Vairākas jaunās māmiņas, atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā Aizkraukles bankā, no darba esot atlaistas. Banka kategoriski noliedz nelikumīgu atlaišanu.

(papildinātas pēdējās divas rindkopas)

Viena no darbiniecēm, kas nonākusi šādā situācijā Liene Sālījuma Db stāstīja, ka pirms bērna kopšanas atvaļinājuma strādājusi Aizkraukles bankas filiālē Elizabete, kas tagad ir slēgta. Kad L. Sālījuma vēlējusies atsākt darbu, Aizkraukles bankā viņai piedāvāts darba attiecības pārtraukt, pie tam darba devējs nav vēlējies bijušajai privātpersonu kredītu menedžerei izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu.

«No darba esmu atstādināta, algu man nemaksā, bet, neparakstot ar darba devēju vienošanos par aiziešanu no darba, nevaru pat stāties bezdarbniekos un saņemt pabalstu,» sacīja L. Sālījuma. Pēc viņas teiktā, līdzīgā situācijā, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma nonākušas vēl trīs Aizkraukles bankas kādreizējās filiāles Elizabete darbinieces. Divas no viņām ir piekritušas aiziet no darba Aizkraukles bankā, nesaņemot nekādu kompensāciju, savukārt trešā uz pārrunām ar bankas personāla daļas speciālistiem ieradusies kopā ar juristu un esot saņēmusi kompensāciju par atlaišanu. Savukārt Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa uzsver, ka Aizkraukles banka nekad nevienu darbinieku nav atbrīvojusi pretrunā likuma normām.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

2012.gada pirmajā pusgadā sāktas 90 lietas par iespējamiem patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumiem, tajā skaitā komercprakses, reklāmas, e-komercijas un līgumu noteikumu jomās, informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde.

No tām četras lietas bijušas par netaisnīgiem un nevienlīdzīgiem līguma noteikumiem, četras - par informācijas nenorādīšanu līgumā un pirmslīguma informācijas nesniegšanu; 24 – par reklāmu speciālo prasību pārkāpumiem, 11 - par profesionālajai rūpībai neatbilstošu un patērētāja lēmumu negatīvi ietekmējošu komercpraksi, 55 – par maldinošu komercpraksi un trīs – par agresīvu komercpraksi.

Kā informēja Žunde, galvenokārt šogad lietas sāktas saistībā ar uztura bagātinātāju, alkoholisko dzērienu un azartspēļu reklāmām, īstenoto komercpraksi un izplatītajām reklāmām finanšu pakalpojumu jomā, līguma noteikumiem kolektīvās iepirkšanās jomā, normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību kompleksu tūrisma pakalpojumu jomā (informācijas neiekļaušanu līgumā, netaisnīgiem līguma noteikumiem, klienta iemaksātās naudas drošības garantijas nenodrošināšanu), kā arī īstenoto komercpraksi elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, līguma noteikumiem sliekšņa tirdzniecības jomā un līguma noteikumiem automašīnu īstermiņa nomas jomā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA MP Latvija piemērojis naudu sodu 50 000 EUR apmērā, kā arī uzlicis pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi un aizliegt realizēt paredzamu negodīgu komercpraksi arī turpmāk.

PTAC konstatēja, ka SIA MP Latvija īstenotā komercprakse, aicinot patērētājus uz bezmaksas matu un galvas ādas, kā arī sejas kopšanas kosmētikas līdzekļu prezentāciju un tās ietvaros piedāvājot patērētājiem iespēju iegādāties matu un galvas ādas vai sejas kopšanas komplektu mājas lietošanai, ir negodīga jo:

- patērētājiem adresētajos pirkuma līguma piedāvājumos un noteikumos tiek noklusēta informācija par atteikuma tiesībām - to izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī netiek izsniegta atteikuma veidlapa. Šādas tiesības patērētājam tiek piešķirtas, jo patērētāja un SIA MP Latvija noslēgtie līgumi uzskatāmi par līgumiem, kas noslēgti ārpus patstāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietas

ABLV Bank pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāt spēkā iepriekš Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) piemēroto sodu, informēja bankā.

30.maijā Administratīvā apgabala tiesa atstāja spēkā bankas pārsūdzēto PTAC lēmumu, ar kuru bankas 2009.gadā īstenotā komercprakse tika atzīta par negodīgu. Bankai tika uzlikts tiesisks pienākums izbeigt negodīgo komercpraksi, kā arī piemērots naudas sods 8000 latu apmērā.

Bankas prasība par PTAC lēmuma atcelšanu tika noraidīta un tai uzliktais naudas sods 8000 latu apmērā atzīts par atbilstošu un samērīgu.

2009.gada sākumā Aizkraukles banka izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās īsā termiņā pieprasīja iesniegt virkni dokumentu par patērētāju un viņu ģimenes locekļu finansiālo stāvokli, vienlaicīgi informējot, ka banka plāno ieviest norēķinu konta ikmēneša apkalpošanas maksu piecu latu apmērā. Vēstulēs Aizkraukles banka norādīja, ka gadījumā, ja patērētāji nevēlas izmantot norēķinu kontu, kuram tiek ieviesta apkalpošanas maksa, viņi var vērsties bankā un noslēgt papildvienošanos, atverot bezmaksas kredīta atmaksas kontu, savukārt, daļai no patērētājiem vēršoties bankā, banka piedāvāja parakstīt papildvienošanos ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, tajā skaitā ar ietvertiem netaisnīgiem un patērētājiem nelabvēlīgākiem līguma noteikumiem.

Pēc Db.lv publikācijas par Aizkraukles bankas darba attiecību kārtošanu ar jauno māmiņu Lieni Sālījumu, kurai darba devējs nav vēlējies izmaksāt kompensāciju par darba zaudēšanu, Db.lv vērsušies vēl vairāki bankas bijušie darbinieki.

Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbu Aizkraukles bankā zaudējusi arī Lienes Sālījumas bijusī kolēģe Laura Žurova, kura Db.lv pastāstīja, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai piedāvāts parakstīt vienošanos par aiziešanu no darba. L. Žurova noskaidrojusi, ka, lai saņemtu normāla apmēra bezdarbnieku pabalstu, viņai no bijušā darba devēja Aizkraukles bankas ir jāsaņem vismaz kompensācija par darba zaudēšanu.

Iepriekš Aizkraukles bankas Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa Db.lv skaidroja, ka gadījumos, kad Aizkraukles bankai ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības ar kādu darbinieku, vienmēr darbiniekam tiek piedāvāts attiecības pārtraukt pēc pušu vienošanās, izmaksājot ievērojami lielākas kompensācijas nekā darbinieks saņemtu likumā noteiktajā darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. «To var apliecināt ikviens mūsu bijušais darbinieks,» norādīja D. Rūķīte-Kariņa.

Administratīvā rajona tiesa atstājusi spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru Aizkraukles bankas 2009.gadā īstenotā komercprakse atzīta par negodīgu, norāda PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Viņa sacīja, ka ar PTAC lēmumu bankai toreiz tika uzlikts tiesisks pienākums izbeigt negodīgo komercpraksi, kā arī piemērots 8000 latu naudas sods. Tiesa Aizkraukles bankas prasību atcelt PTAC lēmumu noraidījusi, kā arī atzinusi, ka bankai uzliktais naudas sods ir atbilstošs un adekvāts, informēja PTAC pārstāve.

Jau ziņots, ka 2009.gada sākumā Aizkraukles banka izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās pieprasīja iesniegt vairākus dokumentus par patērētāju un viņu ģimenes locekļu finansiālo stāvokli, vienlaikus informējot, ka banka plāno ieviest norēķinu konta ikmēneša apkalpošanas maksu piecu latu apmērā. Vēstulēs banka norādīja, ka gadījumā, ja patērētāji nevēlas izmantot norēķinu kontu, kuram tiek ieviesta apkalpošanas maksa, viņi var vērsties bankā un noslēgt papildvienošanos, atverot bezmaksas kredīta atmaksas kontu, savukārt, daļai no patērētājiem vēršoties bankā, kredītiestāde piedāvāja parakstīt papildvienošanās ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, tostarp ar ietvertiem netaisnīgiem un patērētājiem nelabvēlīgākiem līguma noteikumiem. Papildvienošanās ar izmainītiem līguma noteikumiem tika slēgtas arī ar tiem patērētājiem, kas nevarēja vai nevēlējās bankai iesniegt pieprasītos dokumentus pilnā apmērā.

Aizkraukles banka (AB) nolēma nepārsūdzēt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru bankai uzlikts pienākums izbeigt negodīgu komercpraksi, Db pastāstīja AB Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans.

Aizkraukles banka paskaidro, ka banka neveic un nav veikusi negodīgu komercpraksi, līdz ar to neesot lietderīgi pārsūdzēt lēmumu. "Mēs nevaram pārtraukt darīt to, ko nekad neesam darījuši," komentējot PTAC norādīto negodīgo komercpraksti komentēja I. Jargans.

AB norāda, ka ir gatava tālākām sarunām ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai rastu risinājumus konkrētos klientu sūdzību gadījumos.

Autostāvvietu operators SIA «Cityparks Latvija» Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā pārsūdzējis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par 50 000 eiro soda piemērošanu un darbības ierobežojumiem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Cityparks Latvija» pārstāvji norādīja, ka PTAC lēmums ir prettiesisks, tendenciozs, faktiskiem apstākļiem neatbilstošs un pārkāpj PTAC pilnvaras, kā arī rada nepareizu priekšstatu par uzņēmumu un tā komercpraksi. «Cityparks Latvija» prasībā tiesai lūdz pilnībā atcelt lēmumu, jo nepiekrīt ne uzliktajai soda naudai, ne arī komercpraksei noteiktajiem ierobežojumiem.

«Nepārsūdzēt PTAC lēmumu, nozīmē piekrist šajā lēmumā norādītajam. Tas arī nozīmē samierināties ar PTAC nepamatoti noteiktajām sankcijām. Mēs kategoriski iebilstam pret PTAC lēmumu, tāpēc esam spiesti vērsties tiesā, lai aizsargātu savas tiesības,» pauda «Cityparks Latvija» pārstāvji.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atzinis Aizkraukles Bankas darbības pret hipotekāro kredītu ņēmējiem par negodīgu komercpraksi, uzliekot par pienākumu to izbeigt, kā arī bankai piemērojis sodu 8 tūkst. Ls.

Db jau vēstīja, ka Aizkraukles Banka gada sākumā saviem klientiem izsūtīja vēstules, kurās pieprasīja iesniegt dokumentus par viņu un viņu ģimenes locekļu finansiālo stāvokli. Tāpat banka klientiem paziņoja par plāniem ieviest norēķinu konta ikmēneša apkalpošanas maksu 5 Ls apmērā. Vēstulēs AB norādīja, ka gadījumā, ja klienti nevēlas izmantot norēķinu kontu, kuram tiek ieviesta apkalpošanas maksa, viņi var vērsties bankā un noslēgt papildvienošanos, atverot bezmaksas kredīta atmaksas kontu.

Daļai no klientiem, kas vērsās bankā, lai atvērtu bezmaksas kontu, Aizkraukles banka piedāvāja parakstīt papildvienošanos ar mainītiem līguma noteikumiem, kas saskaņā ar PTAC vērtējumu bijuši netaisnīgi un patērētājiem nelabvēlīgi. Viens no izmainītajiem kredīta līguma noteikumiem bija kredīta atmaksas termiņa samazināšana uz diviem gadiem tikai ar varbūtību šo atmaksas termiņu pagarināt.

Aizkraukles banka nolēmusi nedaudz mīkstināt šogad klientiem izvirzītās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu bankai, tostarp pagarinot noteiktos termiņus.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans Db paziņoja, ka tuvākajās dienās Aizkraukles bankas klienti saņems vēstules par termiņu pagarinājumu informācijas iesniegšanai.

Kā zināms, 19.janvārī Aizkraukles banka klientiem izsūtīja vēstules ar lūgumu sniegt bankai ziņas, kas nepieciešamas informācijas aktualizēšanai par kredīta ņēmējiem.

Bankai, pildot likuma burtu (Kredītiestāžu likuma 52.pants), ir pienākums pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbaudīt un dokumentēt kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Šī informācija savukārt bankai došot iespēju problēmu gadījumos savlaicīgi palīdzēt klientam pieņemt pareizo lēmumu. Turklāt daudzi kredīti ir izsniegti laikā no 2005. līdz 2007. gadam, un pa šo laiku situācija var būt ļoti mainījusies.

Sakarā ar PTAC lēmumu, ar kuru Aizkraukles bankai uzlikts pienākums izbeigt negodīgu komercpraksi, Aizkraukles banka paskaidro, ka banka neveic un nav veikusi negodīgu komercpraksi.

Klientiem, kuriem nav būtisku kredīta līguma noteikumu pārkāpumu, netika un netiek piemērota kredīta līguma termiņa vai citi līguma noteikumu maiņa. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad klients vēlas slēgt norēķinu kontu un atvērt bezmaksas kredīta atmaksas kontu. Klientiem, kas pilda visus līguma noteikumus, šie noteikumi paliks līdzšinējie, teikts bankas paziņojumā.

Kredīta līguma noteikumi tiek pārskatīti tikai tiem klientiem, kuri ir pieļāvuši būtisku kredītlīguma vai ķīlas līguma pārkāpumu, kas palielina bankas kredītrisku. Savukārt, ja klientam šķiet, ka līguma noteikumu maiņa viņam piemērota nepamatoti, viņš var griezties bankā, un banka izskatīs un izvērtēs katru sūdzību individuāli.

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju SIA "Aizkraukles slimnīca", paplašinoties Covid-19 saslimstībai darbinieku vidū, uz laiku slēgta Aizkraukles slimnīca.

Iestādē pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē. Slēgta Aprūpes nodaļa, Uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un SIA "Doo" zobārstniecības kabinets.

Sākotnēji Aizkraukles slimnīcā pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties viņu pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu Dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem medicīnas personāla darbiniekiem.

Pēc domē paustā, slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie Covid-19 negatīvie pacienti jau līdz 5.novembrim no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izdevis pagaidu noregulējuma lēmumu, kas uzliek Aizkraukles Bankai (AB) pienākumu nekavējoties izbeigt maldinošu un agresīvu komercpraksi.

To Db pastāstīja PTAC Komunikāciju uz patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Gertmane.

Izvērtējot PTAC rīcībā esošos materiālus, izriet, ka AB 2009.gada janvāra vidū izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās norādīja, ka saskaņā ar AB un patērētāju starpā noslēgtajiem kredīta līgumu noteikumiem AB lūdz iesniegt konkrētus dokumentus, dodot nesamērīgi īsu laiku to iesniegšanai, kā arī neiesniegšanas gadījumā draudot piemērot sankcijas. Tādējādi secināms, ka AB, īstenojot konkrēto komercpraksi, ir izmantojusi piespiešanu vai nesamērīgu ietekmi, draudot patērētājiem veikt nelīgumiskas un nelikumīgas darbības, proti, piemērot līgumsodu tādā gadījumā, kādā AB nav uz to tiesības.

Šodien, 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielinās maksimālo soda naudas apmēru par negodīgu komercpraksi līdz 100 000 eiro, informē PTAC.

Izmaiņas likumos izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas.

Līdzšinējā praksē PTAC vairākkārt ir saskāries ar gadījumiem, kad maksimālais 14 000 eiro sods nebija pietiekama motivācija komersantiem, lai pārtrauktu negodīgas komercprakses īstenošanu vai arī negodīgo komersantu finansiālais ieguvums, īstenojot negodīgu komercpraksi, bieži vien bija daudz lielāks nekā maksimāli piemērojamais sods.

Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no 1.jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs. Uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10 % no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Piemēram, kāda Latvijā strādājoša komercbanka īstenoja komercpraksi, kas bija vērsta uz 10 345 patērētājiem ar hipotekāro kredītu un kuriem tika piedāvāts izvēlēties: slēgt papildvienošanos ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, vai maksāt ikmēneša konta apkalpošanas maksu LVL 5.00 apmērā. Gadījumā, ja attiecīgās personas piekrita noslēgt papildvienošanos, to zaudējumi varēja būt LVL 60.00 gadā, kas kopumā, ņemot vērā personu ar hipotekāro kredītu skaitu, varētu veidot LVL 620 700.00 gadā, kur pretim – maksimāli piemērojamais sods bija tikai 10 000 LVL.

Latvijas Biznesa koledža nepilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzlikto pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā nepamatota vārdu «par brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana, un uzsācis piespiedu izpildes procesu, informē PTAC.

PTAC iepriekš ir izvērtējis SIA Latvijas Biznesa koledža īstenoto komercpraksi, solot «bezmaksas» studijas, un aicina patērētājus pirms līguma slēgšanas rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem, tai skaitā, budžeta vietu un stipendiju konkursa nolikumu.

2011.gada 16.jūnijā PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas Biznesa koledžai piemērots naudassods 1500 Ls apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā patērētāja lēmuma pieņemšanai būtiskas informācijas noklusēšana un nepamatota vārdu par «brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana. Ņemot vērā patērētāju sniegtās ziņas, PTAC ir konstatējis, ka komersants nepilda tiesisko pienākumu izbeigt negodīgo komercpraksi.

SIA Dobeles komunālie pakalpojumi apņēmusies grozīt atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību un veikt pārrēķinus iedzīvotājiem, kuriem komersanta īstenotās negodīgās komercprakses rezultātā radušies zaudējumi, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC pērnā gada 20. septembrī pieņēma lēmumu par negodīgas komercprakses īstenošanu, piemērojot SIA Dobeles komunālie pakalpojumi administratīvo sodu saistībā ar negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā neatbilstoša atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksas aprēķināšana, kā arī, uzliekot komersantam par pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi.

PTAC atzina par negodīgu SIA Dobeles komunālie pakalpojumi īstenoto komercpraksi saistībā ar neatbilstoši aprēķinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksu – komersants izrakstīja privātmāju īpašniekiem un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem rēķinus, kuros maksa par atkritumu apsaimniekošanu tika aprēķināta atkarībā no konkrētajā adresē deklarēto personu skaita, nevis faktiski radītā atkritumu daudzuma. Aprēķinos netika ņemts vērā ne lietošanā nodotā konteinera tilpums, ne atkritumu izvešanas biežums. Patērētājiem tika uzlikts par pienākumu apmaksāt normatīvo aktu prasībām neatbilstošus rēķinus.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu par SIA «SUGAR MEDIA» īstenoto negodīgo komercpraksi, piemērojot tai soda naudu 18 700 eiro apmērā un uzliekot tiesisko pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi.

Laika posmā no 2017.gada jūlija līdz 2017.gada oktobrim Eiropas patērētāju informēšanas centrā un PTAC no patērētājiem tika saņemtas 15 sūdzības par uzņēmuma organizēto divu dienu festivālu «RetroBeachFest2017» Lietuvas pilsētā Zarasai un Egor Kreed koncertu Dzintaru koncertzālē Jūrmalā.

PTAC konstatēja, ka tās organizētajā festivālā «RetroBeachFest2017» neuzstājās pasākuma programmā norādītie izpildītāji, kā arī uzņēmums, reaģējot uz patērētāju sūdzībām, nav samazinājis pakalpojuma cenu vai atmaksājis naudu par festivāla biļetēm. Līdz ar to PTAC secina, ka tas ne vien nav nodrošinājis pakalpojuma sniegšanu atbilstoši līguma noteikumiem, bet arī maldinājis patērētājus, sniedzot nepatiesu informāciju par izpildītājiem, kas uzstāsies festivālā «RetroBeachFest2017».

Parex bankas pārņemšanas laikā informācija par klientiem un viņu kontiem Parex bankā nokļuva Aizkraukles bankas rīcībā, var secināt no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Zvērinātu advokāta biroja Eversheds Bitāns veiktajā Legal Due diligence (padziļinātā izpēte) minēts, ka informācija, kas uzskatāma par komercnoslēpumu, nonākusi a/s Aizkraukles banka rīcībā. Saskaņā ar revīzijas tekstu, toreiz finanšu ministrs uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesniegt izskatīšanai lēmuma projektu par prasības sagatavošanu pret bijušajiem Parex akcionāriem ar nepieciešamo rīcību.

DB jau vēstīja, ka šī gada pavasarī Aizkraukles banka uzrunājusi fiziskas personas, kas ir gan privātpersonas, gan juridisku personu pārstāvji, kuriem ir konti Parex bankā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ar pagaidu noregulējumu atzinis par negodīgu un aizliedzis SIA EuroParking īstenoto komercpraksi, jo pēc situācijas izpētes konstatēts, ka SIA EuroParking maksas autostāvietās nav sniegta pilnīga informācija un gadījumos, ja patērētāji nav veikuši apmaksu par autostāvvietu, attiecīgajām automašīnām tiek uzliktas riteņu bloķēšanas iekārtas, kas netiek noņemtas līdz brīdim, kad patērētājs ir veicis līgumsoda samaksu.

PTAC lietas izpēti uzsācis pēc vairākām patērētāju telefoniski sniegtām sūdzībām un no Valsts policijas saņemtajiem materiāliem. PTAC atzinis, ka SIA EuroParking īsteno maldinošu un agresīvu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, jo:

- patērētājiem netiek sniegta informācija par autostāvvietas pakalpojuma cenu, kā arī par to, kādas darbības patērētājam ir jāveic, lai nepieciešamības gadījumā informētu autostāvvietas uzraugošās personas par laiku, kad patērētājs ir uzsācis autostāvvietas izmantošanu.

Tika konstatēts, ka autostāvvietas teritorijā nav iespējams veikt priekšapmaksu par autostāvvietas izmantošanu (K.Valdemāra ielā 118, Rīgā), tostarp, nav iespējams saņemt apliecinājumu tam, cikos patērētājs ir uzsācis autostāvvietas izmantošanu. Līdz ar to patērētājs nevar droši izmantot pieļaujamās 45 bezmaksas minūtes.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šā gada pirmajā pusgadā audzis sūdzību skaits par parādu piedziņas uzņēmumu darbu, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotā informācija.

Šogad kopumā saņemtas 30 sūdzības, savukārt pērn attiecīgajā periodā tika saņemtas vien četras sūdzības par šo kompāniju darbu.

Visvairāk neapmierināto ir ar SIA Paus Konsults darbību, par kuru saņemtas 12 sūdzības. Otrajā vietā ierindojusies UAB Gelvora filiāle Latvijā ar 10 sūdzībām. Par Lindorff Oy Latvijas filiāli un SIA Julianus Inkasso Latvija saņemtas divas sūdzības par katru, bet viena sūdzība saņemta par piedziņas uzņēmumiem SIA Creditreform Latvijā, Regnus IK, SIA RT Piedziņas grupa un SIA Rīgas detektīvu aģentūra.

Par parādu piedziņas procesu saņemtas deviņas sūdzības, bet septiņas sūdzības saņemtas par negodīgu komercpraksi, savukārt 14 sūdzības PTAC saņēmis par parādu piedziņas uzņēmumu saistībā ar citām darbībām, piemēram, informācijas nesniegšanu patērētājam, papildus izdevumu aprēķināšana utt.

Šā gada deviņos mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis 37 sūdzības par parādu piedziņas kompāniju darbību, informēja PTAC pārstāvji.

No parādu piedziņas sabiedrībām visvairāk sūdzību saņemts par UAB Gelvora filiāles Latvijā darbību – 13 sūdzības un SIA Paus Konsults darbību – 12 sūdzības.

Par SIA Creditreform Latvijā un Regnus IK saņemtas trīs sūdzības par katru.

Kā informēja PTAC, deviņas sūdzības saņemtas par parādu piedziņas procesu un deviņas sūdzības par negodīgu komercpraksi, savukārt 19 sūdzības saņemtas par dažādiem citiem pārkāpumiem, piemēram, informācijas nesniegšanu patērētājam, papildus izdevumu aprēķināšanu u.c.

Db. lv jau rakstīja, ka, lai gan pērn parādu piedziņas uzņēmums Paus Konsults saņēma nomināciju Supergazele kā viens no visstraujāk augošajiem uzņēmumiem, gads firmai sākās nelabvēlīgā zīmē. PTAC brīdinājis parādpiedziņas uzņēmumu, ka tas savā darbībā izmanto draudus un agresīvu, negodīgu komercpraksi, vēsta laikraksts Diena.