Transports un loģistika

Akceptēta būvniecības iecere pazemes autostāvvietai Torņakalnā

, 27.06.2007

Jaunākais izdevums

Rīgas dome akceptējusi SIA Tekstiliāna ierosināto autostāvvietas Torņakalna ielā un Vienības gatvē būvniecības ieceri.

Saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju iecere paredz izbūvēt divu līmeņu pazemes autostāvvietu 363 vietām.

Teritorijas ziemeļu pusē, pāri Torņakalna ielai atrodas Torņakalna kapi. Dienvidu virzienā teritorija robežojas ar Bloka muižas kompleksu, austrumu robeža ir Vienības gatve. Vēsturiski šeit atradusies rūpnīca Tekstiliāna.

Vairāku pārbūvju rezultātā blīvi apbūvētajā gruntsgabalā atrodas pamestas 1-5 stāvu rūpniecības ēkas, kas vērtējamas kā vidi degradējošas. Tās plānots pārveidot par dzīvojamajām un biroju telpām.

Zemesgabali ar kopējo platību 13 363 m2 ir SIA Tekstiliāna īpašums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LU un Rīgas pašvaldība vienojas, kas darāms Torņakalna attīstībā

Ingrīda Drazdovska, 08.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot jauna Dabaszinātņu centra projekta īstenošanu Rīgā, Torņakalnā, Latvijas Universitāte (LU) ir vienojusies ar Rīgas pašvaldību par sadarbību, tostarp paredzot pilsētas iesaisti infrastruktūras izveidē, sporta kompleksa izveidē u.c.

Nule Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un LU rektors Mārcis Auziņš parakstījuši vienošanos par rīcības plānu Torņakalna teritorijas attīstīšanai. Saskaņā ar Torņakalna administratīvā centra teritorijas detālplānojumu tur ir nepieciešams izbūvēt ielu, ierīkot divus energoapgādes transformatora punktus, nodrošināt kanalizācijas un ūdensapgādes, un citu komunikāciju pieslēguma iespējas.

Rīgas dome paudusi gatavību ierīkot jaunus veloceliņus uz LU kompleksu Torņakalnā, to savienot ar RTU studentu pilsētiņu Ķīpsalā. SIA Rīgas satiksme līdz 2014. gadam būs jāpārskata sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, pielāgojot to Torņakalna attīstībai. Pašvaldība uzņemsies LU kompleksa apkārtnes labiekārtošanu. Tāpat rīcības plānā paredzēta sadarbība Torņakalna sporta kompleksa izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstījusi finansējuma piešķiršanu 290 000 eiro apmērā būvprojekta izstrādei multimodālā transporta mezgla izveidei Torņakalna apkaimē, kas ietver reģionālo autoostu, stāvvparku, piebraucamo ceļu izveidi un savienojumu ar Torņakalna dzelzceļa staciju.

Multimodāla transporta mezgla izbūve paredzēta Torņakalna apkaimē, teritorijā starp Vilkaines ielu, Vienības gatvi un Jelgavas ielu.

Ideja paredz izveidot jaunu ielu 680 metru garumā, savienojot Jelgavas un T.Hermanovska ielas un radot priekšnoteikumus arī Latvijas Universitātes attīstības plānu nodrošināšanai. Projekts paredz arī reģionālās autoostas laukuma un ēkas būvniecību. Plānots izveidot stāvparku ar aptuveni 300 vietām vieglo automašīnu novietošanai. Tāpat tiks izskatītas iespējas izbūvēt T.Hermanovska ielas tuneli zem dzelzceļa līnijas Rīga – Jelgava.

Projekts tiek attīstīts sadarbībā ar Satiksmes ministriju, AS Latvijas dzelzceļš, AS Rīgas starptautiskā autoosta, SIA Eiropas dzelzceļa Līnijas u.c. partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multimodālā transporta mezgla projektā iesaistītajām pusēm arvien daudz jautājumu, bet entuziasma maz

Kaut arī līdz ar doto iespēju saņemt 7,1 milj. eiro no Kohēzijas fonda 11 milj. eiro (bez stacijas pārcelšanas) vērtajā Torņakalna multimodālā transporta mezgla (MMTM) projektā pasperts solis realizācijas virzienā, aizvien palikušas neatrisinātas lietas, tostarp, kur tikts ņemts papildu finansējums, lai projektu sasaistītu ar Rail Baltica (RB). MMTM īstenošanā ieinteresētās puses atsevišķu jautājumu risināšanā iniciatīvu izrādīt nesteidzas, bet gaida viena uz otru.

Konkrētu atbildi, kas šobrīd MMTM projektā izdarīts, Rīgas domes Attīstības departaments nesniedz. Tāpat tas arī precīzi nenosauc, cik lieli līdzekļi būs jāiegulda pašvaldībai. Šā gada budžetā nauda projektam nav paredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Torņakalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta, šodien Pilsētas attīstības komitejā sacīja Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis.

Viņš pauda, ka pašreiz Rīgas dome sākusi divu projektu realizēšanu, kas ir saistīti ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi - tā ir Torņakalna multimodālā transporta mezgla izbūve un Centrāltirgus teritorijas pārbūves. Citas projekta piegulošās teritorijas Rīgas dome sāks plānot tad, kad būs skaidras Rail Baltica ietekmētās teritorijas un piedāvātie risinājumi.

Multimodālais transporta mezgls tiks izveidots Torņakalna degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un Dzelzceļa līniju. Tam ir paredzēts Kohēzijas fonda finansējums 7 miljonu eiro apmērā. Šai vietā tiks izveidota jauna reģionālā autoosta, stāvparks, pasažieru apkalpošanas ēka. Pašreiz no pašvaldības tehniskā projekta izstrādei ir piešķirti 290 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ektornet Pārdaugavā, Klīveru ielā, vēlas būvēt piecstāvu dzīvojamās un darījumu ēkas; iedzīvotāji iebilst

LETA, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmums SIA Ektornet Land Latvia uz uzņēmumam piederoša zemesgabala Pārdaugavā, Klīveru ielā 2, iecerējis būvēt piecstāvu ēkas ar darījumu un dzīvojamo funkciju būvniecību, taču sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas vairāk nekā 30 iedzīvotāju atsauksmes, kurās pausts negatīvs viedoklis.

Iepriekš šajā vietā atradusies 1900.gadā celta četrstāvu ēka, kura 1999.gadā sabrukusi. Tā kā namā ilgāku laiku neviens nedzīvoja, negadījumā cietušo nebija, un Rīgas dome nekavējoties nojauca atlikušās drupas.

Patlaban gruntsgabalu izmanto kā nelegālu autostāvvietu bez gruntsgabala īpašnieka piekrišanas. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006. līdz 2018.gadam zemes gabals atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, perimetrālās apbūves kvartālā, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības zonā.

Pašreizējie zemesgabala īpašnieki iecerējuši šajā vietā būvēt piecstāvu dzīvojamās un darījumu ēkas, pagrabstāvā vairāk 5,5 metru augstumā izvietojot pazemes autostāvvietu. Rīgas pilsētas būvvaldes speciālisti norāda, ka būvniecības iecere atbilst normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentiem, taču, tā kā pazemes autostāvvietas būvniecība uzskatāma par faktoru, kas būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, par būvniecības ieceri veikta publiskā apspriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pazemē – ceturtā daļa Baltijas jūras

Dienas Bizness, 18.05.2015

«Nav vērts par labākiem uzskatīt ārzemēs ražotos minerālūdeņus, jo arī Latvijā ir pieejami izcilas kvalitātes dabīgie minerālūdeņi. Patiesībā mūsu valstī ir ārkārtīgi labs pat tas «minerālūdens», kas tek no krāna,» uzskata LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvvaldei būs jāorganizē būvniecības ieceres publiskā apspriešana

Dienas Bizness, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būvniecības sektorā - pārstrukturizācija

, 18.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības tirgus turpinās attīstīties, taču citā virzienā, secināts būvmateriālu ražotāja maxit veiktajā būvniecības sektora ekspertu aptaujā.

Ja līdz šim lielākā būvniecības aktivitāte notika mājokļu sektorā, tad nākotnē tiek prognozēts, ka pieaugs biroju, tirdzniecības un sakaru ēku būvniecība, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits. Turklāt gan būvniecības uzņēmumiem, gan būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitātei, Db.lv informē Inta Poča, A.W.Olsen & Partners pārstāve.

„Pēdējo divu gadu laikā būvniecības sektora attīstības tendences bija vairāk kā progresīvas, un šādu izaugsmi nodrošināja gan augošais iekšējais pieprasījums, kas pieauga proporcionāli algu un kreditēšanas palielinājumam, gan arī investīciju pieplūdums,” norāda SIA maxit valdes loceklis Mārtiņš Misa, piebilstot, ka būvniecības sektoram pienācis laiks mainīties un šajā jomā strādājošajiem jāmeklē efektīvi risinājumi, kā turpināt attīstīt biznesu pārmaiņu apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Universitāte attīstīsies Torņakalnā

, 04.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte piedalīsies jaunā Rīgas administratīvā centra Torņakalnā būvprogrammas izstrādē un nākotnē izvietos tur mācību korpusus un dienesta viesnīcas.

Parakstot nodomu protokolu ar Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju Jāni Birku, Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš apliecinājis gatavību pārvietot uz Torņakalna teritoriju ap 2500 studentu un 300 pasniedzēju un pētnieku, kuri darbojas datorzinātņu, ģeogrāfijas, ķīmijas, astronomijas, ģeoloģijas, vides zinātnes, kā arī ar uzņēmējdarbību tieši saistītās humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Tāpat LU ir paredzējusi būvēt dienesta viesnīcu 800-1000 studējošiem un viespasniedzējiem, jo Torņakalna tiešā tuvumā jau atrodas vairākas LU studiju un zinātniskās ēkas, kā arī jaunu sporta kompleksu.

RD un LU izteikušas ieinteresētību piesaistīt ES struktūrfondu līdzfinansējumu, slēgt ilgtermiņa nomas līgumus vai veikt cita veida darbības, kas būtu abpusēji pieņemamas. Jau ziņots, ka RD ir paredzējusi izveidot Torņakalnā pilsētas pašvaldības administratīvo centru, nodrošinot šo teritoriju ar inženierinfrastruktūru (ūdensvadu, kanalizāciju, elektrību, gāzi, ielu tīklu, siltumapgādi, notekūdeņu savākšanu un novadīšanu), lai veicinātu šīs un apkārtējo pilsētas daļu attīstību un arī pilsētai un valstij nozīmīgu investīciju un būvniecības projektu realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes sadales sistēmas uzlabošanā plānots investēt 55 miljonus eiro

Armanda Vilciņa, 02.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Būtiskas izmaiņas Jūrmalas un Tukuma virziena elektrovilcienu kustības sarakstos

, 06.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7.novembrī (vakarā) un 8.novembrī (no rīta) noteiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas un Tukuma virziena elektrovilcienu kustības sarakstos, informēja AS Pasažieru vilciens.

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens informē, ka Zasulauka stacijā paredzēto sliežu remontdarbu dēļ 7.novembrī (vakarā) un 8.novembrī (no rīta) noteiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas un Tukuma virziena elektrovilcienu kustības sarakstos.

Trešdien, 7.novembrī, nekursēs šādi vakara vilcieni:

· Nr.6443 Rīga (plkst.19:32)-Sloka (20:24);

· Nr.6445 Rīga (plkst.20:22)-Sloka (21:14);

· Nr.6523 Rīga (plkst.21:26)-Tukums-2 (22:54);

· Nr.6529 Rīga (plkst.22:55)-Ķemeri (0:00);

· Nr.6442 Sloka (plkst.20:25)-Rīga (21:19);

· Nr.6444 Sloka (plkst.20:56)-Rīga (21:49);

· Nr.6446 Sloka (plkst.21:40)-Rīga (22:32).

7.novembrī tiks mainīts vairāku elektrovilcienu saraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora būvniecības nozares spožums un posts

Jānis Uzulēns, Jurisconsultus vadītājs, jurists, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī studentiem tiks vērtas 32 milj. eiro vērtā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra durvis; augstskola meklē līdzekļus studentu pilsētiņas būvniecības turpināšanai.

Jaunā zinātnes svētnīca ir pirmais objekts Latvijas Universitātes (LU) studiju un zinātnes akadēmiskā centra būvniecībā. 4,5 ha plašajā teritorijā Torņakalnā starp Jelgavas ielu un dzelzceļu, kur vēl pirms dažiem gadiem pletās mazdārziņi, līdzās jaunbūvētajam Dabaszinātņu centram jeb Dabas mājai jau iezīmēta vieta gan Sociālo un humanitāro zinātņu ēkai, gan Eksakto un dzīvības zinātņu ēkai, paredzēti arī studentu apartamenti. «Nākotnē visa universitāte pārcelsies uz šejieni – šeit būs studijas un pētniecība, arī dzīvošana. Ēka Raiņa bulvārī paliks kā Universitātes sirds ar rektora sēdekli, taču mēs jauno kompleksu būvējam tik labu, lai rektors lūgtu nākamajās ēkās paredzēt kādu kabinetu arī viņam,» ar smaidu saka LU projekta koordinators Imants Klāvs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko "būvnieku karteļa" lieta mums māca par pasūtītāja kompetences nozīmi

Jānis Uzulēns, "Jurisconsultus” vadītājs un praktizējošs jurists būvniecības lietās, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LU jāizšķiras starp alternatīvām Torņakalnā

Ingrīda Drazdovska, Valdis Vikmanis, Db, 02.02.2009

LU fakultātes un kopmītnes varētu tikt izvietotas plānotajā Jaunajā Rīgas centrā (teritorija B)

VIZUALIZĀCIJA: FLETCHER PRIEST ARCHITECTS, UĢIS ŠĒNBERGS.ARHITEKTS, MG ARHITEKTI.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātei (LU) vistuvākajā laikā ir jāizšķiras, kur tieši nākotnē tā attīstīsies.

picturegallery.5687af16-7575-4196-adad-2de607277ad3

Steidzami tas ir jādara tādēļ, lai apgūtu potenciāli pieejamos ES struktūrfondu līdzekļus augstskolu attīstībai. Pašlaik LU struktūras ir izkliedētas. Db jau ziņoja (26.01.), ka LU fakultātes un kopmītnes varētu tikt izveidotas Jaunajā Rīgas centrā Torņakalnā, kur 46 ha lielā teritorijā vienkopus atrastos pašvaldības struktūras, tiktu veidotas dzelzceļa stacija un autoosta, būvētas biroju un sabiedriskās ēkas, taptu mājokļi u.c. Taču faktiski LU šobrīd izskata arī iespēju sadarboties ar projekta Burusala attīstītājiem SIA Dommo. Burusalas kvartāls 7.5 ha platībā ir iecerēts starp Mūkusalas, Buru ielu un Kīleveina grāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zem operas būvēs autostāvvietu 500 automašīnām

, 16.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas nami iecere būvēt pazemes autostāvvietu zem Latvijas Nacionālās operas tiks izskatīta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē 18. februārī.

Jau ziņots, ka tiek plānota arī Latvijas Nacionālās operas piebūve sešu stāvu augstumā, taču šī iecere pagaidām netiek saskaņota. Sabiedriskā apspriešana notikusi piecu līmeņu pazemes autostāvvietai zem operas ēkas, kas paredzēta 500 automašīnu izvietošanai. Izbūvējot autostāvvietu un vēlāk arī operas piebūvi, plānots nojaukt esošā ziedu veikala un tualetes ēku. Zemes gabals Aspazijas bulvārī 3 ir Rīgas pilsētas īpašumā. Kopējā zemes gabalu platība 12.09 tūkst. m2, apbūves intensitāte – 120 %, apbūves blīvums – 45%, apakšzemes stāvu skaits – 5, auto skaits pazemes autostāvvietā – 500, perspektīvā plānotais virszemes stāvu skaits 6.

Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas tikai trīs iedzīvotāju atsauksmes, no tām divas negatīvas, viena pozitīva. Pilsētas attīstības komitejas sēdei sagatavots lēmuma projekts par būvniecības akceptēšanu. Jau ziņots, ka domes amatpersonas iepriekš pieļāva, ka autostāvietu varētu būvēt publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros, ja būtu kāds ieinteresēts privātais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērsīsies Eiropas Komisijā

Lelde Petrāne, LETA, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Administratīvajā rajona tiesā, šodien izplatītā paziņojumā norāda Skonto būve.

«Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto Būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās,» skaidro Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lai izvērtētu LU Akadēmiskā centra rīkotā konkursa Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība objektivitāti, Skonto Būve vērsīsies Eiropas Komisijā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Kā arī Administratīvajā rajona tiesā tiks pārsūdzēts Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas tika pieņemts pēc iepirkumā piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu, padarot estētiskāku un pievilcīgāku arī pilsētvidi, pēc Smiltenes novada pašvaldības ierosinājuma, SIA ZAAO (ZAAO) Smiltenē izbūvējusi trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus daudzdzīvokļu māju rajonos - Smilšu ielā 4a, Rīgas ielā 8 un Abulas ielā 8, informē Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Līga Hofmane.

«Ir ļoti patīkami, ka, gandrīz trīs gadus kopš pārrunu uzsākšanas, esam Smiltenē izveidojuši trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus. Process bija ilgs un sarežģīts, jo pašvaldība vēlējās oriģinālu risinājumu, kā arī notika izmaiņas ar konteineru piegādātājiem, un pašvaldībai bija grūti izšķirties par vietu izvēli. Nākotnē ceram izveidot vēl vismaz divus šādus pazemes atkritumu konteineru laukumus,» atklāšanā teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Līdz ar pazemes atkritumu konteineru laukumu izbūvi, iedzīvotājiem ir vairāki būtiski ieguvumi. Viena daļēji zem zemes ierakta konteinera ietilpība ir piecreiz lielāka nekā esošajiem 1,1 m3 konteineriem. Tikai viena trešdaļa no jaunā konteinera atrodas virszemē, bet divas trešdaļas - zem zemes. Jaunie konteineri ļauj ietaupīt vietu iekšpagalmos, tie ir jātukšo retāk, līdz ar to mazāk tiek noslogoti iekšpagalmu ceļi. Novērots, ka minēto konteineru laukumu izbūve, rosina māju iedzīvotājus vēl citiem pagalmu labiekārtošanas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz maija beigām plāno pabeigt seguma atjaunošanas darbus Krišjāņa Barona ielā, taču vienlaikus šīs ielas posmā notiek pazemes inženierkomunikācijas maiņas darbi, novēroja aģentūra LETA.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante, skaidrojot situāciju, sacīja, ka pirms seguma atjaunošanas Barona ielā visiem pazemes komunikāciju valdītājiem tika nosūtīta informācija par plānotajiem seguma atjaunošanas darbiem un termiņiem. Inženierkomunikāciju valdītāji informējuši par iespējamajiem būvdarbiem, taču konkrētus laikus un termiņus prognozēt nebija iespējams, jo tas atkarīgs no būvprojekta izstrādes gaitas un risinājumiem.

Tā kā iepriekš prognozēt pazemes komunikāciju būvdarbus nebija iespējams, tika pieņemts lēmums veikt seguma atjaunošanu praktiski visā Barona ielas garumā, norādīja Dimante. Šāds lēmums pieņemts, zinot, ka šajā būvsezonā tiks veikti ievērojami komunikāciju pazemes darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” un SIA “Rīgas Centrāltirgus” atklājuši pirmos pazemes konteinerus galvaspilsētā.

Jaunatklātie pazemes konteineri atrodas Rīgas Centrāltirgus slēgtajā teritorijā pie ēkas Maskavas ielā 1. Kopumā izbūvēti 8 pazemes konteineri, katrs ar 3 kubikmetru ietilpību.

Rīgā pirmie pazemes atkritumu konteineri izbūvēti pēc SIA “Clean R” iniciatīvas, uzņēmumam sedzot arī visas infrastruktūras izveides izmaksas - ieskaitot projektēšanu, būvniecību un konteinerus, projekts izmaksāja nedaudz vairāk kā 19 000 eiro.

“Līdz ar būtiski ietilpīgāku pazemes konteineru uzstādīšanu esam varējuši no virszemes aizvākt 21 konteineru. Vienlaikus ar jaunās infrastruktūras uzstādīšanu vēl būtiskāku uzmanību pievērsīsim šķirošanai,” saka Agra Languša, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Akceptēta būvniecības iecere pazemes autostāvvietai Torņakalna ielā un Vienības gatvē

, 27.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome akceptējusi SIA "Tekstiliāna" ierosināto autostāvvietas Torņakalna ielā un Vienības gatvē būvniecības ieceri.

Iecere paredz izbūvēt divu līmeņu pazemes autostāvvietu 363 vietām. Teritorijas ziemeļu pusē, pāri Torņakalna ielai atrodas Torņakalna kapi. Dienvidu virzienā teritorija robežojas ar Bloka muižas kompleksu, austrumu robeža ir Vienības gatve. Vēsturiski šeit atradusies rūpnīca "Tekstiliāna". Vairāku pārbūvju rezultātā blīvi apbūvētajā gruntsgabalā atrodas pamestas 1-5 stāvu rūpniecības ēkas, kas vērtējamas kā vidi degradējošas. Tās plānots pārveidot par dzīvojamajām un biroju telpām. Zemesgabali ar kopējo platību 13 363 m2 ir SIA "Tekstiliāna" īpašums.

Informāciju sagatavojis V.Daugmalis, tālr. 26116645.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Būvniecības nozarei nākamo trīs gadu laikā ir potenciāls ik gadu augt par 10%

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru