Aviokompānija Alitalia, kas 62 gadus atradās Itālijas valsts kontrolē un galu galā bankrotēja, tagad atdzimusi kā privāta kompānija, kuras akcionāri ir Air France-KLM un 25 Itālijas investoru grupa ar nosaukumu Italian Air Company, ziņo Associated Press.

Līgums starp Air France-KLM un Italian Air Company paredz, ka Air France-KLM tuvāko četru gadu laikā nevarēs palielināt savu kontroli Alitalia.

Par Alitalia izpilddirektoru kļuvis Italian Air Company ieceltais Rokko Sabelli (Rocco Sabelli).

Izsakoties par Alitalia nākotni, aviokompānijas analītiķis norāda: "Es domāju, ka tagad tā [Alitalia] būs daudz labāka aviokompānija... Vismaz sākumā tā būs tikai Itālijas un Eiropas aviokompānija. Tā nav globāla aviokompānija. Tā nevar konkurēt ar Lufthansa, British Airways, Air France un pat ne ar Iberia.”

Grūtības piemeklējusī Itālijas nacionālā lidsabiedrība «Alitalia» pirmdien paziņoja, ka kopumā saņēmusi septiņus pārņemšanas piedāvājumus, tostarp no Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» un Lielbritānijas «easyJet».

Pirmdien noslēdzās termiņš, kad ieinteresētās puses varēja izteikt piedāvājumus «Alitalia».

«Lufthansa» un «easyJet» norāda, ka uzņēmumi vēlas iegādāties vien daļas no «Alitalia», tādējādi šie piedāvājumi varētu sagādāt vilšanos Itālijas valdībā, kas vēlas «Alitalia» pārdot vienā komplektā, lai izvairītos no masveidīgām darbvietu likvidēšanām.

«Alitalia» vēsta, ka īpaši aviokompānijas komisāri tagad sāks izvērtēt saņemtos piedāvājumus.

Kā ziņots, «Alitalia» akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Itālijas valdība maijā pavēstīja, ka tā piešķirs «Alitalia» pagaidu aizdevumu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu aptuveni sešus mēnešus.

Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» ir gatava izteikt piedāvājumu aptuveni 500 miljonu eiro apmērā, lai iegādātos daļu no grūtības piemeklējušās Itālijas nacionālās lidsabiedrības «Alitalia», pirmdien vēsta laikraksts «Corriere della Sera».

Laikraksts norāda, ka «Lufthansa» piedāvājums attiektos uz «Alitalia» aviācijas biznesu, neietverot uzņēmuma darbību lidostās, un paredzētu uz pusi likvidēt aptuveni 12 000 darbvietu.

«Corriere della Sera» raksta, ka Itālijas valdība šo piedāvājumu uztver par pārāk nežēlīgu attiecībā uz darbvietu likvidēšanu.

Gan «Lufthansa», gan «Alitalia» komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

Šodien noslēdzas termiņš, kad ieinteresētās puses var izteikt piedāvājumus «Alitalia».

Kā ziņots, «Alitalia» akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair trešdien paziņoja, ka atceļ ieceri iegādāties ar zaudējumiem strādājošo Itālijas lidsabiedrību Alitalia, šādu lēmumu skaidrojot ar pilotu nepietiekamību, kuras dēļ aviosabiedrība bijusi spiest atcelt tūkstošiem lidojumu.

Ryanair skaidro, ka galvenais uzdevums lidsabiedrībai šajā ziemā būs atrisināt pilotu nepietiekamības problēmu.

Aviokompānija piedāvājumu iegādāties Alitalia izteica šā gada jūlijā.

Kā ziņots, Alitalia akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Itālijas valdība maijā pavēstīja, ka tā piešķirs Alitalia pagaidu aizdevumu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu aptuveni sešus mēnešus.

Interesenti piedāvājumus Alitalia iegādei var izteikt līdz oktobrim. Ja pircējs netiks atrasts, administratori organizēs lidsabiedrības likvidēšanu.

Itālijas Alitalia ir piekritusi Air France pārņemšanas piedāvājumam, kā rezultātā Air France zaudējumus nesošo Itālijas aviokompāniju iegādāsies par rekordzemu summu - 138 miljoniem eiro, ziņo BBC.

2007. gadā rīkotajā izsolē Itālijas valdībai, kurai pieder 49,9% no Alitalia, neizdevās pārdot aviokompāniju, kura pēdējos 5 gadus strādājusi ar zaudējumiem.

Air France piedāvā akciju maiņas darījumu, kas paredz mainīt vienu Air France akciju pret 160 Alitalia akcijām, novērtējot vienu Alitalia akciju uz 0,10 eiro, kas ir par 81% mazāk nekā Itālijas aviokompānijas akciju cena biržā.

Piedāvājumā Air France sola aviokompānijas pamatkapitālā injicēt 1 miljardu eiro, kā arī investēt 608 miljonus eiro Alitalia parādzīmju izpirkšanai.

Itālija vienojusies ar Eiropas Komisiju (EK) par jaunas nacionālās lidsabiedrības izveidi, lai aizstātu finanšu grūtībās nonākušo aviokompāniju "Alitalia", ceturtdien paziņoja valsts Ekonomikas ministrija.

Jaunā lidsabiedrība "Italia Trasporto Aereo" (ITA) darbību pilnībā sāks no 15.oktobra pēc tam, kad Itālijas valdība panākusi konstruktīvu un sabalansētu risinājumu ar EK, norāda ministrija.

Iepriekš bija paredzēts, ka jaunā lidsabiedrība darbību sāks augustā, pašā tūrisma sezonas karstumā, tūrisma sezona, taču mēnešiem ilgušās sarunas ar EK turpinājās pat pēc sākotnējās vienošanās maijā.

Darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē 

Īrijas aviokompānija Ryanair jau pirms laika ziņoja par plāniem investēt 200 miljonus...

ITA būs par pusi mazāka flote nekā "Alitalia", tās operācijas uz zemes tiks atdalītas atsevišķā uzņēmumā, kā arī atdotas lidostu laika nišas.

Paredzams, ka pašreizējie "Alitalia" darbinieki savas darbavietas nezaudēs.

"Alitalia" jau gadiem strādā ar zaudējumiem, ņemot vērā zemo cenu lidsabiedrību izrādīto sīvo konkurenci un degvielas cenu kāpumu.

Itālijas valdība vairākus gadus nesekmīgi centās atrast "Alitalia" pircēju.

Itālijas jaunā nacionālā lidsabiedrība "Italia Trasporto Aereo" (ITA), kas aizstās finanšu grūtībās nonākušo aviokompāniju "Alitalia", saņēmusi atļauju lidojumu un biļešu pārdošanas sākšanai, trešdien paziņoja valsts nacionālais civilās aviācijas dienests ENAC.

ENAC norāda, ka ITA biļešu pārdošanu un lidošanu varēs sākt 15.oktobrī.

Itālijas valdība vienošanos ar Eiropas Komisiju (EK) par ITA izveidi panāca jūlijā.

Iepriekš bija paredzēts, ka jaunā lidsabiedrība darbību sāks augustā, pašā tūrisma sezonas karstumā, tūrisma sezona, taču mēnešiem ilgušās sarunas ar EK turpinājās pat pēc sākotnējās vienošanās maijā.

ITA būs par pusi mazāka flote nekā "Alitalia", tās operācijas uz zemes tiks atdalītas atsevišķā uzņēmumā, kā arī atdotas lidostu laika nišas.

Paredzams, ka pašreizējie "Alitalia" darbinieki savas darbavietas nezaudēs.

"Alitalia" jau gadiem strādā ar zaudējumiem, ņemot vērā zemo cenu lidsabiedrību izrādīto sīvo konkurenci un degvielas cenu kāpumu.

Krievijas aviokompānija Aeroflot gatava atjaunot sarunas par itāļu aviokompānijas Alitalia daļu pirkšanu, kā paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc tikšanās ar Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni, informē lenta.ru.

Itālijas valdība jau vairākus gadus izskata iespējas pārdot savas Alitalia daļas. Jāpiebilst, ka Alitalia strādā ar zaudējumiem.

Aviokompānijas valsts daļas bija gatavs pirkt gigants Air France - KLM, taču pret to iebilda S.Berluskoni un arī arodbiedrības. Alitalia ir starp Itālijas lielākajām aviokompānijām, un ar savu 179 lidmašīnu parku tā ir alianses Sky Team sastāvā.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Itālijas lidsabiedrības Alitalia padomes priekšsēdētājs Giancarlo Cimoli atkal ir spiests izšķiroši rīkoties, lai paglābtu Alitalia, jo sanācijas un reorganizācijas plānu nav iespējams pietiekami ātri īstenot, tādēļ visu laiku tiek tērētas finansiālās rezerves. Tagad Cimoli ir jāķeras klāt pēdējiem brīvajiem līdzekļiem 235 miljonu eiro, lai samazinātu iepriekšējā saimnieciskā gada zaudējumus 575 miljonu eiro apmērā. Cimoli vēl joprojām cer, ka atradīsies pietiekami daudz investori, kas būs ar mieru finansēt Alitalia kapitāla palielināšanu. Rudenī vajadzētu sanākt 1,2 miljardiem eiro. ES Komisija ir piekritusi kapitāla palielināšanai ar nosacījumu, ka Itālijas valsts kapitāla daļas tiks samazinātas no 62% līdz 50%. Turklāt šo kapitāla pasākumu ir jāgarantē Deutsche Bank. ES Komisija ir piekritusi sanācijai, kaut arī citas lidsabiedrības bija pret to, jo Alitalia jau vairākkārt ir saņēmusi subsīdijas, bet tas vēl nekad nav devis ekonomiski veiksmīgus rezultātus.

Aviokompānijas Ryanair izpilddirektors Maikls O'Līrijs apgalvojis, ka Ryanair Itālijas aviokompāniju Alitalia neņemtu par velti, kur nu vēl maksātu par to naudu, raksta Reuters.

Itālijas valdība intensīvi meklē pircēju tai piederošajai aviokompānijai Alitalia. Pat pēc septiņus mēnešus ilgas izsoles Alitalia neatrada sev īpašnieku.

"Alitalia valda bardaks. Tas netiks atrisināts, kamēr netiks pārtraukta valdības iejaukšanās tās darbībā," saka O'Līrijs "aviokompāniju privatizēt tās pašreizējā modelī nevar, jo tās darbiniekiem ir garantētais darbs un nekādas izmaiņas tur veikt nevar."

"Taču, ja aviokompāniju pārstrukturizētu un tā pazeminātu cenas, tai varētu būt spoža nākotne," apgalvo O'Līrijs.

19. februārī vismaz 146 reisi tika atcelti streika laikā Milānas lidostās Itālijā. Streika iemesls bija Alitalia plāni samazināt aviokompānijas aktivitātes Itālijas ziemeļos, ziņo aģentūra Reuters.

Četru stundu ilgā streika laikā lidostā Malpensa tika atcelti 102 reisi, savukārt lidostā Linate tika atcelti 44 reisi.

Zaudējumus nesošā aviokompānija Alitalia ar šā gada 1. aprīli plāno samazināt reisu skaitu lidostā Malpensa no 360 līdz 105 reisiem dienā. Tas pazeminās Milānas lidostas statusu attiecībā pret Romas lidostām.

Db.lv jau ziņoja, ka tuvākajā laikā Itālijas aviokompānija Alitalia, iespējams, pilnībā nonāks Air France-KLM rokās. Tas būs iespējams, ja Itālijas valdība nolems pārdot tai piederošās 49,9% Alitalia kapitāldaļas.

Haosu Itālijas gaisa satiksmē izraisījis Sicīlijas aviokompānijas Windjet lēmums par lidojumu atcelšanu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Atcelto lidojumu dēļ uz saviem galamērķiem netika tūkstošiem pasažieru Itālijā un Sicīlijā.

Itālijas civilās aviācijas dienests (ENAC) izveidojis krīzes centru, lai ļautu citām aviokompānijām, ieskaitot Alitalia, Meridiana un Blu Panorama pārņemt Windjet lidojumus. Pasažieriem par to jāpiemaksā neliela samaksa.

Tāpat lidsabiedrības Alitalia un Meridiana ieplānojušas papildus lidojumus no Sicīlijas uz lielākajām Itālijas pilsētām, ieskaitot, Romu, Turīnu, Milānu, Veronu un Boloņu.

Sicīlijas lidsabiedrībai var nākties zaudēt arī licenci, kas ļauj tai veikt pasažieru pārvadājumus.

Paredzēts, ka satricinājumi Itālijas gaisa satiksmē turpināsies līdz pat oktobrim, jo uz tuvāko nedēļu lidojumiem ar Windjet vietas rezervējuši 300 tūkstoši cilvēku.

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Air France-KLM vadītāja vietnieks Leo van Wijk paziņojis, ka aviokompānija vēlas pilnībā pārņemt Itālijas aviokompāniju Alitalia. KLM sešu gadu laikā ir gatava zaudējumus nesošajā aviokompānijā ieguldīt līdz pat 3 miljardiem eiro, ziņo Wall Street Journal.

Pašlaik KLM risina sarunas ar Itālijas valdību, kurai pieder 49,9% Alitalia kapitāldaļu.

Leo van Wijk norāda, ka, ja KLM panāks vienošanos ar Itālijas valdību, aviokompānija sniegs oficiālu piedāvājumu pilnībā pārpirkt Alitalia.

Tāpat Air France-KLM vēlas iegādāties daļu no kompānijas, kas radusies apvienojoties ASV aviokompānijām Delta Airlines un Northwest Airlines, taču KLM vēl nav izlēmusi, cik naudu ir gatava ieguldīt šajā darījumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa informēja, ka 1.oktobrī kopējais parādu apjoms ir 1,288 miljardi eiro, no tiem reāli piedzenami parādi esot aptuveni 200 miljoni eiro.

«No 2021.gada VID pāriet uz jaunu nodokļu administrēšanas sistēmu un tiek ieviests vienotais konts, tāpēc nebūtu pieļaujams, ja tad vēl jaunajā sistēmā tiktu iegrāmatoti vēsturiskie un nepiedzenamie parādi. VID ir mērķis šos nepiedzenamos parādus trīs gadu laikā dzēst,» skaidroja Garanča.

Viņa skaidroja, ka jau patlaban kopējā parāda īpatsvars pret kopbudžeta ieņēmumiem samazinās - ja 2013.gadā tie bija 1,416 miljardi eiro jeb 20,74%, tad 2016.gadā tie bija 1,36 miljardi eiro jeb 16,97%. OECD valstīs vidējais kopējā parāda īpatsvars pret kopbudžeta ieņēmumiem ir 21,18%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 1.aprīlī, attālinātā komisijas sēdē konceptuāli atbalstīja ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes, informē Saeimas Preses dienestā.

"Komisija iepazinās ar Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas piedāvājumu, kas paredz iespēju dzēst hipotekāro kredītu parādus, kas uzskatāmi par neatgūstamiem. No priekšlikuma autoriem gaidām priekšlikumu redakcijas, lai Budžeta komisija tās var virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā," pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, deputātiem uzsvēra idejas autors, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Šā gada deviņos mēnešos Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā dzēstas 288 uzturlīdzekļu parāda prasības, kurās parādnieki pilnībā nomaksājuši valstij radušos parādu, liecina administrācijas sniegtā informācija medijiem.

Bailes no kriminālsoda, mantas izsole vai oficiālas darba algas noformēšana ir daži no apstākļiem, kuri mudina parādniekus nokārtot uzturlīdzekļu parādsaistības ar valsti – šādus secinājumus ļauj izdarīt fonda administrācijas apkopotie dati par parādniekiem. Tāpat var secināt, ka pieaug to personu skaits, kuras steidz atmaksāt radušos parādus.

Laikā no šā gada 1.janvāra līdz 30.septembrim kopumā izbeigtas 288 lietas pret parādniekiem, jo viņi pilnībā nomaksājuši uzturlīdzekļu parādus un tiem aprēķinātos procentus. Turklāt vairāki parādnieki ir dzēsuši savu parādu vairākās uzturlīdzekļu parāda lietās – tas nozīmē, ka valsts apgādājusi ar uzturlīdzekļiem viņu bērnus vairākās ģimenēs. To uzturlīdzekļu parādnieku vidū, kuri pilnībā norēķinājušies ar valsti, ir 286 vīrieši un 2 sievietes.

Jaunu darbavietu darba ņēmēji visbiežāk atrod, izmantojot savu draugu un paziņu palīdzību, liecina laika posmā no šā gada 7. martam līdz 7. aprīlim portāla www.tavsdarbs.lv veiktā darba ņēmēju aptauja.

Aptaujas, kurā piedalījās 992 respondenti – portāla Tavsdarbs.lv lietotāji, rezultāti liecina, ka 43,5% aptaujāto savu pašreizējo darbavietu atraduši ar savu draugu vai paziņu palīdzību. Otrs populārākais darba meklēšanas veids ir darba sludinājumi internetā vai drukātajos medijos. Izmantojot šos resursus, darbu ir atraduši 31,2% aptaujāto (attiecīgi 17,7% – izmantojot sludinājumus internetā, savukārt 13,5% – atsaucoties darba piedāvājumiem laikrakstos un žurnālos). Ar personāla atlases kompāniju vai portālu palīdzību jaunu darbu atraduši vien 10,7% respondentu, tomēr iespējams, ka daļa respondentu, kas atbildējuši, ka darbu atraduši caur sludinājumu internetā, ir izmantojuši personāla atlases kompāniju mājaslapas vai portālus, tādējādi reālais rādītājs varētu būt nedaudz augstāks.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēt iespēju sabiedrisko pakalpojumu tarifos iekļaut neatgūstamos parādus.

Valdībā iesniegtajos dokumentos iekļauts priekšlikums tarifos paredzēt «izmaksu posteni neatgūstamo parādu kompensēšanai», par ko SPRK savs viedoklis būtu jāpauž līdz šī gada 15. aprīlim.

Regulators gan nav kavējusies ar savas nostājas izteikšanu, vēl pirms valdības sēdes medijiem izplatot paziņojumu, kurā EM ierosinājumu dēvē par absurdu.

Šāds priekšlikums kārtējo reizi apliecinot EM nekompetenci, turklāt «tādējādi ministrija kārtējo reizi iejaucas SPRK darbā, mēģinot to ietekmēt un pēc savas izpratnes uzspiest risinājumu SPRK kompetences jautājumos», regulatora viedokli pauž komisijas sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.