Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

Izvērtējot 12.Saeimā ievēlēto partiju pausto nostāju un rīcību sadarbības veidošanas procesā Saeimas un valdības darbam, kā arī noslēdzot sarunu posmu ar visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta partijas Vienotība, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pausto gatavību uzņemties nākamās valdības veidošanu un pieteikt kopīgi izvirzītu kandidāti Laimdotu Straujumu nākamā Ministru prezidenta amatam, informē Valsts prezidenta kanceles Preses dienests.

Valsts prezidents aicina partijas iespējami īsākā laikā vienoties par pamatuzdevumiem jaunajai valdībai, kā arī tās sastāvu, par prioritāru izvirzot ministru kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi jomās, kas būs vitāli nozīmīgas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā.

Tiekoties ar partiju pārstāvjiem, A. Bērziņš ir uzsvēris, ka neatliekami risināmie un Latvijas nākotnei stratēģiski nozīmīgākie jautājumi ir saistīti ar valsts fiskālo un nodokļu politiku, drošību, kā arī enerģētikas politiku ne tikai energodrošības, bet arī visas tautsaimniecības konkurētspējas skatījumā. Tie ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un iespēju samazināt joprojām notiekošo emigrāciju, kas ir bīstama tendence Latvijas valsts nākotnei.

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks veicis divus darījumus, iegādājoties obligācijas par vienu miljonu eiro un 300 tūkst. ASV dolāru (ap 287 tūkst.eiro), liecina amatpersonas deklarācijas par 2016. gadu.

Līdz ar to A. Ameriks savā pērnā gada deklarācijā uzrādījis obligācijas jau teju 2,28 milj. eiro vērtībā. Arī 2015. gadā viņš iegādājās obligācijas par vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Kopumā 2016. gadā Rīgas vicemērs deklarējis virkni darījumus ap 2,7 milj. eiro vērtībā, kā arī prāvus ieņēmumus, kurus nodrošinājis ne tikai darbs Rīgas domē un Rīgas brīvostā, bet arī AS 4finance un AS Mogo izmaksāti procenti – attiecīgi 17,6 tūkst. ASV dolāru (vairāk nekā 16 tūkst. eiro) un 175 tūkst. eiro. Arī gadu iepriekš nebanku finanšu uzņēmumu obligācijas viņam nesušas ienākumus - no AS Mogo viņš saņēma 91,7 tūkst. eiro, bet no AS 4finance – 17,1 tūkst. eiro.

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka nedz viņam pašam nedz viņa vadītajai pašvaldībai tādu īstu korupcijas skandālu nemaz nav bijis. Arī vietnieka Andra Amerika iesaukai - Misters Divdesmit, pamatojumu viņš neredz.

Intervijā žurnālam Playboy jautāts, kā izdevies pēc skandāliem (vairākas skaļas korupcijas lietas, nopludināta elektroniskā sarakste ar medijiem) no ūdens allaž iziet sausam, mērs iebilst, ka pašam viņam īstu skandālu nemaz neesot bijis: «Paga, paga. Mums domē ir vairāk nekā 25 000 darbinieku. Ja mēs sadalīsim gadījumu skaitu uz darbinieku skaitu, mēs būsim viena no godīgākajām iestādēm valstī. Mūs apsteigs tikai daži bērnu dārzi. Nu, beidziet!».

Tāpat viņš norāda, ka savam politiskajam partnerim, vicemēram Andrim Amerikam uzticas. «Uz doto brīdi». Jautāts, vai viņam nav nojautas, kāpēc A. Amerikam ir iesauka Misters Divdesmit, N. Ušakovs atbild: « Viņam ar šo iesauku baigi nav paveicies, kāds pajokoja, un tā pielipa. Bet es aicinu un lūdzu visus, kas var pierādīt, ka Ameriks kādreiz ir ņēmis 20 procentus vai vispār kādus procentus, iet uz KNAB un visu to izstāstīt. Ja neuzticas KNAB, cilvēks var iet uz Valsts policiju, Ģenerālprokuratūru – jebkuru iestādi pēc izvēles un ziņot.» Tāpat viņš atzīst, ka būtu pārsteigts, ja baumas par A. Amerika negodīgumu izrādītos patiesas.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Viens no topošās valdības zināmiem klupšanas akmeņiem ir tā sauktās Sadarbības padomes, kas aizvietotu Koalīcijas padomi, izveide, pret kuru iebilst KPV LV. Šī partija vienmēr ir uzsvērusi, ka Koalīcijas padome ir visa ļaunuma sakne un antikonstitucionāls veidojums. Tajā pašā laikā konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars jau 2015. gadā tvītoja: «Koalīcijas padome ir gandrīz visās ES valstīs. Ir sanācis papētīt. Un to uzskata par normālu.»

Jāteic, ka Latvijā Koalīcijas padome ir tikusi dēmonizēta, lai gan tas ir normāls partiju sadarbības formāts. KPV LV politiķi vienmēr uzsver, ka visi strīdīgie jautājumi ir jāizdiskutē Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Taču visos gadījumos tas nav iespējams, jo ministriem gluži vienkārši var nebūt mandāta runāt visas partijas vārdā par stratēģiskiem jautājumiem. Piemēram, teritoriālā reforma, par kuru noteikti būs diskusijas. Tā būs politiska izšķiršanās, par kuru jāvienojas partijām, to nevar izdarīt ministri valdības sēdē. Iespējams, būs jautājumi, kuros nepieciešami kompromisi. Atkal – ministriem var nebūt mandāta tos pieņemt. Ir stratēģiskas lietas, par kurām atbild politiķi – partiju līderi. Un ir nepieciešams formāts, kurā tie izrunājas un vienojas par konceptuāliem problēmjautājumiem. Var būt situācija, – kādas partijas ministram ir savs redzējums par nozares attīstību, piemēram, mazo lauku skolu likteni, kas ir pretrunā ar citas partijas programmatiskajiem uzstādījumiem. Šādas domstarpības partiju līmenī nevar atrisināt valdības sēdē. Tam ir nepieciešams cits formāts, kur tiekas partiju līderi.

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai (SC/GKR), apliecināja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Vēlēšanās noteikto 5% barjeru pārvarējusi un domē iekļuvusi arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemai un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un partija Vienotība, kas ieguvušas attiecīgi 12 un deviņas vietas.

SC/GKR Rīgā ieguvusi 58,54% vēlētāju atbalstu, VL-TB/LNNK - 17,86% un Vienotība - 14,13%.

Citi politiskie spēki 5% barjeru nav pārvarējuši.

Par Latvijas Zaļo partiju balsojuši 3,99% vēlētāju, par Latvijas Zemnieku savienību - 1,88%, par Reformu partiju - 1,58%, par partiju Vienoti Latvijai - 0,48%, par partiju Par dzimto valodu! - 0,34%, par Rīcības partiju - 0,24%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju - 0,21%, par politisko partiju Alternative - 0,16% un par Vislatvijas sociāldemokrātu kustību Par neatkarīgu Latviju!, Latvijas kustību Solidaritāte - 0,14%.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Čeku loterijā līdz otrdienas plkst.10 jau ir reģistrēti 23 tūkstoši čeku, biļešu vai kvīšu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Dienestā norādīja, ka loterijai pieteiktie darījumu apliecinošie dokumenti tiks pārbaudīti parastajā kārtībā, pagaidām gan neviens loterijai iesniegtais dokuments vēl nav pārbaudīts.

VID norādīja, ka čeku loterija ir preventīvs pasākums, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu. Prasot čeku vienmēr, jebkurā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā, ikviens cilvēks rosina uzņēmēju būt godprātīgam un atbildīgam pret klientiem.

«Bez šaubām, informāciju no loterijai reģistrētajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem VID izmantos savā datu analīzē apkopotā veidā, analizējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. Aizdomu gadījumā tiks veikti atbilstošākie nodokļu administrēšanas un/vai kontroles pasākumi, ievērojot «Konsultē vispirms» principu,» skaidroja VID.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, iespējams, aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Raitums savulaik sadarbojies ar NSL un esot bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar partijas budžetu.

NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka Raitums nekad nav bijis partijas biedrs un partijā aktīvi nedarbojas.

Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. «Es nodrošinu aizstāvību šajā procesā vienai personai, taču tās vārdu es nevaru nosaukt,» norādīja advokāts un piebilda, ka klients esot vakar aizturēts un aizturētā statusā ir joprojām.

Trīs lielākās reģionālās partijas - Reģionu alianse, Latgales partija un Vidzemes partija ir konceptuāli vienojušās par reģionālo partiju apvienības Reģionu apvienība veidošanu. Jaunās apvienības mērķis ir veicināt reģionālo politisko spēku apvienošanos un kopīgu startēt 12.Saeimas vēlēšanās 2014.gadā. Jaunveidojamajai reģionālo partiju apvienībai aicina pievienoties arī citas reģionālās partijas, vēlētāju apvienības un reģionālos līderus.

Par ieceri veidot reģionālo partiju apvienību Reģionu apvienība ir vienojušies visu trīs partiju līderi, tai skaitā Andrejs Ence (Reģionu alianse), Aldis Adamovičs (Latgales partija) un Guntis Gladkins (Vidzemes partija), tiekoties Rīgā, 21.augustā.

Trīs partiju līderi uzskata, ka kopīgi veidojamās Reģionu apvienības svarīgākais uzdevums ir kļūt par galveno Latvijas reģionu interešu aizstāvi LR Saeimā un valdībā, izveidojot pragmatisku dialogu ar pārējiem politiskajiem spēkiem.

«Pašvaldību vēlēšanās reģionālās partijas ieguva ļoti daudz mandātus. Vēlēšanu rezultāti nepārprotami norāda, ka reģionālo partiju popularitāte un ietekme pieaug,»” jau komentējot Reģionu Alianse rezultātus aizvadītājās pašvaldību vēlēšanās, teica partijas Reģionu Alianse priekšsēdētājs un Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence. «Reģionālo partiju panākumi pašvaldību vēlēšanās ir pamudinājuši sasparoties arī citas partijas. Par reģionālajām partijām nu interesējas arī Saeimā pārstāvētās partijas, lai gan iepriekš tās pret reģionālajām partijām izturējās visnotaļ augstprātīgi. Šobrīd situācija ir mainījusies,» sacīja A. Ence.

Latvijā pastāv iespējamība, ka šauru ekonomisko grupu ietekme uz partiju darbību vēl joprojām tiek realizēta ar lielu ziedojumu starpniecību, kurus veic privātpersonas, kuru ienākumi, iespējams, nav pietiekami, lai to darītu, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB atzīst, ka partijas pēdējo gadu laikā arvien stingrāk ievēro formālās likuma prasības un pārkāpumi to finansēšanā tiek konstatēti retāk vai arī tie ir maznozīmīgāki, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā KNAB darbības stratēģijas 2013.-2015.gadam projektā.

Birojs secinājis, ka par augstākās politiskās korupcijas izplatības tendencēm liecina birojā sāktās krimināllietas, bet nav veikti pētījumi, kas atspoguļotu politiskās korupcijas izplatības tendences. Detalizētas informācijas trūkums mazina cīņas pret politisko korupciju efektivitāti. Vadošo partiju kases līdz šim galvenokārt pildījuši salīdzinoši lieli individuālu privātpersonu ziedojumi, kas var liecināt par šauru ekonomisko grupu ietekmi uz partiju darbību.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Pastāv liels risks, ka, pateicoties Satversmes tiesas nolēmumam, baznīcu īpašumi var tikt ierauti īpašumtiesību piederību tiesvedībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, vienā konfesijā tagad var reģistrēt vairākas baznīcas, kurām, tiesas ceļā pierādot savu saikni ar līdz 1940. gadam (padomju okupācijai) pastāvējušo «mātes baznīcu», varētu rasties vēlme pieprasīt īpašuma pārdali agrāk reģistrētām baznīcām, kas īpašumus atguvušas. Tādējādi iespējami strīdi par turīgāko konfesiju – pareizticīgo un luterāņu – nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā papildu darbs advokātiem, bet šo īpašumu nomniekiem – pamatīgas galvassāpes.

Tādas sekas varētu raisīt Satversmes tiesas spriedums, kas groza Reliģisko organizāciju likumā noteikto, ka vienā konfesijā var pastāvēt tikai viena baznīca, un netieši norāda par iespēju tiesā cīnīties par pēctecību. Par 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likuma normu atbilstību Satversmei lietu ierosināja pēc Augstākās Tiesas pieteikuma, kas savukārt balstās uz Administratīvo lietu departamenta skatīto lietu, kurā Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca apstrīdēja Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt to reliģisko organizāciju reģistrā.

Ar Rīgas domes koalīcijas deputātu balsīm bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien saglabāja Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja amatu.

Jautājumu par Amerika atstādināšanu no Brīvostas valdes locekļa amata iekļaut domes sēdes darba kārtībā rosināja visu četru opozīcijas partiju frakciju priekšsēdētāji. Jau pašā sēdes sākumā pats Ameriks rosināja kolēģu iniciatīvu izvērtēt un jautājumu skatīt, ko ar balsojumu atbalstīja arī valdošo partiju pārstāvji.

Savā iesniegumā opozīcijas deputāti bija uzsvēruši, ka, atkāpjoties no vicemēra amata, Ameriks skaidroja, ka radusies situācija ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» korupcijas skandālu apdraud ne tikai viņa personīgo, bet arī Rīgas domes un viņa vadītās partijas «Gods kalpot Rīgai» reputāciju.

Opozicionāru ieskatā, palikšana Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā graujot arī šī uzņēmuma reputāciju un ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem, tādēļ Amerikam vajadzētu pamest arī šo posteni.

Kaut arī līdz pašvaldību vēlēšanām vēl ir gads, Rīgas domes valdošā koalīcija jau sākusi aktīvu savu labo darbu reklamēšanu, turklāt mērs un vicemērs gandrīz visos materiālos redzami kopā. Katru mēnesi rīdzinieku pastkastēs parādīsies krāsaini informatīvi biļeteni divās valodās Tava Rīga, ko finansē apvienība Saskaņas centrs (SC), taču Rīgas domes vadībai komplimentāri raksti parādās arī medijos bez norādes, ka tās būtu apmaksātas publikācijas, vēsta laikraksts Diena.

Domes vadība arī noliedzot, ka par šādām publikācijām maksātu.

Pirmajā bukletā Tava Rīga Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) dzēlīgi kritizējot ekspertus, šo vārdu liekot pēdiņās, kuri uzskatot, ka ikviens domes labais darbs tiek paveikts tikai saistībā ar vēlēšanām. «Šiem ekspertiem ir grūti saprast, ka var vienkārši normāli un mierīgi, lai cik tas izklausītos teikts ar patosu, strādāt rīdzinieku labā,» pauž N. Ušakovs, pamatojot, kāpēc bukletu izdod SC.

Mērs uzskatot, ka šāds izdevums pildot pašvaldības funkciju. Bukletā izteikties ļauts arī no LPP/LC ievēlētajam vicemēram Andrim Amerikam, kurš šobrīd vada partiju Gods kalpot Rīgai (GKR). Viņš skaidro, ka SC piedāvājis vietu bukletā, par to neprasot naudu: «Es domāju, ka tas ir pareizs gājiens. Vai tad SC ir vienīgā partija, kas dara labos darbus?» Jautāts, vai šis buklets jau ir priekšvēlēšanu reklāma, vicemērs atbildējis: «Tas ir tāpat kā ar matu - ja zupā, tad viens mats ir daudz, bet, ja uz galvas, tad viens mats ir maz.»

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Veikalu "Elkor" īpašnieces Ilzes Laurānes (agrāk Popovas) parāda dēļ piemērots zvērināta tiesu izpildītāja aizliegums atsavināt kapitāldaļas visās viņai piederošās kompānijās un reģistrēt jaunas komercķīlas.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, aizliegums atsavināt kapitāla daļas un reģistrēt komercķīlas piemērots attiecībā uz SIA "ETG", SIA "Elkor grupa", SIA "Elkor Gift Shop", SIA "Elkor Food & Wine", SIA "HSP Solution" un SIA "Elektrodrošība". Laurāne piecos no šiem uzņēmumiem ir vienīgā īpašniece, bet "ETG" viņai pieder 99% kapitāldaļu, kamēr atlikušais 1% pieder SIA "Plus īpašums".

Visi minētie uzņēmumi Laurānes īpašumā nonāca pērn laikā no augusta līdz decembrim, nepilnu gadu pēc tam, kad nomira "Elkor" izveidotājs un kompāniju iepriekšējais īpašnieks Aleksandrs Popovs.

Vienlaikus pagājušā gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, pārjaunotas četras komercķīlas, kuru devēja ir Laurāne, bet ņēmēja - "Rietumu banka". Viņa par labu bankai ieķīlājusi visas sev piederošās "ETG" kapitāldaļas. Kopējā ķīlu maksimālā prasījumu summa ir 31,44 miljoni eiro. Kā trīs ķīlu parādniece minēta "ETG", bet kā vienas - "Elkor grupai" piederošais SIA "Elkor centrs".

Pirmdien, 26.maijā, CSDD Limbažu nodaļā CSDD darbinieki novērsuši mēģinājumu Latvijā reģistrēt ārzemēs zagtu automašīnu BMW X5 ar viltotiem transportlīdzekļa šasijas numuriem (VIN), informē direkcija.

Pateicoties CSDD darbinieku profesionalitātei un pārbaudē izmantotajām tehnoloģijām, jau pašā sākumā, veicot auto VIN numuru salīdzināšanu, radās aizdomas par VIN numuru viltojumiem. Tālāk informācija par konkrēto automašīnu tika pārbaudīta starptautiskajās informācijas sistēmās un tā rezultātā tika konstatēts, ka automobilis ir zagts Beļģijā. Informācija par šo gadījumu nodota Valsts policijai.

Šī ir tikai viena no vairākām reizēm, kad CSDD novērš mēģinājumu Latvijā reģistrēt nelegālas izcelsmes transportlīdzekli, uzsver direkcijā. Ik gadu, veicot transportlīdzekļu identifikācijas numuru vai reģistrācijas dokumentu pārbaudi un salīdzinot šo informāciju ar reģistros esošajām ziņām, tiekot konstatēti vairāk nekā simts mēģinājumi reģistrēt nelegālas izcelsmes automašīnas. Šogad konstatēti 22 gadījumi. Šādos gadījumos CSDD vienmēr sazinās ar tiesībsargājošajām institūcijām.

Reģistrēt ofšora kompāniju izrādās ir neticami viegli – izmantojot Google interneta meklētāju iespējams atrast tūkstošiem uzņēmumu, kas palīdz šāda procesa laikā, noskaidrojuši ASV radiostaciju apvienības NPR raidījuma Planet Money autori. Ārzonas kompānijas izveidošanā žurnālistiem palīdzējuši arī Latvijas pārstāvji.

Raidījums sazinājies ar Latvijas iedzīvotāju Annu Vaivadi, kas strādā vienā no uzņēmumiem, kuri piedāvā palīdzību ofšora kompānijas izveidošanā. Viņas darba devējs piedāvā reģistrēt kompānijas Seišelu salās, Britu Virdžīnu salās vai Belizā. A. Vaivade žurnālistiem stāstījusi, ka visas minētās vietas piedāvā augstu konfidencialitātes līmeni. «Informācijai nevar piekļūt nekādas trešās puses – kreditori vai citas kompānijas,» skaidrojusi A. Vaivade.

Tāpat starpnieki piedāvā palīdzību bankas konta atvēršanai Šveicē, kas saistīts ar izveidoto ārzonas kompāniju, kā arī izveidot neīstu uzņēmuma valdi. Tas viss esot pilnībā legāli.