Marts investoriem kļuva par kārtējo veiksmīgo mēnesi, dārgmetāliem turpinot ralliju un naftas cenām pārliecinoši augot, padarot enerģētiku par visveiksmīgāko S&P 500 sektoru (+8.8% mēneša laikā).

Eiropas akcijām izdevās pārspēt savus ASV kolēģus, EuropeStoxx 600 indeksam pieaugot par 3,7%. S&P 500 pakāpās par 3,1% un 2024. gada pirmo ceturksni noslēdza ar 10,2% lielu pieaugumu. Nasdaq 100 pirmajā ceturksnī pieauga par 5,3%, lai gan marts tā sauktajam “Lieliskajam septiņniekam” bija diezgan ikdienišķs. Arī Āzijas tirgiem pavasara pirmais mēnesis izrādījās labs – Ķīnas akcijas atguvās, pateicoties labiem uzņēmumu peļņas rezultātiem, lai gan mēneša beigas sabojāja vāji Alibaba cipari.

“Lieliskais septiņnieks” kļūst par “Četru bandu”

“Lieliskais septiņnieks”, kas sastāda 29% no S&P 500 tirgus vērtības, nodrošināja 37% no indeksa gada peļņas. Taču ir izveidojies jauns spēks: “Četru banda”. Nvidia, Microsoft, Meta Platform un Amazon.com nodrošināja 47% no S&P 500 indeksa gada peļņas un tagad veido 18% no S&P 500 tirgus vērtības. Interesanti, ka Tesla akciju cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 29,3%, kas ir sliktākais rezultāts indeksā uz šo brīdi. Otrs sliktākais rezultāts pieder Boeing (-26,0% YTD), savukārt Apple vērtība ir samazinājusies par 10,9% gada pirmajā ceturksnī.

E-parakstu pērn visbiežāk lietojis Valsts ieņēmumu dienests (VID), Rīgas dome un kokmateriālu uzmērīšanas uzņēmums SIA VMF Latvia, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine.

VID darbinieki gada laikā kopumā elektroniski parakstījušies vairāk nekā 500 000 reižu. Tāpat kā gadu iepriekš, eParakstīšanas čempionam seko Rīgas dome, kuras darbinieki e-parakstu izmantojuši 50 000 reižu vairāk nekā 2015.gadā, jeb 180 000 reizes. Trešo vietu 2016.gadā ieņēmis SIA VMF Latvia, kas 2016.gadā eParakstījies vairāk nekā 157 000 reižu, turklāt, salīdzinot ar 2015.gadu, uzņēmums eParakstu lietojis par 80% vairāk nekā gadu iepriekš.

«2017.gadā lielākie eParaksta lietotāji jau ir paziņojuši par klientu pieņemšanai paredzētā laika saīsināšanu. Tas nozīmē, ka šīs iestādes ir veiksmīgi sastapušas un pilnvērtīgi apkalpo savus klientus virtuālajā vidē,» uzsver VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, kas ir eParaksta nodrošinātājs Latvijā, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Nupat kā sācies jau šā gada trešais mēnesis un vismaz vēsturiskā kontekstā būtu jāteic, ka marts pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijis ļoti veiksmīgs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saistībā ar akciju tirgu veikti dažādi pētījumi par to, kā dažādās nedēļas dienās vai pat gadalaikos uzvedušās vērtspapīru cenas. Piemēram, pastāv pieņēmums, ka pirmdienās cenu tendencēm tirgū vajadzētu būt līdzīgām, kādas tās bijušas iepriekšējā piektdienā. Tāpat pastāv teorijas, ka Volstrīta mēdz korelēt ar pavasarīgām izjūtām un intensīvākas saules gaismas parādīšanos.

Ir skaidrs, ka, uzspīdot agrīnajai pavasara saulītei, mēdz uzlaboties garastāvoklis, un tikai cilvēki ir arī investīciju lēmumu pieņēmēji pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos. Jau rakstīts, ka nesen veiktais Kalifornijas Universitātes pētījums liecina, ka dienas saulaino stundu skaitam ir samērā būtiska ietekme uz tirgoņu noskaņojumu Volstrītā un līdz ar to arī šādu stundu skaits samērā cieši korelējot ar tendencēm akciju tirgū. Proti, esot saulainam, labam laikam, investori ir labākā garastāvoklī un mēdz nākotnes potenciālos scenārijus izvērtēt, skatoties caur krietni optimistiskāku prizmu. Savukārt, piemēram, septembris akciju tirgiem tradicionāli ir pats sliktākais mēnesis. Daži arī tā saucamo «septembra efektu» (akciju cenas šajā rudens pirmajā mēnesī tradicionāli sarūk) skaidro ar dažādām psiholoģiska rakstura parādībām, kad omu sabojā aukstāks laiks un mazāk saules gaismas.

2022. gada aprīlis ritēja ar koksnes cenu kāpumu visu sugu sortimentiem, kas skaidrojams ar vispārējo inflāciju un tehnoloģiskās koksnes – malkas un papīrmalkas pieprasījumu.

Likumsakarīgi arī sīkā skujkoku zāģbaļķa cena proporcionāli pakāpās, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tāpat pieaugusi ārvalstu interese pirkt Latvijā tehnoloģisko koksni un šķeldu, kas ir sekas Krievijas un Baltkrievijas produkcijas neesamībai tirgū. Ziemeļamerikas tirgos aprīlī novērojams mērens cenu kritums, sasniedzot zemāko cenu šajā gadā. Koksnes pieprasījums pasaulē saglabājas noturīgs.

Šī gada aprīlī Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas tirgos strauji augošā inflācija samazināja vienkāršotu remontdarbu veicēju interesi par mājokļa uzlabošanas projektiem, kas ir nozīmīgs koksnes produkcijas tirgus segments. Aktivitātes samazinājuma un loģistikas problēmu dēļ, kas saistītas ar dzelzceļa vagonu trūkumu un ceļu bojājumiem, daļai lielo ražotāju izveidojās koksnes produkcijas uzkrājumi zāģētavās un noliktavās. Tā rezultātā zāģētavas samazināja jaudu un šajos tirgos apaļkoku cena noslīdēja uz leju.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

SIA Biļešu paradīze atcelto pasākumu dēļ klientiem atmaksājusi jau aptuveni divus miljonus eiro, tomēr uzņēmums cer, ka pandēmijas laiks nav uz palikšanu, un prognozē strauju nozares atlabšanu

Kultūras nozare ir ar spēku apstādināta, jo tā nav ekonomiskā krīze, Dienas Biznesam pauž SIA Biļešu paradīze valdes priekšsēdētājs. Jānis Ķuzulis. Industrija gatavojas vairākiem iespējamajiem scenārijiem, kuru attīstība atkarīga no valdības lēmumiem.

Kā industriju ir skāris pandēmijas laiks?

Pirms marta ne tikai mūsu uzņēmumā, bet visā industrijā bija sācies brīnišķīgs 2020. gads. Ja 2019. gads bija tiešām ļoti labs un ar ievērojamu pieaugumu gan Biļešu paradīzei, gan arī kopumā industrijai, tad šis gads sākās vēl labāk. Janvāris, februāris par 15–20% pārsniedza iepriekšējo gadu. Pēc tikko noslēgta lieliska 2019. gada likās, ka šis gads burtiski aizlidos kā ar sērfa dēli pa viļņiem augšpusē. Tad pienāca marts ar lēmumu par lockdown, un šķiet, ka 13. marts bija pēdējā labā diena. Šī gada lielākais pārdošanas apjoms tika uzrādīts tieši nedēļā pirms lockdown. Tad, protams, viss sabruka. Sekas gan mums, gan industrijai ir dramatiskas. Man absolūti nepatīk šīs situācijas salīdzinājums ar Otro pasaules karu, bet taisnība ir tajā, ka šāda mēroga publiskās dzīves pārtraukumi tiešām nav bijuši. Industrija tika apstādināta, pasākumi nenotika, ieņēmumu nebija. Nevis strauji kritās, bet nulle. Protams, ka tam nevar nebūt seku. Marts vēl izskatījās salīdzinoši labi, jo marta pirmās dienas bija ļoti veiksmīgas. Pēc tam daudzi cilvēki pēc inerces domāja, ka drīz jau tas beigsies. Bija pasākumu organizatori, kuri, kad pirmie ierobežojumi bija līdz 14. aprīlim, jau 15. aprīlī ieplānoja nākamos pasākumus, kas, protams, nepiepildījās. Ieņēmumu nebija, un ļoti grūtu šo situāciju padarīja tas, ka nākotnes prognozes bija pilnīgi nezināmas. Šobrīd, otrajā vilnī, ir labāk, jo daudzmaz zinām, ar ko rēķināties. Kaut minimāli, bet ir iepazīts vīrusa raksturs. Tobrīd tas tā nebija, līdz ar to kopējā noskaņa bija diezgan depresīva visā industrijā, bet mēs iekšēji vienojāmies, ka nedrīkstam ļauties panikai, mums ir jāuztur sevī optimisms.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena gada griezumā šogad varētu pieaugt pat par 10%; gada sākumā samazinājies darījumu skaits ar jaunajiem dzīvokļiem

Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū 2017. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 1988 darījumi par kopējo Zemesgrāmatā reģistrēto summu 65,5 milj. eiro, jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā informē Latio. Kopējās reģistrētās summas ziņā vērojams pieaugums par vairāk nekā 9 milj. eiro jeb par 17%. Savukārt jauno dzīvokļu tirgū gada pirmajos piecos mēnešos noticis 571 pirkšanas – pārdošanas darījums par kopējo summu 66,6 milj. eiro. Tā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājusies par gandrīz 5 milj. eiro jeb 7%. Viens no iemesliem ir projekta Salnas ielā 21 dzīvokļu pārdošanas pabeigšana. Darījumi šajā 600 dzīvokļu projektā vairāk nekā gadu veidoja nozīmīgu daļu no kopējā skaita. Toties ir pieaugusi Rīgas t.s. tālā centra dzīvokļu segmenta aktivitāte, kā arī dārgāku un labākas kvalitātes sērijveida dzīvokļu pirkumu skaits.

Pirmo piecu stundu laikā 11. Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 356,3 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 23,88% no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Aktīvākie vēlētāji līdz plkst. 12 ir bijuši Vidzemē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Visaktīvāk vēlētāji ir balsojuši Vidzemē, kur savu izvēli jau izdarījis 106,1 tūkstotis jeb 25,95% balsstiesīgo iedzīvotāju. Otrs aktīvākais reģions ir bijis Kurzeme, kur nobalsot ir paguvuši 50,9 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 24,84% balsstiesīgo. Trešais aktīvākais reģions līdz plkst.12 ir Zemgale, kur nobalsojuši 56,3 tūkstoši jeb 24,21% vēlētāju. Tai seko Latgale, kur nobalsojuši 55,2 tūkstoši jeb 23,27% balsstiesīgo iedzīvotāju. Zemākā vēlētāju aktivitāte līdz pusdienlaikam šajās vēlēšanās bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 87,8 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 21,50% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Maijs akciju tirgū mēdz ievadīt svārstīgāku un peļņas ziņā liesāku periodu.

Maijam finanšu tirgū iedalīta īpaša loma. Tas ir pēdējais pavasara mēnesis pirms perioda, kad tirgū mēdz būt vērojama mazāka aktivitāte un potenciāli lielāks cenu svārstīgums. Maijs Volstrītā tiek saistīts ar teicienu «Sell in May and go away!», kas paredz, ka akcijas tiek pārdotas un investori portfeļos tur paaugstinātu skaidras naudas īpatsvaru, lai vērtspapīru tirgū atgrieztos vien oktobra otrajā pusē. Jau ziņots, ka akciju tirgū vasara (kas ir arī atvaļinājumu sezona) dažkārt investoriem tiek saistīta ar pārziemošanas periodu.

Vasara un septembris

Vasaras mēneši vidēji akcijām nav bijuši tie paši veiksmīgākie. Jūnijā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš 1950. gada vidēji nedaudz ir sarukusi. Kopš 2000. gada šajā mēnesī zemāk tā planējusi pat visai strauji – vidēji par 1,06%. Jūlijā akcijām vidēji klājies nedaudz labāk, lai gan augustā atkal ir vērojams šo vērtspapīru cenu kritums. Neko diži labi neizskatās vēl tas, ka uzreiz pēc vasaras nāk septembris, kas akcijām vēsturiski ir bijis pats sliktākais gada mēnesis – kopš 1950. gada vidēji tā laikā ASV akciju cena sarukusi par 0,62% (bet kopš 2000. gada tā vidēji samazinājusies par 1,13%). Tādējādi, ja aplūko šos datus, tad zināms pamatojums loģikai – vasarā tomēr labāk sauļoties, nevis mīt akcijas – patiešām ir. Attiecīgi – ar šo fenomenu ir arī saistītas atsevišķas vērtspapīru tirdzniecības stratēģijas.

Pavasaris un rudens ir aktīvākais laiks, kad privātmāju īpašnieki izlemj par labu terases, lapenes vai verandas izbūvei piemājas dārzā

DB aptaujātie ražotāji atzīst, ka pieprasījuma kāpums pēdējos trīs gados ir mērens, kas liecina par ekonomikas atveseļošanos, ka iedzīvotāji ir gatavi tērēt naudu būvei, kas nav pirmās nepieciešamības lieta, bet rada labsajūtu, komfortu un papildina dārza eksterjeru.

Katram sava niša

SIA Glass & Wood lapeņu un terašu pārdošanas apjoms vidēji nodrošina aptuveni 50% no kopējā apgrozījuma. Otru pusi - ziemas dārzu, dažādu stāvbūvju, stiklotu fasāžu, stikla un koka būvkonstrukciju, nojumju, piebūvju veidošana. Pēc terasēm pieprasījums ir lielāks, bet pēc lapenēm - mazāks. Tas izskaidrojams ar lielāku komforta piemājas sajūtu, ko sniedz daļēji vai pilnībā slēgta terase. Glass & Wood gadā pārdod apmēram desmit terases, tostarp iestiklotas un daļēji iestiklotas terases, aukstās verandas utt., bet lapenes - tikai trīs. Glass & Wood klientu vidū aptuveni 80% ir privātpersonas, 20% - uzņēmumi un organizāciajs. «Aktīvākais pasūtījumu periods ir pavasaris, taču iestiklota, apsildāma terase sniedz baudījumu visu gadu, tādēļ pieprasījums pēc tām ir visu laiku,» stāsta SIA Glass & Wood vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums konkurenci Latvijā nejūt, jo tā produkcija nav masu prece, bet individuāli projekti, kuros tiek izmantotas arī inovatīvas tehnoloģijas.

Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.

Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.

Ārkārtas akcionāru sapulce, kas sasaukta pēc akcionāru Annas Emīlijas Maliginas un Nikas Saveļjevas kopīga pieprasījuma, notiks 22.novembrī, un patlaban iesniegti sapulces lēmumprojekti, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Anna Emīlija Maligina un Nikas Saveļjeva rosina veikt vairākus grozījumus AS Olainfarm statūtos, nosakot, ka valdei ir pienākums saņemt padomes piekrišanu vairākām darbībām.

Starp darbībām minēta līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana; sabiedrības meitas sabiedrību dibināšana; uzņēmumu vai to daļu iegūšana vai atsavināšana; sabiedrības darbībai pamatlīdzekļu pirkšana un/vai pārdošana, ja darījuma kopējā summa ir vienāda vai pārsniedz 200 tūkstošus eiro; komercsabiedrību, filiāļu un pārstāvniecību dibināšana vai slēgšana; aizdevumu saņemšana, kredītlīnijas līgumu slēgšana un aizdevumu izsniegšana; sabiedrības biznesa stratēģijas pieņemšana; preču zīmju, patentu, licenču, tehnoloģiju un citu intelektuālā īpašuma objektu (izņemot datorprogrammu) iegāde un atsavināšana un citi.

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

«Ja UK beigu beigās paliks EU, tad gribētos piestādīt viņiem rēķinu par šo pēdējo gadu čakaru, ko viņi radījuši. Tā vietā, lai strādātu ES nākotnes vārdā, liela daļa aparāta visās ES dalībvalstīs ņemas ar šo «Drama Queen»... :(

Jau sāk apnikt,» tā tvīto Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs. Jāteic, ka drāmas karalienes alias Lielbritānijas sarīkotajām kaislībām pagaidām gals vēl nav redzams. Lielā mērā izšķiroši būs trīs datumi – 12., 13. un 14. marts. Proti, 12. martā parlamentā paredzēts atkārtots balsojums par premjerministres Terēzas Mejas izstāšanās plānu. Ir liela varbūtība, ka parlamentārieši to atkal noraidīs, jo tajā nav ietverta «cietā Brexit» aizstāvju prasība atrisināt jautājumu par robežas atjaunošanu starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.

Ja Mejas plāns tiek noraidīts, tad 13. martā parlamentārieši balsos par tā dēvēto bezvienošanās Brexit, ko daudzi uzskata par vissliktāko scenāriju, vispirms jau pašai Lielbritānijai. DB jau rakstīja, ka šādā gadījumā Lielbritānijai varētu pietrūkt importēto preču, tostarp pārtikas un medikamentu. Ja parlamentārieši nobalso pret šādu scenāriju, tad 14. martā tiks balsots par izstāšanās termiņa – 29. marta – pagarināšanu. Jāteic, ka T. Meja stingri iestājas pret izstāšanās termiņa pagarināšanu. «Mūsu primārajam fokusam ir jābūt vienošanās panākšanai un aiziešanai no ES 29. martā. Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem dos noteiktības sajūtu, ko tie ir pelnījuši,» teikusi premjeministre.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Sirsnīgi, mīļi, tautiski, bet ļoti piezemēti un bez mazākās intelekta atblāzmas. Tā diemžēl jāteic par Latvijas simtgades biroja iniciatīvu valsts svētkos dāvināt rakstainus cimdus un valsts dibināšanas dienu padarīt par cimdiņu dienu. It kā nepietiktu ar to, ka 4. maijs padarīts par Baltā galdauta svētkiem, un, kad jauniešiem jautā, vai zina, kas šī ir par dienu, tad jāklausās samocītas atbildes par klātiem galdiem.

Arī vēsturnieks Gustavs Strenga savā tvītā norādījis, ka 18. novembris ir pārāk nopietna diena un tad būtu jāliekas mierā ar cimdiņiem. Un ne jau rakstītos dūraiņos ir vaina, bet tajā, ka mēs ar sīkām, mīļām, bet ļoti sadzīviskām aktivitātēm piezemējam valstisku svētku jēgu un nozīmi. Es nedomāju, ka būtu nepieciešams kāds īpašs patoss un svētsvinīga patriotisma apliecināšana, kāds ir, piemēram, diezgan nejēdzīgais lāpu gājiens, kam kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem nav tā labākā pieskaņa.

Tā kā aptaujas liecina, ka no Latvijas valsts dibinātājiem lielākā daļa jauniešu labākā gadījumā zina vien Jāni Čaksti, tad gudrāks aicinājums par cimdiņu dāvināšanu būtu, piemēram, mudinājums apzināt Latvijas valsts dibinātājus, dāvināt citātus no Kārļa Skalbes Mazajām piezīmēm, izsekot līdzi hronoloģijai, kas notika no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gadam, kad sanāca Satversmes sapulce. Latvijas valsts dibināšana notika ļoti sarežģītā vēsturiskā situācijā, kad valsts teritorijā bija okupācijas karaspēks, burtiski pēc pāris mēnešiem postošas slepkavošanas uzsāka lielinieki, kam sekoja Pagaidu valdības pārcelšanās uz Liepāju un vēlāk uz kuģi Saratov, provāciskas valdības nodibināšana, tās krišana un Brīvības cīņas, kas ieguvušas nosaukumu Bermontiāde.

Jelgavā nodibināta "Jelgavas ēdināšanas un viesmīlības nozares asociācija". Dibināšanas sapulcē piedalījās 17 nozares uzņēmumi no Jelgavas un Jelgavas novada.

Biedrības mērķi ir veicināt ēdināšanas un viesmīlības nozares attīstību Jelgavas valstspilsētā un Jelgavas novadā, pārstāvēt nozares intereses pašvaldību un nacionālā līmenī, kā arī veicināt pieejamību un attīstību ar ēdināšanu un viesmīlību saistītos jautājumos.

Nozares pārstāvji līdz šim bija tikušies neformālās sanāksmēs un, apzinoties sadarbības nozīmi gan nozares iekšienē, gan plašāk, tika iniciēta šādas asociācijas dibināšana.

Biedrības valdē ir ievēlēti pieci valdes locekļi: Diāna Alksne (restorāns Chocolate & Pepper), Zane Oja (konditorejas studija Tarte), Sandra Blūmane (Silva), Asnāte Avotniece (Abgunstes muiža) un Sergejs Markovs (Central Cafe).

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija, un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn nedaudz palielinājies.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft pētījis, kurās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies visstraujāk, kā arī skatījis, kā mainījies likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa pašvaldībām.

Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu dinamikas līknes augšupeju, jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā audzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām. Lursoft izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, vairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts 28 pašvaldībās, savukārt Gulbenes novadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits saglabājies nemainīgs, jo gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Darījumu skaits ar dzīvokļu īpašumiem Rīgā jūlijā ir palielinājies, salīdzinot ar jūniju, atsaucoties uz Zemesgrāmatas datiem, ziņo Ober Haus Real Estate.

Rīgas nodaļā reģistrēti 489 dzīvokļu īpašumu iegādes darījumi. Kompānijas speciālisti pieļauj, ka jūlijā pabeigti tie darījumi, kas iesākti agrāk, jo jūnijā svētku un izlaidumu dēļ kāda daļa, iespējams, bija atlikta.

Pēc šīs kompānijas novērojumiem, jūlijā visai aktīvs bija sērijveida dzīvokļu tirgus segments, iespējams, tas esot bijis aktīvākais vasaras mēnesis pēdējos piecos gados, turpretī Rīgas centrā tirgus bija samērā rāms – gan vietējie, gan ārvalstu klienti izbaudījuši vasaru.

Rīgas mikrorajonos dzīvokļu pircēji ir vietējie iedzīvotāji, kas vēlas iegādāties 40–50 m2 lielus dzīvokļus par aptuveni 30 tūkst. eiro. Izvēloties mājokli, pircēji joprojām ir ļoti piesardzīgi. Tādējādi interese ir liela, bet reāli darījumi notiek tikai tad, kad pircējam ir izdevies panākt sākotnēji noteiktās cenas samazinājumu.

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.