Asas diskusijas par agresīvu auto vadīšanas stilu un tā ļauno ietekmi uz satiksmes drošību Latvijā notiek jau vairākus gadus. Līdz šim vairāk ir notikusi cīņa ar sekām nevis cēloņiem, jo tikpat kā neviens nav runājis par to, kas izraisa agresīvu braukšanu, palielina sastrēgumus un ir iemesls daudzām avārijām.

Paši satiksmes dalībnieki jaunākajā aptaujā atklājuši, ka autovadītāji nemēdz rēķināties ar citiem un, veicot dažādus manevrus, nedomā ar galvu. Daudzu problēmu sakne ir autovadītāju savstarpējās attiecības, kā arī atsevišķu egoistisku satiksmes dalībnieku ieradumi, kuriem nemainoties, nemainīsies mūsu ikdiena uz autoceļiem.

Gandrīz puse no autovadītājiem - 49,7% - uzskata, ka kopējā auto braukšanas kultūra Latvijā ir zema vai pat ļoti zema, 48,0% uzskata, ka tā ir viduvēja, un tikai 2,2% braukšanas kultūru Latvijā novērtējuši kā augstu. Šādu braukšanas kultūras vērtējumu atklāj sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jaunākā auto braucēju aptauja. Vērtējot paši savi, autovadītāji nav bijuši tik kritiski – tikai 3,8% atzinuši savu auto vadīšanas kultūras līmeni kā zemu vai ļoti zemu. Lielākā daļa – 50,3% - autovadītāju uzskata, ka viņu līmenis ir viduvējs, un 41,5% savu braukšanas kultūru novērtējuši kā augstu vai pat ļoti augstu.

Deviņi no desmit autovadītājiem Latvijā pievērš uzmanību ekonomiskai braukšanai ar automašīnu un regulāri seko sava automobiļa degvielas patēriņam un degvielas izmaksām. Savukārt katrs ceturtais autovadītājs veic degvielas un tās izmaksu aprēķinu pirms katra izbrauciena ar automašīnu, liecina Drošas Braukšanas Skolas (DBS) un SIA Latvija Statoil veiktā autovadītāju aptauja.

Vairāk nekā trešdaļa autovadītāju degvielas iegādei paredz konkrētu summu mēnesī, turklāt rūpīgi rēķina izmaksas, lai tās nepārsniegtu iepriekš plānoto.

Gandrīz puse autovadītāju degvielas iegādei tērē līdz 50 latiem, 37% autovadītāju ik mēnesi degvielas iegādei tērē līdz 100 latiem. Katrs desmitais autobraucējs degvielas iegādei atvēl vairāk nekā 100 latus mēnesī.

Domājot par savu personīgo finanšu ekonomiju, lielākā daļa jeb 88% autovadītāju ir mainījuši savus braukšanas paradumus un ikdienas izbraucienos cenšas ievērot dažādus ekonomiskas braukšanas pamatprincipus. 67% no aptaujātajiem taupa degvielu, izvēloties atbilstošus pārnesumus un motora apgriezienus, 45% autovadītāju iepriekš rūpīgi plāno brauciena maršrutu, 35% - ievēro atbilstošu distanci.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

80% no aptaujātajiem atzīst, ka ar agresīviem autovadītājiem sastopas regulāri jeb vairākas reizes dienā, liecina aptauja. Pārsvarā šāds vērtējums tiek dots par Rīgas auto satiksmes dalībniekiem, norādot arī, ka tieši satiksmes organizācija un daudzie sastrēgumi provocē uz agresīvu braukšanas stilu.

Apkopoti šajā rudens/ziemas sezonā astotās ikgadējās satiksmes drošības akcijas Drošs paliek drošs rezultāti. Tās laikā Statoil degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā veikta vairāk nekā 2,5 tūkstoši auto gaismu pārbaude, kā arī sniegti padomi autovadītājiem par drošu un ekonomisku braukšanu, informēja SIA Latvija Statoil sabiedrisko attiecību konsultante Margrieta Akmens.

Akcijas rīkotāji atzīst, ka kopīgiem spēkiem izdevies panākt, ka satiksmei drošu auto gaismu īpatsvars uz Latvijas ceļiem ir pieaudzis, tomēr autovadītāju zināšanas drošas braukšanas jautājumos vēl nav pilnīgas.

''Šogad akcijas laikā pievērsām uzmanību autovadītāju vērtējumam par kopējo braukšanas kultūru uz ceļiem, kā arī pārbaudījām autovadītāju zināšanas drošas braukšanas jautājumos. Aptaujas rezultāti liek secināt, ka situācija savstarpējās pieklājības un laipnības ziņā ir uzlabojusies, tomēr joprojām līdz pat 80% no aptaujātajiem atzīst, ka ar agresīviem autovadītājiem sastopas regulāri jeb vairākas reizes dienā. Pārsvarā šāds vērtējums tiek dots par Rīgas auto satiksmes dalībniekiem, norādot arī, ka tieši satiksmes organizācija un daudzie sastrēgumi provocē uz agresīvu braukšanas stilu,'' stāsta Drošas Braukšanas Skolas apmācību direktors Artūrs Priednieks.

Autopārvadājumu tirgū arvien izteiktāks kļūst autovadītāju deficīts, tāpēc jāmeklē risinājumi jauniešu piesaistei autovadītāju profesijai, konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" diskusijā "Drošas satiksmes ABC - Auto, Bizness, Cilvēks 2022" atzina nozares eksperti.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš informēja, ka pasažieru pārvadājumos autovadītāju vidējais vecums patlaban ir 54 gadi, kravu pārvadājumos - 50 gadi, bet vilcienu mašīnistiem - 45 gadi.

Godiņš atzina, ka jāmeklē risinājumi, kā paātrināt jauniešu iespējas iegūt atbilstošās kategorijas vadītāju apliecības un iesaistīties autopārvadājumu tirgū. Kā vienu no risinājumiem Godiņš piedāvāja atbilstošu mācību programmu iekļaušanu arodskolu vai augstskolu programmās.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Arī Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš piekrita, ka autovadītāju apmācība būtu iekļaujama tehnsiko skolu un augstskolu mācību programmās. Tāpat būtu jāveicina apmācības pie darba devēja, vai pēc darba devēja pieprasījuma.

Tāpat Godiņš norādīja, ka autovadītāju deficīta viens no risinājumiem ir trešo valstu pilsoņu piesaiste. Piemēram, Latvijā patlaban nodarbināti 6000 autovadītāji no trešajām valstīm, taču tas ir mazāk nekā Lietuvā.

Autopārvadājumu uzņēmuma AS "Delta LV" valdes priekšsēdētājs Aigars Freibergs ieteica atjaunot iespēju iegūt B un C autovadītāja kategoriju jau vidusskolā, jo tas paātrinātu jauniešu iespējas iegūt kravas automašīnu un autobusu vadītāju kategorijas.

Freibergs arī vērsa uzmanību, ka C-E kategoriju licences iegūšana izmaksā 1500-2000 eiro, un ne katrs jaunietis to var atļauties. Freiberga ieskatā būtu nepieciešamas kādas valsts atbalsta programmas, kas segtu šīs izmaksas. Freibergs piebilda, ka, piemēram, "Delta LV" finansē licences iegūšanu, parakstot līgumu, ka jaunietis pēc licences iegūšanas trīs gadus nostrādā uzņēmumā.

AS "Aldaris" valdes locekle Elīna Aščuka norādīja, ka autovadītāju deficīta apstākļos aug arī darba algas un šī profesija ir labi apmaksāta. Vienlaikus Aščuka uzsvēra, ka ir jāceļ nozares prestižs, jo joprojām valda stereotipisks priekšstats, ka tas ir smags, netīrs un slikti apmaksāts darbs.

Pirmdien, 17.septembrī, Saeimas Prezidijs nolēma iekļaut 20.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā nodošanai izskatīšanai komisijās šādus iesniegtos likumprojektus:

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr.439/Lp9). Likumprojekts paredz paplašināt dokumentu loku, uz kuru pamata ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiek precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (Nr.440/Lp9). Likumprojekts, reorganizējot Reliģisko lietu pārvaldi, paredz daļu tās funkciju nodot Uzņēmumu reģistram, līdz ar to Uzņēmumu reģistram nododot 4 štata vietas. Tiek arī paredzēts, ka reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Reliģisko organizāciju likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Nododot daļu Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas Uzņēmumu reģistram, tiks uzlabota un vienkāršota reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešana, vienlaikus atrisinot šobrīd pastāvošās problēmas.

Piektdienas ASV darba tirgus dati atklāja, ka bezdarba līmenis janvārī pasaules lielākajā ekonomikā necerēti no sarucis no 10 % līdz 9.7 %, kas ir zemākais līmenis pēdējo piecu mēnešu laikā.

Tomēr darba vietu skaita izmaiņas janvārī bijušas negatīvas. ASV ekonomika pagājušajā mēnesī atvadījusies no 20 tūkstošiem darba vietu (tautsaimniecības sektoros, neieskaitot lauksaimniecību), kas noticis tādēļ, ka vairākums uzņēmumu lēmuši palielināt esošās darba slodzes, nevis pieņemt jaunus darbiniekus, tā Bloomberg. Jāpiebilst, ka Reuters analītiķi prognozēja, ka darba vietu skaits būs pieaudzis par 5 tūkstošiem.

Kopumā ASV darba vietu atskaite raisa cerības, ka ASV ekonomika arvien vairāk nostājas pati uz savām kājām (tomēr par atbalsta pasākumu izņemšanu no tirgus runa vēl nevar būt). Tuvākajā laikā jāskatās kā uz šo ASV darba tirgus atskaiti reaģēs tirgus. No vienas puses ASV sarucis bezdarba līmenis, tomēr darba tirgus atveseļošanās ir ļoti lēna.

No Baltijas valstīs strādājošajām Swedbank pagājušā gada laikā visstraujāk darbinieku skaits samazināts Latvijā – par 23 % jeb 489 cilvēkiem un gada beigās to skaits sasniedza 1684.

Saskaņā ar Swedbank finanšu pārskatu, Lietuvā Swedbank gada laikā atvadījusies no 538 darbiniekiem, tādējādi par 19 % samazinot kopējo darbinieku skaitu, kas sasniedza 2312.

Igaunijā uz 2009. gada beigām Swedbank bija 2109 darbinieki, kas ir par 13 % jeb 325 cilvēkiem mazāk nekā 2008. gadā.

Tādējādi Baltijas valstīs kopumā 2009. gada 31.decembrī Swedbank strādāja 6105 cilvēki, kas ir par 18 % jeb 1352 cilvēkiem mazāk nekā 2008. gada beigās.

Zviedrijā Swedbank 2009. gada beigās bija 5868 darbinieki, kas ir par 4 % jeb 268 cilvēkiem mazāk nekā pirms gada.

Tiek veidots nodibinājums Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem, kas cīnīšoties par visu autovadītāju interesēm, "pretstatā pašreizējai pašvaldības politikai, kas sastrēgumu problēmas risinājumu redz vienīgi sabiedriskā transporta attīstībā, ignorējot privātā transporta īpašnieku intereses", informēja nodibinājuma veidotāji.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldības plānoto soļu realizēšana – nepārdomāta jaunu sabiedriskā transporta joslu ieviešana, kas traucē kopējai satiksmes plūsmai, aizliegums braukt pa tramvaja sliedēm un citi soļi - radīs katastrofālu sastrēguma situāciju Rīgā, kuras dēļ būs spiests stāvēt arī sabiedriskais transports.

Galvenajam principam cīņā ar sastrēgumiem jābūt maksimālai auto caurplūsmas spējas palielināšanai konkrētās vietās un pilsētā kopumā. Mēs redzam pretējo politiku," akcentē dibinātāji.

Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem vākšot parakstus, lai tiktu apturēti Rīgas satiksmes "organizatoru" destruktīvie soļi, ko esot nepareizi saukt par soļiem pret sastrēgumiem, bet gluži otrādi.

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) atkārtoti vērsies pie Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (IeM) ar aicinājumu piešķirt apdrošinātājiem brīvu pieeju datiem no valsts informācijas sistēmas par autovadītāju soda uzskaites punktiem.

«Viens no soļiem, kas, mūsuprāt, varētu risināt pašreiz valdošo spriedzi uz Latvijas ceļiem, ir OCTA cenas diferencēšana apzinīgajiem un neapzinīgajiem autoīpašniekiem, polises aprēķinā izmantojot datus par autovadītāju soda uzskaites punktiem. Iespējams, ka tādējādi autoīpašnieki vairāk apzinātos iespējamos riskus un novērtētu situāciju uz ceļa, pirms veikt kādu nepārdomātu vai agresīvu manevru, un saprastu, ka viņa rīcības sekas var nebūt tikai soda nauda un punkti, bet arī palielināta maksa par » uzskata LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka patlaban sadarbība ar IeM minētajā jautājumā nav vainagojusies ar panākumiem.

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.

15,9% autovadītāju nevadā līdzi saskaņoto paziņojumu, jo ir māņticīgi, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Savukārt vēl 20% autovadītāju nezina, kur dabūt saskaņotā paziņojuma veidlapas. Tikai nedaudz vairāk nekā 45% autovadītāju ir pārliecināti, ka to automašīnās vienmēr līdzi ir saskaņotais paziņojums.

Lai atvieglotu autovadītāju ikdienu, LTAB izstrādājis un ieviesis mobilā saskaņotā paziņojuma funkciju aplikācijā LTAB OCTA. Jaunā aplikācijas funkcija ļaus CSNg cietušajiem ātri un ērti fiksēt negadījuma apstākļus, norādīt informāciju par iesaistītajām pusēm, apstiprināt datus un elektroniski nosūtīt tos apdrošinātājiem. Ņemot vērā, ka LTAB OCTA aplikācija piesaistīta LTAB uzturētajai OCTA datubāzei, datu ievade cietušajiem prasīs mazāk laika, jo tie saskaņotā paziņojuma protokolā ielasīsies automātiski. Turklāt aizpildītu saskaņoto paziņojumu abas puses varēs autorizēt ar elektronisko parakstu, un tas būs saistošs ikvienam apdrošinātājam.

Vecrīgā kopš maksas iebraukšanas režīma atcelšanas un satiksmes plūsmas ierobežošanas visbiežākie autovadītāju pārkāpumi ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām, liecina Rīgas Pašvaldības policijas dati.

"Lielākā daļa autovadītāju pārkāpumu, ko konstatējusi Rīgas Pašvaldības policija, ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām. Šī gada pirmajās dienās, kad satiksmes organizācijas sistēma Vecrīgā mainījās, pašvaldības policija lielā mērā strādāja, informējot un brīdinot autovadītājus par izmaiņām satiksmes kustībā. Arī šodien atkārtoti aicinām autovadītājus nepārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus un ievērot Vecrīgā izvietotās ceļa zīmes," atgādina Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Māris Lapiņš.

Laikā no 1. līdz 7. janvārim reāls sods par šo pārkāpumu ir piemērots 353 autovadītājiem. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam, sods par braukšanu pa gājēju un velosipēdu ielu ir konstants - 40 lati, ko saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā autovadītājam klāt esot ir tiesīgi pārkāpuma vietā piemērot arī Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.

Lai palielinātu gan autovadītāju, gan citu satiksmes dalībnieku drošību uz Latvijas autoceļiem un samazinātu ceļu bojāšanu prasībām neatbilstošu transportlīdzekļu dēļ, Satiksmes ministrija rosinājusi virkni grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt sodus par prasībām neatbilstošu komerciālo transportlīdzekļu izmantošanu, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Elīna Circene.

Veicot pasažieru un komerctransporta kontroles pasākumus uz Latvijas autoceļiem, Valsts autotransporta inspekcija bieži sastopas ar situāciju, kad autobusu, kravas auto un citu speciālo transportlīdzekļu riepas ir nodilušas vai kā citādi neatbilst tehniskajām prasībām, tādējādi apdraudot paša vadītāja un konkrētā transportlīdzekļa pasažieru, un citu ceļu satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību.. Šobrīd Latvijas normatīvie akti neparedz atbildību par to. Līdz ar to, pat konstatējot acīmredzamu riepu neatbilstību prasībām, inspektori nevar pieņemt pārkāpumam atbilstošus lēmumus.

Lai likvidētu šādu situāciju, Satiksmes ministrija rosina Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt atbildību par tāda transportlīdzekļa izmantošanu komercpārvadājumos vai pašpārvadājumos, kam ir nepietiekams riepu protektora dziļums vai tāds riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību.

Kopš aprīļa sākuma apdrošināšanas a/s Balta savā KASKO polises standarta piedāvājumā ir iekļāvusi arī Autopalīdzības pakalpojumus, tostarp nodrošinot palīdzību visā Eiropas teritorijā.

Autopalīdzības komplektā ietilpst pieci elementi - konsultācijas pa tālruni 24 stundas diennaktī, palīdzība uz ceļa, transportlīdzekļa evakuācija, taksometra pakalpojumi un īslaicīga maiņas auto nodrošināšana.

Baltas Autopalīdzības komplekta pakalpojumi bez papildu samaksas būs pieejami klientiem, iegādājoties jaunu, vai atjaunojot esošo Baltas KASKO polisi. Autopalīdzības pakalpojumi būs pieejami pavisam 42 Eiropas valstīs.

Baltas veiktā autovadītāju aptauja liecina, ka 27 % autobraucēju vismaz reizi gadā saskaras ar negaidītiem auto bojājumiem, kas liedz turpināt ceļu. Savukārt 10 % aptaujāto atzina, ka saskaras ar šādiem gadījumiem pat vairākas reizes gadā. 29 % autovadītāju atzīst, ka viņiem ne vienmēr ir pieejama palīdzība uz ceļa, viņi par to neaizdomājas, vai paļaujas uz veiksmi. 13 % aptaujāto - galvenokārt autovadītājas sievietes, paļaujas uz garāmbraucēju palīdzību. Savukārt 43 % Baltas aptaujāto autovadītāju atzīst, ka izmanto savu auto, lai dotos ārpus valsts vismaz vienu līdz divas reizes gadā.

Apdrošināšanas kompāniju iecere veidot Obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) polises cenas, kā kritēriju ņemot arī autovadītāju braukšanas kultūru, t.i., polises cenu, veidotu atkarībā no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, nav nemaz peļama.

Tā varētu vairot autovadītāju atbildību uz ceļiem.

Lai šādu sistēmu ieviestu, apdrošināšanas kompānijām kā informācijas avotu par autovadītāju pārkāpumiem nepieciešams izmantot Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzībā esošo Sodu reģistru. Taču problēma tāda, ka IeM vēlas iekasēt 8 santīmus par katru pieprasījumu OCTA cenu noteikšanai. Minimālā summa, no kuras apdrošinātājiem nāktos šķirties par šādām izziņām, būtu 100 000 latu gadā. Taču IeM Sodu reģistra uzturēšana pašlaik izmaksā 63.7 tūkstošus latu.

Jāsecina, ka IeM ir ievērojami pārrēķinājusies, nosakot maksu par izziņām. Vai arī šis fakts jāsaprot tā, ka valsts cenšas nogrūst Soda reģistra uzturēšanu uz uzņēmēju pleciem un pat gūt no tā darbības peļņu.

69%* Latvijas iedzīvotāju ir pārliecība, ka vadītājs drīkst iedzert nedaudz alkohola un pēc tam vadīt transportlīdzekli. Kā atzīst ceļu satiksmes drošības eksperti, uzskats „vienu jau var” ir maldīgs un bīstams ceļu satiksmes dalībnieku drošībai, jo arī pēc neliela daudzuma alkohola cilvēkiem mainās uztveres un reakcijas ātrums.

Ar sociāli izglītojošu kampaņu Beigta balle, ko rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju, aicinās sabiedrību daudz striktāk izturēties pret alkohola lietošanu pirms sēšanās pie stūres, nelietojot nemaz alkohola un neļaujot to darīt arī citiem.

Maldīgs ir uzskats, ka glāze alus nemaina uztveres reakciju

Kā liecina nesen veiktā sabiedrības aptauja*, 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vadītājs pēc izdzertas pudeles alus vai sidra, glāzes vīna vai šampanieša vai arī mazās glāzes degvīna vai ruma drīkst vadīt transportlīdzekli. 43% autovadītāju atzīst, ka ir sēdušies pie stūres, pirms tam izdzerot nelielu daudzumu alkoholiskā dzēriena. Sabiedrībā valda uzskats, ka sēsties pie stūres drīkst arī tad, ja izdzerts pavisam neliels daudzums alkohola.

Gandrīz puse (43%) autovadītāju izvēlas iegādāties obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polises degvielas uzpildes stacijās (DUS) brīžos, kad tuvojas esošās OCTA beigu termiņš.

Savukārt katrs ceturtais atzinis, ka OCTA iegādājies DUS, jo nav bijusi iespēja izdarīt to internetā, secināts apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Statoil veiktajā pētījumā.

Kā citus iemeslus OCTA pirkšanai DUS autovadītāji minējuši, ka tas ir ērtākais veids kā to izdarīt (12%), vai tuvumā nebija apdrošināšanas filiāļu (8%). Tikai 2% autovadītāju atzinuši, ka OCTA DUS iegādājas pēc tam, kad Ceļu policija konstatējusi, ka tie satiksmē bija piedalījušies bez apdrošināšanas.

Statoil Fuel & Retail Latvija veikala preču un pakalpojumu attīstības direktors Gatis Pavārs norāda, ka aptaujas dati pierāda – OCTA polises lielai daļai autovadītāju ir «pēdējā brīža» pirkums.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta un Drošas Braukšanas Skolas (DBS) pētījuma rezultāti liecina, ka 37% Latvijas iedzīvotāju pēdējos mēnešos izvēlas nebraukt ar savu automobili, tā vietā priekšroku dod sabiedriskajam transportam vai pārvietojas kājām.

50% iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, kā arī gados jauni cilvēki gada nogalē atteikušies no automašīnas kā pārvietošanās līdzekļa izmantošanas vispār.

„Automašīnu skaita samazināšanās uz ielām un ceļiem ir ekonomiskās situācijas rezultāts - šī brīža situācija cilvēkiem liek pārdomāt, cik bieži un vai vispār izmantot auto kā pārvietošanās līdzekli. Patlaban daudzi iedzīvotāji atsakās no auto lietošanas, tāpēc mazinās satiksmes intensitāte, līdz ar to arī ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tomēr atlīdzību statistika rāda, ka, neskatoties uz automašīnu skaita samazinājumu ielās un piesardzīgāku autovadītāju braukšanas stilu, dienās, kad pēkšņi mainās laika apstākļi - piesalst vai strauji uzsnieg, atlīdzību pieteikumu skaits palielinās pat līdz divām reizēm. Tas liecina, ka autovadītāju braukšanas prasmes ir nepietiekošas un negadījumu risks pieaug tieši straujas laikapstākļu maiņas gadījumos, kad autovadītājam ir jāmaina braukšanas stils un taktika,” atzīst AAS „Balta” Atlīdzību direktore Madara Melnmate. ”Esam gandarīti sākt izglītojošu un informatīvu projektu kopā ar Drošas Braukšanas Skolu, lai vērstu autovadītāju uzmanību braukšanas prasmju pilnveidei, kas samazinātu iespējamo negadījumu risku.”

Pieklājīgas braukšanas dienā Ceļu policijas darbinieki skaidrojuši pieklājīgas braukšanas principus vairākiem simtiem autovadītāju.

Pieklājīgas braukšanas dienas ietvaros šodien, 3.decembrī, Valsts policijas Ceļu policijas birojs organizēja reidu, kura laikā Ceļu policijas darbinieki pastiprināti sekoja ceļu satiksmes dalībnieku pieklājībai uz ceļa. Īpaša uzmanība tika pievērsta vietām Rīgas ielās, kur vadītāju neuzmanības un pieklājīgas braukšanas trūkums rada problēmas citiem vadītājiem un satiksmes drošībai kopumā.

Visā valsts teritorijā reidā tika iesaistītas vairāk kā 40 Ceļu policijas ekipāžas.

Jau dienas pirmajā pusē tika apturētas vairāk kā 100 automašīnas, lai vadītājiem skaidrotu noteikumus un pieklājīgas braukšanas principus.