Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Rīgas domes vicemēriem šodien Rīgas mēram Jānim Birkam bija jāiesniedz konkrēti priekšlikumi izdevumu samazināšanai nākamajā gadā, tomēr izskanējušās idejas bija diametrāli atšķirīgas, līdz ar to nekas konkrēts pagaidām nav zināms.

Sākotnēji J. Birks bija uzdevis sagatavot priekšlikumus par to, kā varētu samazināt izdevumus nozaru departamentos. Vicemērs Jānis Dinevičs ierosināja apvienot Vides un Komunālo departamentu, tādējādi atbrīvojot apmēram 30 darbiniekus, varēšot ietaupīt apmēram pusmiljonu latu.

Savukārt Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks Db pastāstīja, ka īsti neredz jēgu darbinieku samazināšanai departamentos, bet drīzāk būtu jāatbrīvo administratīvos domes darbiniekus, piemēram, juristus, grāmatvežus un finansistus, jo to skaits visā Rīgas domē esot pārlieku liels. Viņš norādīja, ka, piemēram, Rīgas domes finansistu pienākumus varētu pildīt Finanšu departaments.

Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Šodien, 3. septembrī, Rīgas vicemērs Almers Ludviks svinīga pasākuma laikā vēra A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas durvis Maskavas ielā 197. Jaunajam mācību gadam sākoties, Rīgas vicemērs pauž satraukumu par Pumpura skolas skolēnu drošību uz Maskavas ielas. Dodoties no un uz skolu, skolēniem vairākas reizes dienā var nāksies šķērsot ielas braucamo daļu, uz kuras nav nevienas ceļu satiksmes norādes. Jāatzīmē, ka otrā pusē ielai, Maskavas ielā 178, atrodas vēl viena mācību iestāde - Rīgas Lastādijas internātvidusskola.

Almers Ludviks: "Pašlaik uz Maskavas ielas konkrētajā ceļa posmā nav ne ceļa zīmes, ne gājēju pārejas, ne guļošā policista", nemaz nerunājot par luksoforu. Uz ielas satiksme ir intensīva - pa to brauc tramvajs un komerctransports. Autovadītājiem nav nevienas zīmes, kas vēstītu, ka jābrauc uzmanīgāk." A. Ludviks aicina skolu vadību Rīgā pievērst pastiprinātu uzmanību skolnieku drošībai uz ceļa braucamās daļas skolu tuvumā.

A. Pumpura Rīgas 11. pamatskola tika atklāta pēc divu gadu ilgas rekonstrukcijas un tās remontā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni latu. Šogad mācības Pumpura pamatskolā uzsāk vairāk nekā 300 skolēnu.

Almers Ludviks: "Prieks, ka projekts, kas ir labs Rīgas domes un skolas vadības sadarbības piemērs, ir veiksmīgi noslēdzies. Skola būs ieguvums ne vien bērniem, mācībspēkiem un vecākiem, bet arī visai Maskavas priekšpilsētai, veicinās bērnu vispusīgu attīstību un veidos ap sevi tīru un sakoptu vidi."

Rīgas vicemērs Almers Ludviks rosina ierobežot pornogrāfijas demonstrēšanu skolu, baznīcu tuvumā un Vecrīgā.

Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzskata, ka pašreiz topošie Rīgas domes saistošie noteikumi par darbības atļauju izsniegšanu iestādēm, kas nodarbojas ar pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecību un demonstrēšanu ir pārāk vispārīgi. A. Ludviks aicina konkretizēt noteikumus un noteikt stingrākus ierobežojumus šāda rakstura vietām Rīgā tieši izglītības iestāžu un baznīcu tuvumā, kā arī paredzēt stingrākus nosacījumus šo iestāžu darbībai Vecrīgā, informēja Rīgas dome.

A. Ludviks atzīst, ka alternatīvs risinājums būtu ierobežot jebkāda veida reklāmas – izkārtnes un uzrakstus, kas liecinātu, ka konkrētajā vietā darbojas intīmpreču veikals vai erotikas salons. Pašreiz šādu iestāžu fasādi un logus nekautrīgi rotā reklāmas aicinājumi par ''jaunākajiem erotiskajiem piedāvājumiem”, ''jaunām video kabīnēm” un tamlīdzīgi. Vicemērs uzskata, ka ''īpaši skolu un baznīcu tuvumā tas nebūtu pieļaujams, jo negatīvi ietekmē bērnu, jauniešu un visas sabiedrības morāli”.

„Rīgas domes Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizē par 50%”, uzskata Rīga domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC). Mārketinga nodaļas budžets šogad, sastāda 719 584 latus, savukārt 2009. gadā mārketinga nodaļa plāno tērēt 669 580 latus, kas ir par 7% jeb 50 000 latiem mazāk.

Ludviks: Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizēSekojot A. Ludvika jūlijā parakstītajam rīkojumam par budžeta optimizāciju, Ārlietu pārvalde, kuras ietvaros darbojas arī Mārketinga nodaļa, iesniedza savu redzējumu par tēriņu samazinājumu. Vicemērs norāda, ka Mārketinga nodaļas priekšlikums budžeta optimizācijai 7% jeb 50 000 latu apmērā šī brīža apstākļos nav apmierinošs, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Mārketingam, protams, ir nozīmīga loma jebkura uzņēmuma vai organizācijas komunikācijā un attīstībā, taču ekonomisko grūtību apstākļos, ja vien mārketings nav organizācijas pamatdarbība, tas vērtējams kā papildus izdevumi jeb ekstra, ko nākas ierobežot,” norāda A. Ludviks.

Piektdien, 7.septembrī plkst. 13.00 Sarkandaugavā (Sarkandaugavas ielā 22/24) svinīgi atklāts pirmo reģionālo sporta centru. Sporta centru atklās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP). Pasākuma dalībniekus uzrunās arī Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sporta pārvaldes priekšnieks Kārlis Villerušs un SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" ģenerāldirektors Guntis Grīnbergs.

Pirmais reģionālais sporta centrs, kas atrodas pie Bērnu un jaunatnes centra "Laimīte", dos iespēju bērniem, jauniešiem un mikrorajona iedzīvotājiem īstenot savas sportiskās vēlmes. Reģionālajā sporta centrā notiks sporta stundas tuvējo skolu audzēkņiem, kā arī te varēs rīkot sacensības. Centrā būs iespējams izmantot trenažierus un iznomāt sporta inventāru - skrituļslidas, bumbas, tenisa raketes u.c., iedzīvotāju aktīvai brīvā laika pavadīšanai. Centrā varēs konsultēties ar profesionāliem treneriem par piemērotāko sporta aktivitāti kā bērniem, tā pieaugušajiem.

Sarkandaugavas reģionālā sporta centra projekta pasūtītāja, būvuzraudzības un projekta vadības funkcijas veica SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Konkursā par būvdarbiem uzvarēja firma "Reaton Ltd", kura nodrošināja vairāku sporta laukumu iekārtošanu un materiālu piegādi. Futbola laukumam izmantots mākslīgās zāles segums, kas pildīts ar filtrējošām kvarca smiltīm un elastīgām gumijas granulām, lai maksimāli novērstu iespējamo traumatismu. Skrejceļu klāj gumijots divu slāņu segums, kas piemērots treniņu vajadzībām kā bērniem, tā profesionāļiem. Stadionam blakus novietotais multifunkcionālais sporta laukums piemērots dažādiem sporta veidiem - basketbolam, volejbolam, rokasbumbai, tenisam u.c. SIA "Reaton Ltd" kompetencē bija arī materiālu piegāde un servisa telpu celtniecības darbi, santehnikas piegāde un uzstādīšana, kā arī elektrības, ventilācijas un kanalizācijas sistēmas ierīkošana. Reģionālā sporta centra izveide pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā miljonu latu.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

Kamēr Rīgas domi plosa kaislības par sabrukušo koalīciju un jaunas veidošanu, vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) asi kritizējis domes Vides departamentu par laikā neuzstādītām tualetēm.

A.Ludviks uzsver, ka jau kopš šī gada sākuma, viņš kā par tūrisma jautājumiem atbildīgais vicemērs ir vairākkārt aicinājis atbildīgo Rīgas domes struktūrvienību laikus uzstādīt sabiedriskās tualetes, taču izpildes termiņi nesaprotamu iemeslu dēļ vairākkārt mainīti. Pēdējais termiņš bija 1. jūnijs, tomēr arī tas netika ievērots. A.Ludviks uzskata, ka šāda veida rīcības trūkums no Vides departamenta puses ir nopietns signāls, ka «konkrētais departaments nav spējis vai gribējis risināt tualešu jautājumu un tam ir nopietnas problēmas».

A.Ludviks izteicies, ka «situācija joprojām ir zem jebkādas kritikas. Cilvēkiem apmeklējot pilsētas centru, ir ļoti ierobežotas iespējas civilizēti nokārtot savas dabiskās vajadzības.»

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Lai risinātu situāciju, kad vecāki saņem atšķirīgu finansējumu par pirmsskolas vecuma bērnu, Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzdevis Izglītības, jaunatnes un sporta departamentam izstrādāt priekšlikumu par ikmēneša pabalsta palielināšanu līdz 100 latiem visiem tiem vecākiem, kuru bērns netiek nodrošināts ar vietu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Priekšlikums Rīgas domes noteiktajā kārtībā tiks virzīts 2009. gada budžeta projektam, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Kompensācijai par bērna nenodrošināšanu ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē visiem nodokļu maksātājiem Rīgā jābūt vienādai. Situācija pašlaik ir netaisnīga – pašvaldība par dažiem bērniem maksā 123 latus, par citiem 50 latus vai 30 latus. No vecāku viedokļa, tajā nav loģikas. Situācija ir jālabo. Rīgai bērni ir vajadzīgi, un pašvaldībai jānodrošina līdzvērtīgs finansiālais atbalsts visiem Rīgas pašvaldībā dzīvojošiem bērniem,” deklarē A. Ludviks.

“Attiecībā uz finansēm jābūt stingam vienlīdzības principam. Tas nozīmē, ka jau sākot ar 2009. gada 1. janvāri vecākiem, kuru bērniem nav nodrošināta vieta pašvaldības izglītības iestādēs, būtu iespēja saņemt pabalstu 100 latu apmērā. Turklāt arī tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus. Šī iecere jāveic komplektā ar grozījumiem attiecīgajos Rīgas domes saistošajos noteikumos,” uzsver vicemērs.

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Šodien, 18. septembrī, Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks (LP/LC) parakstīja protokolu par Rīgas iestāšanos "Gastronomijas pilsētu apvienībā". Tā ir prestiža apvienība, kurā šobrīd piedalās 20 pilsētas no visas pasaules, un tās mērķis ir sekmēt restorānu kvalitātes paaugstināšanu pilsētās. Līdztekus dalība "Gastronomijas pilsētu apvienībā" ļaus īstenot pilsētas mārketinga aktivitātes, kā pamatu izmantojot gastronomijas tēmu un piesaistīt lielāku tūristu interesi. Asociācijas galvenā mītne atrodas Lionā, kas tiek uzskatīta par Francijas gastronomijas galvaspilsētu.

Almers Ludviks: "Restorānu un pusdienošanas kultūra ir viennozīmīgs tūristu intereses objekts. Rīgā šī joma nav pietiekoši attīstīta un tai ir daudz izaugsmes iespēju. Mūsu mērķis ir celt apkalpošanas un ēdienu kvalitāti, sākot ar kafejnīcām un beidzot ar izsmalcinātiem restorāniem. Tāpat arī, iestājoties apvienībā, Rīgai ir unikāla iespēja izmantot asociācijas zīmolu un veicināt Rīgas starptautisko atpazīstamību."

Asociācijas ietvaros tiks īstenoti dažādi projekti: šefpavāru un restorānu skolu skolēnu apmaiņa, dažādu asociācijas pilsētu gastronomijas dienas, tiks veidota kopīga mājas lapa un ceļveži tūristiem. Minēto aktivitāšu īstenošanā Rīgas pašvaldība sadarbosies ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas Pavāru un konditoru apvienību, Latvijas Pavāru klubu un citām ieinteresētajām organizācijām.

Piektdien, 24.martā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā tika apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2017.gadam, kur vairāk nekā 70% finanšu līdzekļu tiks novirzīta Olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

«2016.gadā esam sekmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus – gatavošanos un piedalīšanos Jaunatnes II Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē un Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro,» LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Sadarbībā ar valsts institūcijām, partneriem un atbalstītājiem ir gūti vērā ņemami rezultāti – medaļas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs un izcili rezultāti Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, ko uzrādīja Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha un Aleksejs Rumjancevs. Diemžēl šoreiz netika izcīnītas Olimpiskās medaļas. Tāpat mūsu ziemas un vasaras sporta veidu atlēti ir uzrādījuši izcilus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos. Smaga cīņa bija par sporta programmu finansēšanu 2017.gadam, lai tā nebūtu mazāka par 2016.gadu. Priecē, ka šajā cīņā mūs atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija un Saeimas Sporta apakškomisija. Taču, lūkojoties nākotnē, šī cīņa nav beigusies, jo 2018.gada valsts budžeta projektā, finansējums atkal plānots 2015.gada bāzes līmenī.»

Pagājušā nedēļā uzturoties darba vizītē Briselē, Rīgas vicemērs Almers Ludviks pārliecinājās, ka Rīgas pilsētas biroja efektīvai darbībai nākamajā gadā nepieciešami papildus līdzekļi. Trīs gadu darbības laikā nesamērīgi audzis biroja pienākumu un uzdevumu apjoms, taču līdzšinējais finansējums 43 000 latu apmērā visus šos gadus palicis faktiski nemainīgs. Līdz šim biroja izdevumus uz pusēm sedza Rīgas dome un Rīgas Reģiona attīstības aģentūra, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Biroja vadītāja un Rīgas pilsētas pārstāve Briselē Egita Aizsilniece jau trešo gadu strādā viena, viņas uzdevums ir sniegt laicīgu informāciju par Eiropas Savienības finansējumu un piesaistīt partnerus Rīgas domes struktūrvienību projektiem. Aprēķināts, ka biroja turpmākai darbībai nepieciešams palielināt ikgadējo budžetu līdz 84 564 latiem un piesaistīt vēl vismaz vienu darbinieku. Salīdzinot izmaksas, jāatzīmē, ka, piemēram, Stokholmas reģiona pārstāvniecības gada budžets ir 3 miljoni eiro.

"Rīgas birojs Briselē ir nozīmīgākā pilsētas saikne ar Eiropas Savienību un tās fondiem. Ar biroja palīdzību piesaistītie Eiropas Savienības līdzekļi lielā mērā atslogo pilsētas budžetu. Ja šādas iespējas nebūtu, līdzekļus nāktos rast kaut kur citur. Taču mums jāsaskata vienkārša loģika – birojs nevar ilgstoši strādāt kredītā uz viena cilvēka entuziasma pamata. Ja mēs vēlamies maksimāli izmantot Eiropas Savienības finansējumu, mums jānodrošina lielāks pilsētas atbalsts un ieinteresētība," uzsver Almers Ludviks.

Trīsdesmit četri Rīgas domes deputāti uzskata, ka gan sabiedrības, gan piketētāju drošība ir apdraudēta atļautā geju praida dēļ, tāpēc pieprasa sasaukt atkārtotu Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisijas sēdi.

„Uzsveru, vēstulē pieprasīts atkārtoti sasaukt komisiju un atcelt komisijas pieņemto saskaņojumu 16.05.09 pieteiktajam gājienam Rīgas ielās un pulcēšanos Vērmanes dārzā, pamatojoties uz reālu sabiedrības drošības un tikumības apdraudējumu pilsētā”, vēstulē komisijas vadītājam un domes izpilddirektoram Andrim Grīnbergam norāda Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC).

Vēstulē atgādināts, ka likumā Par pašvaldībām teikts, ka pašvaldībai ir pienākums „piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību”. Savukārt Satversmes 110. pantā minēts, ka „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Komisijā pieņemtais lēmums ir pretrunā ne tikai ar iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem, bet arī ar rīdzinieku interesēm, kuras tie pauduši iesūtītajās vēstulēs pret praida gājienu un sapulces rīkošanu Rīgā, izteicies A.Ludviks.

Šonedēļ Līvu laukumā, Vecrīgā tiek uzstādīta jauna, konteinera tipa sabiedriskā tualete, ko plānots atvērt 15. februārī. Lai noskaidrotu situāciju ar pārējo tualešu būvniecību pilsētas centrā pirms tūrisma sezonas sākšanās, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC) tikās ar Rīgas domes Vides departamenta pārvaldes vadītāju Uldi Petrēvicu, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Tualešu būvniecībai Rīgas centrā ir gara vēsture; tā kļuvusi gluži vai par teiksmainu mītu, kas sagādā pamatīgas neērtības ceļotājiem. Tādēļ apsveicami, ka Vecrīgas centrā būs jauna funkcionāla tualete; tas ir pirmais reālais solis un būs patīkams pārsteigums mūsu pilsētas viesiem,” atzīmējis A. Ludviks.

Vides departamenta atbildīgā persona līdzšinējo kavēšanos tualešu uzstādīšanā skaidroja ar tehniskiem iemesliem. U. Petrēvics solīja, ka līdz šā gada 1. jūnijam Vecrīgā tiks uzstādītas un darbosies vēl trīs sabiedriskās tualetes – 11. novembra krastmalā zaļajā zonā pie krustojuma ar Poļu gāti, Kungu ielā pie Svaru ielas un 11. novembra krastmalā zaļajā zonā pie krustojuma ar Bīskapa gāti. Šobrīd Vides departaments veic apsaimniekošanas pretendentu piedāvājuma izvērtēšanu uzstādāmo tualešu nomai un apkalpošanai.

Rīgas pilsētas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) no darba vizītes Ķīnā atgriezies ar jauniem sadarbības kontaktiem izglītības jomā. Pekinas Normal Universitātes vadība, pēc A. Ludvika uzstāšanās, paudusi vēlmi sadarboties ar kādu no Latvijas augstskolām.

Pekinas Normal Universitāte Ķīnā ir viena no vecākajām un lielākajām mācību iestādēm. Universitātes vadība izteikusi priekšlikumu uzaicināt kādu no Latvijas mācībspēkiem informācijas tehnoloģiju jomā kā vieslektoru. Savukārt, Universitātes starptautiskais departaments būtu ieinteresēts noslēgt vienošanos ar kādu no augstskolām par studentu apmaiņas programmu. A. Ludviks jau tuvākajā laikā izsūtīs informāciju visām Latvijas augstskolām, kā arī informēs Izglītības ministriju.

25. septembrī A. Ludviks darba vizītes ietvaros viesojās Pekinas Normal Universitātē, kur augstskolas studentiem un universitātes vadībai sniedza prezentāciju par Rīgu.

Rīgas domes un valsts institūciju tikšanās laikā lemts par iespējām apkarot tūristu apkrāpšanas gadījumus Vecrīgā. Apspriestais rīcības plāns paredz izstrādāt "uzņēmējdarbību ierobežojošu mehānismu" tām izklaides vietām, par kurām Valsts policija regulāri saņem iesniegumus par negodīgu rīcību attiecībā pret ārvalstniekiem.

Tāpat atbalstīta ideja izstrādāt vienotu informatīvu materiālu par apkrāpšanas riskiem, kas tiktu izplatīts caur visiem attiecīgajiem valsts un pašvaldības rīcībā esošajiem komunikāciju kanāliem. Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietniece Marina Paņkova norādīja, ka pašlaik ministrija izvērtē, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas normatīvajā bāzē, lai noteiktu stingrākus ierobežojumus uzņēmējiem, par kuriem Valsts policija saņem sūdzības.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks solījis, ka pašvaldība turpmāk pievērsīs vēl lielāku uzmanību tūristu informēšanai par drošības jautājumiem. Jau šobrīd Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru izstrādā materiālu, lai ievietotu visās attiecīgajās mājas lapās, izplatītu viesnīcās un caur citiem attiecīgiem informācijas kanāliem. A.Ludviks arī noraidījis pārmetumus par domes bezdarbību krāpšanas gadījumu izskaušanā. "Izskanējušie apgalvojumi, ka Rīgas dome it kā neko nedarot krāpšanas jautājumu risināšanā nav pamatots, drīzāk - absurds. Ja mēs vēlamies vienkāršot problēmu un atrast kādu neizdarīgo, tad apkrāpšanas problēmu risināšana, vai tie būtu vietējie iedzīvotāji, vai tūristi, ir primāri Valsts policijas kompetence, kas ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Jo, pirmkārt, pašvaldība nereglamentē krogu un kafejnīcu darbību! Otrkārt, Pašvaldības policija regulāri veic reidus Vecrīgā, seko līdzi kārtībai uz ielas un ziņo Valsts policijai. Tieši Valsts policija ir atbildīga par šādu incidentu risināšanu. Taču novelt problēmu uz Valsts policiju būtu tikpat bezatbildīgi un neloģiski kā uz Rīgas domi. Jo ir skaidrs, ka katra puse godprātīgi un maksimāli savu pilnvaru robežās veic visus pasākumus un rezultātu var panākt tikai sadarbojoties,” tā A. Ludviks.