Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No 2004. gada maija Austrijas lidsabiedrības izlidos no Bratislavas uz Briseli, Parīzi un Londonu. Austrumeiropa ir potenciāls Austrijas lidsabiedrību nākotnes bizness. Pēc Austrijas lidsabiedrību veiktajām aptaujām tiek plānots, ka no nākamā gada maija pēc ES paplašināšanās tiešo lidojumu skaits no Austrumeiropas uz lielajām Rietumeiropas metropolēm pieaugs. Līdz ar to Austrian Airlines Group aktīvi veido maršrutus no Vīnes Centrāl- un Austrumeiropu. Kā viens no pirmajiem soļiem tiek minēts tiešo lidojumu reisu izveidošana no Slovākijas lidostas Bratislavā. Austrijas lidsabiedrība Austrian Airlines Group no 2004. gada maija nolēmusi katru dienu veikt lidojumus no Bratislavas uz Briseli, Parīzi un Londonu. Slovākijas lidojumu tirgus iezīmē lielu attīstības potenciālu nākotnē. Lai apliecinātu šī argumenta patiesumu, kā piemērs tiek minēts pasažieru pieaugums Bratislavas lidostā, proti, no 2001. uz 2002. gadu pasažieru skaits pieauga par 25.5%, sasniedzot 370 000 pasažieru. Bratislavas lidosta spēj piedāvāt izdevīgas izmaksu cenas. Austrian Airlines Group Ziemas lidojumu plānā 2003/2004 piedāvā 273 lidojumus vienā nedēļā uz Centrāl- un Austrumeiropu. Jaunie lidojuma maršruti ir Baku (Azerbaidžāna) un Rostovas (Ukraina) virzienā. Vasaras lidojuma plānā 2004 ir paredzēts pievienot vēl 60 lidojumus šajā reģionā uz 16 lidostām - Skopje, Belgrada, Priština, Viļņa, Zagreba, Ļublina, Bukareste, Kijeva, Maskava, Krakova, Krasnodarska, Sanktpētersburga, Dubrovniki, Minska, Tbilisi un Splita, lai palielinātu lidojumu frekvenci. Pašlaik Austrian Airlines Group apkalpo 35 lidostas Centrāl- un Austrumeiropā, kuras nosedz apmēram 87% starptautiskos lidojumu pasažierus šajā reģionā. Deviņos reģionos Austrian Airlines Group ir vienīgā ES lidsabiedrība. Līdz ar austriešu lidsabiedrības finansiālo līdzdalību Ukrainas aviosabiedrībā Ukraine International Airlines, tā ir kļuvusi par šī reģiona līderi. Austrian Airlines Group Centrāl- un Austrumeiropā apkalpoja 2002.gadā vairāk kā 1,25 miljoni pasažieru, kas ir apmērām 20% no šīs lidsabiedrības kopējā pasažieru skaita. Tiek plānots, ka līdz 2008. gadam pasažieru skaits pieaugs par 50%. Avots: Eiropa.lv

Lietuvas čārterreisu aviokompānija Small Planet Airlines meklē pircēju savam finanšu grūtībās nonākušajam meitasuzņēmumam Vācijā, ziņo aģentūra Reuters.

Small Planet Airlines meitasuzņēmums Vācijā, kura nosaukums arī ir Small Planet Airlines, šonedēļ iesniedza Vācijas tiesā maksātnespējas pieteikumu un veiks restrukturizāciju. Aviokompānija turpina darboties un veic ieplānotos reisus.

«Notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, un šajos jaunajos apstākļos tās ir kļuvušas intensīvākas,» Reuters citē tiesas ieceltā Small Planet Airlines Vācijas meitasuzņēmuma administratora Joahima Foigta-Zalusa teikto.

Administrators norādīja, ka līdz šim iespējamos pircējus atbaidījuši aviokompānijas lielie parādi. To summu lidsabiedrība neatklāj.

«Tagad jautājums ir par to, vai mēs spējam samazināt šīs saistības maksātnespējas procesa gaitā, lai jaunais investors atkal var pacelties gaisā ar Small Planet,» aģentūrai Reuters teicis Foigts-Zaluss.

Neviena no Eiropas lidsabiedrībām neuzsāk savus lidojumus ar 100% precizitāti, liecina Association of European Airlines (AEA) veiktais punktualitātes tests, kura gaitā tika aptaujātas 27 Eiropas lidsabiedrības. Šajā testā vislielāko izlidošanas laika precizitāti uzrādīja lidsabiedrība Finnair (90,9%), turpretī islandiešu lidsabiedrība Icelandair (69,9%) ieņēma saraksta noslēdzošo pozīciju. Lidostās pasažierus aicina ierasties pie „izejas“ vēlākais 30. minūtes pirms izlidošanas, lai varētu laicīgi iekāpt lidmašīnā. Ja kāds no pasažieriem neievēro šo laiku, tad vidēji lidsabiedrībai jārēķinās ar pusstundas kavēšanos.Aizkavēšanās līdz 15 minūtēm tiek uzskaitīta kā „on-time“, tas ir, netika pieskaitīta kā kavējums. 1. Finnair (Somija) 90,9/90,4 (1. vieta)* 1. Luxair (Luksemburga) 90,9/netiek veikti 3. SN Brussels Airlines (Beļģija) 89,6/82,8 (3. vieta) 4. Tarom Romanian Airlines (Rumānija) 89,2/netiek veikti 5. SAS Scandinavian Airlines88,7/81,9 (4. vieta) 6. Deutsche Lufthansa AG87,2/80,2 (6. vieta) 7. Cyprus Airways (Kipra) 87,1/netiek veikti 8. Air France (Francija) 86,2/71 (14.vieta) 9. bmi British Midland (Lielbritānija) 86,1/77,4 (10. vieta) 10. CSA Czech Airlines (Čehija) 85,2/85 (2. vieta) 11. Malev Hungarian Airlines (Ungārija) 84,7/69,1 (16. vieta) 12. Adria Airways (Slovēnija) 83,7/netiek veikti 13. Iberia (Spānija) 82,4/73,1 (11. vieta) 14. JAT Airways (Serbija) 81,8/netiek veikti 15. Air Malta (Malta) 81,5/netiek veikti 16. Alitalia (Itālija) 81,4/77,9 (9. vieta) 17. Austrian Airlines (Austrija) 81,3/72,8 (12. vieta) 18. Swiss International Airlines (Šveice) 80,9/79 (8. vieta) 19. TAP Air Portugal (Portugāle) 73,6/72,1 (13. vieta) 20. KLM Royal Dutch Airlines (Nīderlande) 80,4/81,9 (4. vieta) 21. Croatia Airlines (Horvātija) 79,9/netiek veikti 22. LOT Polish Airlines (Polija) 78,8/45,7 (20. vieta). 23. British Airways (Lielbritānija) 77,5/80,1 (7. vieta) 24. Turkish Airlines (Turcija) 76,4/66,1 (17. vieta) 25. Spanair (Spānija) 73,7/59,6 (18. vieta) 26. Olympic Airlines (Grieķija) 71,2/59,2 (19. vieta) 27. Icelandair (Island) 69,9/70,8 (15. vieta) *Vieta. Lidsabiedrība (Valsts) Precizitāres % īso un vidējo lidojumu maršrutos/ Precizitāres % garo lidojumu maršrutos (ieņemtā vieta garo maršrutu precizitātes vērtējumā)

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Šodien uzņēmuma airBaltic vadītājs Bertolts Martins Fliks esot saņēmis flyLAL Group ģenerāldirektora Lina Dovīdena (Linas Dovydėnas) vēstuli, kurā Latvijas uzņēmums tiek aicināts ņemt vērā situāciju tirgū un, sekojot flyLAL-Lithuanian Airlines piemēram, samazināt aviobiļešu cenas, liecina sniegtā informācija medijiem.

flyLAL Group ģenerāldirektors Lins Dovīdens vēstulē uzsver, ka, viņaprāt, konkurence starp flyLAL-Lithuanian Airlines un airBaltic Baltijas valstu tirgū ir ļoti izdevīga klientiem, valstīm un aviācijas attīstībai.

"Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka Latvijas un Lietuvas pasažieriem tiek sniegtas plašākas iespējas apskatīt pasauli – viņi tagad var doties lidojumos dažādos virzienos lētāk un biežāk. Tas būtiski paplašinās Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju pasaules skatījumu un ļaus viņiem ceļot un iepazīt citas valstis. Turklāt šādā veidā tiek radīti papildu ienākumi abās valstīs," vēstulē norāda L. Dovīdens.

No savas puses flyLAL Group esot pievērsusi vislielāko uzmanību uzņēmumu attīstībai 2005.-2008. gadā. Šobrīd uzņēmums esot gatavs palielināt lidojumu apjomu 4-5 reizes. Šobrīd tiekot paplašināta lidmašīnu flote, un tiekot plānots, ka jau 2008. gada ziemā būs vairāk par 20 lidmašīnām. Pamatojoties uz 2008. gada vasaras lidojumu sarakstu, flyLAL-Lithuanian Airlines izmantos 16 lidmašīnas.

SIA Baltic Airlines vērsies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret a/s Latvijas krājbanku, apstrīdot komercķīlas tiesību izlietošanu.

To sarunā ar DB atzina 100% airBaltic meitas kompānijas SIA Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols. «Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi, aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses,» sacīja A. Vītols. Viņš uzsver, ka pārsūdz Latvijas krājbankas realizēto Baltic Airlines nevis airBaltic komercķīlu. «Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju,» piebilst A. Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta mātes kompānijas airBaltic akcionāra intereses.

Lietuvas aviokompānija flyLAL ar agresīvu cenu politiku nolēmusi ielauzties Latvijas aviotirgū, tādējādi saasinot konkurenci.

Aviosabiedrība flyLAL-LithuanianAirlines, jau sākot ar 30. martu, uzsāks lidojumus no Rīgas uz Viļņu, tādējādi piedāvājot Latvijas klientiem plašas iespējas caur Viļņas lidostu nokļūt 14 dažādos galamērķos Rietumeiropā, kā arī Maskavā un Kijevā. Lielākā daļa galamērķu tieši pārklājas ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisiem, radot tiešās konkurences apstākļus starp abām aviokompānijām. Abām aviokompānijām jau ir sīvas konkurences apstākļi Viļņas lidostā, kur airBaltic 2006. gadā izspieda Lietuvas nacionālo aviokompāniju no līderpozīcijām. Vēl 2005. gadā Lietuvas aviokompānija pārvadāja 40.4% visu Viļņas lidostas pasažieru, bet airBaltic vien 25%, savukārt jau 2006. gadā attiecība bija 28.7% pret 32.49% par labu airBaltic. 2007. gadā šī starpība pieauga - 36.1% pret 27.6% par labu airBaltic. «Varbūt par ne visiem 100%, bet nosacīti to, protams, varat saukt arī par mūsu atbildes gājienu,» ienākšanu Rīgā komentē flyLAL ārējo sakaru direktors Ļutaurs Tarabrins (Liutauras Tarabrinas).

Austrijā tiek gatavots projekts, kura idejas autori ir Vīnes viesnīcas, bet projekta organizatori ir Vīnes tūrisma pārvalde. Projekta mērķis ir panākt, lai Vīne katru gadu spētu pārdod 10 miljonus gultas vietu līdz 2010. gadam. Lai sasniegtu šo mērķi ir nepieciešams, ka Vīnes naktsmītnes vidēji gadā pārdotu par 3,5% vairāk gultas vietu nekā līdz šim. Pasaulē strauji pieaugot konkurencei pilsētu tūrismā ir nepieciešams attīstīt speciālu ceļojuma produktu. Līdz ar to tiek izveidota Vīnes tūrisma stratēģijas grupa, kurā ietilpst menedžeri no viesnīcām, no “incoming”-ceļojumu birojiem, pilsētas ievērojamo vietu un satiksmes organizācijām. Pilsētas attīstības potenciāli tiek akcentēti uz pilsētas izveidi kā tirdzniecības centru, lai palielinātu ne tikai pilsētas apgrozījumu, bet arī pastiprinātu līdz šim sezonāli atkarīgo darījumu tūrismu. Plānots uzlabot arī Vīnes starptautisko satiksmi (ceļus, dzelzceļu un gaisa satiksmi) un izveidot jaunas atrakcijas (neparastus un lielus pasākumus). Pirmie darbi jau ir uzsākti, proti, lai steidzami uzlabotu darījumu tūrismu 190 miljoni eiro investēti jauna izstāžu centra izveidē. Tuvākie plāni saistās ar Albertina (2003.gada martā) un Liktenšteinas muzeju atvēršanu (2004.gada martā), kā arī Mocarta gadu (2006) un futbola Eiropas meistarsacīkstēm (2008). Jāpalielina starptautiskās satiksmes savienojums ar Vīni, pašlaik konkurētspējīga ir gaisa satiksme, bet dzelzceļš un autoceļi neatbilst mūsdienu prasībām. Vīnes pilsētas kultūras un atpūtas iespēju izpētei ir jāpiesaista mācību iestādes un konsultāciju biroji. Projekta nozīme Vīnes tūrismam ar precīziem aprēķiniem vēl tiek veikta, taču apziņa, ka tas uzlabos pilsētas saimniecisko darbību jau tagad liek nešaubīties par veiksmīgu rezultātu. Pirmie rezultāti būs redzami jau 2004. gada pavasarī. Sīkāka informācija: www.info.wien.at

Pēc britu specializētā žurnāla “Flight International” analīzes koncerns Lufthansa pēc apgrozījuma 2001. gadā ir trešā lielākā aviosabiedrība pasaulē aiz American Airlines-Gruppe AMR un United Airlines. Vēl 2000. gadā Lufthansa ieņēma tikai piekto vietu lidsabiedrību vidū. Apgrozījuma konkurencē AMR sasniedza 18,96 miljardus ASV dolāru, United Airlines 16,14 miljardi un Lufthansa 14,96 miljardi ASV dolāru. Trešo vietu Lufthansai zaudēja Delta Air Lines un Japan Airlines. 2001. gadā visvairāk pasažieru ir apkalpojusi amerikāņu sabiedrība Delta Air Lines — 104,9 miljons cilvēku. American Airlines apkalpoja 80,7 miljonus, United Airlines – 75,4 miljonus, lēto lidojumu lidsabiedrība Southwest Airlines – 64,6 miljonus. Kravu un pasta pakalpojumos dominējošā lidsabiedrība ir amerikāņu FedEx Express ar 11,106 miljardiem tonnu kilometriem. Otrajā vietā Lufthansa ar 7,081 miljardiem, UPS ar 5,958 un Singapore Airlines ar 5,954 miljardiem tonnu kilometriem. Lielākā gaisa flote ar 865 lidmašīnām ir American Airlines, Delta Air Lines 557 un United Airlines 535 lidmašīnas. Eiropā vislielākā flote ir British Airways ar 249 lidmašīnām, Air France – 239 un Lufthansa – 212 lidmašīnas. Avots: Handelsblatt

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Satiksmes ministrija 30.novembrī izsniedza gaisa pārvadājumu licenci uzņēmumam SIA “GetJet Airlines Latvia”, kas plāno strādāt un attīstīties čarterlidojumu tirgū.

Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas aviācijas nozarē stiprina nozares konkurētspēju un paver jaunas ceļošanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.

Aviokompānijas mērķis ir uzsākt darbību Latvijas čarterlidojumu tirgū sadarbībā ar Latvijas tūroperatoriem. Izsniegtā gaisa pārvadājumu licence SIA “GetJet Airlines Latvia” ļauj veikt komerclidojumus visā pasaulē. Pašlaik uzņēmuma flotē ir viens Airbus A320 tipa gaisa kuģis. Tomēr, jau nākamajā gadā uzņēmums plāno paplašināt savu floti, jo pieprasījums komerclidojumu segmentā pieaug. Par konkrētiem galamērķiem pašlaik vēl pāragri runāt, līdz ar to precīzāka informācija būs pieejama nākamā gada sākumā, norāda SIA “GetJet Airlines Latvia” valdes loceklis Rolands Ramiņš.

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Lidsabiedrības pazaudē katra 50. pasažiera koferi. Neatkarīgi no tā vai tas paliek personas izlidošanas vietā vai tiek samainītas un tas aizlido pavisam citā virzienā, tas nav patīkams brīdis nevienam pasažierim. Šāda situācija var rasties, taču tā nevajadzētu būt! Viss atkarīgs kuras lidsabiedrības pakalpojumus Jūs izmantojiet. Eiropas lidsabiedrību savienība (AEA) tika apsekojusi dažādas lidojumu maršrutus. Rezultātā vislabākos rādītājus uzrādīja lidsabiedrība Air Malta, kura pazaudēja 3 koferus uz 1000 pasažieriem. Lidsabiedrību vidēji pazaudētie koferi uz 1000 pasažieriem: 1. Air Malta 2,9 2. Turkish Airlines 4,6 3. Tarom Romanian Airlines 6,6 4. Spanair 7,8 5. Icelandair 8,4 6. SN Brussels Airlines 8,8 7. Malev Hungarian Airlines 8,9 8. Swiss International Airlines 10,4 9. Adria Airways 10,9 10. SAS Scandinavian Airways 11,3 11. Iberia 11,5 12. CSA Czech Airlines 11,9 13. Finnair 11,9 14. Croatia Airlines 12 15. LOT Polish Airlines 12,5 16. Cyprus Airways 13,8 17. Air France 14,9 18. bmi (British Midland) Airways 15,1 19. Luxair 15,8 20. TAP Portugal 16 21. British Airways 18,3 22. Lufthansa 18,6 23. Austrian Airways 18,8 24. KLM Royal Dutch Airlines 22,3

Austrian Airlines atkārtotās sarunās neizdevās vienoties ar Satiksmes ministriju (SM) par reisu atsākšanu maršrutā Rīga — Vīne. Uz divu dienu pārrunām Rīgā bija ieradies Austrijas nacionālās aviokompānijas Austrian Airlines viceprezidents Peters Malaniks, kurš mēģināja panākt vienošanos ar Austrian Airlines par reisa atjaunošanu. Db jau rakstīja, ka ar 1. septembri austriešu aviokompānija izlēma pārtraukt lidojumus uz Rīgu, jo šajā maršrutā lidojumus uzsāka Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, līdz ar to SM lika samazināt Austrian Airlines reisu skaitu no septiņiem reisiem nedēļā līdz trim. Šādu pārmaiņu rezultātā Austrian Airlines pārvadāto pasažieru skaits kritās no 2.2 līdz 1.2 tūkst. mēnesī. Austrijas puses prasība bija atjaunot to reisu skaitu, kāds tika veikts septiņus gadus, pirms lidojumus uzsāka airBaltic, proti, septiņus. «Trīs reisi nedēļā ir apsolūti komerciāli neizdevīgs produkts, mēs nevaram klientam piedāvāt lidot divas dienas vēlāk nekā viņiem nepieciešams,» pauž P. Malaniks. Savukārt SM vakar norādīja, ka abas aviokompānijas vienojušās par formulu 4 + 4, proti, gan airBaltic, gan Austrian Airlines lidos četras reizes nedēļā, vēsta Leta. Pēc Austrian Airlines reisu pārtraukšanas, šobrīd maršrutā Rīga — Vīne tiek pārvadāta tikai viena trešā daļa pasažieru, ko veda Austrian Airlines, saka P. Malaniks. Savukārt airBaltic prezidents Bertolts Fliks saka, ka gan Vīnes, gan citi šogad uzsāktie reisi ir veiksmīgi un nes peļņu.

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Eiropas Komisija trešdien pieņēma Eiropas Savienībā aizliegto aviosabiedrību sarakstu, kas atjaunināts ceturto reizi, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Šajā sarakstā darbības aizliegums attiecas uz visām Indonēzijas aviosabiedrībām un Angolas valsts aviosabiedrību TAAG Angolan airlines, kā arī uz Ukrainas aviosabiedrību Volare Aviation Enterprise. Ir mainīti Pakistānas aviosabiedrībai Pakistan International Airlines agrāk noteiktie ierobežojumi. Turklāt 10 Krievijas aviosabiedrībām, 6 Bulgārijas aviosabiedrībām un 8 Moldovas aviosabiedrībām jāpārtrauc darbība Eiropas Savienībā, pamatojoties uz jaunajiem pasākumiem, ko šīs valstis ir pieņēmušas pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Barro (Jacques Barrot), kas atbild par transporta jautājumiem, teica: "Atkārtoti apstiprinājies, ka ES melnais saraksts ir svarīgs instruments ne vien, lai neļautu bīstamām aviosabiedrībām veikt lidojumus uz Eiropu un informētu pasažierus visā pasaulē, bet arī lai pārliecinātos, ka aviosabiedrības un civilās aviācijas iestādes veic atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu drošību."

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar ziemas lidojumu saraksta ieviešanu darbu sāks jauna aviokompānija Brussels Airlines. Tiks atklāti arī jauni galamērķi – uz Ķelni un Popradu, kā arī atsākti lidojumi uz Bredfordu (Līdsu) un Briseli (Šarleruā), informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Brussels Airlines lidojumus no Rīgas uz Briseli uzsāks 26.oktobrī. Lufthansa Group lidsabiedrība un Star Alliance dalībniece Brussels Airlines uz starptautisko lidostu Rīga veiks sešus reisus nedēļā, visus – pēcpusdienās.

Sākot ar 30. oktobri, nacionālā aviokompānija airBaltic palielinās lidojumu skaitu Maskavas virzienā – papildus reisiem uz Šeremetjeva un Domodedovas lidostu tiks nodrošināti lidojumi arī uz Vnukova lidostu.

Savukārt no 13.decembra airBaltic nodrošinās lidojumus reizi nedēļā uz Popradu Slovākijā.

Tāpat no 26.oktobra aviokompānija Ryanair atsāks lidojumus uz Bredfordu (Līdsu) un Briseli (Šarleruā), no 28.oktobra uzsāks reisus uz Ķelni Vācijā un no 1.novembra veiks lidojumus uz Glāzgovas starptautisko lidostu (iepriekš lidojumi tika veikti uz Glāzgovas Prestvikas lidostu).

Aviokompānija United Airlines veikusi pirmo lidojumu ar Boeing 787 Dreamliner lidmašīnu, tādējādi kļūstot par pirmo ASV lidsabiedrību, kura izmanto jauno kompozītmateriālu lidaparātu.

Lidaparātu pasaules lielākā aviokompānija pēc piedāvātajiem galamērķiem saņēma ar divu gadu aizkavēšanos, jo Boeing nomocīja dažādas ražošanas problēmas. Paredzēts, ka lidmašīna spēs par 20% samazināt degvielas patēriņu, kā arī tai būs zemākas uzturēšanas izmaksas.

Šādas īpašības United Airlines nāk tieši laikā – Čikāgā reģistrētā aviokompānija šogad piedzīvojusi ienākumu kritumu, atceltus lidojumus un regulāru kavēšanos, raksta Hjūstonas laikraksts Houston Chronicle.

Pirmo lidojumu United Airlines ar jauno Boeing 787 Dreamliner veica no Hjūstonas uz Čikāgu. Paredzēts, ka lidsabiedrība janvārī uzsāks regulārus lidojumus no Losandželosas uz Japānu. Kopumā United Airlines ar Boeing noslēgusi līgumu par piecdesmit Dreamliner lidmašīnu piegādāšanu.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Lietuvas čārterreisu aviokompāniija «Small Planet Airlines» Lietuvā atlaidīs 44 darbiniekus.

Ziņu aģentūra BNS Lietuvas Nodarbinātības dienestā uzzināja, ka uzņēmums informējis dienestu par plānoto kolektīvo atlaišanu, kas notiks novembrī.

Kā atlaišanas iemeslu aviokompānija minējusi «nevajadzīgas darba funkcijas, ko veic pārmērīgi liels personāls».

«Small Planet Airlines» grupā ir aviokompānijas Lietuvā, Polijā, Vācijā un Kambodžā.

Jau vēstīts, ka «Small Planet Airlines» meitasuzņēmums Vācijā septembrī iesniedza tiesā maksātnespējas pieteikumu, tiek veikta uzņēmuma restrukturizācija un tam tiek meklēts pircējs. Kompānija turpina veikt ieplānotos čārterreisus.

Oktobra sākumā tika paziņots, ka sākta arī «Small Planet Airlines» meitasuzņēmuma Polijā restrukturizācija, kuras gaitā iecerēts samazināt lidmašīnu skaitu un piesaistīt investīcijas.

Beļģijas nacionālā lidsabiedrība SN Brussels Airlines ir parakstījusi vienošanos ar Pulkovo Airlines par to, ka Krievijas lidsabiedrība varēs pārdot biļetes uz visiem lidojumiem, ko apkalpo SN Brussels Airlines maršrutos starp Sanktpēterburgu un Briseli. SN Brussels Airlines maršrutu starp Eiropas galvaspilsētu Briseli un Sanktpēterburgu atklāja šogad aprīļa sākumā. Beļģu lidsabiedrība ir ļoti apmierināta ar šī maršruta rezultātiem - lidojumi ir ļoti populāri to ceļotāju vidū, kas grib atklāt Sanktpēterburgas skaistos kultūras dārgakmeņus, kā, piemēram, Ermitāžu, arī darījumu cilvēki ir atklājuši SN Brussels Airlines pilna servisa augsto kvalitāti. SN Brussels Airlines veiks divus lidojumus nedēļā minētajā maršrutā, savukārt Pulkovo Airlines tagad varēs pārdot biļetes SN Brussels Airlines maršrutos. Jāatzīmē, ka Pulkovo Airlines ir labi zināma Krievijas lidsabiedrība, kas tika dibināta 1932.gadā un kas apkalpo blīvu maršrutu tīklu. Pateicoties jaunajai sadarbībai, abas lidsabiedrības varēs piedāvāt labākus sakarus attiecīgajos tirgos. Avots: Eiropa.lv

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šī gada aprīlī noslēguši savstarpēju sadarbības līgumu ar mērķi mazināt aviācijas inženieru trūkumu darba tirgū un nodrošināt augstas kvalitātes izglītības programmu topošajiem aviotehnikas speciālistiem, informē "SmartLynx Airlines".

Pēc teorētisko zināšanu apguves universitātē, "SmartLynx Airlines" nodrošinās iegūto prasmju praktisku apgūšanu uzņēmumā.

"Aviācijas pārvadājumu un transporta ražošanas uzņēmumos notiek strauja paaudžu maiņa un jauno speciālistu ienākšana darba tirgū tikai daļēji kompensē darbinieku vajadzību. Tā rezultātā aviācijas nozare kopumā un izteikti Latvijā piedzīvo kvalificētu inženiertehnisko speciālistu trūkumu. "SmartLynx Airlines" sadarbība ar RTU ir stratēģiski svarīga gan mums kā darba devējam, lai piesaistītu jaunos speciālistus, gan izglītības sistēmai, lai ieinteresētu jauniešus studēt tehniskās zinātnes Latvijā," skaidro "SmartLynx Airlines" vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Eiropas Komisija pieņēmusi atjaunināto versiju tā dēvētajam aviokompāniju melnajam sarakstam, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Sarakstā iekļauj aviokompānijas, kurām drošuma apsvērumu dēļ aizliegts ielidot Eiropas Savienībā. Komisija šādu aizliegumu noteikusi sešām Kazahstānas aviokompānijām, vienai aviokompānijai, kas sertificēta Taizemē, vēl vienam Ukrainas gaisa pārvadātājam, kā arī visiem Beninā sertificētiem gaisa pārvadātājiem.

Komisijas tīmekļa vietnē jau ir pieejams jaunais saraksts, kas aizstāj 2008. gada novembrī publicēto. Pēc Aviācijas drošības komitejas vienprātīga atzinuma Komisija atjaunināja sarakstu un nolēma to paplašināt, drošuma apsvērumu dēļ nosakot darbības aizliegumu šādiem gaisa pārvadātājiem:

- Air Company Kokshetau, ATMA Airlines, Berkut Air, East Wing, Sayat Air un Starline KZ (Kazahstāna), One Two Go Airlines (Taizeme),