Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Turpinoties problēmām e-veselības sistēmas darbā, veselības resors ir sācis pirmos sagatavošanas darbus jaunas digitālās veselības platformas izveidei, kam plānoti aptuveni seši miljoni eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Decembrī e-veselības pieejamība bija traucēta septiņas dienās, bet vēl piecas darbadienas tā faktiski nav strādājusi. Janvārī traucējumi bijuši sešās darbadienās, bet februārī - trīs dienas, bet par četrām dienām novērtēts, ka sistēma nestrādā. Turklāt sagaidāms, ka problēmas, visticamāk, kļūs vēl asākas, kad sistēmā sāks vadīt datus par Covid-19 masveida vakcināciju.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Vakcinēšanas faktu var ievadīt tikai e-veselībā. Ja tā nestrādā, datus jāievada "Excel" failos, pēc tam tos Nacionālais veselības dienests (NVD) ielādē e-veselībā. Vakcinēšanas ierakstiem iepriekš jau bija radīts speciāls produkts, kas gan būtībā nav izmantots.

"Šobrīd diemžēl šobrīd ir tā, ka to vakcinācijas faktu var savadīt tikai un vienīgi e-veselības sistēmā. Viens ir tas, ka likumdošanā nebija nekādi paredzēta šī obligātā vakcinācijas faktu elektroniska reģistrēšana. Tamdēļ modulis, kas bija izstrādāts, manuprāt, jau kopā ar visu darbnespējas lapām, īsti netika izmantots. Izmantoja tikai daži dakteri, bet tieši uz Covid-19 laiku tas tika uzfrišināts, atjaunots, jo nebija citas iespējas, kā šo vakcinācijas faktu ievadīt elektroniski," raidījumam skaidrojis NVD direktora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edgars Goba.

No jauna pasūtītie risinājumi masveida vakcinēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp rindu veidošanai, tiks radīti tā, lai tie neietekmētu e-veselības darbu un otrādi. "Šis risinājums tiks integrēts ar e-veselību. Tas tiks integrēts tādā veidā, lai vienas vai otras sistēmas darbību neietekmētu savstarpēji, tā saucamais asinhronais risinājums, kad viena sistēma var strādāt arī bez otras sistēmas patstāvīgas pieejamības," raidījumam sacījis "ZZ dats" direktors Edžus Žeiris.

Gadu mijā ar "ZZ dats" noslēgts arī līgums uz trim gadiem par NVD informācijas sistēmu, tostarp e-veselības, uzturēšanu. Līgums ietver arī konsultēšanu un problēmu novēršanu. "Tas, ko šobrīd prasītos, to sistēmu varbūt sadalīt vairākos mazākos, teiksim, tādos integrētos apgabalos, lai to var vieglāk uzturēt, un tajos gadījumos, ja kaut kas apstājas, neapstājās viss," vērtējis E.Žeiris.

Uzņēmums e-veselības platformu atjaunos, lai, pēc E.Gobas vārdiem, vismaz pāris gadus ar to varētu "dzīvot mierīgi".

NVD tomēr vilcinoties ar iesākto plānu veselības norēķinu informācijas sistēmā izveidot vēl 15 jaunas funkcijas. No Eiropas fondu iezīmētajiem 5 miljoniem eiro pagaidām iztērēti vien 40 000 eiro, jo neesot skaidrs, vai to vispār var izdarīt šobrīd strādājošajā sistēmā un vai to var izdarīt solīto trīs gadu laikā.

De facto ziņoja, ka jau tagad esot skaidrs, ka e-veselības mūžs esošajā veidā vairs nav atlicis pārāk garš. Pērn pārtraukts cits fondu finansēts projekts e-veselības tālākai pilnveidošanai. Tā vietā no valsts budžeta piešķirti 2 miljoni eiro, lai radītu ko pilnīgi jaunu. Drīzumā valdība varētu lemt par vēl 5 miljonu eiro novirzīšanu jaunas digitālās veselības platformas izveidei.

Aizvadītā gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai. "Es esmu iepazinies ar šī iepirkuma gaitu, un mani secinājumi, jāsaka, nav nomierinoši. Es konstatēju, ka tā pieeja ir bijusi līdzšinējā (..) Iepirkums nav pabeigts, lēmums nav pieņemts, un es uzskatu, ka, pirms kādus lēmumus tālāk pieņem un saprot, kā virzīt šo konkrēto iepirkumu, pasūtītājam ir jādefinē sava vīzija par to, ko mēs gribam iegūt. Jo šobrīd man liekas, ka šī situācija, šis iepirkums, kas šobrīd ir procesā, ir atkal no sērijas, aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko," komentēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Veselības ministrija jauna e-veselības kodola izveidei pieteikusies uz 5 miljoniem eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko valdība nākamnedēļ plāno sadalīt augstas gatavības projektiem ekonomikas sildīšanai.

Narkologi prognozē, ka šogad alkohola patēriņš nedaudz kritīsies, tomēr pacientu skaitam ar alkohola psihozēm Psihiatrijas un narkoloģijas centrā esot tendence nedaudz pieaugt un simptomi nereti liecinot, ka ticis lietots kreisais dzeramais. Kāpēc vidējais latvietis dzer un vai turpinās to darīt arī šogad, jautājam Straupes narkoloģiskās slimnīcas ārstam narkologam Edmundam Rudzītim.

Tiem, kas, par laimi, vēl nezina no savas personiskās prakses – Straupes Rudzītis nekad nenoņem melnās saulesbrilles. "Tas tāds triks, lai paliktu saviem klientiem atmiņā. Mani neatcerēsies, bet brilles gan. Viens mans kolēģis Maskavā nopirka veselu kaudzi briļļu un plēsa stiklus tik ilgi, kamēr dabūja plīsumu vienai lēcai precīzi pa vidu!" viņš reiz stāstīja par savu firmas zīmi.

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Nesen publiskotā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti liecina, ka septembris ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss atkal «slīd» negatīvā virzienā.

Īpaši izteikti tas ir nākotnes vērtējuma apakšindeksam, kurš arī jau trešo mēnesi ir ar mīnusa zīmi. Turklāt septembra rezultāts (-4 punkti) liecina par strauju tendenci vērtējumam pasliktināties. Pirms tam „mīnusa zīme” nākotnes vērtējuma apakšindeksam bija vērojama tikai laika posmā līdz 2012.gada pavasarim. Tas nozīmē, ka tagad tāpat kā laika posmā no 2008. līdz 2011.gadam sabiedrība jau atkal biežāk nākotnē raugās ar bažām, nevis cerībām.

Šajā kontekstā interesanti ir tas, ka viens liels un būtisks ar ekonomiku saistīts tuvākās nākotnes notikums ir zināms un labi iezīmēts: Latvijas pievienošanās euro zonai, līdz kurai skaitāmas vairs nedēļas, ne mēneši. Tas ir notikums, kuru vadošā elite reklamē kā tādu, kurš veicinās investīciju pieplūdumu, vairos stabilitāti un līdz ar to sekmēs arī Latvijas ekonomisko izaugsmi. Ieguvēji būšot visi.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Martins Zemītis kļuva pazīstams kā Jotul krāsniņu un kamīnu tirgotājs Latvijā un daudziem šķita visai interesanta personība latvietim neraksturīgā izskata dēļ. Martins brauca ar mašīnu, kuras numurs bija 666, un par to tikai smēja vien.

Cik tev bija gadu, kad sāki Jotul biznesu?

Man bija 20 – vēl jauns un zaļš. Uzsāku biznesu ar mēbelēm, bet tas mani īsti neuzrunāja. Tad mans sievastēvs Jānis Ciaguns, kurš jau bija Jotul pārstāvis Baltijas valstīs, man piedāvāja pamēģināt nodarboties ar Jotul krāsniņu tirdzniecību. Aizgāja. Jāsaka banālā frāze – viss notika īstajā vietā un laikā. Kad biju atvēris veikalus Latvijā, atvēru arī Lietuvā un Igaunijā. Savu mazumtirdzniecības biznesu pārdevu jau pirms vairākiem gadiem un šobrīd strādāju norvēģu kompānijā Nordpeis – nodarbojos ar viņu kamīnu tirdzniecību Austrumeiropas valstīs. Nekārtoju naudas darījumus, bet pārstāvu uzņēmuma intereses, strādāju ar konkrētiem klientiem un virzu zīmola tirdzniecību Latvijā, Ukrainā, Krievijā, Bulgārijā un citur. Bez angļu valodas pārzinu arī krievu, salīdzinoši labi pazīstu austrumnieku mentalitāti un tradīcijas, un tā ir mana priekšrocība. Krievu valodas zināšanas šobrīd ir liela bagātība, jo ko tad mēs varam izdarīt Eiropā, kur pilns ar vietējiem censoņiem! Tāpēc jāizmanto priekšrocības, ko dod krievu valodas zināšana un jālūkojas austrumu virzienā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektori Laimu Lupiķi. Uzzini, kam pieder Latvijas vēsturiskās celtnes, ar kādam summām jārēķinās tiem, kuri vēlas iegūt īpašumā šādu ēku, kā arī vai spoki Latvijas pilīs un muižās patiešām dzīvo.

- Īsumā, ar ko nodarbojas Latvijas Piļu un muižu asociācija? Cik pilis un muižas tā apvieno?

Asociācijā patlaban ir 95 biedri, no tiem 89 pārstāv pilis un muižas. Asociācijas darbības mērķis ir kultūras mantojuma saglabāšana. Vairāk mūs pazīst pēc tūrisma aktivitātēm, ar kuru palīdzību cenšamies pievērst plašākas sabiedrības uzmanību. Šīs aktivitātes veicam ar lielu prieku un interesi, jo tās palīdz piļu un muižu saimniekiem klūt pieejamākiem, pazīstamākiem, nodot informāciju un arī kādu naudiņu nopelnīt.

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Pašlaik visgrūtāk klātos strādīgajai Maijai no Annas Brigaderes pasakas Maija un Paija, uzskata 32 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

DnB Nord Latvijas barometra ikmēneša pētījuma rezultāti liecina, ka oktobrī par vienu procentpunktu uzlabojies sabiedrības vērtējums par Latvijas attīstības virzienu, jo par pareizu to uzskata 6 % iedzīvotāju. Savukārt par četriem procentpunktiem sarucis to cilvēku skaits, kas domā, ka valsts kopumā attīstās nepareizā virzienā, un pašreiz tā domā 81 % respondentu.

Salīdzinot ar septembri, nav būtiski mainījies iedzīvotāju ģimenes materiālā stāvokļa pašvērtējums. To, ka tas ir kopumā slikts, oktobrī norādīja 59 %, tai skaitā 20 % domā, ka tas ir ļoti slikts. Par trim procentpunktiem no 36 % līdz 39 % palielinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka viņu finansiālais stāvoklis ir viduvējs. Savukārt 33 % iedzīvotāju uzskata, ka ģimenes materiālais stāvoklis pēc 12 mēnešiem, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, nebūs mainījies.

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Kazahstāna ir viena no visstraujāk attīstītām valstīm Centrālāzijā. Tanī pašā laikā valsts ģeogrāfiskais stāvoklis (kontinentāla valsts, tālu no lieliem pasaules tirgiem) jau nosaka, ka tā nav tradicionāla tirdzniecības nācija.

Der zināt, ka vārds kazahs senturku valodā nozīmē brīvs un neatkarīgs nomads. Latvijas uzņēmējiem, kas nu jau vairāk pieraduši pie skandināvu uzņēmējdarbības modeļa, vajadzētu atcerēties, ka Kazahstāna ir Āzijas valsts un tā jau ir «smalka lieta». Lai arī tiek reklamēts Zīda Ceļš, taču pagātnes romantikas te ir daudz vairāk nekā īstenībā. Pašlaik apkārt Zīda Ceļam tomēr ir valstis ar vēl joprojām sliktu transporta infrastruktūru un nedrošiem ekonomiskās attīstības rādītājiem. Bet Kazahstāna vairs nav gluži nabagais brālis, kas izmisīgi gaida palīdzību no bagāta onkuļa. Salīdzinājumam var minēt, ka 1999.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 1 138 $, bet 2009.gadā jau 9 340 $. Tas dabiski rada lielāku nacionālo pašapziņu un kritiskāku attieksmi pret ārzemnieku piedāvājumiem.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?