Citas ziņas

Akcentē šodien apstiprinātā Lisabonas līguma svarīgākos aspektus

, 13.12.2007

Jaunākais izdevums

Latvijas Darba devēju konfederācija izsaka gandarījumu par šodien, 13.decembrī, apstiprināto politisko vienošanos - Lisabonas līgumu, ko parakstīja ES valstu un valdību vadītāji ES līderu sanāksmē. Līgumam ir būtiska loma, lai palīdzētu stāties pretī nākotnes izaicinājumiem paplašinātajā Eiropā, akcentē konfederācija.

LDDK pievienojas arī nozīmīgākajam darba devēju un uzņēmēju interešu pārstāvja ES institūcijās - BUSINESSEUROPE (Eiropas Biznesa Konfederācijas) - paustajam viedoklim par Līguma nozīmi, un uzskata, ka tā parakstīšana pēc gandrīz sešu gadu ilgām debatēm par ES nākotnes institucionālo veidolu, ir vēsturisks brīdis un uzlabos uzņēmējdarbības vides attīstību.

Lisabonas līguma svarīgākie aspekti, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vides attīstību, ir šādi:

1) Ekonomikas konkurētspējas iekļaušanu ES vispārīgajos darbības virzienos, nosakot to, ka ES darbība ir vērsta uz stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu. Lisabonas līgumam pievienotais protokols nosaka, ka ES iekšējais tirgus, kā tas noteikts sistēmu, kurā konkurence ir brīva un netraucēta;

2) Nostiprināta Eiropas Savienības ārējo darbību saskaņotība, uzlabojot Eiropas Savienības lomu un redzamību pasaulē, savienojot dažādas ES ārējās politikas dimensijas. Līgums paplašina ES tirdzniecības politikas jomu, iekļaujot tiešās ārvalstu investīcijas.

3) Subsidiaritātes un proporcionalitātes principu nostiprināšanu.

4) Demokratizēts ES lēmumu pieņemšanas process, lielāku lomu piešķirot dalībvalstu parlamentiem.

5) Noteikta lielāka skaidrība par ES un dalībvalstu kompetencēm, nosakot ES kompetenču klasifikācija trīs kategorijās: a) Ekskluzīva kompetence, b) dalīta kompetence un c) jomas, kurās darbība var būt atbalstam, koordinācijai vai kā papildu darbība.

6) Elastīguma saglabāšanu nodokļu (un sociālās) politikas jomā, arī turpmāk visi lēmumi šajā jomā tiks pieņemti vienbalsīgi. Tādējādi saglabāsies iespēja izmantot nodokļu politiku kā instrumentu tautsaimniecības sekmīgai vadīšanai;

7) Iekļauts regulējums, kas paredz pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaisti ES procesos, Eiropas iestādēm izvirzot prasību veikt apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, nodrošināt caurskatāmību un piekļuvi dokumentiem.

8) Noteikta ir sociālo partneru autonomija un to loma sociālā dialoga nostiprināšanā ES līmenī, kas ir būtiski, lai nodrošinātu saskaņojot darba tirgus dalībnieku ekonomisko un sociālo vajadzību saskaņošanu.

9) Līgumā ieviesta jauna sadaļa par enerģētiku, paskaidrojot un papildinot līgumos esošos noteikumus par enerģētiku. ES politikas mērķis šajā jomā ir nodrošināt enerģijas tirgus pareizu darbību, sevišķi attiecībā uz energoapgādi un energoefektivitātes veicināšanu, kā arī jaunu un atjaunojamo enerģijas veidu attīstību. Izveidots solidaritātes princips, ja kāda dalībvalsts vai dalībvalstis saskaras ar energoapgādes grūtībām, tad pārējās dalībvalstis sniegs palīdzību.

Lai ieviestu visas augstāk minētās izmaiņas, Lisabonas līgumu jāratificē ES valstīm. LDDK tāpat, kā BUSINESSEUROPE uzskata, ka Lisabonas līguma sekmīga ratifikācija ir būtiska, lai panāktu stiprāku Eiropu (ES), kas ir spējīga sasniegt Lisabonas stratēģijā „Izaugsmei un nodarbinātībai” uzstādītos mērķus un spētu stāties pretī tādiem izaicinājumiem kā iedzīvotāju novecošanās, tehnoloģiju attīstības un globalizācija.

Uzziņai:

Pēc Eiropadomes pieprasījuma 2007. gada jūnijā Starpvaldību konference (SVK) sagatavoja jaunu Reformas līgumu. 2007. gada 19. oktobrī neformālā Eiropadomes sanāksmē Lisabonā tika pieņemts Līguma galīgais teksts atbilstoši SVK konferencē apstiprinātajai redakcijai. ES līderi vienojās par Reformu līguma pārdēvēšanu par Lisabonas līgumu un nosakot, ka šī līguma parakstīšana notiks 13.decembrī Lisabonas samita laikā.

Līgums groza divus pašreiz spēkā esošos ES pamatlīgumus – Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu. Līgums par Eiropas Savienību saglabā tā pašreizējo nosaukumu, bet Eiropas Kopienu dibināšanas līgums tiek pārdēvēts par Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Līgums ir izstrādāts, ņemot vērā vajadzību modernizēt un reformēt Eiropas Savienību. Kā galvenie mērķi tika izvirzīti šādi:

- uzlabot demokrātiju ES, attaisnot Eiropas iedzīvotāju cerības - panākt augstu atbildību, atklātību, pārredzamību un līdzdalību;

- padarīt ES efektīvāku un spējīgu risināt mūsdienu globālos jautājumus, kā klimata pārmaiņas, drošība un ilgtspējīga attīstība.

Pēc līguma parakstīšanas visās 27 ES dalībvalstīs valstīs sāksies tā ratificēšana. Cerams, ka jaunais līgums stāsies spēkā pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā, tādejādi noslēdzot ES līgumu reformu procesu.

Papildu informācija:

http://www.europa.eu/reform_treaty/index_lv.htm

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūsu uzņēmēji nav izveidojuši spēcīgus lobijus Briselē

Veiko Spolītis, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Starptautisko attiecību bakalaura programmas vadītājs, 29.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu Par Lisabonas līgumu, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Lisabonas līgums groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Šādi tiks "noārdīta" triju pīlāru sistēma, kas pašreiz ir ES uzbūves pamatā un tiek izveidots ES vienotas juridiskas personas statuss, un šādi ES tiks padarīta efektīvāka un dos iespēju ES kļūt par nozīmīgāku spēlētāju starptautiskajā arēnā. Šīs Lisabonas līguma izmaiņas neskar uzņēmējdarbības vidi, jo brīva preču/pakalpojumu, kapitāla un iedzīvotāju kustība saglabājas nemainīgas.

Latvijai Lisabonas līgums ir nepieciešams, lai solidāri ar pārējām 26 dalībvalstīm risinātu tos globālos izaicinājumus, kurus ES valstīm uzstāda ekonomiski strauji augošās Ķīna un Indija, kā arī nestabilitātes vajātās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Šis līgums padara ES pārvaldi efektīvāku, risina t.s. "demokrātijas deficīta problēmu" ES, un samazina funkciju pārklāšanos lēmumu pieņemšanā vairāklīmeņu pārvaldes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paraksta Lisabonas līgumu

, 13.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija norāda, ka šodien, parakstīdamas Lisabonas līgumu, 27 dalībvalstis spēra lielu soli Eiropas integrācijā. Eiropas Savienībai noslēdzot jaunu līgumu, kas atbilst 21. gadsimta problēmām, iezīmējas jauns posms. Komisija uzskata, ka no jaunā līguma daudz gūs pilsoņi un ka, to piemērojot, sāksies iestāžu debates par paredzamu nākotni.

Atbilstīgi Barozu Komisijas divkāršā nodrošinājuma pieejai noslēgtais līgums pavērs iespēju lielāku vērību veltīt jautājumiem, kas svarīgi visiem iedzīvotājiem, piemēram, nodarbinātībai un izaugsmei, enerģētikai, klimata pārmaiņām un migrācijai. Komisija aicina dalībvalstis laikus ratificēt līgumu, lai tas varētu stāties spēkā 2009. gada 1. janvārī. Komisija šodien atklājusi tīmekļa vietni par jauno līgumu, kurā izskaidroti jaunajā līgumā ietvertie politikas jauninājumi un institucionālās reformas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: „Šis līgums ir robežšķirtne Eiropas integrācijā. Lisabonas līgumā Eiropas projekta centrā ir pilsoņi. Pēc sešiem gariem sarunu gadiem mēs varam nolikt institucionālos jautājumus malā un politikā visus spēkus veltīt darbam pilsoņu labā. Es aicinu dalībvalstis ar atbildību izturēties pret savām saistībām un laikus ratificēt līgumu, lai tas varētu stāties spēkā 2009. gada 1. janvārī.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējie rezultāti liecina, ka Īrijas vēlētāji referendumā ir noraidījuši Eiropas Savienības reformu jeb Lisabonas līguma pieņemšanu. Šāds iznākums var novest Eiropas Savienību pie jauna krīzes posma, ziņo BBC.

Lisabonas līguma mērķis ir veikt Eiropas Savienībā vairākas reformas, kas paldzētu blokam funkcionēt efektīvāk. Tā nepieņemšana izraisīs šaubas par ES vienotību, kā arī varētu vājināt ES starptautiski, īpaši sarunās ar tādām valstīm kā Krievija un Irāna.

«Ja īri nolems noraidīt Lisabonas līgumu, saprotams, ka nekāda Lisabonas līguma nebūs,» iepriekš pauda Francijas premjerministrs Fransuā Fijons. Eiropas līderi pagaidām nav norādījuši, kāds varētu būt plāns B, ja īri patiešām pateiks līgumam .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumā tiks veiktas kādas izmaiņas, Austrijā aicinās rīkot referendumu, atsaucoties uz Austrijas kancleru Alfrēdu Guzenbaueru, vēsta EUobserver.com.

Vēstuli parakstījis arī Sociāldemokrātiskās partijas prezidents Verbers Feimans. Sociāldemokrāti norādījuši, ka gadījumā, ja Lisabonas līgums būs atkārtoti jārarificē Austrijā, sociāldemokrāti centīsies pārliecināt savus koalīcijas partnerus par šo jautājumu rīkot referendumu.

"Arī Austrijā patlaban ir plaši izplatīta skepse par ES. Salīdzinājumā ar vairākuma balsojumu par atbalstu ES 1994.gadā, šobrīd mēs vairāk redzam nepārliecinātības un noraidošu noskaņojumu," teikts paziņojumā.

Austrijas valdība jau ir ratificējusi Lisabonas līgumu. Kopumā 20 no 27 ES valstīm to ir izdarījušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES Lisabonas līguma dēļ piekrīt Čehijas nosacījumiem

, 30.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) vadītāji esot piekrituši pagaidām noslēpumā turētām Čehijas prasībām apmaiņā pret Lisabonas līguma parakstīšanu, ziņo AFP.

Kā Db jau rakstīja, Čehija ir vienīgā ES valsts, kas vēl nav ratificējusi Lisabonas līgumu. Iepriekš tika runāts, ka Čehija vēlas nodrošināties pret to, ka pēc Lisabonas līguma parakstīšanas Sudetijā dzīvojošie vācieši varētu sākt atprasīt savus īpašumus, kas tiem tika konfiscēti Otrā Pasaules kara laikā. Paredzēts, ka Čehija Lisabonas līgumu ratificēs līdz šī gada beigām.

Pēc tam, kad Lisabonas līgumu būs parakstījušas visas ES dalībvalstis, varēs tikt mainīta ES konstitūcija, cita starpā paredzot ES prezidenta amata ieviešanu, uz kuru pretendē arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EK priekšsēdētājs Barrozu šodien ierodas Rīgā

, 14.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso) šodien un rīt Rīgā tiksies ar valsts augstākajām amatpersonām un piedalīsies augsta līmeņa konferencē par Lisabonas līguma nozīmi Latvijai, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

EK priekšsēdētāja Ž. M. Barrozu darba vizītes mērķis – pārrunāt Latvijā aktuālākos Eiropas Savienības jautājumus ar valsts augstākajām amatpersonām un veicināt diskusiju par Lisabonas līguma nozīmi Latvijai. Rīt, 15. februārī Žozē Manuels Barrozu Latvijas Universitātē teiks ievadrunu konferencē Lisabonas līgums – kā tas mūs ietekmēs?.

Vizītes laikā EK priekšsēdētājs paredzējis tikties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi un Ārlietu komisijas vadītāju Andri Bērziņu, un Eiropas lietu komisiju vadītāju Vairu Paegli. Garāka saruna plānota ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani. Pirms konferences Žozē Manuels Barrozu iecerējis tikties ar ES pārdomu grupas vadītāja vietnieci Vairu Vīķi-Freibergu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iesaldēti un pārtraukti darījumi - ģeopolitiskās situācijas radītās blaknes Latvijas komercdarbībā. Kā risināt?

Karīna Šarikova, advokātu biroja "TGS Baltic" zvērināta advokāte, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Čehijai draud banānu republikas tēls

, 07.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas prezidenta Vaclava Klausa (Vaclav Klaus) draudi bloķēt Lisabonas līgumu var kaitēt valsts tēlam, brīdinājis politiskais analītiķis Jirī Pehe (Jiri Pehe), ziņo Bloomberg.

Viņš atgādinājis faktu, ka šā gada martā bija spiests atkāpties Čehijas premjerministra Mireka Topolaneka kabinets, kurš tobrīd pildīja Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus.

«Ja tas turpināsies, Čehijas Republika nopelnīs pati sev neuzticama partnera un banānu republikas tēlu,» sacījis J. Pehe, kurš ir arī Ņujorkas universitātes Prāgā direktors. «Tas rada diezgan lielu izbrīnu ārzemēs,» viņš akcentējis.

Db.lv jau rakstīja, ka īru vēlētāji pagājušajā nedēļā referendumā atbalstīja ES Lisabonas līgumu. Tas notika 16 mēnešus pēc pirmās balsošanas, kurā šis līgums tika noraidīts. Līgums nevar stāties spēkā, kamēr visas dalībvalstis nav to ratificējušas. Valstis, kuras vēl nav ratificējušas Lisabonas līgumu, ir Čehija un Polija. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński) dokumentu varētu parakstīt šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īriju cenšas pierunāt atbalstīt Lisabonas vienošanos

, 22.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas valdīja izskata iespēju izsludināt atkārtotu balsojumu par Lisabonas vienošanos, kas varētu notikt 2009.gada martā.

Atkārtota referenduma ideju aktīvi virza Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Francija līdz 2008. gada beigām ir ES prezidējošā valsts. N. Sarkozī paziņojis, ka oktobrī – decembrī centīsies atrast risinājumu, lai pārvarētu Īrijas Nē, raksta Lenta.ru.

21. jūlijā Francijas prezidents viesojās Īrijā, kur vienas dienas vizītes laikā tikās ar dažādu politisko partiju un sabiedrisko kustību pārstāvjiem, kā arī ar Lisabonas vienošanās atbalstītājiem un pretiniekiem. N. Sarkozī norādīja, ka neviens negrasās īrus piespiest balsot atkārtoti. Viņš arī norāda, ka Francija kā ES prezidējošā valsts ir gatava dot Īrijai tik daudz laika, cik tai nepieciešams, lai valsts atrastu nepieciešamo risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) nevarēs paplašināties, ja netiks ratificēta Lisabonas vienošanās, atsaucoties uz Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, raksta BBC News.

Francijas prezidents arī paudis, ka līdz ko Francija pārņems ES prezidentūru, viņš dosies uz Īriju, lai mēģinātu rast kādu risinājumu.

Savukārt BBC speciālists Džinijs Daimonds, atsaucoties uz kādu diplomātu, norādījis, ka N. Sarkozī komentāri ir kā drauds un nepareizs signāls Īrijas pilsoņiem, kā arī horvātiem un turkiem, kas cer pievienoties ES valstu blokam.

ES prezidējošās valsts Slovēnijas premjerministrs Janezs Jansa sacīja, ka ES paplašināšanai nevajadzētu ciest no novēlotas Lisabonas vienošanās ratificēšanas. "Es ticu, ka mēs varam atrast kādu risinājumu, pirms vēl ir pieņemts lēmums par kādas valsts uzņemšanu ES," viņš teica un uzsvēra, ka viņaprāt komisijas interesēs nav palēnināt ES paplašināšanās procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās tiesas revolucionārās atziņas par priekšlīgumu: būtiski jaunumi darījumu slēdzējiem

Sergejs Rudāns, ZAB COBALT zvērināts advokāts, 28.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Latvija streso par daudz

Didzis Meļķis, 20.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Lisabonas līgumā nemaz nav ES politiskā prioritāte.

Tā domāt liek vairāki šīs nedēļas notikumi, no kuriem pēdējais lielākais ir ar ievērojamu balsu pārsvaru pieņemtā Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcija. Tā apšauba Vācijas protežētās starpvaldību vienošanās par fiskālo disciplīnu nepieciešamību. Šādas šaubas ir arī tāpēc, ka jaunā vienošanās varētu radīt šķelšanos dalībvalstu starpā un «demokrātijas plaisas» paplašināšanos.

Principiāli iebildumi pret nevajadzīgiem ES līmeņa demokrātijas un valstu pašnoteikšanās mazināšanās riskiem, kas saistās ar jauno vienošanos (drastiski noteikumi par valstu budžetiem un sankciju iestāšanās to neievērotājiem), ir Somijas ārlietu ministram Erki Tuomiojam. Viņš saka, ka topošais dokuments «labākajā gadījumā ir nevajadzīgs un sliktākajā kaitīgs», norādot, ka pašlaik fiskālo disciplīnu jau nodrošina decembra samitā pieņemtais likumu kopums jeb «sešpaka». Arī čehi ir principiāli atteikušies strēbt karstu, kaut ko atbalstot, kamēr viņiem nav priekšā gatavs vienošanās teksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Lielbritānijas Augstākā tiesa: Izstāšanās procesa uzsākšana jāapstiprina parlamentam

LETA--BBC, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

«Šodien, ar vairākuma astoņām balsīm pret trim, Augstākā tiesa nolemj, ka valdība nevar iedarbināt [Lisabonas līguma] 50.pantu bez parlamenta lēmuma, kas uz to pilnvarotu,» paziņoja tiesas priekšsēdētājs lords Deivids Noiburgers.

Tajā pašā laikā tiesa nolēma, ka valdībai par izstāšanās procesa uzsākšanu nav jākonsultējas ar Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju un ka to reģionālajiem parlamentiem šajā jautājumā nav teikšanas. Tādējādi tiesa aizvākusi vienu no iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt tā dēvētā Breksita īstenošanu.

Lielbritānijas valdības augstākais tieslietu padomnieks Džeremijs Raits jau paziņojis, ka valdība esot vīlusies, taču ievēros tiesas spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonas Augstā tiesa ceturtdien nolēmusi, ka parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par izstāšanās sākšanu no Eiropas Savienības (ES).

«Tiesa neatbalsta valdības izvirzīto argumentu,» teikts tiesnešu lēmumā. Kā norādīts spriedumā, premjerministrei Terēzai Mejai nav tiesību izmantot savu izpildvaru Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanai.

Šis spriedums varētu aizkavēt Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Dauningstrīta paziņojusi, ka valdība pārsūdzēs tiesas lēmumu. «Mēs pārsūdzēsim lēmumu,» teikts Mejas biroja paziņojumā. «Valsts nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības referendumā, kuru apstiprināja parlamenta likums.»

Starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiems Fokss paziņoja, ka valdība ir vīlusies par spriedumu, piebilstot, ka «valdība ir apņēmības pilna cienīt referenduma rezultātus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija 29.martā iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu un oficiāli sāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pirmdien paziņojušas amatpersonas.

ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava Breksita sarunām.

Lielbritānijas sūtnis Briselē Tims Berovs šorīt informēja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska biroju par Lielbritānijas nolūku 29.martā iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, paziņoja Breksita ministrija.

Brexita lietu ministrs Deivids Deiviss paziņojumā norādīja, ka briti referendumā pagājušā gada 23.jūnijā ir pieņēmuši vēsturisku lēmumu pamest ES.

«Nākamo trešdien valdība spers soļus šī lēmuma izpildīšanai un oficiāli sāks procesu,» viņš piebilda.

Referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja priekšlikumu par eiroparlamentāriešu skaita izmaiņām pēc nākamajā gadā plānotajām vēlēšanām, kas cita starpā paredz, ka arī Latvija zaudēs vienu eiroparlamentārieša vietu.

Strasbūrā ziņojums «Par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014.gada vēlēšanu perspektīvā» tika atbalstīts ar 536 balsīm, «pret» balsoja 111 deputāti, bet atturējās 44, informē EP birojs.

Lēmums paredz, ka pa vienam deputātam nākamajā sasaukumā zaudēs 12 valstis - Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Austrija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Lietuva un Latvija. Savukārt trīs deputātus no pašreizējiem 99 zaudēs Vācija, kurai būs maksimālais Lisabonas līguma paredzētais EP deputātu skaits.

EP viedoklis tagad tiks nosūtīts Eiropas Savienības (ES) Padomei, kurai gala lēmums jāpieņem vienbalsīgi.

Valstis, kurām piedāvāts mazināt deputātu skaitu, izraudzītas pēc «regresīvās proporcionalitātes» formulas, proti, rēķinot deputātus uz iedzīvotāju skaitu. Turklāt lielākajā daļā gadījumu tas saistīts ar demogrāfiskajām izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īru vēlētāji atbalstījuši Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumu. Tas noticis 16 mēnešus pēc pirmās balsošanas, kurā šis līgums tika noraidīts, ziņo BBC. Aptuveni 67% īru teikuši «Jā», liecina tikko notikušā referenduma oficiālie rezultāti.

Līguma mērķis ir vienkāršot lēmumu pieņemšanu 27 valstu blokā.

Saskaņā ar gala rezultātiem 67.1% īru vēlētāju līgumu atbalstījuši, bet 32.9% balsojuši «nē». Vēlētāju aktivitāte bijusi 58%.

Līgums nevar stāties spēkā, kamēr visas dalībvalstis nav to ratificējušas. Valstis, kuras vēl nav ratificējušas Lisabonas līgumu, ir Čehija un Polija.

Abu valstu parlamenti ir apstiprinājuši līgumu. Paredzams, ka Polijas prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński) parakstīs to tuvākajās dienās. Bet Čehijas Republikas eiroskeptiskais prezidents Vāclavs Klauss (Václav Klaus) sacījis, ka viņš neparakstīs līgumu, kamēr viņa valsts konstitucionālā tiesa nebūs izteikusi savu viedokli par tā spēkā esamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiesa noraida uzņēmēja Lauvas prasību piedzīt no basketbolista Bertāna 32 269 eiro

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lielākoties jāpiekrīt bankai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankai jābūt pamatotam iemeslam celt līgumā noteikto pievienoto kredīta procentu likmi, tomēr aizņēmējam to apstrīdēt ir grūti

Slēdzot līgumu ar banku, ne vienmēr klients piekrīt visiem tajā iekļautajiem nosacījumiem. Teorētiski klients var iebilst un prasīt mainīt kādu līguma punktu, taču ne vienmēr kredītiestāde akceptēs izmaiņas, turklāt tas prasīs papildu izdevumus.

Jau sagatavoti

Tēmai par iespēju mainīt bankas piedāvātā līguma nosacījumus DB pievērsās pēc kampaņas Uzņēmēj, neklusē! ietvaros saņemtas lasītājas vēstules. Viņa raksta, ka 2008.gadā noslēgusi hipotekārā kredīta līgumu. Toreiz banku, kurā saņemt kredītu, izvēlēties nevarēja, jo ciematiņu sponsorēja konkrētā kredītiestāde. Aizdevums tika izsniegts it kā uz 40 gadiem, kaut gan līgumā tika ielikts punkts, ka 2018.gada 15.aprīlī ir aizdevuma atdošanas gala termiņš, kam toreiz netika pievērsta uzmanība, jo bankas speciālisti teikuši, ka tā ir tikai formalitāte un pēc desmit gadiem līgumu pagarinās. Tuvojoties šim datumam, banka pieprasījusi iesniegt daudzus dokumentus un izziņas, kā ņemot jaunu hipotekāro kredītu, un paziņojusi, ka mainīs procentu likmi no 0,95% uz 3,5%. Ja aizņēmēja nepiekrīt, jāatdod visa atlikušā kredīta summa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kašķis starp ciemata Podnieki attīstītāju un dzīvokļu pircējiem turpinās

, 14.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājot klaji neizdevīgus pirkuma līgumu noteikumus, Remarks turpinot mēģinājumus atbrīvoties no nevēlamajiem klientiem, teikts biedrības Podnieki izplatītajā informācijā medijiem. Jāatzīmē, ka Db.lv, publicējot iepriekšējo biedrības Podnieki paziņojumu medijiem, sazinājās ar attīstītāju Remarks, taču, lai arī tika solīts, ka vadība atzvanīs, lai sniegtu komentāru, tas joprojām nav noticis.

Biedrības Podnieki paziņojums medijiem:

"SIA Remarks Nekustamie Īpašumi (RNĪ) attīstītajā daudzdzīvokļu māju ciematā Podnieki, Ādažos nodota ekspluatācijā vēl viena no septiņām dzīvojamām mājām un uzsākusies pirkuma līgumu apspriešana un parakstīšana. Biedrību Podnieki pārstāvošais advokāts Jānis Krūmiņš pēc RNĪ piedāvātā pirkuma līguma pārskatīšanas secinājis, ka līgums nesniedz pircējiem nekādas garantijas, ka RNĪ izpildīs savas saistības un ka pircējs vispār varēs iegūt dzīvokli īpašumā bez trešo personu apgrūtinājumiem. Visiem Krastupes ielas 8 dzīvokļu pircējiem, kuri ir biedrības Podnieki biedri, nosūtīts viena veida līgums un tā nosacījumus attīstītājs atsakās mainīt. Pirkuma līguma noteikumu apspriešana ir nonākusi strupceļā un vairāki desmiti projekta dzīvokļu pircēju nopietni apsver iespēju vērsties tiesā pret attīstītāju ar individuālām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Auto Īle un Herbst (AĪH) noraida Moller Baltic Import (MBI) izteiktos pārmetumus un uzsver, ka sen iesniedzis pretargumentus līguma uzteikumam uz kuriem konkrēta atbilde joprojām nav saņemta. Tāpēc AĪH par konstruktīvāku rīcību uzskata vēršanos tiesā nevis turpmāku dokumentu kaudžu iesniegšanu MBI, «kam tie neinteresē».

«MBI attieksme pret AĪH gan savstarpējās, gan publiskās komunikācijas līmenī jau no paša konflikta sākuma ir bijusi uzkrītoši nekonstruktīva,» sacīja AĪH valdes loceklis Māris Īle. Viņš uzsvēra, ka uzņēmums nav saņēmis nevienu atspēkojumu argumentiem par līguma uzteikuma nepamatotību, bet MBI uzstājīgā savas pozīcijas saglabāšana, bez pretargumentiem publiskajā telpā ir sabiedrības maldināšana.

Atbildot uz MBI apgalvojumu par to, ka AĪH bijis pietiekami daudz laika iesniegt pierādījumus tam, ka uzņēmums nav pārkāpis dīlera līguma noteikumus, AĪH uzsver, ka savus argumentus par to, kādēļ izdarītais līguma uzteikums ir nepamatots un nav spēkā esošs, iesniedzis vairākkārt gan rakstiski, gan mutiski. AĪH norāda, ka MBI nav izrādījis ne mazāko interesi šos argumentus izskatīt vai atspēkot, aprobežojoties tikai ar lakoniskām frāzēm tos noraidot.

Komentāri

Pievienot komentāru