Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

2017.gada nogalē mainījies alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja SIA «Amber Beverage Group» īpašnieks, un jaunais uzņēmuma dalībnieks ieķīlājis visas tam piederošās SIA «Amber Beverage Group» kapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2017.gada 29.decembrī komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, saskaņā ar kurām par SIA «Amber Beverage Group» vienīgo īpašnieku kļuvusi Luksemburgā reģistrētā kompānija «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l.». Iepriekš visas SIA «Amber Beverage Group» kapitāla daļas piederēja Nīderlandē reģistrētajai kompānijai «S.P.I. Regional Business Unit B.V.».

Savukārt pagājušajā nedēļā, 3.janvārī reģistrētas divas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l» piederošās 104 536 523 SIA «Amber Beverage Group» kapitāla daļas.

Abu komercķīlu devējs ir «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l», bet parādnieks alkoholisko dzērienu ražotājs un tirgotājs; tās reģistrētas par labu AS «Luminor Bank».

SIA Amber Wood Eiropas grīdu seguma tirgu cenšas iekarot, izmantojot invotīvus ražošanas un pārdošanas risinājumus.

Ozols jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par ļoti vērtīgu koksni, no kura gatavoti izstrādājumi ir ne tikai ļoti izturīgi, bet arī prestiži. Pagājušajā gadsimtā ozolkoka mēbeles tika uzskatītas kā savdabīgs varas un ietekmes simbols. Ozolkoka karotes, mucas, arī kalšanai nepieciešamās kokogles un pat finiera ražošana – tā ir vēsture, taču pašlaik ozols lielākoties tiek izmantots kā grīdas materiāls – gan grīdas dēļu, gan parketa veidolā. To, ka Latvijā izaugušo ozolu koksni var sekmīgi pārstrādāt augstas pievienotās vērības produktā – grīdās – pierāda arī SIA Amber Wood.

Alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija SIA "Amber Beverage Group" emitējusi četru gadu obligācijas 30 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 45 miljonus eiro.

"Amber Beverage Group" izpilddirektore Jekaterina Stuģe informē, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai Rīgas ostas teritorijā uzbūvētu modernu pilnībā automatizētu loģistikas centru 24 000 kvadrātmetru platībā.

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā 

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu...

J.Stuģe prognozē, ka, īstenojot projektu, par 30% tiks palielināta "Amber Beverage Group" noliktavu kapacitāte Latvijā, tai palielinoties no 25 000 līdz 35 000 palešu vietu, kā arī tiks uzlabota kopējā koncerna darbības efektivitāte.

Loģistikas centrā tiks izmantota mūsdienīga un jaudīga noliktavas vadības sistēma. Noliktavas tehnoloģiskos risinājumus piegādās "Jungheinrich".

Kompānijā turpina izskatīt dažādas uzņēmumu iegādes darījumu iespējas.

Obligāciju emisija tika veikta sadarbībā ar "Signet Bank".

Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norāda, ka "Amber Beverage Group" obligāciju emisijā piedalījās vairāk nekā 100 privāto un institucionālo investoru no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: "Tas parāda Baltijas kapitāla tirgus milzīgo potenciālu dažāda lieluma un nozaru uzņēmumiem piesaistīt finansējumu savu attīstības plānu realizācijai".

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Amber Beverage Group" apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 365,8 miljoni eiro, bet EBITDA bija 42,3 miljoni eiro. Uzņēmumu grupa darbojas 16 valstīs.

"Amber Beverage Group" ir izveidota, starptautiskajai alkoholisko dzērienu kompānijai "SPI Group" apvienojot Baltijas uzņēmumus - "Amber Latvijas balzams" (iepriekš "Latvijas balzams"), dzērienu izplatītājus "Amber Distribution Latvia", "Amber Distribution Estonia" un "Bennet Distributors" Lietuvā, specializēto dzērienu veikalu ķēdi "Latvijas balzams veikali" Latvijā un "Darija" Lietuvā.

"Amber Beverage Group" vienīgā īpašniece ir Luksemburgas "Amber Beverage Group Holding", liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt "Amber Beverage Group" patiesais labuma guvējs ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro.

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM kapitāldaļas varētu tikt pārdotas arī atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes, pirms tam juridiski nodrošinot metalurģijas ražotnei ostas pakalpojumu pieejamību. Šis pārdošanas veids varētu būt izdevīgāks, nekā pārdodot Liepājas osta LM akcijas komplektā ar metalurģijas pamatražotni, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Patlaban Liepājas osta LM pārdošanas veids administratora izstrādātajā pārdošanas plānā nav noteikts, un tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - pamatražotnei ir jānodrošina pieeja ostas infrastruktūrai, skaidroja Velmers.

«Maksātnespējīgajam uzņēmumam pieder gandrīz 97% Liepājas osta LM akciju, protams, varētu ņemt šīs akcijas, ielikt pārdodamajā uzņēmuma mantas kopumā, un investors nopirktu pamatražotnes aktīvus kopā ar ostas uzņēmuma akcijām. Taču no efektivitātes viedokļa un vadoties pēc principa - iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no Liepājas metalurga mantas pārdošanas, izdevīgāk būtu Liepājas osta LM akcijas pārdot atsevišķi,» sacīja Velmers.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

AS "Amber Latvijas balzams" noslēgusi darījumu ar SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", kas rīkojas kā nodrošinājumu aģents, sniedzot galvojumu 30 miljonu eiro un blakus prasījumu apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums veikts, lai nodrošinātu ar "Amber Latvijas balzams" vienā grupā ietilpstošās kompānijas "Amber Beverage Group Holding" saistību izpildi, kas izriet no obligāciju emisijas.

Ziņojumā norādīts, ka darījuma ietekme uz "Amber Latvijas balzams" komercdarbību ir vērtējama pozitīvi. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka darījums pozitīvi ietekmēs arī "Amber Latvijas balzams" akcionārus, kas minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm, jo "Amber Latvijas balzams" saņems papildus ienākumus.

Par darījumu ir saņemts Revīzijas komitejas viedoklis.

"Amber Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Alkoholisko dzērienu vairumtirgotājs SIA «Amber Distribution Latvia» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 19,5 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājis krājumus. Lai gan SIA «Amber Distribution Latvia» ir komercķīlas devējs, parādnieks ir Lietuvā reģistrētais uzņēmums «Bennet Distributors»; abi alkoholisko dzērienu izplatītāji ietilpst «Amber Beverage Group».

SIA «Amber Distribution Latvia» jaunreģistrētā komercķīla ir vienīgā šobrīd uzņēmumam aktuālā komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

«Jau iepriekš viena no mūsu grupas spēcīgākajiem uzņēmumiem, SIA «Amber Distribution Latvia» krājumi tikuši ieķīlāti «Luminor» bankā grupas kopējās finansēšanas ietvaros, savukārt tagad grupas kopējās finanšu plūsmas reorganizācijas ietvaros krājumu ķīla ir pārformēta uz «Blue Orange» banku,» komentē «Amber Beverage Group» finanšu direktore Jekaterina Stuģe.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Globālā alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija “Amber Beverage Group” izskata iespēju izveidot jaunu, mūsdienīgu dzērienu ražotni Baltijā.

Investīciju apmērs tiek lēsts aptuveni 40 miljonu eiro apmērā. Grupas vadība veic investīciju izdevīguma izpēti un plāno tikties ar Baltijas valstu investīciju un attīstības institūcijām, izvērtējot labākos priekšlikumus turpmākai sadarbībai.

“Plānveidīgas un rūpīgi pielāgotas attīstības stratēģijas dēļ, arī pēdējos gados, kad pasauli satricināja vairākas negaidītas krīzes, mēs atrodamies uz izaugsmes ceļa. Lai arī cik spēcīga nebūtu mūsu esošā ražotne Latvijā, kas ražo vairākus no mūsu globālajiem zīmoliem, aplēses rāda, ka tuvāko gadu laikā mēs sasniegsim maksimālo ražošanas kapacitāti, pateicoties mūsu zīmolu gaidāmajai izaugsmei globālā mērogā. Uzskatām, ka pareizās vietas izvēle ir kritiski svarīga, jo tā ietekmēs ražošanas darbību turpmākajās desmitgadēs. Vēlamies jau no paša sākuma veicināt padziļinātu sadarbību ar valsts institūcijām un citām iesaistītājām pusēm ar mērķi noskaidrot, kurā no Baltijas valstīm šāda līmeņa investīcijas ražošanas infrastruktūrā nesīs maksimālu labumu gan valsts ekonomikai, gan kopējai Grupas attīstībai,” norāda “Amber Beverage Group” vadītāja Jekaterina Stuģe.

Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plāns tiks precizēts - paredzēts, ka Liepājas metalurga meitasuzņēmums AS Liepājas osta LM tiek pārdots atsevišķi no pamatražotnes, savukārt ostas pakalpojumu pieejamību ražotnei garantēs jaunizveidotais meitasuzņēmums SIA 50.piestātne, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Marta beigās izveidotā 50.piestātne ir 100% Liepājas metalurga meitasuzņēmums un šodien Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde devusi piekrišanu modernizētās 50.piestātnes nomas līguma izbeigšanai ar Liepājas osta LM un šai piestātnei pieguļošās zemes iznomāšanai uzņēmumam 50.piestātne.

«Šī piestātne nesen ir modernizēta tieši Liepājas metalurga vajadzībām un tieši šajā 50.piestātnē notika gan metāllūžņu, gan gatavās produkcijas pārkraušana. Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas piestātnē kravu operācijas netika veiktas. Piestātne ir spējīga pilnībā nodrošināt visu Liepājas metalurgam nepieciešamo kravu plūsmu,» skaidro Velmers.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild alkoholisko dzērienu importētājas un izplatītājas SIA Amber Distribution Latvia izpilddirektors Pāvels Fiļipovs. «Mēs esam vienīgais uzņēmums, kas mazumtirgotājiem vietējā tirgū izplata AS Latvijas balzams ražoto produkciju un lielākais alkoholisko dzērienu importētājs Latvijā. Mūsu atbildības joma ir arī Latvijas balzama ražoto produktu mārketings. Amber Distribution Latvia ir daļa no Baltijā lielākās alkoholisko dzērienu holdingkompānijas Amber Beverage Group,» stāsta P. Fiļipovs.

Kā un kad radās Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Mēs esam daļa no Amber Beverage Group, kas tika izveidota 2014.gadā. Šajā holdingkompānijā ietilpst tādi uzņēmumi kā alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams, mazumtirgotāji - SIA Bravo jeb LB veikali Latvijā un Bravo Alco Lietuvā, loģistikas uzņēmums Amber Logistics, kā arī dzērienu izplatītāji Bennet Distributors Lietuvā un Amber Distribution Estonia Igaunijā. Uzņēmuma nosaukums balstās uz vārdu «dzintars», kas ir vietējais dārgakmens ar senu vēsturi un tirdzniecības tradīcijām, ar ko var lepoties visas Baltijas tautas. Ar to simboliski – gan logo, gan nosaukuma ziņā - saistīts grupas nosaukums.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde nosūtījusi Liepājas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret diviem Latvijas Republikas pilsoņiem par metāllūžņu kontrabandu lielā apmērā.

Kriminālprocess sākts pērn 8.oktobrī par darbībām, kas veiktas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Noziegums atklāts, pārbaudot no kādas Igaunijas Republikas juridiskas personas saņemtu iesniegumu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kāds Latvijas Republikas uzņēmums izvedis no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vairāk nekā 492 tūkst. tonnu metāllūžņu, nenomaksājot muitas nodokļus 21,7 tūkstošu latu apmērā.

Metāllužņi no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas bez muitas iestāžu atļaujas un nenomaksājot muitas administrētos nodokļus tika izvesti uz vienu no Latvijas metālpārstrādes uzņēmumiem.

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Amber Latvijas balzams" dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās 4,498 miljonus eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 27.jūlijā akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē nolemts 2022.gada peļņu 6 332 122 eiro apmērā atstāt nesadalītu, savukārt dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītās peļņas izmaksāt 4 498 140 eiro jeb 0,6 eiro par akciju.

Tāpat "Amber Latvijas balzams" akcionāru kārtējā sapulcē par revidentu 2023.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers". Atlīdzība revidentam par 2023.gada pārskatu revīziju noteikta apmērā, kas nepārsniedz 36 000 eiro, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, "Amber Latvijas balzams" strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

"Luminor" banka noslēgusi līgumu ar alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernu "Amber Beverage Group" par esošā overdrafta pagarinājumu.

Kopējā overdrafta limita summa ir 22,7 miljoni eiro, un to paredzēts izmantot esošās ražošanas un ikdienas saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī grupas stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Darījums par esošā overdrafta līguma ar kopējo overdrafta limita summu 22,7 miljonu eiro apmērā termiņa pagarinājumu ir noslēgts starp AS "Luminor bank" un "Amber Beverage Group" grupā ietilpstošiem uzņēmumiem: Amber Beverage Group Holding S.à r.l., Luksemburga, SIA "Amber Distribution Latvia", AS, "Latvijas balzams", AS "Interbaltija AG", SIA "Amber Beverage Group", Latvija, un Bennet Distributors UAB, Lietuva.

""Amber Beverage Group" uzņēmumi ir mūsu klienti jau gandrīz desmit gadus. Viens no finanšu risinājumiem, ko nodrošinām, ir overdrafts, ko šobrīd esam pagarinājuši, lai klientam būtu pieejami līdzekļi ikdienas darbam un nākotnes mērķu sasniegšanai," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.