Transports un loģistika

Aizliedz ārvalstu numurzīmes

, 19.02.2009

Jaunākais izdevums

No šī gada 1. jūlija vairāk nevarēs Latvijā vadīt transporta līdzekli ar ārzemju numurzīmi, lēmusi Saeima.

Kā Db jau 03.12.2008. rakstīja, minētie grozījumi Ceļu satiksmes likumā izstrādāti, jo Latvijā tika novērota tendence, automašīnas reģistrēt kaimiņvalstīs, tādējādi nemaksājot Latvijā paredzētos nodokļus un nodevas, neveicot tehnisko apskati un nemaksājot sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Ar šī gada 1. jūliju tas vairs nebūs atļauts. Tiesa, likumā ir iestrādāti vairāki izņēmumi cilvēkiem, kas ārvalstīs strādā algotu darbu, mācās vai veic uzņēmējdarbību un viņu tuvākajiem radiniekiem. Šajā gadījumā būs jāsaņem speciāla atļauja Latvijas teritorijā vadīt transporta līdzekli, kas reģistrēts ārvalstīs. Tāpat kā līdz šim šie likuma grozījumi neattieksies uz ārvalstniekiem, kas Latviju apmeklē tikai īslaicīgi. Likuma grozījumi neattieksies arī uz nomātiem auto un komerctransportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Policija: Vairākas ēdienu piegādātāju automašīnas tehniski katastrofālā stāvoklī

Db.lv, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija lūdz atsaukties visus, kas pēdējās dienās redzējuši automašīnu VW LT ar valsts numura zīmi JD 5960 oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kas pārvilkta ar sarkanu vai oranžu tentu. Tāpat lūdz atsaukties cilvēkus, kuriem ir informācija par viltotās numurzīmes izgatavošanu.

Kā vēstīts, pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka bruņotajā uzbrukumā izmantota automašīna VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Pēc nozieguma automašīna tika atrasta sadedzināta.

Valsts policija lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru uzmanību pievērsusi automašīna ar minēto aprakstu, piemēram, nepareizi novietota; atradusies vietā, kur iepriekš nav redzēta; kādu laiku stāvējusi; braucot veikusi neparastus manevrus vai pievērsusi uzmanību jebkurā citā veidā. Katra informācija izmeklēšanai var būt ļoti noderīga, mudina policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairākas reizes grib palielināt sodu par telefona lietošanu pie stūres

LETA, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes sagatavojušas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz efektīvāk sodīt par agresīvu braukšanu, kā arī nosaka lielākus sodus par telefona lietošanu pie stūres un numurzīmes slēpšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Krapsis norādīja, ka grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā sagatavojusi Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Šobrīd tie iesniegti saskaņošanai Satiksmes ministrijā.

Grozījumi paredz palielināt sodus par apzinātu transportlīdzekļa numurzīmes slēpšanu. Īpaši tas ir aktuāli ar motociklistiem, atzīmēja VP pārstāvis. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu maksimālais sods ir 40 eiro, tad grozījumos rosināts to noteikt no 55 līdz 140 eiro.

Tāpat rosināts palielināt naudas sodu par mobilā telefona lietošanu braukšanas laikā. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu var piemērot brīdinājumu vai 15 eiro sodu, tad grozījumi paredz sodu noteikt no 25 līdz 100 eiro. Citviet Eiropā par šādu pārkāpumu sods ir lielāks, norādīja Krapsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gadā Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētas 27 individuālās numura zīmes, bet šogad gada pirmajos četros mēnešos - septiņas.

To portālam db.lv pastāstīja CSDD pārstāve Agnese Korbe.

Db.lv jau savulaik rakstīja, ka visvairāk šādu numura zīmju tika izsniegtas 2006. gadā - 765. Tad gan arī cena bija krietni mazāka (460 lati bez PVN).

2008. gadā tika izsniegtas 46 šādas numurzīmes, 2009. gadā - 14, bet 2010. gadā 17.

Jāatgādina, ka individuālo numura zīmju komplekts šobrīd maksā 2584,74 latus (ar PVN).

Kopumā Latvijā ir piešķirtas aptuveni 1800 šādas numura zīmes.

Jautāta par iespējamām šāda pakalpojuma cenas izmaiņām tuvākajā nākotnē, A. Korbe stāstīja - ja tiks mainīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN likme), atbilstoši šīm izmaiņām mainīsies arī cena ar PVN. Citas izmaiņas paša pakalpojuma cenā nav paredzētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta vietne www.numur1.lv jau vairākus gadus veic krimināli sodāmu darbību – nodarbojas ar numurzīmju tirgošanu. Turklāt tā dažādos ceļos mēģina legalizēt šo nelikumīgo rūpalu, Db norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Jānis Aizpors.

CSDD uzsver, ka par nelikumīgu numurzīmju tirdzniecību draud kriminālatbildība, to nosaka Krimināllikuma 265.pants. Šis pants nosaka, ka par transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes nelikumīgu realizēšanu draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

CSDD numuru izsniegšanu veicot saskaņā ar transportlīdzekļu reģistrācijas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, palielinoties pievienotās vērtības nodoklim (PVN), individuālo numura zīmju komplekts maksā 2584,74 latus, db.lv uzzināja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Iespēja izvēlēties individuālu numura zīmi savam transportlīdzeklim Latvijā tika ieviesta 1994. gadā. Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā šim ekskluzīvajam individuāla rakstura pakalpojumam tika noteikta tobrīd augsta maksa - 542,80 lati (ar PVN).

Kā stāstīja CSDD, sākotnēji vēlēšanos uzstādīt šādus numurus izrādīja tikai atsevišķi cilvēki, taču ar laiku šādas numura zīmes zaudēja savu ekskluzīvo nozīmi - pakalpojums kļuva masveidīgi izmantots. «Bez īpaša pamatojuma tika prasīti dažādu simbolu beznozīmīgi savirknējumu vai rupji, aizvainojoši vārdi.»

Lai atjaunotu sākotnējo individuālo numuru ieviešanas ideju, neatceļot šādu pakalpojumu vispār, Satiksmes ministrija ar 2006.gada 2.novembra rīkojumu no 2006.gada 7.novembra noteica jaunu individuālo numuru maksu. Līdz 2010. gada beigām tā bija 2563,55 lati par numuru komplektu. 2011.gadā, palielinoties PVN, numura zīmju komplekts maksā 2584,74 latus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Birks aizliedz tērēt Rīgas budžeta līdzekļus svētku ballēm

Atis Rozentāls, Db, 21.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mērs Jānis Birks parakstīja vadības uzdevumu Rīgas domes (RD) iestādēm, aizliedzot rīkot svētku balles.

Aizliegums attiecas uz RD centrālo administrāciju, RD departamentiem, RD izpilddirekcijām, Rīgas pašvaldības aģentūrām, kā arī RD īpašā statusa institūcijām. Pagājušajā gadā Ziemassvētku balles rīkošana Rīgas domes darbiniekiem izmaksāja vairāk nekā 8000 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti izlaboja otrdien pieņemto kļūdaino lēmumu un aizliedza uzturēties pilsētas centra zālienos.

Jau ziņots, ka 16.jūnija domes sēdē deputāti grozīja Sabiedriskās kārtības noteikumus, bet kļūdaini atļāva sēdēt pilnīgi visos pilsētas zālienos, kaut gan balsojuma mērķis bija to aizliegt.

Deputāti neatbalstīja salīdzinoši maigāko deputāta Modra Jaunupa (JL) priekšlikumu, kas paredzēja aizliegt atrasties zālienā tikai Pilsētas kanāla nogāžu apstādījumos, kā arī apstādījumos, kuros ir pašvaldības uzstādītas pagaidu aizlieguma zīmes, piemēram, zāliena atjaunošanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija nav Kipra, tā ir vēl labāka

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja, 31.10.2012

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas lielākās pasaules kompānijas, saistībā ar cūku gripas epidēmiju, pieņēmušas lēmumu uz laiku atteikties no ārvalstu komandējumiem, ziņo Lenta.ru.

Kompānija Honda paziņojusi, ka tā visiem saviem darbiniekiem aizliegusi doties komandējumos līdz 6. maijam.

ASV kompānija Genzyme aizliegusi saviem darbiniekiem doties komandējumos uz Meksiku, bet tie, kas jau atrodas tur, kompānija aizliegusi pārvietoties vai arī izbraukt no tās.

Savukārt kompānija Nokia saviem darbiniekiem, kuri atgriezušies no Meksikas, aizliegusi ierasties darbā agrāk kā 72 stundas no ierašanās brīža valstī.

Līdzīgi rīkojušās arī tādas kompānijas kā Xerox, Ernst & Young, Adidas, Swiss Re, Lufthansa un Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Ivars Godmanis izdevis rīkojumu visām ministrijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), Valsts Civildienesta pārvaldei, Informācijas analīzes dienestam un Valsts kancelejai nodrošināt, lai minētajās institūcijās un to padotības iestādēs netiktu rīkoti iestāžu kolektīvie svinīgie vai atpūtas pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem, ārvalstu finanšu palīdzības vai iestādes ienākumiem, raksta Diena.

Pamatojoties uz Valsts kontroles ieteikumu, Valsts kancelejas vadībā starpinstitūciju darba grupa ir izstrādājusi instrukcijas projektu Par kārtību, kādā valsts budžeta līdzekļi izmantojami iestādes kolektīvajiem pasākumiem. Instrukcijas projekta mērķis ir noteikt ierobežojumus, kādos gadījumos un kādā apmērā valsts pārvaldes iestāžu kolektīvajiem pasākumiem ir izmantojami valsts budžeta līdzekļi. Instrukcijas projekts paredz, ka 2009. gadā kolektīvajiem pasākumiem valsts budžeta līdzekļi nav izmantojami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas komisija apstiprinājusi plānu, saskaņā ar kuru parastās kvēlspuldzes pakāpeniski aizstās ar ekonomiskajām spuldzēm, ziņo Deutsche Welle.

2009. gada septembrī no pārdošanas izņems 100 vatu spuldzes. Sākot ar 2010. gadu, tām sekos arī 75 vatu spuldzītes. Līdz 2012. gadam uz eiropiešu veikalu plauktiem nepaliks nevienas parastās kvēlspuldzes.

Saskaņā ar EK plānu, spuldzītes, kas nāks vietā, nodrošinās elektroenerģijas patēriņa samazināšanos par 75 % .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices privātās bankas sākušas aizliegt saviem augstākā ranga vadītājiem ceļot uz ārvalstīm, ieskaitot pat Franciju un Vāciju, jo pastāv bažas, ka viņus varētu aizturēt, ņemot vērā globālos pasākumus, kas vērsti pret banku noslēpumiem, raksta Financial Times.

Vienas no Ženēvas vadošajām bankām vadītājs, kura vārds netiek minēts, norādījis, ka pieaug tādu valstu skaits, kas, cenšoties apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vēlas iejaukties citu banku noslēpumos. Tas bankām liek pieņemt attiecīgus lēmumus, lai aizsargātu savus darbiniekus.

Ceļojumu aizliegumi, kurus nav ieviesušas visas bankas, ieviesti pēc Šveices lielākās bankas UBS baņķiera aizturēšanas ASV saistībā ar ASV federālo izmeklēšanu nodokļu jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ekonomikas stimulēšanas plānā iekļauts noteikums, ka darba devējs nav tiesīgas atlaist darbinieku, atsaucoties uz The Financial Times, ziņo Dp.ru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Microsoft dibinātājs Bils Geits (Bill Gates) aizliedzis savā namā izmantot savas kompānijas konkurenta Apple ražotos tehnikas brīnumus, ieskaitot iPhone tālruņus un iPod mūzikas atskaņotājus. To intervijā atzinusi B. Geitsa sieva Melinda Geitsa (Melinda Gates), raksta telegraph.co.uk.

M. Geitsa žurnālam Vogue teikusi: "Mūsu namā ir tikai dažas lietas, kas ir aizliegtas, taču iPhone un iPod ir divas lietas, ko mēs saviem bērniem neiegādājamies."

Interneta plašumos jau parādījušies vairāki blogi, kuros izsmiets Geitsu ģimenes aizliegums. Blogos minēts, ka, visticamāk, visi trīs bērni, no kuriem vecākā ir meita Dženifera (13), ir spiesti izmantot mobilos telefonus, kuros ir Windows operētājsistēmu un klausīties salīdzinoši neveiksmīgos Microsoft ražotos Zune mūzikas atskaņotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru