Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Pērn elektroenerģijas tirgotājs Imlitex Latvija, salīdzinot ar 2017. gadu*, dubultojis savu tirgus daļu juridisko klientu segmentā, iesaistīties mājsaimniecību segmentā uzņēmums pagaidām neplāno.

SIA Imlitex Latvija ir daļa no Imlitex Holdings, kas vietējā tirgū sāka darboties 2003. gadā kā pārtikas un ķīmiskās rūpniecības izejvielu tirgotājs, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajam elektroenerģijas tirgotāju reģistram pievienojās 2012. gadā. Lursoft dati liecina, ka pēdējos piecos gados Imlitex Latvija apgrozījums palielinājies trīs reizes, 2017. gadā sasniedzot 16,7 miljonus, trīskāršojusies arī peļņa.

Paplašina piedāvājumu

Kā elektroenerģijas tirgotājs Imlitex šobrīd darbojas visās Baltijas valstīs, norāda uzņēmuma elektroenerģijas tirdzniecības vadītājs Regimants Juška (Regimantas Juška). «Elektroenerģijas tirdzniecība ir viena no mūsu biznesa nozarēm, ko līdz šim esam veiksmīgi attīstījuši, tāpēc ienākšana Latvijas tirgū bija loģisks solis. Pašlaik juridisko klientu segmentā nodrošinām elektrības tirdzniecību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tāpat piedāvājam iegādāties arī elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» atklāj R.Juška.

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Hokejists Sandis Ozoliņš pieņēmis lēmumu noslēgt savu karjeru sportā un iestāties politiķa Einara Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja hokejists.

Plānots, ka Ozoliņš kļūs par biedrības ģenerālsekretāru.

«Vēlos pateikt paldies saviem vecākiem, ģimenei, treneriem, komandas biedriem un citiem, kas mani atbalstīja hokejista gaitās. Tāpēc ar šo pateicību vēlos paziņot, ka beidzu profesionālās hokejista gaitas. Sportā esmu bijis ilgus gadus un šo darbu esmu veicis ar milzīgu mīlestību un atdevi. Ir pienācis laiks,» sacīja Ozoliņš.

Taču stāstot par saviem nākotnes plāniem Ozoliņš sacīja, ka esot nopietni apdomājis, ko darīt tālāk un pirms kāda laika pieņēmis lēmumu iesaistīties Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums. Esmu gatavs strādāt Latvijā un ar savu turpmāko darbu darīt lietas, kas nestu labumu sabiedrībai kopumā,» piebilda Ozoliņš.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Lai arī no biznesa perspektīvas ir saprotams, tomēr cilvēciski ir žēl, ka Norvēģijas koncerna Varner Gruppen īpašnieki pieņēma lēmumu aiziet no Latvijas apģērbu tirgus, slēdzot visus Cubus, Bik Bok un Dressmann veikalus, atzīst bijušais politiķis un uzņēmējs Ainārs Šlesers, kurš kopā ar koncerna bijušo vadītāju Franku Varneru Latvijā izveidoja kopuzņēmumu Dressmann-Baltija.

Viņš norāda, ka viņam pašam nav konkrētas informācijas par iemesliem, kāpēc nolemts aiziet no Latvijas apģērbu tirgus, tomēr pieņēmumu līmenī viņš pieļauj, ka tam ir saistība ar tādiem faktoriem kā tirgus apjoms un nedaudz, bet tomēr arī pieaugošā konkurence Latvijas apģērbu tirgū.

«Pēc tam, kad pirms aptuveni desmit gadiem nomira kompānijas bijušais vadītājs Varners, ar ko kopā izveidojām pirmo kopuzņēmumu Dressmann-Baltija, biznesu pārņēma viņa dēli, kas uzreiz pieņēma lēmumu turpināt biznesu ar apģērbu zīmolu attīstīšanu, atbrīvojoties no Varner Gruppen nekustamā īpašuma biznesa jomas,» stāsta Šlesers.

Kāpēc Kuzņecovi, kas varēja iesist mietiņu savām fabrikām jebkur plašajā Krievijas impērijā, tomēr izvēlējās Rīgu?

Apzināti. Iztiksim bez ilūzijām — Kuzņecovi bija īsti kapitālisti un sava laika jaunie krievi ar pareizo sakodienu, kam bija skaidrs — Krievijas impērijas Rietumu vārti, ostas pilsēta Rīga paver ērtu ceļu ne tikai trauslās produkcijas eksportam, bet arī izejvielu importam.

Līdzās nenoliedzamajam pragmatismam sava loma bija arī reliģiozitātei. Kuzņecovi bija dievbijīgi ļaudis, turklāt piederēja pievecticībnieku kopienas, kas impērijā bija kritusi nežēlastībā jau 17. gadsimtā. Toties mūsu Rīgā pajumti bija radusi viena no lielākajām vecticībnieku kopienām.

Tomēr stāsts par Kuzņecovu panākumiem nav stāsts par modru, bet konstantu dreifēšanu zvaigžņu vidū, kaut gan sākās kā tiešām spējš raķetes lidojums debesu spīdekļu virzienā. Patiesībā vēstījumi ir divi. Tas pirmais — pompozs uzvaras gājiens Krievijas impērijas tirgū, nokožot konkurentus pa labi un pa kreisi. Otro sāka 1. pasaules karš, kam punktu uz i uzlika 1917. gada oktobra apvērsums Krievijā. Komunisti Kuzņecovus atstāja pie sasistas siles. Atgūties pašu spēkiem viņi nespēja un galu galā palīgos aicināja kādu latviešu uzņēmēju. šo maz zināmo lappusi Kuzņecovu fabrikas vēsturē atklājis maskavietis, Kuzņecovu dzimtas pētnieks V. Štrauss nepublicētā manuskriptā, ko viņš ir nodevis Rīgas porcelāna muzeja rīcībā. Bet — par visu pēc kārtas!

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Laikā, kad Latvijas valstij nepietiek naudas veselības aprūpes, izglītības un citās nozarēs strādājošo cilvēku algu maksāšanai, būvuzņēmēji simtiem miljonu latu apzināti nesamaksā nodokļos. Tā laikrakstam Latvijas Avīze norāda SIA LEC valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals.Valstij gar degunu aiziet simtiem miljonu latu

"Vispirms jāsaprot, ka nelegālā nodarbinātība nav tikai strādnieki, kas strādā bez darba līgumiem. Tādu ir ļoti maz, un daļa no viņiem, kā zināms, ir vienkārši atnākuši palīgā kādam draugam. Vislielāko negatīvo ietekmi gan uz valsts budžetu, gan uz konkurences izkropļošanu atstāj strādnieki, kas oficiāli saņem minimālo algu vai pazeminātu atalgojumu. Respektīvi, liela daļa atalgojuma tiek maksāta aploksnēs, izvairoties no nodokļu nomaksas," norāda P. Dzirkals.

P. Dzirkals skaidro, ka ne jau visi valsts rīkotie konkursi norisinās negodīgi un – arī ne visi pretendenti tādi ir. Tomēr ir objektīvi iemesli, kas nereti piedāvājumus liek analizēt kritiski. "Būvniecības konkursos ļoti liela nozīme ir projekta veidam un darba veikšanai nepieciešamajiem resursiem. Svarīgi ir analizēt, cik liels ir katras izmaksu kategorijas īpatsvars. Būvniecībā vispār un atsevišķos projektos jo īpaši ir ļoti augsta darbaspēka izmaksu proporcija. Un, ja projektos, kur lielu izmaksu daļu veido personāla izmaksas, cenu atšķirība ir ievērojami augsta, ir pamatotas aizdomas, vai lētāks piedāvājums nav tikai tāpēc, ka ir apieti nodokļi," tā viņš.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Nekustamā īpašuma investīciju tirgus šogad būs aktīvs; interesi un naudas pieplūdumu komercīpašumos sekmē arī zemās procentlikmes

Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn par 25 % audzis kopējais investīciju apjoms gan Centrālās un Austrumeiropas reģionā, gan Baltijā. 2015. gads Baltijā bija ļoti aktīvs, vērtējot pēc kopējā komercīpašumos ieguldīto līdzekļu apjoma, kā arī jaunu investoru ienākšanas. Kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2015. gadā sasniedza 1,1 miljardu eiro, kas ir lielākais rādītājs kopš 2007. gada. Tas gan veidoja 9% no kopējā investīciju apjoma Centrālās un Austrumeiropas reģionā, šādu informāciju ir apkopojusi kompānija CBRE. Visvairāk naudas starp Baltijas valstīm ieplūda Igaunijas īpašumu tirgū. Savukārt populārākais sektors – tirdzniecības objekti. DB jau ziņoja, ka starp lielākajiem darījumiem Baltijā bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē; pēc Colliers International aprēķiniem, darījumu apjoms Baltijā varētu būt bijis pat lielāks – 1,4 miljardi eiro.

Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs SIA Aktīvs pārceļas strādāt uz Zviedriju, kamēr citi brauc atpakaļ uz Latviju.«Tā bija kļūda, kad SIA Aktīvs pēc pērnā gada janvāra vētras palika strādāt — sniegt kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumus — Latvijā,» atzīst Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Tā kā Latvijā ar darbu ir problemātiski, tad divi kokvedēji jau ir aizsūtīti uz Zviedriju un tuvākajā laikā arī trešais dosies uz turieni strādāt.I. Krūtainis esot noguris un viņam esot apnicis cīnīties ar valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) problēmām.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Tehnoloģijas palīdz piekļūt biznesa finansējumam, kur korupcija un postkoloniālie aizspriedumi to liedz

Tehnoloģijas afrikāņiem dod iespēju pašiem noteikt savu likteni un attīstības trajektoriju, paliekot savā sociālajā un kulturālajā vidē, saka Āfrikā strādājošas aizdevumu platformas Ovamba Solutions dibinātāja Vaiola Luelina (Viola Llewellyn). Rīgā viņa viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu esat norādījusi uz inovācijām un tehnoloģijām kā demokratizējošu spēku. Kad mēs Rietumos runājam par demokrātiju, tad ar to saprotam varas dalīšanu, bet jūs acīmredzot to saprotat citādi, jo jūsu Ovamba Solutions pozicionē sevi kā pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šariata likumiem.

Par šariatu mēdz būt nepareizs priekšstats. Kad cilvēki Rietumos dzird šo vārdu, tad tas viņiem saistās ar terorismu un slepkavošanu. Kad mēs ar biznesa partneri Marvinu Kolu (Marvin Cole) sākām Kameronā un Centrālāfrikā veidot šo biznesu, tad sapratām, ka Āfrikas tirgū vienkārši ir spēkā zināmas ekonomiskās struktūras, un tās vietējā situācijā ir visnotaļ jēdzīgas.

Ja runājam par komercīpašumu jomu un ņemam vērā periodu pēdējo 6 mēnešu griezumā, jāsaka, ka aktīvākais ir bijis biroju nomas telpu tirgus, kam seko tirdzniecības telpu darījumi, kā arī pietiekami liela aktivitāte novērojama gan noliktavu platību, gan investīciju objektu jomā.

Mēs droši varam izdalīt pieprasītāko biroju telpu, tirdzniecības telpu un noliktavu platības, kā arī mūsu klientu pārstāvošās uzņēmējdarbības jomas.

Birojiem pieprasītākās platības ir:

1) 80 – 150 m2,

2) 150 – 300 m2,

3) 300 un vairāk.

Vidējā nomas maksa atkarībā no biroju telpu klases:

1) C klase 5 – 7 EUR/m2;

2) B klase 8 – 12.5 EUR/m2;

3) A klase 10 – 15 EUR/m2.

Šajās kategorijās galvenie nomnieki ir: 1) IT pakalpojumi, 2) Finanšu pakalpojumi; 3) Medicīna; 4) Izglītības iestādes.

Šajā periodā ar SIA Starlex palīdzību iznomātas platības vairāk kā 10 000 m2 platībā.

Redzam trūkumu pēc A klases biroju ēkām, it īpaši tuvāk pilsētas centram. Tuvākajā laikā gan situācija nedaudz uzlabosies, jo Sporta ielā drīz tiks pabeigta modernākā biroju ēka Rīgas centrā pēdējos 5 gados, kur nomai būs pieejami 15 000 m2. Vēl projektu stadijās ir vismaz 85 000 m2 biroju platības, kas noteikti mūsu tirgum piesaistīs vairāk starptautiskas kompānijas. Daudzas ēkas tiks būvētas arī savām vajadzībām, kā, piemēram, AB.LV bankas ēka būs 22 000 m2.

Vēsture klusē, vai jelkad Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu ziemas laikā ir apmeklējis tik daudz ļaužu kā šogad. Vismaz pēdējos 10 gados, par kuriem ir rakstiskas liecības, ne. Iemesls ir akcija Ziemas nakts zoodārzā. No 4. decembra līdz 17. janvārim zoodārzs ir atvērts līdz plkst. 20, turklāt biļete, kas pirkta pievakarē no 16 - 18, maksā tikai latu.

«Visu pērno gadu skatījāmies, kas notiek ar mūsu apmeklētāju. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem kritums bija, un, ņemot vērā, ka ziemas sezona ir tukšais laiks, domājām, ko darīt, lai nepaliktu pavisam bez apmeklētājiem. Tā izšķīlās doma par ziemas vakariem,» stāsta Zooloģiskā dārza Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Laura Līdaka.

Akcijai tika nolemts atvēlēt sešas nedēļas - no decembra sākuma līdz janvāra vidum. «Diezgan daudz skepses valdīja, jo vispārējā Latvijas situācija ir zināma. Līdz ar to bija jautājums: vai izdosies cilvēkus šurp atvilināt? No otras puses bija skaidrs: ja neko nedarīsim, tad apmeklējumu līkne ies uz leju,» saka L. Līdaka. Karstas diskusijas bijušas arī par cenu: īsi pirms akcijas sākuma, uzklausot skeptiskos, tika nolemts: biļete vakara stundās maksās tikai latu, t.i., ceturto daļu no parastās cenas.

Bieži dzirdamas runas par to, ka nekustamo īpašumu tirgus piedzīvo grūtus laikus un ka tas ir mazliet piebremzējies, bet kā ir patiesībā skaidro AVER Kurzeme nekustamo īpašumu aģentūras vadītājs Oskars Dombrovskis.

Apskatot datus no Kurzemes rajona tiesas, Liepājas zemesgrāmatu nodaļā, reģistrētajiem nostiprinājuma lūgumiem, uz pirkuma līguma pamata, par pēdējiem 4 gadiem redzam, ka darījumu skaits būtiski nav mainījies, 2023. gadā, tas pat ir pieaudzis attiecība pret 2022. gadu. Tāpat arī apskatot nostiprināto hipotēkāro kredītu nodrošinājumu skaitu, varam secināt, ka 2023. gadā tas ir bijis vislielākais pēdējo 4 gadu laikā:

Bet kā ir tieši ar dzīvokļiem? Vai to pārdošanas apjoms arī nemainās?

Darījumu skaits būtiski nemainās - 2020. gadā notika 1003 darījumi, 2021. gadā 1031 darījumi, 2022. gadā 932 darījumi, 2023. gadā 960 darījumi.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne Dānijas banku grupas «Danske Bank» Latvijas filiāle nekomentē publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem plāniem aiziet no Baltijas valstīm.

«Danske Bank» Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītāja Zane Strade aģentūrai LETA norādīja, ka šovakar nekomentēs izskanējušo informāciju.

Savukārt FKTK pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA teica, ka bankas plānus aiziet no Latvijas tirgus nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. «Mēs respektējam tirgus dalībnieka tiesības un pirms banka pati nav sniegusi nekādu informāciju, es neesmu pilnvarota neko teikt,» sacīja Upleja.

Ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam divi savstarpēji nesaistīti avoti trešdien apliecinājuši, ka «Danske Bank» Lietuvas filiāle ceturtdien varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm. Tomēr «Danske Bank» pakalpojumu centrs, kas darbojas Viļņā un paplašinās, saskaņā ar aģentūras rīcībā esošo informāciju turpinās darbu.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.