Veiksmes stāsts, kura pamatā ir darbs un uzdrīkstēšanās. „Pirms diviem gadiem uzdrīkstējāmies un riskējām, - neskatoties uz ekonomisko panīkumu valstī, nolēmām SKY & MORE nepārvērst par parastu lielveikalu, bet attīstīt to par unikālu iepirkšanās centru, kura koncepta pamatā ir nodrošināt pircējam pieeju visaugstākās kvalitātes produkcijai par pieņemamu cenu un iepirkšanās procesu padarīt par atpūtu un baudījumu,” uzsver Iepirkšanās centra SKY & MORE Valdes loceklis Rihards Rubenis.

Apmeklētāju plūsmas pieaugums par 43%

„Bijām paredzējuši, ka 2010.gada lēmums un smagais darbs pēc tam nesīs augļus un bijām prognozējuši, ka 2011.gadā apmeklētāju plūsmas izaugums varētu būt no 15 – 20% liels, tomēr statistika mūs patīkami pārsteidza,” skaidro R.Rubenis, turpinot, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, apmeklētāju plūsmas pieaugums bijis par 43%. Savukārt Sky&More apgrozījuma pieaugums 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, ir 32%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijas lielveikalu vidū.

Lielisks statistisks rādītājs ir arī tas, ka pirkumu skaits pārsniedz apmeklētāju skaitu - uz katriem 100 apmeklētājiem tiek izdarīti 130 pirkumi, tātad vairāk kā viens pirkums uz vienu cilvēku, kurš apmeklējis i/c Sky&More.

27. martā aizsardzības ministrs Atis Slakteris apbalvos kuģa Golden Sky glābšanas darbos iesaistītos Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus - Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieku jūras kapteini Hermani Černovu, Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Krasta apsardzes pārvaldes virsnieku kapteiņleitnantu Robertu Lakuču, Jūras spēku štāba vadības grupas preses un informācijas virsnieci militāro darbinieci Ivetu Krauli, Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas Helikopteru posma lidotāju kapteini Artjomu Nalbandjanu, Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas Helikopteru posma borttehniķi virsseržantu Kasparu Reihleru un Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas Glābšanas dienesta posma glābēju instruktoru kaprāli Andreju Maslobojevu.

Izsakot atzinību par ieguldīto darbu avarējušā kuģa Golden Sky glābšanas operācijā, A. Slakteris NBS pārstāvjus apbalvos ar aizsardzības ministra apbalvojumu Atzinības goda zīmi, Db.lv informēja Aizsardzības ministrija.

Šā gada 15. janvārī Kipras sauskravas kuģis Golden Sky, kas ar 25 000 tonnām minerālmēslu atradās ceļā no Ventspils uz Indiju, netālu no Staldzenes bākas uzsēdās uz sēkļa. NBS Jūras spēku un Gaisa spēku pārstāvji iesaistījās kuģa apkalpes glābšanas darbos un kuģa atbrīvošanā no kravas un naftas produktiem.

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde ir beigusi darbu pie videi nodarītā kaitējuma un zaudējumu novērtēšanas, kas radušies kuģim Golden Sky (Kipra) 2007.gada 15.janvārī uzskrienot uz sēkļa Baltijas jūras Latvijas teritoriālajos ūdeņos pie Staldzenes Ventspils rajonā.

Kā Db.lv informēja Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Felikss Klagišs, saskaņā ar kuģa dokumentiem uz kuģa atradās aptuveni 446 tonnas mazuta un 54 tonnas dīzeļdegvielas, kā arī 24 983,37 tonnas kravas minerālmēslojuma - kālija hlorīda.

Kuģim uzskrienot uz sēkļa, radās tā korpusa bojājumi, kuru rezultātā no kuģa jūrā noplūda naftas produkti, kas vēlāk tika izskaloti Baltijas jūras piekrastē.

Lai kuģi noceltu no sēkļa, kuģa īpašnieka uzdevumā darbus veica glābšanas kompānija no Grieķijas Tsavliris Salvage. Darbu rezultātā no kuģa Golden Sky uz citiem kuģiem nogādāšanai krastā tika pārsūknēts aptuveni 1494 tonnas naftas produktu un ūdens maisījuma, prkrauta krava – kālija hlorīds un jūrā izsūknēts ūdens no kravas tilpnēm.

Zvejas kuģa Beverīna bojāeju veicinājis vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopums.

Tā secināts Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālistu izmeklēšanā par zvejas kuģa Beverīna un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju 2008. gada 2. decembrī.

Kuģa bojāeju sekmēja kuģa galvenā dzinēja apstāšanās, ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos, kā arī zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Saeima ceturtdien, 16.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā.

Līgums nosaka ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā.

Latvijas aizsardzības interesēm sabiedroto spēku, tostarp ASV, militārā klātbūtne ir ļoti būtiska. ASV jau šobrīd sniedz ievērojamu atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, tajā skaitā īstenojot Eiropas valstu drošības atbalsta iniciatīvu un paredzot būtisku finansējumu aizsardzības infrastruktūras attīstīšanai. Pastāvīgas un paredzamas ASV bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt ASV sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.

Jau šonedēļ Jūrmalā Baltic Beach Hotel sāksies reklāmas festivāls Golden Hammer. Dienas bizness uz sarunu aicināja vienu no festivāla rīkotājiem, Latvijas reklāmas asociācijas prezidentu Ģirtu Ozolu.

Tuvojas Golden Hammer, kas ir viens no daudziem reklāmas festivāliem pasaulē. Kāpēc vispār nepieciešami reklāmas festivāli?

Reklāmas festivālu nozīme ir līdzīga kā jauno auto izstādēm vai modes skatēm, kas nosaka industrijas virzību nākošajam periodam. Festivāli parāda reklāmas produktu un komunikācijas tendences noteiktajās nozarēs, veicina veselīgu konkurenci aģentūru tīklu un reklāmdevēju starpā, kā arī veicina tiešo sarunu starp industrijas dalībniekiem – medijiem, aģentūrām, reklāmdevējiem.

Vasaras sākums ir Golden Hammer norises vēsturiskais laiks – savulaik tas bija īstermiņā pārcelts uz rudeni. Šis laiks Golden Hammer rīkošanai ir pateicīgāks vairāku iemeslu dēļ, pirmkārt, rudenī ir lielākas noslodzes industrijai (piemēram, konkursi), otrkārt, rudenī risinās sīvākais Golden Hammer konkurents reģionā – festivāls Golden Drum. Protams, pārcelšana bija zināms risks, jo faktiski, pārejot no rudens uz pavasari, festivāls 12 mēnešu perioda vietā iegūst 8 mēnešu periodu, līdz ar ko veidojas papildu risks aktivitātē – gan iesniegto darbu skaita ziņā, gan dalībnieku skaitam semināru sadaļās.

Sakarā ar to, ka Baltkrievijā notikušās naftas produktu vada avārijas izraisītā piesārņojuma likvidēšanā Daugavā ir iesaistīti tie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji, kurus šodien bija paredzēts apbalvot par dalību kuģa Golden Sky glābšanas operācijā, apbalvošana tiek pārcelta uz vēlāku laiku.

Par to Db.lv informēja Aizsardzības ministrija.

Šā gada 15. janvārī Kipras sauskravas kuģis Golden Sky, kas ar 25 000 tonnām minerālmēslu atradās ceļā no Ventspils uz Indiju, netālu no Staldzenes bākas uzsēdās uz sēkļa. NBS Jūras spēku un Gaisa spēku pārstāvji iesaistījās kuģa apkalpes glābšanas darbos un kuģa atbrīvošanā no kravas un naftas produktiem.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir noslēguši vispārīgo vienošanos un pasūtījuma līgumu ar Vācijas kompāniju Heckler & Koch GmbH par triecienšauteņu G-36 iegādi, informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Mairita Senkevicina.

Papildus triecienšautenēm G-36, vispārīgā vienošanās un līgums paredz arī cita bruņojuma iegādi. Līgums ir noslēgts uz septiņiem gadiem un tas paredz ieroču iegādi Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes vajadzībām. Kopējā iepirkuma līguma summa veido vairāk nekā 13 miljonus eiro (bez PVN). Pirmās ieroču piegādes gan Nacionālo bruņoto spēku, gan Valsts robežsardzes vajadzībām ir plānotas 2018. gadā.

«Triecienšauteņu G-36 iegāde un pārējo līgumā iekļauto ieroču iegāde nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes karavīrus, kā arī robežsargus ar viena veida un modernākiem ieročiem. Tas ir vēl viens solis ciešākas sadarbības un attīstības virzienā, ko bijām apņēmušies pildīt un šobrīd pildām,» norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Pērn noslēgtās vienošanās ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem testēšanas nolūkos šogad piegādātas Latvijas ražotāju «UAV FACTORY» un «Atlas Aerospace» bezpilota lidaparātu sistēmas, informē Aizsardzības ministrija (ĀM).

«Man ir liels prieks par uzsākto sadarbību ar Latvijas ražotājiem gan no piegāžu drošības, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstības viedokļa. Bezpilota lidaparātu sistēmu testēšana ir nozīmīgs solis mūsu bruņoto spēku apgādē ar šīm jaunajām tehnoloģijām, kuru izmantošana sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

ĀM norādīja, ka apgāde ar bezpilota lidaparātu sistēmām stiprinās Nacionālo bruņoto spēku novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

11.novembra krastmalā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji.

Golden Hammer festivāla trīs galvenās balvas draudzīgi sadalītas starp Baltijas valstīm, kas ir nebijis gadījums festivāla vēsturē.

„Austrumu Eiropas valstis ir labākas inovatīvajā reklāmā, tomēr Rietumu valstis joprojām apsteidz austrumus tradicionālajā reklāmā” – komentēja Amir Kassaei. Tendences, kuras ir vērojamas šogad festivālā Golden Hammer parāda to, ka Latvijas reklāmas tirgus un Austrumu tirgus kopumā, ir ne tikai perspektīvs inovācijas jomās, bet arī pietiekami radošs.

Kopumā, 7 kategorijās, Radošā žūrija piešķīra:

64 diplomus (darbi iekļuva šortlista sarakstā), no tiem:

22 Sudraba Āmurus,

12 Zelta Āmurus, un, visbeidzot,

3 Grand Prix:

Man skin – BBDO Russia, Krievija;

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

2017. gadā īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S «Latvijas Valsts meži».

Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus un militārās mācības, pielāgotu un pilnveidotu militāro infrastruktūru, veicinot Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Poligona paplašināšana ļaus paaugstināt personāla sagatavotību, nodrošināt kaujas atbalsta spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmēs Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spējas, skaidro Aizsardzības ministrijā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 2017. gadā nav ieguldījis līdzekļus zemes vai būvju, ēku pirkšanai (iegādei) Ādažu poligona paplašināšanas nolūkos, taču sākotnējais ieguldījums 2016. gadā zemes gabalu sadalīšanai, meža inventarizācijas veikšanai, zemju mērīšanai un ierakstīšanai Zemesgrāmatā, lai no Zemkopības ministrijas varētu pārņemt poligona paplašināšanai nepieciešamos īpašumus, bija 69 693 EUR. Šobrīd turpinās pārrunas ar 59 fizisko un juridisko zemju īpašniekiem un plānots, ka privātīpašumi, kuru platība veido aptuveni 270 hektārus, tiks iegādāti 2018. gadā.

23.augustā, atzīmējot Zemessardzes 16.gadadienu, plkst.10.00 aizsardzības ministrs Atis Slakteris, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, Zemessardzes komandiera vietas izpildītājs majors Ilgvars Baumanis, kā arī Zemessardzes novadu komandieri un Zemessardzes štāba pārvalžu priekšnieki noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns un Mātes Latvijas tēla.

Zemessardze dibināta 1991.gada 23.augustā, kad tika pieņemts viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Tas nosaka, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums ar mērķi - iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.

Patlaban Zemessardze ir izveidojusies par valsts sauszemes teritorijas aizsardzības pamatu un lielāko Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu. Zemessardzē dien aptuveni 560 karavīri un aptuveni 10500 zemessargi, kas savus dienesta pienākumus pilda no pamatdarba brīvajā laikā.

Zemessardzes galvenie uzdevumi ir - aizsargāt valsts sauszemes teritoriju; iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā; piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā; pildīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas; sagatavot personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās, kā arī citu Zemessardzes uzdevumu izpildei; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā; veikt Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā; iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus; nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktu nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzību (apsardzību).

Līdz ar jūras flotes tehnoloģiju attīstību Latvijas Jūras akadēmijā pieaug studiju procesā izmantoto tehnoloģiju parks, kurā esošās iekārtas kā simulatori aizvien vairāk tiek izmantotas inženierzinātņu un kuģu vadības jūras virsnieku apmācībā, informē akadēmijas pārstāvji.

Jaunākais apmācību procesā iekļautais simulators ir Augstsprieguma simulators, kas studentiem ļaus apgūt iemaņas kuģa augstsprieguma iekārtu apkalpošanā. Simulators iegādāts par aptuveni 9000 eiro.

«Pēdējos gados uz kuģiem – gan pasažieru, gan kravas kuģiem strauji aug dažādu moderno tehnoloģiju izmantošana. Tāpēc zināšanas darbā ar jaunajām tehnoloģijām tiek prasītas arī no jaunajiem jūrniecības speciālistiem. Šobrīd pasaulē trūkst ap 30 000 kuģu virsnieku, tas ir, stūrmaņu, mehāniķu un elektromehāniķu. Taču darba tirgū jauno speciālistu konkurētspēja ir cieši saistīta ar praksi, savukārt kvalitatīva prakse – ar jau krastā iegūtām reālām zināšanām par kuģu darbību un vadību,» stāsta Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektors Jānis Bērziņš.

Aizsardzības ministrija (AM) cilvēku meklēšanas organizācijai «Bezvests.lv» plāno piešķirt 22 649 eiro drona iegādei.

AM sagatavojusi valdības rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt biedrībai minēto summu no Nacionālo bruņoto spēku budžeta «Atlas» drona iegādei.

Biedrība iepriekš lūdza AM izvērtēt iespēju nodot vienu no Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām iepirktajiem SIA «Atlas Aerospace» droniem.

AM konstatēja, ka nav iespējams nodot Nacionālo bruņoto spēku lietošanai paredzētos dronus, jo tie ir speciāli pielāgoti militāram lietojumam un uzskatāmi par stratēģiskas nozīmes preci.

Vienlaicīgi «Atlas Aerospace» drona civilajā versijā ir atsevišķas standartizētas sastāvdaļas, kas to padara daļēji savietojamu ar militārās versijas droniem, kas nav uzskatāmas par stratēģiskas nozīmes precēm, un kuru atrašanās biedrības rīcībā nerada drošības riskus.

Liepājas ostā turpinās zvejas kuģa Beverīna apkalpes meklēšanas darbi, kurus koordinē Jūras glābšanas un koordinācijas centrs (MRCC). Liepājas ostas Kapteiņdienests seko līdzi glābšanas dienestu darbam. Glābšanas darbus veic Jūras glābšanas un koordinācijas centrs, kas arī organizē un vada glābšanas operāciju, pieņemot nepieciešamos lēmumus un iesaistot nepieciešamos resursus.

Db jau rakstīja, ka 2.decembra vakarā plkst.22:01 pagaidām nezināmu iemeslu dēļ trīs jūdzes no krasta nogrima zvejas kuģis Beverīna, kas ir Baltika tipa zvejas kuģis, un tā garums ir 25.45 m. Uz kuģa atradās 6 cilvēku apkalpe. Kuģis pieder firmai SIA BalticFish. Noraidot medijos izskanējušos pātrmetumus Liepājas ostai par neprofesionalitāti kuģa glābšanā, Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits skaidrojis, kaLiepājā ir tikai ostas buksieri, kas strādā ostas teritorijā. Lai strādātu ārpus ostas, turklāt spēcīga vēja apstākļos, ir nepieciešami jaudīgāki jūras buksieri, kādu nav Liepājas ostas rīcībā.

"Tās ir pilnīgas muļķības, ka zvejas kuģis Beverīna ir prasījis atļauju ienākt Liepājas ostā," sacīja E. Raits. Viņs apstiprināja, ka visas sarunas ir ierakstītas un tās pilnībā atspoguļo notikumu gaitu.

Aizsardzības ministrija (AM) nolēmusi pārtraukt aptuveni 200 miljonus eiro vērto iepirkumu par bruņoto automašīnu piegādi, tāpēc rīkos jaunu transportlīdzekļu iepirkumu.

AM iepirkuma komisija ir nolēmusi pārtraukt iepirkumu par 4x4 vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iegādi, informēja AM Preses nodaļa.

Iepirkuma komisija ir secinājusi, ka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) konstatētās nepilnības esošā iepirkuma procesa ietvaros nav iespējams novērst un, saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, sarunu procedūra ir jāpārtrauc.

Lai novērstu iepirkuma procesa nepilnības, nepieciešams veikt izmaiņas tehniskajā specifikācijā, ko saskaņā ar likumu, esošā procesa ietvaros nav iespējams veikt. Nepieciešams arī pārvērtēt transportlīdzekļu testēšanas kārtību. Lai to pilnvērtīgi izvērtētu un testētu tehniskos parametrus, nepieciešams citu valstu atbalsts, jo vairāku pozīciju testēšanai Nacionālo bruņoto spēku spējas nav pietiekamas. Līdz ar to, izmaiņas nepieciešams veikt arī testēšanas veidlapās, ko likums liedz darīt šī procesa ietvaros.

Šodien uz pirmo sēdi Valsts kancelejā pulcējās kuģa GOLDEN SKY avārijas seku novēršanas koordinēšanas darba grupa, Db.lv informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Darba grupa uzklausīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka Hermaņa Černova sniegto informāciju par līdz šim paveikto darbu kuģa GOLDEN SKY avārijas seku likvidēšanā. Ir pabeigta uz kuģa esošās dīzeļdegvielas atsūknēšana, šobrīd tiek veikti nepieciešamie darbi mazuta krājumu atsūknēšanai, kā arī kālija hlorīda izkraušanai.

Darba grupa uzdeva Vides ministrijai sagatavot nepieciešamos aprēķinus par līdz šim videi nodarītajiem zaudējumiem, kā arī iespējamos aprēķinus gadījumā, ja jūrā būtu ieskalots mazuts. Vides speciālistiem uzdots arī sniegt informāciju par piesārņotā kālija hlorīda utilizācijas iespējām.

Trešdien, 24.februārī, Ādažu bāzē aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atklāja Industrijas dienu 2016, ko rīko Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju, lai iepazīstinātu uzņēmējus un zinātniekus ar Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām apgādes jomā, informē ministrija.

Industrijas dienā 2016 piedalījās aptuveni 150 dalībnieki no aptuveni 70 uzņēmumiem, pašvaldībām un izglītības iestādēm.

Industrijas dienas 2016 mērķis ir informēt uzņēmējus par Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku 2016.–2018. gada iepirkumu plāniem, uzklausīt uzņēmēju un zinātnieku produktu ražošanas un pakalpojumu attīstības plānus, kā arī veicināt dialogu starp aizsardzības nozari un Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem par iespējām piedalīties bruņoto spēku spēju attīstībā un uzturēšanas nodrošināšanā.

Šogad pasākumā darbs norit arī sindikātos, sniedzot informāciju par konkrētām aizsardzības spēju attīstības iecerēm, nodrošinot attiecīgo Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku ekspertu klātbūtni, kuri skaidros nozares vajadzības atbilstoši nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu tehniskajām prasībām. Industrijas dienas 2016 dalībnieki sindikātos diskutēja par sekojošām spēju attīstības jomām: individuālais un kolektīvais ekipējums, munīcija, militārais transports, sakaru sistēmas, jauno militāro spēju attīstība un nākotnes spēju vajadzības, būvniecība, pārtikas iepirkumi.

Jaunais Porsche 911 Turbo S Exclusive Series ir līdz šim jaudīgākais 911 Turbo S.

Coupé versija attīsta 446 kW (607 ZS) lielu jaudu, un modeļa eksemplāru skaits ir ierobežots līdz 500 vienībām visā pasaulē. Papildus 27 ZS jaudas palielinājumam 911 Turbo S Exclusive Series atšķiras no standarta 911 Turbo S ar dizainu, augstākas kvalitātes materiāliem un greznajām detaļām. Sporta automašīnas smalkā apdare ir roku darbs, kas veikts jaunajā Porsche Exclusive Manufaktur darbnīcā uzņēmuma galvenajā mītnē Cufenhauzenā. Uzņēmuma darbnīca, kas iepriekš bija pazīstama kā Porsche Exclusive, specializējas automašīnu pielāgošanā klientu vēlmēm, kā arī atbild par ierobežota izlaiduma sērijām. Pirmo reizi Porsche klientiem ir iespēja konfigurēt ar sporta automašīnas dizainu saskaņotu Porsche Design hronogrāfu.

Centrālās un Austrumeiropas reklāmas festivālā Golden Drum zelta godalgas nopelnījuši arī Latvijas pārstāvji.

Godalgas nopelnījušas – MOOZ! (līdz septembrim zināma kā ZOOM!) un Leo Burnett Riga, liecina aģentūru sniegtā informācija medijiem. Festivāla balva Zelta bungas pasniegta aģentūrai Leo Burnett Riga par izmantotajiem risinājumiem, veidojot adidas publiskās skriešanas trases Rīgas parkos. Savukārt, festivāla apbalvojumu Zelta pulksteni (Golden Watch) par CSDD Skarbajām Jāņu dziesmām ieguva aģentūra MOOZ!.

MOOZ! Skarbās Jāņu dziesmas, kas pirms Līgo svētkiem atgādināja un lika aizdomāties par vienu no mūsus laiku aktuālākajiem Līgo aspektiem – auto vadīšanu dzērumā – saņēma Golden Drum žūrijas atzinību kā labākā reklāmas kampaņa. Skarbajām Jāņu dziesmām, kurās ārsti, policisti, Suitu sievas, pazīstami Latvijas mūziķi un citi apdziedāja vienu no galvenajām mūsu laiku Jāņu dienas aktualitātēm – autoavārijas un traģēdijas uz Latvijas autoceļiem -, piemīt augsts folklorizēšanās potenciāls, kas ir viena no šīs kampaņas lielākajām vērtībām, atzina festivāla žūrija. Baltijas festivālā Golden Hammer Skarbās Jāņu dziesmas saņēma festivāla Grand Prix Sociālo reklāmu kategorijā, kā arī nodrošināja MOOZ! šī festivāla galveno balvu – Creativity case.

Baltijas jūrā aizvadītajā naktī aizdedzies kuģis ar bīstamu kravu, kurš patlaban bez apkalpes dreifē uz Rīgas jūras līča rietumu piekrasti, informēja Jūras spēku sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Veita.

Aizvadītajā naktī plkst.2.42 Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga) saņēma informāciju no kravas kuģa "Escape", ka uz tā izcēlies ugunsgrēks, ko nav izdevies nodzēst ar autonomās ugunsdzēsības sistēmu. Ugunsgrēks sākās motortelpā un izplatījās pa kuģa virsbūvi.

Centrs nekavējoties norīkoja krasta apsardzes kuģi "Saule" doties uz notikuma vietu. Vienlaikus Valsts robežsardzes helikopteram tika dots rīkojums būt gatavam nekavējoties pacelties. Tāpat apziņoti visi operatīvie dienesti.

Plkst.2.57 kuģa "Escape" apkalpe pameta to glābšanas laivā. Savukārt centrs deva uzdevumu blakus esošajam kravas kuģim veikt apkalpes glābšanu. Visi 15 kuģa "Escape" apkalpes locekļi tika uzņemti uz kuģa "Kairit" klāja, kas viņus nogādās Rīgas ostā.

Investējot 1,7 miljonus eiro, Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 56 atklāta Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas atjaunotā dienesta dzīvokļu ēka, informē Aizsardzības ministrija.

«Atklājot šo ēku, mēs būtiski uzlabosim ikdienas apstākļus Instruktoru skolā dienošiem karavīriem. Šis projekts ir piemērs Aizsardzības ministrijas nospraustajam mērķim attīstīt infrastruktūru reģionālajās struktūrvienībās, lai turpinātu uzlabot Nacionālo bruņoto spēku sagatavotību un kaujas spējas,» informē aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Atjaunotā dzīvojamā ēka A.Kronvalda ielā 56 ir Aizsardzības ministrijas un Cēsu novada pašvaldības kopīpašums. Abas puses kopīgi piedalījās tā iepirkuma organizēšanā un līguma slēgšanā par dzīvojamās ēkas pārbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbiem, autoratlīdzību, būvekspertīzi un citiem darbiem.

Ēkas atjaunošanu par 1 751 455 eiro veica SIA «WOLTEC». Aizsardzības ministrija no projekta kopējām izmaksām sedza 478 143 eiro. Dzīvojamā ēka ekspluatācijā tika nodota šā gada 2. augustā.