Piektdien, 20. jūnijā plkst. 23:00 Alūksnes pilssalā jauniešu diskotēka (ieeja – Ls 1) Sestdien, 21. jūnijā plkst. 21:00 uz Alūksnes Pilssalu visus aicina grupa "Caffe" un Gunārs Kalniņš (ieejas maksa Ls 1.50). Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 22:00 Alūksnes Pilssalā notiks līgošana, jautru dziesmu dziedāšana – latviešu karaoke, kas paredzēta uz lielā ekrāna, kā arī ballēšanās jautru dīdžeju vadībā. (Ieejas maksa – Ls 1.50, Līgām, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ieeja brīva). Svētdien, 22. jūnijā plkst. 12:00 Alūksnes rajona Jaunalūksnes pagasta Bejā JĀŅU TIRDZIŅŠ. Svētdien, 22. jūnijā plkst. 22:00 Alūksnes rajona Bejas "Dainu" estrādē ZAĻUMBALLE. Spēlē grupa "Bruģis" Svētdien, 22. jūnijā plkst. 22:00 Alūksnes rajona Malienas pamatskolas sporta laukumā Jāņu ielīgošanas balle kopā ar Miķeli Gruzīti. Svētdien, 22. jūnijā plkst. 19:00 Alūksnes rajona Mārkalnes skolas parkā uzstāsies tautas nama sieviešu vokālais ansamblis, dramatiskais kolektīvs ielīgos Jāņus, varēs vērot ainas no R. Blaumaņa lugām. Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 20:00 Alūksnes rajona Jaunlaicenē R. Blaumaņa ļaudis “Silmaču” pagalmā. DZIESMU UN DEJU SPĒLES no R. Blaumaņa lugām. Plkst. 22:00 Līgo nakts ballē spēlēs Zigmārs un draugi. Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 21:00 Alūksnes rajona Ziemeru estrādē Jānu ielīgošana kopā ar fokloras kopu. Plkst. 22:00 lustīga līgošana kopā ar grupu “Tikai tā” (Rēzekne) Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 21:00 Alūksnes rajona Liepnas internātsolas stadionā “Liepna līgo Jāņus” koncerts ar visu Liepnas pagasta tautas deju kolektīvu piedalīšanos. Pēc koncerta balli spēlēs “Rakari”. Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 20:00 Alūksnes rajona Apes estrādē Līgo vakars. Vakaru ar dziesmām un dejām ieskandinās Apes tautas nama pašdarbības kolektīvi. Degs Jānu ugunskurs, sieru, alu un citus labumus piedāvās “Komtels”. Ballē spēlēs ansamblis “Atspulgs” un DJ Juris (Alūksne) piedāvās mūziku visām gaumēm. Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 23:00 Alūksnes rajona Mālupes salā Līgo vakars. Spēlēs ansamblis “Kardināls”. Pirmdien, 23. jūnija plkst. 23:00 Alūksnes rajona Jaunannas pagasta Zaķu salā Jāņu nakts Līgo balle. Spēles grupa "Ceļa vējš". Ieeja bez maksas. 28. jūnijā Alūksnes rajona Ates muzejā Pēterdienas zaļumballe. Spēlēs grupa "Velves". Avots: Alūksnes TIC

Puse jeb 50% no Latvijas iedzīvotājiem iecerējuši Lieldienas pavadīt ārpus mājas. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA EuroData pētījumu veikšanas sistēmas eSample aptaujas rezultāti.

50% no respondentiem atbildējuši, ka Lieldienas pavadīs mājās, kamēr 40% svētkos iecerējuši apmeklēt radus vai draugus. 3% Latvijas iedzīvotāji svētkus pavadīs apmeklējot masu pasākumus, saistītus ar Lieldienām. Tikpat respondentu – 3% Lieldienās dosies ceļojumā pa Latviju, kamēr 4% Lieldienas svinēs ārpus Latvijas robežām.

Gandrīz puse jeb 47% no aptaujātajiem Lieldienas pavadīs ievērojot latviskās tradīcijas – šūpošanos un olu ēšanu, kamēr dievkalpojumu apmeklēs tikai 6% no Latvijas iedzīvotājiem. Vēl 18% ir iecerējuši Lieldienās apvienot gan latviskās, gan arī kristiešu tradīcijas. Gandrīz katrs piektais jeb 17% Lieldienas svinēs kā jebkurus citus svētkus, neievērojot īpašas tradīcijas. 7% norādījuši, ka šī nedēļas nogale tiem neatšķirsies no citām, bet vēl 5% iecerējuši Lieldienas pavadīt pavisam citādāk.

Saskaņā ar TNS Baltijas Datu nama šā gada martā veiktā pētījuma datiem vairāk nekā 3/5 Latvijas iedzīvotāju (63 % jeb 1 145 000 Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem) Lieldienās atpūtīsies. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem (63 %) Lieldienās atpūtīsies un apciemos radus vai draugus (59 %). Lieldienās atpūsties plāno galvenokārt strādājošie (67 %), vīrieši (67 %), jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem (69 % un 71 %), latvieši (66 %) un rīdzinieki (69 %). Savukārt apciemot radus un draugus biežāk plāno sievietes (63 %), respondenti vecuma grupā no 25 līdz 54 gadiem (61 % un 69 %), rīdzinieki (57 %) un citās pilsētās dzīvojošie (68 %). Gandrīz 2/5 Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem (39 %) Lieldienas plāno pavadīt atbilstoši tradīcijām. Visbiežāk to plāno darīt sievietes (44 %), vecāka gadagājuma respondenti vecuma grupā no 45 līdz 74 gadiem (45 %), latvieši (42 %), rīdzinieki (40 %) un citās pilsētās dzīvojošie respondenti (44 %). Nedaudz mazāk nekā trešā daļa respondentu Lieldienās plāno apmeklēt dievkalpojumu (31 %). Dievkalpojumus galvenokārt plāno apmeklēt sievietes (39 %), respondenti vecuma grupā no 35 līdz 74 gadiem (30 %?43 %), cittautieši (40 %), pensionāri (43 %), rīdzinieki (36 %), citās pilsētās (38 %) un Latgales reģionā (51 %) dzīvojošie respondenti. Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem (93 %) Lieldienās krāso olas. Tāpat gandrīz 4/5 respondentu (79 %) Lieldienās rīko olu kaujas. Olu kaujās sievietes (81 %) plāno iesaistīties biežāk nekā vīrieši (76 %). Tikai mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Lieldienās plāno šūpoties (39 %). Šūpoties galvenokārt plāno sievietes (43 %), latvieši (55 %), jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem (50 % un 56 %), laucinieki (52 %), citās pilsētās (39 %) un Vidzemes reģionā (59 %) dzīvojošie.

Pretēji populārajam viedoklim, ka sabiedrība zaudējusi jebkādu uzticību politiķiem un valsts amatpersonām, nule kā veiktais pētījums liecina par pretējo. Sabiedrība tic politiķu drūmajām prognozēm.

Jautāti par to, kuriem no valstsvīru un politiķu apgalvojumiem viņi tic, vislielākais skaits – 71.4% aptaujāto atbildēja: viņi ticot apgalvojumam, ka krīze valstī kļūs vēl smagāka. Šādam apgalvojumam tic lielākā daļa augstākā un vidējā līmeņa vadītāju (72.1%), speciālisti, ierēdņi un fizisku darbu nestrādājošie (71.2%). 85.7% zemnieku tic šim apgalvojumam, vēl skarbāku nākotni sagaida arī 85.6% aptaujāto pensionāru, liecina P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pasūtītā pētījuma dati.

Tāpat veseli 39.6% iedzīvotāju tic virknes politiķu apgalvojumam, ka šajā vasarā Latvijas valstij tiešām varētu izbeigties nauda.

Kuldīgas tūrisma informācijas centrs svin 10 gadu jubilēju. Šobrīd Kurzemē darbojas 15 tūrisma informācias centri (TIC), Latvijā ap 50 TIC, no kuriem jaunākie dibināti tikai šogad, bet vecākie, - Liepājas TIC, Kuldīgas TIC, Tukuma TIC. Kuldīgas TIC ir viens no pirmajiem trīs tūrisma informācijas centriem Latvijā un savu 10 pastāvēšanas gadu laikā ir veicis ievērojamus pasākumus gan Kuldīgas, gan Kurzemes tūrisma attīstībā. Tikai pērn, 2004. gadā vien TIC ir guvis vairākos apbalvojumus un nominācijas valsts mēroga konkursos: 2004. gada 20. decembrī, Kuldīgas TIC iegūst 1. vietu Latvijā, LR Ekonomikas Ministrijas rīkotājā konkursa «Labākais tūrisma uzņēmums 2004», laureāts nominācijā «Inovatīvs tūrisma produkts vai pakalpojums.» 2004 gadā 16. jūlijā Kuldīgas TIC saņem nominācija «Bērniem draudzīgs uzņēmums» LR Veselības Ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konkursā, kas piešķirta vienīgajam tūrisma informācijas centram Latvijā. 2004. gadā 20. decembrī Kuldīgas TIC ar savu jaunradīto «Padomju šarma šovu» iegūst 2. vietu Latvijā, Tūrisma Attīstības valsts aģentūras rīkotajā konkursā «Par labāko kultūras tūrisma pakalpojumu ideju» 2004. gadā Eiropas Reģionālā tūrisma institūta veidotajā profesionālu tūrisma uzņēmumu reitinga tabulā iegūst otro vietu starp Latvijas tūrisma uzņēmumiem. Avots: Kuldīgas TIC

AIZKRAUKLE Svētdiena 27 Marts 2005 Augstu, augstu šūpoties, Raibām olām ripoties"; Aizkraukles pagasta birzī Lieldienu pasākums. Lieldienu pasākums "Kalna Ziedos"; Muzejā "Kalna Ziedi" Lieldienu balle; Aizkraukles pagasta kultūras namā Pirmdiena 28 Marts 2005 Latvijas Filharmonijas Stīgu kvinteta Lieldienu koncerts; Aizkraukles pilsētas kultūras namā. Lieldienu balle Aizkraukles novada pensionāriem; Aizkraukles pilsētas kultūras namā ALŪKSNE 27.martā pulksten 8.00 Lieldienu svētā mise (Alūksnes Sv.Bonifācija Romas katoļu baznīcā) pulksten 11.00 Lieldienu dievkalpojums (Alūksnes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā) pulksten 16.00 Valkas Tautas teātra izrāde I.Ābele „Dzelzszāle” (pulksten 16.00Alūksnes Tautas nama kamerzālē, ieeja Ls 0,80) BAUSKA 27.martā 11.00 Lielās dienas svētki 27.martā 13.00 Teātra dienām veltīta tautas teātra izrāde "Sveiki brīvā Latvijā" 27.martā 16.00 Lieldienu dievkalpojums CĒSIS 27. martā plkst.13.00 Lieldienu lustes Cēsīs Tradicionāli svētki notiek katru gadu. Šogad Lieldienu zaķis aicinās šūpoties, sisties ar olām, iet rotaļās un dziedāt dziesmas Pils laukumā. Būs arī Lieldienu zaķu konkurss, pārsteigumi un balvas. DAUGAVPILS Sagaidot gaišos Kristus augšāmcelšanās svētkus Daugavpils dome sadarbībā ar Latvijas koncertdirekciju rīkos muzikālo pārdomu vakaru “Klusās nedēļas mūzika”. Programmā A.Šnitke, D.Šostakovičs, G.Kančeli, Izang Jun. Muzicēs “Kremerata Baltica”. Mūzikas cienītāji tiek aicināti 26.martā plkst.17.00, Latviešu kultūras centrā. Ieeja brīva. Savukārt 28.martā,plkst.16.00 Latviešu kultūras centrs aicina visus kopā svinēt Otrās Lieldienas. Būs dažādas izpriecas, olu kaujas, ar savu sniegumu priecēs deju kolektīvi “Ačkups”, ”Laismeņa”, ”Saime”. 27.martā plkst. 20.00 Svētku atpūtas vakars, kas veltīts Lieldienām; Forštadtes kultūras namā DOBELE 27.03. Lieldienu izdarības lieliem un maziem. Ieeja brīva. 12.00; Kultūras namā 27.03. Lielā modes diena. Modes šovs visām paaudzēm. Piedalās modeļu aģentūras "Gintas modes teātris", "Mode S" un "Grožio mozaika" (Lietuva). Ieeja 1 Ls, bērniem 0.50 Ls.18.00; Kultūras namā Modes disco nakts. Modeļu aģentūru šovprogramma "Pavasaris 2005". Piedalās DJ Gauchis, DJ Bazis (Valmieras Multiklubs), DJ Sfynx, DJ Ducky. Ieeja 2 Ls, pirmās 100 biļetes pa 1.50 Ls. 21.00; Kultūras namā GULBENE 27.03. 11.00 Gulbenes kultūras centrā Teatrālās Lieldienas Spārītes parkā - olu krāsošana, pūpolputras vārīšana, sacensības, Gulbenes ģimnāzijas teātra studijas izrāde "Īstā līgaviņa", tautas skrējiens "Lieldienu jozlis", pašdarbības kolektīvu uzstāšanās, Gulbenes Tautas teātris "Lieldienu vīzijas". • 18.00 - 22.00 - diskotēka tīņiem • 22.00 - 02.00 - diskotēka. DJ Dzintars JELGAVA 27.03.2005. 12:00 Sarīkojums “Lieldienu pastaiga”. Pils parkā. Pašvaldība 27.03.2005. 13:00 Mazo jelgavnieku sveikšana “Mūs gaida - Mēs nākam”. Kopumā tiks sveikti 139 šogad dzimušie jaunie jelgavnieki. Lielā ielā 11, zālē. Pašvaldība 27.03.2005. 12:00 Lieldienu pastaiga pils parkā. Pils parks Kultūra 27.03.2005. 16:00 BJC „Junda" deju studijas „Benefice" 5 gadu jubilejas koncerts. Ieejas maksa Ls 1,00 Kult. Namā, Kultūra JĒKABPILS 27.03. 13.00 Tradīciju pasākums „Lieldienas klāt!”; Krustpils saliņa 28.03. 14.00 Lieldienu vakars pilsētas pensionāriem. Koncerts, balle, spēlē grupa “PAS” Tautas nams JŪRMALA Sestdien, 26. martā Plkst. 14:00 Jūrmalas teātrī L.Paegles lugas pirmizrāde „Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi” Plkst. 17:00 Dubultu ev.-lut. Baznīcā Lieldienu labdarības koncerts „Hildegardes dziesmas" (Georgs Pelēcis). Koncertā piedalās: vokālā grupa „Putni”, vad. A. Dreģe, koklētāju ansamblis „Melisa”, vad. K. Ojala, D. Tuča- blokflauta, R. Hansons- ērģeles. Ziedojumi tiks veltīti Jūrmalas sociālās aprūpes centram „Saulstari". Svētdien, 27. martā Plkst. 12:00 Bulduru kultūras namā Lieldienu svinības ar folkloras ansambli „Mare”. Dziesm

Olu ražotājs «Alūksnes putnu ferma» plāno ieguldīt līdz sešiem miljoniem eiro divās jaunās putnu novietnēs un to aprīkojumā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs.

Viņš sacīja, ka kompānija ir iecerējusi pārbūvēt mājputnu audzēšanas kompleksu ar mērķi palielināt ražošanas apmērus, līdz ar to arī dējējvistu skaitu, ko atļauts turēt. Patlaban kompānijai ir 245 000 dējējvistu, bet projekta īstenošanas rezultātā to skaits pārsniegs 400 000. «Vecās ēkas jauksim nost, jo tās bija paredzētas citām tehnoloģijām putnu turēšanai,» sacīja Dovgijs, norādot, ka jaunās novietnes būs paredzētas kūtī turētām dējējvistām.

Dovgijs norādīja, ka investīciju projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu līdz nākamā gada beigām - vienu novietni plānots uzbūvēt šogad, bet otru - nākamgad īpašumā «Putni», Ziemera pagastā, Alūksnes novadā.

Noslēdzies Alūksnes novada pašvaldības izsludinātais iepirkums par Alūksnes pilsdrupu konservāciju un restaurāciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemts viens piedāvājums no uzņēmuma SIA Aqua Latvia. Kopējā līgumcena ir 29,9 tūkstoši eiro.

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka informē, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros ir atbalstījusi Alūksnes novada pašvaldības iesniegto projektu, kas paredz Livonijas ordeņa Marienburgas pils drupu vienas mūra daļas konservāciju un restaurāciju, un piešķīrusi tam 10 tūkstošu eiro finansējumu.

Kopējās projekta izmaksas ir 36,2 tūkstoši eiro. Lai plānotos darbus varētu veikt, 25. septembra sēdē Alūksnes novada dome projekta īstenošanai piešķīra pašvaldības budžeta finansējumu 26,2 tūkstoši eiro.

Šodien, 10. maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Ministru kabineta noteikumu projekti par sešu jaunu novadu - Talsu rajona Talsu novada, Balvu rajona Viļakas novada, Alūksnes rajona Apes novada, Alūksnes rajona Alūksnes novada, Valmieras rajona Burtnieku novada un Jelgavas rajona Jelgavas novada - izveidi, Db.lv informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Izsludināti arī grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 478 Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Grozījumi nepieciešami tādēļ, ka pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus veidot lielākus novadus nekā to paredzēja projekts.

Talsu novadu veidos no Talsu rajona Talsu pilsētas, Laidzes pagasta, Valdemārpils pilsētas ar lauku teritoriju, Stendes pilsētas, Sabiles novada, Balgales pagasta, Kolkas pagasta, Rojas pagasta, Īves pagasta, Lubes pagasta, Vandzenes pagasta, Ķuļciema pagasta, Laucienes pagasta, Valdgales pagasta, Strazdes pagasta, un Virbu pagasta administratīvajām teritorijām. Šajā novadā būs 36 618 iedzīvotāji un novada teritorijas platība būs 1616,5 km2.

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (90%) plāno svinēt Lieldienas. Lieldienu svinēšana vispopulārākā ir Latvijā, savukārt Lietuvā, neraugoties uz kaimiņvalstī valdošajām spēcīgajām katolicisma tradīcijām, Lieldienas par nozīmīgiem svētkiem uzskata mazāk (86%) tautas, bet Igaunijā 73% iedzīvotāju Lieldienas vērtē kā nozīmīgus svētkus. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 - 74 gadiem Lieldienās atpūtīsies (80%), apciemos radus vai draugus (73%) un pavadīs tās atbilstoši tradīcijām (73%). Visaktīvāk Lieldienas pavadīs Latgalē – latgalieši apciemos savus radus vai draugus (85%), svinēs tradicionāli (81%), apmeklēs dievkalpojumus (77%) un dažādus Lieldienu pasākumus (52%). Dati: TNS

Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šī gada marta sākumā veiktā pētījuma datiem, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (90 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem plāno svinēt Lieldienas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados Lieldienu svinēšana ir ļoti aktuāla un tikai 10 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem norādījuši, ka Lieldienas nesvinēs.

Skatoties sīkāk pēc demogrāfiskajiem rādītājiem, visaktīvākie Lieldienu svinētāji dzīvo Latgalē, kur Lieldienas plāno svinēt 98 % no visiem aptaujātajiem. Savukārt Rīgā un Kurzemē Lieldienas svin retāk – attiecīgi 85 % un 86 %.

Populārākās Lieldienu aktivitātes ir radu un draugu apmeklēšana (64 %), atpūta (50 %) un Lieldienu svinēšana atbilstoši tradīcijām (48 %). Var redzēt, ka nav notikušas krasas izmaiņas, salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem, attiecībā uz populārākajiem Lieldienu pavadīšanas veidiem.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.

Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Dēliņkalns sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums - vairāk nekā 70 metru. No kalna dienvidu nogāzes paveras skats uz mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainavu.

Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene» infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai».

Investējot Alūksnes putnu fermā 4 miljonus eiro, APF Holdings atklāj trešo putnu novietni, kas ir 3000 m2 platībā, savukārt visas ražotnes kopējā teritorijas platība ir 23 hektāri.

Šis ir viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem Alūksnes novadā, jo piecu gadu laikā ražotnē un tās tehnoloģijās investēti 15 miljoni eiro.'

Trešā novietne uzbūvēta par APF grupas pašu līdzekļiem un piesaistot ALTUM finansējumu pusotra miljona apmērā - mūsdienīgu iekārtu iegādei. Būvdarbus veica Latvijas būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa” un tas prasīja 9 mēnešus, jaunajā ēkā mājvieta ir 125 000 dējējvistām.

Olu ražošanai Alūksnē ir sena vēsture un tā ir Latvijā viena no vecākajām olu ražotnēm, kas darbojas kopš 1961. gada. Šogad uzņēmums svin savas darbības 60. jubileju.

“APF ražotnē tiek izmantoti mūsdienīgākie tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina maksimālo procesu automatizāciju un palīdz mums uzturēt pasaules līmeņa bio drošības standartus. Lielākoties ražojam Baltijas valstu tirgum, bet aptuveni 30% eksportējam uz vairākām Eiropas Savienības valstīm. Plānojam mērķtiecīgi attīstīties arī turpmāk. Šobrīd holdingkompānija izveidojusi meitas uzņēmumu “Preiļu putni”, kas audzēs cāļus Alūksnes putnu fermas vajadzībām, lai jaunputni vairs nav jāiepērk no ārvalstu piegādātajiem. Plānots, ka sākot ar nākamo gadu Preiļos audzēsim vairāk nekā 200 000 cāļu līdz 14-16 nedēļu vecumam. Aktīvi darbojamies arī pētniecības jomā pie jaunu olu produktu izstrādes,” stāsta Jurijs Adamovičs, APF Holdinga dibinātājs un vadītājs.

Tirgū atgriezušās Alūksnes olas – kādreizējā SIA Vistako pārtapusi par SIA Alūksnes putnu ferma un trīskāršojusi ražošanas jaudu, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Pēc piecu gadu pārtraukuma uzņēmums atsācis ražošanu modernizētā fermā, radot vairāk nekā 20 darba vietas.

«Eiropā ir vairākas vairumtirdzniecības kompānijas, kas iepērk olas un pārdod tās visā pasaulē – arī mēs viņiem piegādājam Alūksnes olas. Šobrīd esam otrs lielākais olu ražošanas uzņēmums Latvijā. Lai cilvēki zina, ka šīs olas nāk no Alūksnes, nosaukumu nomainījām uz Alūksnes putnu fermu. Iepriekš uzņēmums savu produkciju pārsvarā tirgoja uz vietas, jo ražošanas apjoms bija mazāks. Tagad ražojam vairāk, produkciju piedāvājam plašāk, tādēļ ir svarīgi uzsvērt, lai pircējs zina, ka tā ir Latvijā ražota ola,» saka SIA Alūksnes putnu ferma valdes loceklis Aleksejs Sviridenkovs un uzņēmuma īpašnieks Jurijs Adamovičs.

Preiļu TIC piedāvā plašu programmu Lieldienu svinībām: Preiļos 20.04. plkst. 15:00 - Svinēsim Lieldienas kopā 20.04. plkst. 22:00 Kārsavas ielā - Lieldienu diskotēka jauniešiem 27.04. plkst. 8:00 - Lielais Jurģu lauksaimniecības gadatirgus 30.04. Spodrības diena Preiļos "Preiļi-75" sarīkojumu cikla izsludināšana Preiļu KN 20.04. plkst. 20:00 - Lieldienu balle 26.04. plkst. 18:00 - Čigānu ansamblis "AME ROMA" koncerts 29.04. plkst. 19:00 - Teātra studijas Ķimene izrāde "Klusa nakts" Līvāni Līvānu KC 20.04. plkst. 14:00, 21:00 - Bērnu popgrupu festivāls "LIELDIENU Jampadracis" Diskotēka "Epicentrs" 21.04. plkst. 15:00 - Aivara Mielava un Olgas Dreģes Lieldienu koncerts 26.04. plkst.19:00 - Rajona deju kolektīvu skate Līvānos 26.04. plkst. 9:00 - Jurģu gadatirgus Līvānos Vārkavas pag.TN 21.04. plkst. 19:00 - D.Porganta koncerts, pēc koncerta dejas, spēlē grupas "Sandra", "Draugi" Riebiņu KN 21.04. plkst. 22:00 - Lieldienu balle kopā ar Ē.Gruzdiņu un Sandru Kasparsoni Stabulnieku KN 21.04. plkst. 17:00, 22:00 - Pašdarbnieku koncerts, Groziņu balle Sutru KN 20.04. plkst. 16:00, 22:00 - Lieldienu iešūpošana, koncerts un šūpoļu atklāšana. Groziņu balle kopā ar grupu "Dinastija" Aizkalnes TN 20.04. plkst. 14:00, 20:00 Jasmuižas parkā, Lielās dienas izklaides. Lielās dienas vakara danči Līču KN 21.04. plkst. 14:00 - Zaķu saimes Lieldienas Aglonā 20.04. plkst. 12:00, 21:00 - Lieldienu Jampadracis mazajiem un lielajiem. Vakarā — balle, spēlē R.Kairāns Rožkalnu KN 20.04. - Lieldienu balle ar groziņiem Vanagos 24.04.- Jurģu tirgus Rožupes KN 20.04. plkst. 16:00 - Lieldienu pasākums Zundānu TN 20.04. plkst. 20:00 - Lieldienu koncerts un atpūtas vakars Avots: Preiļu TIC

Lai senās Marienburgas viduslaiku pilsdrupas Alūksnes Pilssalā saglabātu nākamajām paaudzēm, to teritorijā sākta arheoloģiskā izpēte. To saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veic SIA ARCHEO par kopējo summu 12880 eiro, informējusi Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka, ziņo Alūksniešiem.lv.

E.Aploka stāstījusi, ka izpēti vadīs arheologs Uldis Kalējs, kurš līdzīgu darbu Marienburgas pilsdrupu teritorijā ir veicis arī iepriekš. Arheoloģiskās izpētes darbos Alūksnes novada pašvaldība nodarbinās arī desmit Alūksnes skolēnus. Nodarbinātības Valsts aģentūra, izsludinot skolēnu nodarbinātības projektu, līdzfinansējumam atvēlējusi 2355 eiro.

«Arheoloģisko izpēti plānots veikt 10x15 metrus lielā izrakumu laukumā galvenās pils vietā līdz kādreizējam tās pagalma līmenim. Izpētes laikā visi darbi un atklājumi tiek aprakstīti un fiksēti fotoattēlos vai zīmējumos. Senlietas un citus nozīmīgus atradumus darbu veicēji nodos Alūksnes muzejam. Izpētes izskaņā SIA ARCHEO pašvaldībai iesniegs pārskatu par paveikto un konstatēto, kā arī atzinumu par turpmākajām darbībām, nostiprinot, iekonservējot un nosedzot atsegtās arheoloģiskās izrakumu vietas,» skaidrojusi E.Aploka.

«Būs ļoti skaisti!» - tā gribas teikt par jauno Alūksnes Kultūras centru, kurā šobrīd pilnā sparā rit pēdējie rekonstrukcijas darbi, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas. Medijam pagājušajā nedēļā bijusi iespēja aplūkot jauno telpu aprises un restaurētās vērtības.

SIA Arčers projektu vadītājs Andris Priede norāda – šobrīd objektā nodarbināti aptuveni 100 strādnieki. Iekštelpās veic apdares darbus, grīdas seguma ieklāšanu, gaismekļu montāžu, ārā vēl jāveic labiekārtošanas darbi: bruģēšana, zālāja ierīkošana, gaismekļu uzstādīšana un vecās ēkas fasādes apdare. «Šonedēļ uzsākām vecās ēkas fasādes krāsošanu. Fasādi esam jau noseguši, lai varam strādāt arī lietus laikā. Darbi jāpabeidz šomēnes,» saka A.Priede.

Alūksnes tautas nama direktore Sanita Bērziņa stāsta, ka viss vēsturiskais ir atjaunots tā, kā savulaik bijis, un apvienojumā ar mūsdienīgo senās brūža ēkas aura nav zudusi.

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

#Alūksnes novads, ko mēdz dēvēt arī par Ziemeļvidzemes Šveici, pēdējos gados izdarījis gana daudz, lai šo nosaukumu attaisnotu.

Alūksne spodrina spalvas un jau nākamgad solās būt gatava daudz lielāka viesu skaita uzņemšanai nekā līdz šim; ar ciemiņu pieplūdumu būs jārēķinās arī uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Alūksnē un Alūksnes novadā 2018. gadā tiks pabeigts īpaši daudz infrastruktūras projektu, un jau 2019. gadā tiks sākta intensīva sevis popularizēšanas un ciemiņu piesaistīšanas kampaņa, sola novada pašvaldība.

Tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi ir viens no novada ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem mērķiem, un aktīva rosība šajā virzienā Alūksnē sākās pirms aptuveni astoņiem gadiem. Viens no pirmajiem lielākajiem vides un kultūrvēsturiskā mantojuma sakārtošanas projektiem Alūksnē bija Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija, kas tika veikta laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Kopš tā laika ar Eiropas struktūrfondu atbalstu ir pabeigti vai vēl ir procesā pat vairāki desmiti vides un infrastruktūras projektu, kas dažu gadu laikā būtiski mainījuši pilsētas tēlu un veidolu – to vidū ir gan rekonstruētais kultūras centrs, gan jauns skatu tornis Kapsētas pussalā, gan muzikālais gājēju tilts, tāpat tikko rekonstruēts viens no Alūksnes simboliem – 1807. gadā celtā rotonda Tempļa kalnā – un citi.

Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šī gada martā veiktā pētījuma datiem, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (92 % jeb ~ 1 miljons 665 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem) plāno svinēt Lieldienas.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 15-74 gadiem Lieldienās plāno apciemot radus/ draugus (56 %) un atpūsties (50 %). Savukārt aptuveni divas piektdaļas Latvijas iedzīvotāju Lieldienas plāno pavadīt atbilstoši tradīcijām (37 %) un aptuveni trešdaļa respondentu plāno apmeklēt dievkalpojumu (30 %). Mazliet mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju apmeklēs dažādus pasākumus (17 %).

TNS Latvia projektu vadītājs Intars Āboms, analizējot dažādas sociāli demogrāfiskās grupas, norāda, ka Lieldienu tradīciju ievērošana vairāk ir iecienīta 35 līdz 44 gadu vecu iedzīvotāju vidū, ģimeņu ar bērniem, sieviešu, latviešu un lauku iedzīvotāju vidū. Rīgā un Pierīgā dzīvojošie iedzīvotāji Lieldienu tradīciju ievērošanā ir kūtrāki.

Lielākā daļa pasta nodaļu Latvijā šī gada 10., 12. un 13. aprīlī strādās pēc īpaša svētku režīma.

Lielajā Piektdienā, 10. aprīlī, Pirmajās Lieldienās, 12. aprīlī, un Otrajās Lieldienās, 13. aprīlī, steidzamās telegrammas tiks piegādātas tikai Rīgā, bet vienkāršo telegrammu piegāde netiks veikta, informēja VAS Latvijas Pasts sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Jekševics.

Pensijas un pabalsti par 8. un 10. aprīli tiks izmaksāti 8. aprīlī, pensijas un pabalsti, kuriem izmaksas datums noteikts 9. un 12. aprīlis – 9. aprīlī, bet 11. un 13. aprīlī izmaksājamās pensijas un pabalstus būs iespējams saņemt 11. aprīlī.

2009. gada 11. aprīlī Latvijas Pasta nodaļas strādās saskaņā ar sestdienas darba grafiku.

Precīza informācija par darba laika izmaiņām ir pieejama visās Latvijas Pasta nodaļās.

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.