Rīgas brīvosta ir brīva no politikas un tur esot tikai saimnieciskie jautājumi, par ko valdes locekļi un ostas vadība nes atbildību, Latvijas avīzei norādījis Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Andris Ameriks.
Ostas problēmas A.Ameriks pirmkārt saista ar aso konkurenci Baltijas zonā starp Rīgas, Tallinas un Klaipēdas ostām. Ne tikai Rīgā, bet arī Klaipēdā un Tallinā daudz darot, lai uzlabotu ostu infrastruktūru un mainītu tarifu politiku.
Pastāvot arī iekšējā konkurence starp Rīgu, Ventspili un Liepāju. Tomēr patiesībā vietējās ostas viena otru papildina un ostu padomē kopīgi tiek meklēti ceļi, kā Latviju padarīt konkurētspējīgāku. Rīga esot multifunkcionāla osta un pusi no visa kravu apgrozījuma veido beramkravas, galvenokārt ogles, taču tām pievienotā vērtība ir vismazākā. Vislielākā, kas dod algas strādājošajiem kravu apstrādes un loģistikas jomā, esot konteineru kravas.
«Mums atšķirībā no lietuviešiem veidojas pudeles kakls, jo reizēm nespējam apgūt vēlamo kravu apjomu. Latvijas dzelzceļam vienkārši nepietiek vagonu, lai gan jauni kravas vagoni jau ir pasūtīti, skaidroja A.Ameriks.
Vaicāts par to, kur A.Ameriks kā brīvostas valdes priekšsēdētājs domā braukt un runāt par ostas iespējām, viņš atbild, ka jau patlaban ir nolemts, ka Rīgas brīvostas pārstāvniecībām jābūt Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā. Jau nākamā gada pirmajā ceturksnī tikšot meklēti cilvēki, kas spēs pārliecināt kravu pārvadātājus nosauktajās valstīs izšķirties par labu Rīgas ostai. Braukšot arī uz Stokholmu, jo no turienes rūpīgi sekojot pasažieru drošības jautājumiem un servisa kvalitātei.
Tikmēr pats aktuālākais jautājums patlaban esot ostas policijas izveidošana. Ostas robeža ir arī valsts robeža un to kā līdz šim privātas kompānijas sargāt nevar. Vēl gan Saeimā esot gaidāms balsojums, tomēr jau tagad esot skaidrs, ka ostas policija darbosies līdzīgi, kā to dara municipālā policija, nodrošinot kontroli pār ostas teritoriju. Un tas tiekot darīts ne tikai ASV nemilitāro kravu tranzīta dēļ.
Jāatgādina, ka iepriekš brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma Ainārs Šlesers (LPP/LC).
Sekojiet ziņām