līdz 4 procentpunktiem, salīdzinot mēnesi pret mēnesi.

Pērn oktobrī airBaltic pārvadāja 290,8 tūkst. pasažieru, kas uzrādīja 8% pasažieru skaita pieaugumu no Rīgas lidostas pret to pašu mēnesi 2010. gadā. Tā kā pasažieru skaita kritums 2012. gada laikā airBaltic novērots konstanti, tad attiecīgi ir mazāks arī kopējais 2012. gada desmit mēnešos pārvadāto pasažieru skaits – pērn tie bija 2,95 milj. pasažieru, šogad – 2,58 milj. pasažieru, kas ir par 13% mazāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic 2012.gada trešo ceturksni noslēdza ar 4,8 miljonus latu tīro peļņu, pirmajos deviņos šā gada mēnešos tomēr kopumā kompānija cieš zaudējumus 18,2 miljonu latu apmērā.

«Mēs esam gandarīti redzēt, ka airBaltic ReShape restrukturizācijas plāns ik mēnesi uzrāda labākus rezultātus nekā paredzēts. Trīs mēnešus pēc kārtas, proti jūlijā, augustā un septembrī, esam sasnieguši labākus peļņas rādītājus nekā sākotnēji tika paredzēts. Tas liek domāt, ka tiks pārsniegti mūsu uzstādītie mērķi gada griezumā. Pērn šajā pašā ceturksnī mēs piedzīvojām lielus zaudējumus un šobrīd mēs esam ļoti gandarīti par panākto peļņas rādītāju 2012.gada trešajā ceturksnī,» tā 2012. gada trešā ceturkšņa rādītājus komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Tomēr tā kā pirmajos sešos mēnešos airBaltic uzrādīja 23 milj. Ls zaudējumus, bet trešais ceturksnis, kurā iekrīt vasaras mēneši, tradicionāli aviācijā ir vispelnošākais, tad sagaidāms, ka 2012. gada zaudējumi arī varētu būt vismaz 30 milj. Ls apmērā. DB jau rakstīja, ka sākotnēji airBaltic 2012. gadā tika prognozēti 38 milj. Ls zaudējumi, bet vēlāk prognozes uzlabojās līdz 33 milj. Ls zaudējumiem. Savukārt 2011. gadu airBaltic noslēdza ar teju 85 milj. Ls lieliem zaudējumiem, par kuriem, analizējot airBaltic gada pārskatu, DB neguva skaidru priekšstatu, kā īsti tie radušies. Līdz ar to DB secināja, ka kompānijas 2011. gada rezultāti varētu būt mākslīgi pasliktināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - airBaltic Boeing lidmašīnu iegādei reģistrējusi 3,5 milj. Ls komercķīlu

Gunta Kursiša, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic reģistrējusi jaunu komercķīlu 3 529 500 Ls apmērā, kas tiks izmantoti, lai pabeigtu četru lidsabiedrības flotē esošo Boeing 737–500 lidmašīnu iegādes darījumu, Db.lv stāstīja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Papildināta ar 1. un 2. rindkopu.

Šīs airBaltic lidmašīnas jau bijušas iegādātas līzingā, taču darījums pārstrukturēts, jo tādējādi tās bija iespējams iegādāties par krietni izdevīgākiem nosacījumiem, Db.lv stāstīja airBaltic pārstāvis Jānis Vanags. «Šis bijs airBaltic ļoti izdevīgs darījums,» uzsvēra J. Vanags. Viņš gan nekomentēja lidmašīnu iegādes darījuma detaļas un neatklāja darījuma summu.

Db.lv rīcībā esošā informācija liecina, ka pret ķīlu saņemtais nodrošinājums – 3,5 milj. Ls ir bijusi daļa no kopējā lidmašīnu iegādes darījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī airBaltic pārvadājis par 13% mazāk pasažieru nekā 2011. gada novembrī, vietu piepildījums lidmašīnās krities par 13%, kā arī pirmajos 2012. gada 11 mēnešos pasažieru skaits bijis par 13% mazāks nekā pērn.

Novembrī airBaltic ir pārvadājusi 175 726 pasažierus. Savukārt, 2012.gada pirmajos vienpadsmit mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi 2 758 246 pasažierus. Attiecīgi 2011. gada novembrī airbaltic bija 201 923 pasažieri, bet 2011. gada 11 mēnešos – 3153 835. Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās novembrī krities par 13% (sasniedzot 61%). Tas ir šogad lielākais vietu piepildījuma kritums, oktobrī tas samazinājās par 7 procentpunktiem.

DB jau rakstīja, ka airBaltic pašlaik realizē savu restrukturizācijas jeb reShape programmu. Gan airBaltic, gan Satiksmes ministrijas pārstāvji bieži norāda, ka šīs programmas rezultāti esot labāki nekā plānots, tāpēc airBaltic zaudējumi šogad prognozēto 38 milj. Ls vietā varētu tikai nedaudz pārsniegt 30 milj. Ls. 2013. gadā airBaltic sola vairākus jaunus galamērķus gan uz Itāliju, gan Horvātiju, Ungāriju, Maltu, Kipru u.c

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pasažieru skaits joprojām turpina kristies

Līva Melbārzde, 22.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī airBaltic pārvadājis 287 tūkst. pasažieru, kas ir par 12% mazāk nekā pērn šajā periodā, bet vietu piepildījums septmebrī samazinājies par 3% - no 79% uz 76%.

Mazāks ir arī pirmajos šā gada deviņos mēnešos pārvadāto pasažieru skaits kopā– šogad tie ir 2.33 miljoni, kamēr airBaltic vadības maiņas un finanšu krīzes skartajā 2011. gadā aviokompānija deviņos mēnešos pārvadāja 2.66 milj. pasažierus. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic 2012.gada septembrī ir veikusi 4 305 lidojumus, kas ir par 14% mazāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2011.gada septembrī airBaltic veica 4 992 lidojumus. DB jau rakstīja, ka ziemas sezonā airBaltic atteiksies no 12 galamērķiem.

DB jau rakstīja, ka airBaltic pašlaik realizē savu restrukturizācijas jeb ReShape programmu, kuras mērķis ir padarīt aviokompāniju pēc 2011. gadā ciestajiem 83.6 milj. Ls lielajiem zaudējumiem atkal rentablu. 2012. gadā gan vēl tiek plānoti zaudējumi virs 30 milj. Ls. Šī gada pirmajos mēnešos airBaltic zaudējumi sasniedza 23 milj. Ls Šā gada janvārī lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss LTV raidījumā Panorāma sacīja, ka airBaltic mērķis ir saglabāt iepriekšējo pasažieru skaitu. Kā liecina 2012. gada dati, airBaltic pasažieru skaits tomēr, salīdzinot pa mēnešiem ar pērno gadu, ir turpinājis kristies. Tā kā airBaltic ir lielākais pasažieru aviopārvadātājs Rīgā, attiecīgi krītas ar kopējais pasažieru skaits lidostā Rīga, kas septembrī apkalpoja par 7,1% mazāk pasažieru nekā šajā pašā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic uzsāks lidojumus uz Ungārijas kūrortezeriem

Jānis Rancāns, 10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic 4. maijā uzsāks lidojumus no Rīgas uz Hevīzu-Balatonu (Ungārijā).

airBaltic lidojumus no Rīgas uz Hevīzu-Balatonu veiks vienu reizi nedēļā – sestdienās. Lidojumi tiks nodrošināti ar Bombardier Q400 Next Gen lidmašīnu un tie ilgs aptuveni divas stundas un divdesmit piecas minūtes. Paredzēts, ka vienvirziena biļešu cena būs 29 lati, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu, norāda airBaltic.

«airBaltic ReShape biznesa plāna ietvaros mēs koncentrējamies uz maršrutiem, kur ir augsts pieprasījums pēc biļetēm. Šī iemesla dēļ mēs jau uz šo ziemas sezonu palielinājām lidojumu skaitu 12 maršrutos, kas savieno Rīgu ar galamērķiem Eiropā un NVS. Tajā pašā laikā mēs arī samazinājām lidojumu skaitu maršrutos, kur pieprasījums ir mazāks, tādēļ mums ir pieejamas lidmašīnas jaunu maršrutu atvēršanai, nepalielinot darbības apjomu. Kopumā mēs plānojam atvērt sešus jaunus maršrutus nākamajā vasarā un esam gandarīti par iespēju paziņot, ka viens no jaunajiem vasaras galamērķiem ir uz Hevīzu-Balatonu,» skaidroja airBaltic komercdirektors Mihaels Grimme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā starptautiskās lidostas Rīga apkalpoto gaisa kuģu skaits samazinājies par 5,9%, pasažieru skaits sarucis par 6,6%, savukārt tranzīta pasažieru skaits piedzīvojis 12,1% lejupslīdi, tomēr apgrozījums un peļņa ir kāpusi. Lidostas vadība norāda – pērno gadu pēc vairākus gadus ilgstošas globālās ekonomiskās lejupslīdes var uzskatīt par stabilizācijas perioda sākumu.

Tā valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga vadība norāda savā pārskata gada ziņojumā.

«Pasažieru skaits nerūk, un tas ir labi. Kāpēc neaug? Mēs nevaram būt tik uzstājīgi, prasot, lai pasažieru skaits nepārtraukti augtu. Jāņem vērā aktivitātes kaimiņvalstu lidostās, aviokompānijas airBaltic ReShape (restrukturizācijas) plāni – tie ir būtiski aspekti, kas pasažieru skaitu Rīgā ir samazinājuši. 2011. gadā apkalpojām 5,1 miljonu pasažieru, un nacionālais aviopārvadātājs veidoja pat 65% lielu īpatsvaru no kopējā pasažieru skaita. Restrukturizācija darīja savu,» tā intervijā DB iepriekš pauda lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic veiksmes stāsts - arī uz lidostas un aizdevēju rēķina

Dienas Bizness, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

airBaltic komercdirektors turpmāk būs Kristofs Vjate

Žanete Hāka, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviokompānija airBaltic komercdirektora amatā iecēlusi Kristofu Vjate (Christophe Viatte), kurš būs atbildīgs par aviokompānijas turpmāko komerciālo stratēģiju, informē kompānijas pārstāvji.

Viņš pārvaldīs visas komercnodaļas, tostarp pārdošanas, mārketinga, e-komercijas, klientu atbalsta, produktu, ieņēmumu pārvaldes, maršruta tīklu plānošanas, kravu un partnerattiecību nodaļas.

airBaltic vadītājs Martins Gauss (Martin Gauss) norāda, ka K. Vjatem ir lieliska pieredze komercdarbībā, kas palīdzēs turpināt līdzšinējos sasniegumus airBaltic ReShape biznesa pārveides programmā.

Kristofs Vjate uzskata, ka airBaltic, atrodoties Rīgā, ir spēcīgas ģeogrāfiskas priekšrocības šajā reģionā, lai turpinātu attīstīt savu darbību un nodrošinātu maršrutus starp Eiropu un Krieviju, NVS valstīm, Tuvajiem Austrumiem un Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fliks brīnās par KNAB piesliešanos aviācijas eksperta lomai

LETA, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Estonian Air vadītājs: pilotu streiks novērsts, bet situācija aizvien saspīlēta

Gunta Kursiša, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Situācija aizvien ir ļoti saspringta, sevišķi tas attiecas uz lidsabiedrības finansēm. Tagad mums ar pilotu arodbiedrību ir noslēgts koplīgums, un pašlaik mums ir jāatgūst klientu uzticība,» citējot Estonian Air izpilddirektoru Janu Palmeru, raksta BBN.

Jau ziņots, ka Estonian Air piloti paziņoja, ka šīs nedēļas sākumā sāks streiku, taču lidsabiedrības vadība piekāpās arodbiedrības prasībām un parakstīja koplīgumu. Līguma parakstīšana un streika novēršana bija svarīga sevišķi tādēļ, ka, pilotiem pārtraucot darbu, rastos nopietni draudi aviokompānijas tālākai darbībai, kas varētu novest arī pie Estonian Air bankrota.

«Pašlaik krīzes drauds ir novērsts, un aviokompānijas vadībai ir jāsagatavo restrukturizācijas plāns un jālūdz valsts finansiāla palīdzība. Koplīgums, ko panācām ar pilotu arodbiedrību, ir mazs solis pareizā virzienā,» pārliecināts J. Palmers.

Komentāri

Pievienot komentāru