Grūtības piemeklējusī Itālijas nacionālā lidsabiedrība «Alitalia» pirmdien paziņoja, ka kopumā saņēmusi septiņus pārņemšanas piedāvājumus, tostarp no Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» un Lielbritānijas «easyJet».

Pirmdien noslēdzās termiņš, kad ieinteresētās puses varēja izteikt piedāvājumus «Alitalia».

«Lufthansa» un «easyJet» norāda, ka uzņēmumi vēlas iegādāties vien daļas no «Alitalia», tādējādi šie piedāvājumi varētu sagādāt vilšanos Itālijas valdībā, kas vēlas «Alitalia» pārdot vienā komplektā, lai izvairītos no masveidīgām darbvietu likvidēšanām.

«Alitalia» vēsta, ka īpaši aviokompānijas komisāri tagad sāks izvērtēt saņemtos piedāvājumus.

Kā ziņots, «Alitalia» akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Itālijas valdība maijā pavēstīja, ka tā piešķirs «Alitalia» pagaidu aizdevumu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu aptuveni sešus mēnešus.

Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» ir gatava izteikt piedāvājumu aptuveni 500 miljonu eiro apmērā, lai iegādātos daļu no grūtības piemeklējušās Itālijas nacionālās lidsabiedrības «Alitalia», pirmdien vēsta laikraksts «Corriere della Sera».

Laikraksts norāda, ka «Lufthansa» piedāvājums attiektos uz «Alitalia» aviācijas biznesu, neietverot uzņēmuma darbību lidostās, un paredzētu uz pusi likvidēt aptuveni 12 000 darbvietu.

«Corriere della Sera» raksta, ka Itālijas valdība šo piedāvājumu uztver par pārāk nežēlīgu attiecībā uz darbvietu likvidēšanu.

Gan «Lufthansa», gan «Alitalia» komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

Šodien noslēdzas termiņš, kad ieinteresētās puses var izteikt piedāvājumus «Alitalia».

Kā ziņots, «Alitalia» akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair trešdien paziņoja, ka atceļ ieceri iegādāties ar zaudējumiem strādājošo Itālijas lidsabiedrību Alitalia, šādu lēmumu skaidrojot ar pilotu nepietiekamību, kuras dēļ aviosabiedrība bijusi spiest atcelt tūkstošiem lidojumu.

Ryanair skaidro, ka galvenais uzdevums lidsabiedrībai šajā ziemā būs atrisināt pilotu nepietiekamības problēmu.

Aviokompānija piedāvājumu iegādāties Alitalia izteica šā gada jūlijā.

Kā ziņots, Alitalia akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Itālijas valdība maijā pavēstīja, ka tā piešķirs Alitalia pagaidu aizdevumu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu aptuveni sešus mēnešus.

Interesenti piedāvājumus Alitalia iegādei var izteikt līdz oktobrim. Ja pircējs netiks atrasts, administratori organizēs lidsabiedrības likvidēšanu.

CNBC publicējis pasaulē labāko starptautisko aviokompāniju sarakstu, kura godpilnajā pirmajā vietā ierindota Qatar Airways.

Tās gaisa kuģu parkā ietilpst 97 lidmašīnas, un mītnes vieta ir Katara. 1994.gadā dibinātajai aviokompānijai esot viens viens no visjaunākajiem gaisa kuģu parkiem pasaulē - vidējais lidmašīnas vecums ir četri gadi. Qatar Airways ir viena no visstraujāk augošajām aviokompānijām pasaulē ar vairāk nekā 100 starptautiskiem galamērķiem sešos kontinentos.

2. vietā - Singapore Airlines.

Tās gaisa kuģu parkā ietilpst 112 lidmašīnas, un mītnes vieta ir Singapūra.

Aviokompānija dibināta 1972.gadā. Tā bija pirmā aviokompānija, kas 1970.gadā ekonomiskajā klasē piedāvāja bezmaksas maltītes un dzērienus. 2008.gadā pārvadātājs kļuva par pirmo, kas izmantoja Airbus A380. Tā ir pasaulē otra lielākā aviokompānija pēc tirgus kapitalizācijas.

Itālija vienojusies ar Eiropas Komisiju (EK) par jaunas nacionālās lidsabiedrības izveidi, lai aizstātu finanšu grūtībās nonākušo aviokompāniju "Alitalia", ceturtdien paziņoja valsts Ekonomikas ministrija.

Jaunā lidsabiedrība "Italia Trasporto Aereo" (ITA) darbību pilnībā sāks no 15.oktobra pēc tam, kad Itālijas valdība panākusi konstruktīvu un sabalansētu risinājumu ar EK, norāda ministrija.

Iepriekš bija paredzēts, ka jaunā lidsabiedrība darbību sāks augustā, pašā tūrisma sezonas karstumā, tūrisma sezona, taču mēnešiem ilgušās sarunas ar EK turpinājās pat pēc sākotnējās vienošanās maijā.

Darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē 

Īrijas aviokompānija Ryanair jau pirms laika ziņoja par plāniem investēt 200 miljonus...

ITA būs par pusi mazāka flote nekā "Alitalia", tās operācijas uz zemes tiks atdalītas atsevišķā uzņēmumā, kā arī atdotas lidostu laika nišas.

Paredzams, ka pašreizējie "Alitalia" darbinieki savas darbavietas nezaudēs.

"Alitalia" jau gadiem strādā ar zaudējumiem, ņemot vērā zemo cenu lidsabiedrību izrādīto sīvo konkurenci un degvielas cenu kāpumu.

Itālijas valdība vairākus gadus nesekmīgi centās atrast "Alitalia" pircēju.

Itālijas jaunā nacionālā lidsabiedrība "Italia Trasporto Aereo" (ITA), kas aizstās finanšu grūtībās nonākušo aviokompāniju "Alitalia", saņēmusi atļauju lidojumu un biļešu pārdošanas sākšanai, trešdien paziņoja valsts nacionālais civilās aviācijas dienests ENAC.

ENAC norāda, ka ITA biļešu pārdošanu un lidošanu varēs sākt 15.oktobrī.

Itālijas valdība vienošanos ar Eiropas Komisiju (EK) par ITA izveidi panāca jūlijā.

Iepriekš bija paredzēts, ka jaunā lidsabiedrība darbību sāks augustā, pašā tūrisma sezonas karstumā, tūrisma sezona, taču mēnešiem ilgušās sarunas ar EK turpinājās pat pēc sākotnējās vienošanās maijā.

ITA būs par pusi mazāka flote nekā "Alitalia", tās operācijas uz zemes tiks atdalītas atsevišķā uzņēmumā, kā arī atdotas lidostu laika nišas.

Paredzams, ka pašreizējie "Alitalia" darbinieki savas darbavietas nezaudēs.

"Alitalia" jau gadiem strādā ar zaudējumiem, ņemot vērā zemo cenu lidsabiedrību izrādīto sīvo konkurenci un degvielas cenu kāpumu.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Haosu Itālijas gaisa satiksmē izraisījis Sicīlijas aviokompānijas Windjet lēmums par lidojumu atcelšanu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Atcelto lidojumu dēļ uz saviem galamērķiem netika tūkstošiem pasažieru Itālijā un Sicīlijā.

Itālijas civilās aviācijas dienests (ENAC) izveidojis krīzes centru, lai ļautu citām aviokompānijām, ieskaitot Alitalia, Meridiana un Blu Panorama pārņemt Windjet lidojumus. Pasažieriem par to jāpiemaksā neliela samaksa.

Tāpat lidsabiedrības Alitalia un Meridiana ieplānojušas papildus lidojumus no Sicīlijas uz lielākajām Itālijas pilsētām, ieskaitot, Romu, Turīnu, Milānu, Veronu un Boloņu.

Sicīlijas lidsabiedrībai var nākties zaudēt arī licenci, kas ļauj tai veikt pasažieru pārvadājumus.

Paredzēts, ka satricinājumi Itālijas gaisa satiksmē turpināsies līdz pat oktobrim, jo uz tuvāko nedēļu lidojumiem ar Windjet vietas rezervējuši 300 tūkstoši cilvēku.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Jau nākamajā nedēļā Rīgā notiks ikgadējais Baltijas M&A un privātā kapitāla forums, kur šogad, kopā ar tradicionālajiem foruma organizatoriem, zvērinātu advokātu biroju SORAINEN, Dienas Bizness, Äripäev un Verslo žinios, organizatoru lomā piedalās arī visu triju Baltijas valstu privātā un riska kapitāla asociācijas. Pie tam līdz ar forumu, Latvijas Privātā un Riska Kapitāla Asociācija atzīmē savu desmit gadu jubileju.

Šo apstākļu iespaidā, kā arī tādēļ, ka šogad ir vērojama salīdzinoši liela rosība privātā un riska kapitāla industrijā (Latvijā, piemēram, nesen noslēgtais Latvijas Garantiju aģentūras konkurss, kā arī šajā vasarā pieņemtais Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums), forumā īpaša vieta tiks atvēlēta dažādām ar Baltijas privātā un riska kapitāla industrijas attīstību veltītām tēmām. Tā, piemēram, foruma pirmajā dienā, 24. oktobrī, ar idejām industrijas attīstības vecināšanai dalīsies EBRD (Agris Preimanis), Eiropas Investīciju Fonda (Richard Pelly) un arī Eiropas privātā un riska kapitāla asocijācijas (Michael Collins) pārstāvji; savukārt, 25. oktobrī īpašā sesijā tiks spriests par Baltijas valstu valdību lomu industrijas attīstībā un to, ko no valdībām sagaida industrijas pārstāvji.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šogad varētu veikt vēl aptuveni 20 lidmašīnu pasūtījumu, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka tas paredzēts atbilstoši uzņēmuma biznesa plānam Horizon 2021, ņemot vērā, ka jānomaina 12 turbopropelleru Bombardier Q400 lidmašīnas, kā arī jāpapildina flote.

Pēc Gausa teiktā, airBaltic jau tagad redz, ka varētu lidot vairāk un pārvadāt vairāk pasažieru, tāpēc flote jāpapildina, turklāt to plānots darīt ar lielākām lidmašīnām nekā pašreizējie Q400 gaisa kuģi. Aviokompānija raugās uz reaktīvajām lidmašīnām, kurās ietilpst 100-150 pasažieru, tādējādi atsakoties no turbopropelleru lidaparātiem.

Lai jaunās lidmašīnas aviokompānija iegūtu pēc 2020.gada, kad Q400 lidmašīnas airBaltic floti pametīs, pasūtījums varētu tikt izdarīts šogad. Jaunās lidmašīnas varētu tikt iegādātas līzingā, ņemot vērā, ka pēc airBaltic pamatkapitāla palielināšanas lidsabiedrība kļuvusi pievilcīgāka līzinga kompānijām.

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Šā gada 4. oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā tiek izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Baltijas M&A (uzņēmumu apvienošanas un iegādes) nozares sasniegumu svinēšana ir tradīcija, kas uzturēta jau četrus gadus.

Balvas tiek piešķirtas četrās kategorijās:

M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa profesionāļu un tirgus ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarošos darījumus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana.

Visas Itālijas lidostas, kas tika slēgtas centienos ierobežot koronavīrusa pandēmiju, varēs atsākt darbu 3.jūnijā, trešdien pavēstīja transporta ministre.

Itālijas valdība jau sestdien paziņoja, ka varētu atvērt robežas Eiropas Savienības (ES) valstu tūristiem šajā datumā un atcelt obligātās karantīnas prasības ceļotājiem no ārzemēm.

"Būs iespējams turpināt ar visu lidostu atvēršanu no 3.jūnija, kad starpreģionālie un starptautiskie ceļojumi atkal būs atļauti," likumdevējiem sacīja Paola De Mikeli.

Itālija bija pirmā Eiropas valsts, kas smagi cieta koronavīrusa pandēmijā, un jau 12.martā slēdza daudzas lidostas, arī Milānas Linates lidostu.

Citas lidostas, arī Romas Fjumičīno, Milānas Malpensas, kā arī Boloņas, Palermo un Turīnas lidostas varēja turpināt darbu ar zināmiem ierobežojumiem.

Romas Čampīno lidosta un Peretolas lidosta Florencē, kas tika slēgtas 13.martā, varēja atsākt darbu 4.maijā.

Labrīt!

Piektdienas rītā debesis Latvijā ir lielākoties apmākušās un daudzviet ir bieza migla. Galvaspilsētā Rīgā gaisa temperatūra +11 grādi.

Latvijā

Laikraksts Dienas Bizness iegriežas Gleznotāju ielā, kurā teju neiespējami nesajust vīraka smaržu, kas vilina arī sameklēt vietu, no kurienes tā plūst. Tālu gan nav jāmeklē, jo ieliņā veikalu nav daudz, bet katrs ir ar savu odziņu. Pirms trīspadsmit gadiem uz šīs ielas esošajā viesnīcā viesojies arī Dalailama.

Lai gan prokuratūra, atbrīvojot kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski, nav viņam uzlikusi kādu citu drošības līdzekli, tomēr Centrālcietumā viņam likts parakstīt dokumentu par palikšanu Latvijā, piektdienas rīta intervijā Latvijas Televīzijai pastāstījis D. Čalovskis.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šā gada sešos mēnešos strādāja ar 14,49 miljonu eiro tīro peļņu, trešdien žurnālistus informēja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Aviokompānijai par 21 miljonu eiro izdevies samazināt izmaksas, kam pateicoties lielā mērā arī izdevies strādāt ar tik lielu peļņu.

Pērn attiecīgajā laika posmā airBaltic strādāja ar 12,45 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Kompānijas ieņēmumi 1.pusgadā ir 140,45 miljoni eiro, kas ir par 8% mazāk, ieņēmumi no pasažiera - 99,23 eiro, kas savukārt ir samazinājums par 2,33 eiro. airBaltic šogad pārvadājis 1,26 miljonus pasažieru, kas ir par 7% mazāk nekā 2013.gada 1.pusgadā.

Lursoft datubāzē pieejamais uzņēmuma gada pārskats liecina, ka 2013.gadā aviokompānija strādāja ar 195,946 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,420 miljonu latu peļņu. Pērn airBaltic pārvadāja vairāk nekā 2,95 miljonus pasažieru.

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija "flybe" ceturtdien tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu un nekavējoties pārtraukusi savu darbību.

"flybe" mājaslapā norādīts, ka lidsabiedrība nav spējīga saviem pasažieriem organizēt alternatīvus lidojumus, tiem iestrēgstot lidostās.

Šāds paziņojums publiskots dažas stundas pēc tam, kad mediji pavēstīja, ka aviokompānija varētu bankrotēt pēc neveiksmīgiem centieniem iegūt 100 miljonu sterliņu mārciņu (115 miljonu eiro) valsts aizdevumu.

"flybe" darbību negatīvi ietekmējušas nepastāvīgas degvielas cenas un britu sterliņu mārciņas vērtības kritums, kā arī pēdējā laikā jaunā koronavīrusa izplatības radītie sarežģījumi.

Aviokompāniju pērn iegādājās konsorcijs "Connect Airways", kurā ietilpst lidsabiedrība "Virgin Atlantic", infrastruktūras uzņēmums "Stobart" un investīciju kompānija "Cyrus Capital Partners".

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Rīgā notiekošajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2016, apbalvojumus un atzinību trijās dažādās kategorijās saņēma mūsu reģiona ievērojamākie darījumi pēdējo 12 mēnešu laikā. Apbalvojumus ieguva Trilini Energy, Providence Equity Partners un FCR Media Group.

Baltijas gada M&A darījums 2016 - Trilini Energy iegādājies Eesti Gaas no Fortum un Gazprom (Igaunija).

Igaunijā bāzēta investīciju holdinga kompānija Trilini Energy no Fortum iegādājās 51% Eesti Gaas akciju (darījuma summa netiek atklāta), kā arī vēl 37% Eesti Gaas akciju no Gazprom par EUR 24,5 miljoniem.

Darījuma svarīgums izskaidrojams ar stratēģisku nozīmi enerģētikas sektoram, tā vērtību, kā arī to, ka vietējais investors iegādājas akcijas no ārvalstu investora.

Baltijas gada privātā/riska kapitāla darījums 2016 ‒ Providence Equity Partners pērk BITĖ grupu (Lietuva un Latvija)

ASV privātā kapitāla sabiedrība Providence Equity Partners, kas pārvalda vairāk nekā USD 45 miljardus, iegādājās Nīderlandē bāzētu sabiedrību Bite Finance International no Apvienotās Karalistes privātā kapitāla sabiedrības Mid Europa Partners (darījuma summa netiek atklāta). BITE ir starp 3 vadošajiem reģiona telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā mobilās telekomunikācijas un mobilā interneta pakalpojumus Latvijā un Lietuvā.

Latvijas strauji augošiem uzņēmumiem no Baltijas valstu fondiem ir pieejams aptuveni viens miljards eiro to attīstības atbalstīšanai, liecina Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijas pētījums par Baltijas privātā un kapitāla tirgu 2022.gadā, kas tapis sadarbībā ar KPMG.

Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija (LVCA) pārstāvji informē, ka 2022.gadā Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla fondi ir investējuši 212 miljonu eiro Baltijas valstu uzņēmumos - par 44% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp Latvijas kompānijās ir ieguldīti vien 17 miljoni eiro. Vairums investīciju Latvijā veiktas uzņēmumos, kas darbojas enerģētikas un vides nozarē. Kā nozīmīgākās (pēc summas) iespējkapitāla investīcijas pētījums piemin "Change Ventures" investīciju "Aerones", "Expansion Capital" investīciju "Folded", "Karma Ventures" investīciju "Sonarworks". Savukārt privātā kapitāla fondu lielākās investīcijas Latvijā veiktas uzņēmumos "Dzīves ĀBECE" ("BaltCap"), "Dry Port Systems" ("FlyCap") un "PV Power" ("BaltCap").

Pēdējā laika publikācijas presē liek izdarīt minējumus par iespējamo turpmāko valsts rīcību ar tai piederošajām AS Air Baltic Corporation akcijām. Izskanējuši daudzi varianti – sākot no «pārdot savas daļas un aizmirst» līdz «izpirkt privātā akcionāra daļu un attīstīt pašu spēkiem».

Pa vidu ir privātā akcionāra piedāvājums piedalīties airBaltic pamatkapitāla palielināšanā, pretim dodot lielāku ietekmi sabiedrības pārvaldē. Skaidrs ir viens – lai neradītu problēmas sev un airBaltic, valstij jebkurš lēmums par tās turpmāko līdzdalību airBaltic pamatkapitālā jāpieņem, ievērojot tā saucamo privātā investora testu.

20. gs. astoņdesmitajos gados Eiropas Komisija (EK) uzsāka aviācijas sektora liberalizāciju. EK mērķis bija nodrošināt tādus apstākļus, kas radītu efektīvu konkurenci aviopārvadātāju starpā. Vēsturiski nozarē dominēja lieli valsts uzņēmumi. Dalībvalstis nekautrējās izmantot administratīvos resursus, lai nodrošinātu maksimālas priekšrocības to kontrolētajām lidsabiedrībām.

Fakts, ka turpmāk Eiropas lidsabiedrību apkalpei, veicot lidojumus uz Krieviju, būs nepieciešamas vīzas, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic pasažierus neietekmēs, un šis Krievijas lēmums neatspoguļosies biļešu cenās, Db.lv solīja airBaltic pārstāvis Jānis Vanags.

Jau rakstīts, ka šāda Krievijas prasība – vīzu nepieciešamība Eiropas Savienības pilotiem un stjuartēm – pastāvējusi arī iepriekš, tomēr līdz šim par vīzu neesamību Krievija nepiemēroja sankcijas. Tagad lemts par šī moratorija atcelšanu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no Rīgas nodrošina tiešos lidojumus uz trim pilsētām Krievijā – Pēterburgu, Maskavu un Kaļiningradu.

Pašlaik pilotiem un stjuartēm, kas lido šajos maršrutos, vīzas tiek kārtotas, taču šobrīd aviokompānija vēl nav aprēķinājusi, cik airBaltic izmaksās vīzu nodrošināšana šīm ekipāžām.

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar ziemas lidojumu saraksta ieviešanu tiks atklāti divi jauni galamērķi – uz Līdsu (Bredfordu) un Eindhovenu, kamēr uz vairākiem galamērķiem, ieskaitot Kijevu, Minheni, Varšavu, Helsinkus u.c., tiks palielināts lidojumu skaits.

Līdz gada beigām lidosta Rīga kopumā plāno apkalpot piecus miljonus pasažieru.

Uz Līdsu (Bredfordu) Lielbritānijā lidojumus no 30. oktobra uzsāks aviokompānija Ryanair. Tas būs jau sestais Īrijas lidsabiedrības galamērķis Lielbritānijā. Šoziem kopumā Ryanair apkalpo 15 maršrutus uz Rīgu un no tās.

No 9. decembra lidsabiedrība Wizz Air lidos uz Nīderlandes pilsētu Eindhovenu.

Aviokompānija Finnair ziemas sezonā palielina reisu skaitu uz Helsinkiem - plānoti 17 reisi nedēļā. Lidojumu skaitu palielinājusi arī aviokompānija Aeroflot, kas tagad lidojumus uz Maskavu, Šerementjevas lidostu veiks divreiz dienā. Savukārt aviokompānija LOT uz Varšavu ziemas sezonā lidos deviņas reizes nedēļā.