Ministriju komunikācijas trūkuma dēļ zemniekiem līdz ar pārreģistrēšanos komercreģistrā var zust privilēģijas, bet reforma draud izgāzties.

Problēmas radušās Tieslietu un Finanšu ministrijas komunikācijas ķēdē un, spriežot pēc ministriju sniegtajiem skaidrojumiem, var domāt, ka katra no tām runā par dažādiem zemnieku, zvejnieku un individuālo uzņēmumu reformas realizēšanai nepieciešamajiem likumiem un Ministru kabineta (MK) lēmumiem.

Saskata draudus

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš skaidro, ka, saskaņā ar MK apstiprinātajiem koncepcijas variantiem, Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums paredz, ka zemnieku un zvejnieku saimniecībām būs SIA statuss, taču tām tiek garantēta virkne privilēģiju. Piemēram, gadījumos, kad gada apgrozījums nepārsniedz 200 000 latu, veikt vienkāršāku grāmatvedību, nekā tā noteikta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tieslietu ministrijas neizpratni radījuši Finanšu ministrijas izveidotie un valdībā jau apstiprinātie likumprojekti par grozījumiem Gada pārskata likumā un likumā par grāmatvedību. Saskaņā ar TM speciālistu skaidrojumu šie Finanšu ministrijas iecerētie grozījumi paredz, ka neatkarīgi no zemnieku vai zvejnieku saimniecības apgrozījuma pēc pārreģistrēšanās tās būs spiestas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. G. Bērziņš norāda, ka tā tiek likvidēta viena no būtiskākajām privilēģijām un tā rezultātā zemniekiem tiks uzkrauta jauna administratīvā nasta, kas prasīs papildu izdevumus.

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos „Noteikumi par transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu)”, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts, lai atbrīvotu zemnieku un zvejnieku saimniecības no transportlīdzekļu valsts reģistrācijas nodevas maksāšanas, ja saimniecība atbilstoši Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumam tiks ierakstīta komercreģistrā.

Ar 2009. gada 1. janvāri stāsies spēkā Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums, kurš nosaka, ka visām zemnieku un zvejnieku saimniecībām ir jāpārreģistrējas. Tā kā ar 2009.gada 1.janvāri jaunus individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības Uzņēmumu reģistrā nereģistrēs, tad pārreģistrācija komercreģistrā ir obligāta un saimniecību īpašumā esošie transportlīdzekļi arī jāpārreģistrē komercreģistrā kā zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kā arī komersanta/komercsabiedrības manta. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības vides sakārtošanu, Zemkopības ministrija izstrādājusi noteikumu grozījumu projektu par zemnieku un zvejnieku saimniecību atbrīvojumu no transportlīdzekļu valsts reģistrācijas nodevas maksāšanas pilnībā. Līdz ar to, ja transportlīdzeklis tiks pārreģistrēts uz zemnieku vai zvejnieku saimniecības kā juridiskas personas vārda vai uz cita veida komercsabiedrību, tad saimniecības īpašnieki tiks atbrīvoti no transportlīdzekļu reģistrācijas valsts nodevas maksāšanas.

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Līdz 2010. gada 30. jūnijam nepārreģistrētās zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmēji tiks izslēgti no Uzņēmumu reģistra, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Tas notiks neatkarīgi no tā, vai tiem būs kreditori vai ne. To paredz normatīvie akti. «Tāda situācija, kāda bija ar Komercreģistrā nepārreģistrētajām SIA un a/s, kurām ir izdarīts ieraksts par darbības izbeigšanu, bet tās nav likvidētas, attiecībā uz zemnieku (z/s) un zvejnieku (zv/s) saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem (i/u) nebūs,» skaidro UR galvenā valsts notāra vietniece funkciju un attīstības jautājumos Denēza Bērziņa. Viņa savu teikto pamato ar zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma (pārejas noteikumu 10. punktu), kurš paredz, ka ar 2010. gada 1. jūliju individuālo uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību uzskata par darbību izbeigušu un UR amatpersona izdara ierakstu Uzņēmumu reģistrā par tā izslēgšanu no UR. Individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks šādā gadījumā kā fiziskā persona pārņems uzņēmuma tiesības un pienākumus. Tādējādi nebūs nepieciešama kreditoru pieteikšanās.

2013. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits pieaudzis par 18,8%, kopā apsaimniekojot 63,6% no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības (par 17,7% vairāk nekā 2010. gadā), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2013. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma apkopotie rezultāti.

Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais saimniecību skaits 2013. gadā sarucis par 1,9%, bet izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 4,5%. Mazo saimniecību skaits sarucis par 3,8% un to apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības – par 12,6% attiecībā pret 2010. gadu.

Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 34,5 ha 2010. gadā līdz 37,4 ha 2013. gadā jeb par 8,4%. Salīdzinot ar 2010. gadu, vidēji vienā saimniecībā izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 1,5 ha jeb par 12,0%. 2013. gadā palielinājās arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā: vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā audzēja 14 liellopus, tai skaitā 7 slaucamās govis, 29 cūkas, 25 aitas, 6 kazas, 231 mājputnu.

Desmit gadu laikā visvairāk slaucamo govju skaits sarucis mazajās piena lopkopības saimniecībās.

Kā secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam pētnieki, slaucamo govju skaits Latvijā 2015. gadā bija 162,4 tūkstoši, kas ir par 12% mazāk nekā 2005. gadā. Īpaši straujš slaucamo govju skaita samazinājums vērojams laika posmos no 2008. līdz 2009. gadam un 2014. gadā. Abos gadījumos galvenais samazinājuma iemesls bija tirgus situācijas izmaiņas un piena cenas samazināšanās.

Visstraujāk – par 75 % - slaucamo govju skaits samazinājies saimniecību lieluma grupā ar 1-2 slaucamajām govīm - no 60,3 tūkst. 2005. gadā uz 15,2 tūkst. 2015. gadā. Līdzīga situācija ir vērojama arī nākamajās saimniecību lieluma grupās (3-5 un 6-19 govis) - arī šajās grupās slaucamo govju skaits samazinās, tikai samazinājums ir mazāk izteikts. Abās pēc dzīvnieku skaita mazākajās saimniecību grupās nav novērojama sasaiste ar piena cenas izmaiņām, tāpēc var secināt, ka govju skaita samazināšanos vairāk ietekmējuši citi ekonomiskie un sociālie faktori. Savukārt visās saimniecībās ar govju skaitu 20 un vairāk dzīvnieki, govju skaits ir palielinājies. Visstraujāk slaucamo govju skaits ir pieaudzis saimniecībās ar 100-199 govīm.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Laika posmā no 2003. gada līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits Latvijā samazinājies par 34,4%, kas ir trešais straujākais kritums Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Lauku saimniecību skaits samazinājies visās ES valstīs, izņemot Maltu (+17,4%) un Zviedriju (+4,4%).

Lielāks lauku saimniecību skaita samazinājums septiņu gadu periodā novērots Igaunijā (-46,6%) un Bulgārijā (-44,2%). Lietuvā lauku saimniecību skaits laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam samazinājies par 26,5%. Kopumā ES lauku saimniecību skaits septiņos gados samazinājies par 20%.

Pērn Latvijā kopumā bija 83 tūkstoši lauku saimniecību, kas veidoja 0,7% no visa ES lauku saimniecību skaita (12 miljoni) 2010. gadā.

Savukārt lauksaimniecībā izmantoto zemju platība minētajā laika posmā Latvijā pieaugusi par 19,9%, kas ir otrs augstākais rādītājs aplūkoto valstu vidū. Augstāks pieaugums bijis tikai Bulgārijā (+24,7%). Lietuvā un Igaunijā lauksaimniecībā izmantoto zemju platība augusi attiecīgi par 10,1% un 18%.

Ministru kabinets otrdien akceptēja grozījumus Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā – tie paredz uz gadu atlikt zemnieku un zvejnieku saimniecību pārreģistrāciju komercreģistrā, proti, nosaka, ka pārreģistrācija notiks no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka sākotnēji bija paredzēts, ka, turpinot tā dēvēto Komerclikuma reformu, esošās zemnieku un zvejnieku saimniecības būs jāpārreģistrē no 2009. gada un tās būtībā tiks pielīdzinātas SIA, bet nepārreģistrētās tiktu likvidētas. Reformai būtu pakļautas ap 32 tūkst. zemnieku un zvejnieku saimniecības.

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Par atkāpšanos no amata paziņojis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš.

Vēl pirms pāris nedēļām nekas neliecināja, ka J. Endziņš varētu nekandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu, taču nu intervijā Db viņš liek saprast, ka no amata aiziet, jo ir kļuvis nevēlams valdošajai koalīcijai.

Kādi ir iemesli tam, ka esat nolēmis atkāpties no šā amata?

Kā zināms, nākamā gada janvārī beidzas manu pilnvaru termiņš, un tas nozīmē, ka valdībai ir vēlreiz jābalso par manu ievēlēšanu. Es izšķīros uzrakstīt atlūgumu faktiski divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, man nebija pārliecības, ka valdība varētu atkārtoti nobalsot par mani. Otrkārt, UR esmu pavadījis 11 gadus, daudz kas šeit ir padarīts, un faktiski jau esmu šeit pavadījis trešdaļu savas līdzšinējās dzīves, tāpēc dzīvē ir kaut kas jāpamaina.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Zvejnieku saimniecība Staģis1 Buļļu salā kļuvuši par teju pēdējiem mohikāņiem, kas vēl nodarbojas ar zvejniecību.

Z/s Staģis1 saimnieki Ausma un Juris Dančauskis uzsver, ka zvejniecība dod iztiku visai ģimenei – pietiekot gan maizītei, gan sviestam. Tomēr kopumā valstī zvejnieku kļūst arvien mazāk. Par to liecina fakts, ka, gatavojot publikāciju uz tradicionālajiem zvejnieku svētkiem, Dienas Biznesam tikai ar grūtībām izdevās sameklēt kādu jūras zelta smēlēju, kurš būtu gatavs runāt ar presi. Piemēram, Lapmežciemā tika norādīts, ka neviens vairs nezvejojot, bet Rojā un Engurē sarunas atteica.

Buļļu salā ierodamies ap astoņiem no rīta, kad zvejnieki jau dodas mājup ar lomiem. Saule gabalā un Buļļupes piestātnē zvejniekus sagaida ne tikai saimniece Ausma un Dančausku dēls Oskars, kas ir liels palīgs darbos, bet arī apkārtējo māju kaķi. Kā vēlāk skaidro Juris, minkāni jau pazīstot laivas motora troksni un ir kaujas gatavībā sagaidīt kārotos jūras gardumus. Laivā gozējas galvenokārt brangi brekši, tāpat nozvejoti zandarti, butes, raudas un asari, ko krastā izceļ otra ģimenes atvase – dēls Kārlis.

Grāmatvedības likums tiks saskaņots ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu – tajā tiks noteikts, ka gadījumos, kad zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks ir fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību vai ir ierakstīts komercreģistrā kā individuālais komersants un šī individuālā komersanta apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniegs 200 000 latu, grāmatvedību ir jākārto vienkāršā ieraksta sistēmā.

Saskaņā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu, šo saimniecību īpašniekiem līdz 2011. gada 30. jūnijam jāpiesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecību ierakstīšanai komercreģistrā, pārveidojot to par cita veida komercsabiedrību un piesaka attiecīgo komercsabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā vai jāpiesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieku ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai jāveic zemnieka vai zvejnieka saimniecības likvidāciju.

Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem no 83,4 tūkstošiem 2010.gadā līdz 80,1 tūkstotim 2013.gadā jeb par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

2013.gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 36,9 ha jeb par 2,4 ha vairāk nekā 2010.gadā. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 21,8 ha jeb par 0,3 ha vairāk nekā 2010.gadā. Palielinājās arī aramzeme un kopējā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauku saimniecībā turpina pieaugt. 2013.gada 1.jūlijā vidēji vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā bija 14 liellopi, no tiem 7 slaucamās govis, kā arī 29 cūkas, 25 aitas un 6 kazas. Salīdzinoši 2010.gadā vienā saimniecībā audzēja 11 liellopus, no tiem 6 slaucamās govis, un 21 cūku, 22 aitas un 6 kazas.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pašu kapitāls lielāks par miljonu latu ir 12 zemnieku saimniecībām, liecina Latvijas turīgāko zemnieku TOP 50, kas publicēts Latvijas Avīzē.

Savukārt miljona eiro robežu sasniegušas un pārsniegušas 29 zemnieku saimniecības, bet turīgāko lauksaimnieku piecdesmitnieka apakšējā robeža ir pusmiljons latu.

Saraksta 1. vietā ir Valentīns Kokalis – kādreiz tik pazīstamā tranzītuzņēmēja redzamākā un vērtīgākā manta pašlaik ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 miljoni latu. 2. vietā ierindojies Arnis Burmistris – līdz pagājušā gada novembra beigām zemnieku saimniecība Vilciņi, kuras pašu kapitāls pārsniedz 1,41 miljonu latu, piederēja 1943. gadā dzimušajai Rutai Burmistrei, bet nu pārgājusi 1974. gadā dzimušā Arņa Burmistra oficiālā īpašumā. Zemnieku saimniecībai Tērvetes, Jelgavas un Dobeles novadā pieder kopumā 26 zemesgabali. Savukārt 3. vietā – pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters, kura zemnieku saimniecībai Līgo Lielplatones un Vilces pagastā pieder kopumā septiņi zemesgabali, tās pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,35 miljoni latu. Sarakstā ierindojies arī pazīstamais ekspolitiķis Gundars Bērziņš, kura vadītā saimniecība Delles pagājušo gadu sākusi ar 774 tūkstošu latu pašu kapitālu.

«Es pats esmu Zemnieku Saeimas biedrs kopš dibināšanas brīža, bet šobrīd man ļoti nepatīk šī organizācija, jo patlaban tā uzvedas kā mafija, gan aizstāvot tikai vienas kategorijas zemniekus, gan dodot zaļo gaismu ārvalstniekiem mūsu zemē,» izdevumam agro tops sacījis Jaunpiebalgas z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis.

(Papildināts ar I. Meržvinskas komentāru.)

«Atklāti sakot, šī saeima ar savām darbībām daudz ko ir salaidusi grīstē. Piemēram, bioloģiskos zemniekus tā padarījusi pavisam beztiesiskus, atsviezdama atpakaļ no tā, kas savulaik ticis izkarots. Mums tagad pašiem pat jābrauc uz Briseli cīnīties par savām tiesībām, jo Zemnieku Saeimu tās vairs neinteresē. Mūs atceras tikai tad, kad vajag atbalstīt kādu viņu pasākumu vai burtiskā nozīmē - jāglābj Latvija,» sūdzējies zemnieks.

Jautāts, vai lauksaimniecības nozari Latvijā varētu uzskatīt par attīstītu, G. Dolmanis sacījis: «Es domāju, ka varētu gan. Un arī mūsu pārtikas nozarei ar šādu saimniecību pienesumu pietiktu, ja vien mūsu dzīvais spēks, kam būtu ar to jānodarbojas, nebūtu ārzemēs. Un tas, manuprāt, ir apzināti izprovocēts - izveidotas šīs lielās saimniecības, kas dažbrīd atkal atgādina kolhozus.»

Tām zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kas izmantos iespēju pārtapt par SIA, grāmatvedība būs jākārto divkāršā ieraksta sistēmā.

To paredz Finanšu ministrijā tapušie grozījumi Gada pārskatu un Grāmatvedības likumos, kurus pirmdien akceptēja Ministru kabineta komiteja.

Db jau vēstījis, ka, turpinot tā dēvēto Komerclikuma reformu, ir pieņemts jauns Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums, kas paredz, ka esošās zemnieku (z/s) un zvejnieku saimniecības (zv./s) līdz 2010. gada 30. jūnijam ir jāpiesaka ierakstīšanai komercreģistrā, tās pārveidojot par cita veida komercsabiedrībām. Būtībā z/s un zv./s varēs tikt pārreģistrētas gan par SIA, gan par individuālajiem komersantiem (i/k), taču gadījumā, ja z/s vai zv./s tiks pārveidotas par SIA, tām sava grāmatvedība būs jākārto divkāršā ieraksta sistēmā. Saskaņā ar spēkā esošo likumu, pašlaik grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā ir jākārto tikai tām z/s un zv./s, kuru saimnieciskās darbības apgrozījums pārsniedz 200 000 Ls gadā.

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Zemnieku Saeima ir nepatīkami pārsteigta par lauksaimnieku un GE Money Bank attiecībām, jo tiekot saņemtas aizvien satraucošākas ziņas no zemniekiem, kuri par sadarbības partneri izvēlējušies šo banku.

Proti, rīt Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā notiks tiesas sēde, kurā izskatīs GE Money Bank prasību pret Latgales z/s Akmentiņi. Par 2006. gadā ņemtu aizdevumu un tā pārstrukturizāciju z/s Akmentiņi ar banku sāka pārrunas jau 2008. gada beigās, tomēr banka nav bijusi gatava nekādiem kompromisiem un ja neizdosies panāk izlīgumu z/s Akmentiņi paliks bez savas saimniecības un mājām, norādīts Zemnieku Saeimas informācijā.

«Satraucošākais ir fakts, ka šī nav vienīgā saimniecība, kura vienkārši nespēj vienoties ar GE Money Bank. Tādēļ nav īsti saprotams šīs bankas darbības mērķis Latvijā un darbības politika. Daudziem biedriem bija jāveic pārrunas ar bankām, un, kopīgi ir spēts atrast abām pusēm pieņemamums nosacījumus. Taču, acīmredzot, GE Money Bank ļaunprātīgi izmanto latviešu zemnieku uzticību, paļāvību un varbūt arī juridisko nezināšanu, un vēlas tās novest līdz bankrotam,» satraukts ir Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.