Pirmdien, 3.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotajā štābā uz starptautisko operāciju Afganistānā pavadīs nākamā Latvijas kontingenta karavīrus, kuri turpmākos sešus mēnešus dienesta pienākumus pildīs NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kurš kontingenta komandierim pulkvežleitnantam Gaidim Ošeniekam pasniegs Latvijas valsts karogu, kā arī NBS komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs. Viņa „ceļamaizi” – rudzu maizes klaipu – saņems kontingenta komandiera vietnieks kapteinis Māris Savickis.

Nākamā Latvijas kontingenta karavīri uz Afganistānu dosies vairākās grupās, pirmā no kurām uz operāciju rajonu dosies jau 4.decembrī, bet nākamās divas – 11.decembrī un 2008.gada 8.janvārī. Savukārt rotācijas kārtībā nomainītā kontingenta karavīru atgriešanās Latvijā plānota 12. un 19.decembrī, kā arī 2008.gada 16.janvārī.

Pēc rotācijas pabeigšanas ISAF sastāvā dienesta pienākumus pildīs 99 Latvijas karavīri, no kuriem divu karavīru dienesta vieta būs Kabulā, 84 – Meimenā, bet 13 – Mazerišarīfā. Patlaban dienesta pienākumus Afganistānā pilda 94 karavīri.

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru uzturoties darba vizītē Afganistānā, tikās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kontingenta karavīriem, kas piedalās NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā.

Apmeklējot Mazari Šarifas un Meimenas bāzes, A. Slakteris pasniedza 5 Latvijas kontingenta karavīriem apbalvojumus - "Aizsardzības ministrijas Goda raksts", kā arī 6 karavīriem piešķirto dienesta pakāpju "Dižkareivis" atšķirības zīmes.

Vizītes ietvaros aizsardzības ministrs iepazinās ar Vācijas kontingenta karavīru rīcībā esošajām bruņumašīnām. Tiek apsvērta iespēja iegādāties šīs bruņumašīnas Latvijas kontingenta Afganistānā vajadzībām.

Latvija piedalās NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā kopš 2003. gada februāra. ISAF sastāvā patlaban dienesta pienākumus pilda 95 Latvijas kontingenta karavīri, kuri izvietoti Kabulā, Meimenā un Mazari Šarifā.

Šodien, 18. jūnijā, lai turpinātu ceļu uz Latviju, Kuveitā ir ieradušies koalīcijas spēku vadītās operācijas Operation Iraqi Freedom Irākā (OIF) Latvijas kontingenta (LK) karavīri. NBS izmaksas dalībai šajā operācijā 2006.gadā bija 4,60 milj. Ls.

Kuveitā LK karavīrus sagaidīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Psihologu dienesta psihologi, Db.lv informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas priekšnieks Uldis Davidovs.

Plānots, ka 121 OIF LK karavīri Latvijā atgriezīsies rīt, 19. jūnijā.

Šobrīd OIF dienesta pienākumus Irākā turpina pildīt četri Latvijas kontingenta Nacionālā atbalsta vienības karavīri, kuri organizē LK materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu uz Latviju.

Kopš 2003.gada maija starptautiskajā operācijā Irākā ir piedalījušies vairāk nekā 1150 karavīru: 2003.gadā - 153, 2004.gadā - 373, 2005.gadā - 278, 2006.gadā - 224, bet 2007.gadā - 125.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Mazarešarīfas bāzē Nidaros, Afganistānā Latvijas kontingenta karavīri svinēja Līgo svētkus. Starp vairāk nekā 140 Latvijas karavīriem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijā Afganistānā, ir 12 Jāņi.

Pasākumā piedalījās arī karavīri, kuri ikdienā dienesta pienākumus pilda citās bāzēs Afganistānā. Līgo svētki Afganistānā tika svinēti 21. jūnijā, jo 23. jūnijā karavīriem bija jāveic dienesta uzdevumi.

«Cenšamies uzturēt latviskās tradīcijas, jo ikvienā no mums ir dzirkstelīte, ka jāsanāk kopā - jāsvin Jāņus un citi mūsu nacionālie svētki,» stāsta Latvijas kontingenta komandieris, Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško. 21. jūnijā Vasaras saulgriežus ieskandināja Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība.

Svētku mielastu bija sagādājuši Latvijas uzņēmumi, piemēram, ikgadējā atbalstītāja a/s Cēsu alus nodrošināja Ulmaņlaiku kvasu, a/s Valmieras piens – Jāņu sieru, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – gaļas izstrādājumus.

Viens no Albānijas kontingenta karavīriem, kurš pirmdienas rītā cieta sprādzienā Ādažu poligonā, patlaban atrodas slimnīcas reanimācijas nodaļā pēc operācijas, preses konferencē pavēstīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Viņš norādīja, ka negadījums notika šorīt plkst.9.30, un tajā cieta trīs Albānijas karavīri.

Kā ziņots, Albānijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Bardils Kolcaku paziņojis, ka sprādzienā Latvijā gājusi bojā Albānijas Bruņoto spēku virsleitnante Zarife Hasanaja un ievainots kontingenta komandieris Klodians Tanuši un seržants Julians Kapajs.

Pēc Kalniņa teiktā, kareive no gūtajiem ievainojumiem gāja bojā stundu pēc negadījuma, viens kareivis pēc ķirurģiskas operācijas smagā stāvoklī atrodas reanimācijas nodaļā, bet otram konstatēti viegli ievainojumi.

Kalniņš arī norādīja, ka ir uzsākta dienesta izmeklēšana par negadījuma apstākļiem, un līdz brīdim, kad izmeklēšanā tiks noskaidroti notikušā cēloņi, arī pārtrauktas visa veida mācības Ādažu poligonā. Komandieris piebilda, ka Valsts policijā, atbilstoši likumdošanai, ir uzsākts kriminālprocess par notikušo.

Latvijas prezidents Andris Bērziņš un pavadošā delegācija 14.novembra pēcpusdienā ieradās vizītē Afganistānas Islāma Republikā.

Vizītes laikā Valsts prezidents tiksies ar Latvijas kontingenta karavīriem, kā arī sabiedroto spēku komandieriem, kuri šobrīd piedalās NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijā Afganistānā. Valsts prezidents apmeklēs Latvijas karavīrus ziemeļu reģionā Meimanē (Fārjābas province) un Mazārešarīfā (Balkhas province). Vizītes ietvaros paredzēta arī Andra Bērziņa tikšanās ar Fārjābas provinces gubernatoru, paziņojot par šo vizīti, vēstīja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Valsts prezidents vizītes laikā Afganistānā plāno iepazīties ar Latvijas karavīru dienesta un dzīves apstākļiem starptautiskajā operācijā, apsveikt karavīrus aizvadītajā Lāčplēša dienā, kā arī Latvijas valsts svētku priekšvakarā pasniegt piešķirtos apbalvojumus.

Militāro mācību «Namejs 2018» laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kā ziņots, Latvijā pirmdien, 20.augustā sākas lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas «Namejs 2018», kas ilgs līdz 2.septembrim.

Kalniņš brīdināja, ka mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku. «Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un noteikti arī savos kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs savus taktiskos uzdevumus, lai trenētu spējas,» stāstīja armijas komandieris.

Viņš uzsvēra, ka iesaistītajām pašvaldībām par šīm aktivitātēm esot ziņots jau ļoti laicīgi un tām arī bijusi iespēja pabrīdināt savus iedzīvotājus. Savukārt plānotie satiksmes ierobežojumi, kad pārvietosies bruņutehnika, nebūšot ilgstoši. «Nevajag par to īpaši uztraukties, šie aizkavējumi būs nelieli, un arī troksnis būs radīts tieši ar mācību, nevis kaujas munīciju,» informēja Kalniņš.

Šodien, 14.jūnijā, Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumos Nr.131 Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu. Algu reforma visvairāk skars kareivju un instruktoru sastāva karavīrus, viņiem tiek paredzēts algas pielikums par apmēram 70%.

Grozījumi MK noteikumos izstrādāti pamatojoties uz rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu, kurā punkts 2.2.1. nosaka, ka regulāri jāpārskata karavīra atalgojuma apmēri, ņemot par pamatu vidējo atalgojumu valstī, dalību starptautiskajās operācijās un citus ārējos faktorus, Db.lv informēja Aizsardzības ministrija.

Algu reforma visvairāk skars kareivju un instruktoru sastāva karavīrus, viņiem tiek paredzēts algas pielikums par apmēram 70%. Savukārt augstāko dienesta pakāpju karavīriem algu palielinājums tiek plānots aptuveni 30% apmērā.

Grozījumi paredz, ka, piemēram, kareivis, kurš pirmajā dienesta gadā šobrīd saņem 190 latu lielu algu, pēc 1.septembra saņems 335 latu lielu algu, leitnants ar pašreizējo algu 254 latu apmērā varēs saņemt 434 latu lielu algu. Algas pielikums būs atkarīgs gan no karavīra dienesta pakāpes, gan arī no dienestā pavadītajiem gadiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, 9.septembrī, devies darba vizītē uz Afganistānu, liecina prezidenta mājaslapā ievietotā informācija. Valdis Zatlers ir pirmais Baltijas valstu prezidents, kas vizītē apmeklē Afganistānu un tiekas ar tās politiskajiem līderiem.

Vizītes laikā paredzētas tikšanās ar Afganistānas Valsts prezidentu Hamidu Karzaju, ārlietu ministru Dr. Rangin Dadfar Spanta, kā arī aizsardzības ministru Abdul Rahim Wardak.

Pašlaik misija Afganistānā ir lielākā un nozīmīgākā Latvijas starptautiskā palīdzība, kas iekļauj ne tikai lielāko NBS kontingenta dalību (vairāk nekā 90 militārpersonas), bet arī civilo iesaisti ar policistiem un politisko/attīstības padomnieku. Tādējādi šobrīd Latvijas valsts iesaistīšanās misijā ir ne tikai militāra, bet orientēta arī uz afgāņu labklājības celšanu, informēja V. Zatlera preses dienests.

ASV valdība izšķērdējusi vairāk nekā 30 miljardus ASV dolārus, slēdzot dažādus kontraktus Irākā un Afganistānā, kas tā arī nav ienesuši cerētos rezultātus. Tas nozīmē, ka izšķērdēts ir katrs sestais dolārs.

Šī naudas summa veidojusi 15% no kopējā Irākā un Afganistānā iztērētā, secinājusi ASV kara laikā noslēgto līgumu izpētes komisija.

Apjomīgie naudas līdzekļi izšķērdēti pateicoties sliktai projektu plānošanai, neskaidrām un mainīgām prasībām, nepietiekamai konkurencei, neprasmīgai līgumu pārvaldībai un uzraudzībai, koordinācijas trūkumam u.c., atsaucoties uz komisijas ziņojumu raksta The Washington Post.

Piemēram, 40 miljoni ASV dolāru iztērēti cietuma celtniecībai Irākā, kas tā arī netika pabeigs, savukārt 300 miljoni iztērēti elektrostacijas būvēšanai Afganistānā, taču valstij nav nepieciešamo speciālistu un naudas līdzekļu, lai spētu nodrošināt tās darbību.

Naftas cenas pieaugums pasaulē var palielināt benzīna cenas Latvijā par dažiem centiem.

Jau ierasts benzīna cenu izmaiņas vietējā tirgū nosaka krietni vairāk faktoru nekā naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū, stāsta SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēdējā laikā ģeopolitiskie faktori ir veicinājuši naftas cenu kāpumu. Šķiet, ka to ietekme tuvākajā laikā saglabāsies, vai pat pieaugs, kas nozīmē, ka pastāv iemesli arī naftas produktu cenu kāpumam. Tāpat pēdējā laikā ir vājinājusies arī eiro vērtība, līdz ar to potenciāls pieaugumam ir.

Tomēr patlaban ir vērojama pietiekami plaša cenu amplitūda gan viena tīkla, gan arī nozares uzņēmumu piedāvājumos, kas varētu norādīt, ka arī reakcija uz izmaiņām varētu būt atšķirīga. Potenciālais kāpums varētu būt dažu centu robežās, jo, neskatoties uz iespējamām izmaiņām, cenu šoku iespējamība pagaidām vērtējama kā zema, uzsver eksperts.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 17.maijā atzīmē profesionālos svētkus – Ugunsdzēsēju dienu, Db.lv informē VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.

Svētku priekšvakarā 16. maijā plkst. 10.00 Latvijas ugunsdzēsības muzejā notiks svinīgs pasākums, kurā piedalīsies iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, Iekšlietu ministrijas, valsts sekretārs Aivars Straume, VUGD priekšnieks Ainars Pencis un labākie VUGD darbinieki.

Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu un sakarā ar Ugunsdzēsēju dienu apbalvos labākos darbiniekus. Viņi saņems Iekšlietu ministrijas Goda rakstus un Pateicības, kā arī VUGD Goda rakstus un Pateicības. Par ieguldījumu civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanā, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībā ar VUGD Zelta zīmi Par nopelniem apbalvos: Ļudas Jonkus, bijušo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes komandieri; Nikolaju Bočkovu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Dobeles brigādes komandieri; Raimondu Rožkalnu, Valsts prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos; Daili Lūku, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Pieminot neatkarīgās Latvijas armijas karavīrus, kas izcīnīja uzvaru pār tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī, Lāčpleša dienas vakarā pie Rīgas pils svecīties nolika tūkstošiem cilvēku.

Krastmalā pulcējās ģimenes, draugu kompānijas, apvienojot dažāda vecuma cilvēkus - no maziem bērniem līdz sirmgalvjiem. Lielākā daļa bija gados jauni cilvēki. Cilvēki līdzi bja paņēmuši svecītes, kuras tika iedegtas Rīgas pils pakājē. Svecītes novietotas pie Rīgas pils mūra, kā arī uz līdzās esošās Anglikāņu baznīcas žoga mūra. Tāpat svecītes tiek iedegtas Daugavas krastā.

Šogad pirmo reizi svecītes netika liktas pils apkārtmūra šuvju vietās, bet gan uz speciāli sagatavotiem paliktņiem, kā arī zālienā pie apkārtmūra taisnā posma uz Vanšu tilta pusi. Paliktņi izgatavoti kā risinājums ērtākai un parocīgākai svecīšu izvietošanai pie Rīgas pils. Tā mūris netikšot bojāts, un to pēc tam būs arī vieglāk notīrīt. Pēc Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) pieprasījuma paliktņu tehnisko risinājumu izstrādāja pilnsabiedrība Pils projekts arhitekta Artūra Lapiņa vadībā, un tas tika saskaņots gan ar VNĪ, gan Valsts prezidenta kanceleju. Atbilstoša izmēra speciāli paliktņi jeb plaukti no nerūsējoša tērauda apkārtmūrī tikšot uzstādīti un nostiprināti ik gadu par godu Lāčplēša dienai.

ASV Teksasas štats plāno uzcelt militāru bāzi pie Teksasas robežas, piektdien paziņoja štata republikāņu gubernators Gregs Ebots, kurš konfliktē ar ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju nelegālās imigrācijas jautājumos.

Nelegālo imigrantu pieplūdums pēdējos mēnešos atkal ir padarījis migrāciju par svarīgu diskusiju tematu ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā. Republikāņi šajā pieplūdumā vaino demokrātu prezidenta Baidena administrāciju.

Ebots paziņoja par plāniem celt jauno bāzi pierobežas pilsētā Īglpasā, kur viņš ir sapulcinājis Nacionālās gvardes karavīrus no Teksasas un citiem republikāņu vadītiem štatiem, lai izveidotu dzeloņstiepļu žogus un citas barjeras, mēģinot bloķēt migrantu ierašanos ASV no Meksikas teritorijas.

Īglpāsa atrodas pie Riograndes, kas ir abu valstu robežupe.

Iecerētā bāze līdz aprīlim varēs izmitināt 300 karavīrus, bet to būs iespējams paplašināt līdz 2300 karavīru uzņemšanai, sacīja Ebots.

Par valsts amatpersonu būs uzskatāma arī persona, kas uz laiku pilda citas valsts amatpersonas pienākumus. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 30.martā, otrajam lasījumam atbalstītie grozījumi interešu konflikta novēršanas likumā.

Sākotnēji likumprojekta autori valsts amatpersonas statusu rosināja noteikt zemessargiem, kuri pilda ilgstošā prombūtnē esoša profesionālā dienesta karavīra pienākumus Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tomēr komisijā lēmām, ka ir nepieciešams vispārīgs regulējums gadījumiem, kad persona uz laiku aizvieto amatpersonu, neizceļot kādu vienu konkrētu cilvēku grupu, iepriekš atzīmēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Plānots, ka uz šādām amatpersonām attieksies visi likumā paredzētie noteikumi, kuri attiecas uz valsts amatpersonu, kuru tā aizvieto.

Joprojām nav nekādu pazīmju, kas apliecinātu, ka Krievija būtu atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas, viesojoties Varšavā, ceturtdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Es jums varu apliecināt - ja mēs iegūsim uzskatāmus pierādījumus, ka viņi tiešām atvelk savus karavīrus, es būšu pats pirmais, kurš par to izteiks atzinību,» sacīja alianses vadītājs. «Man ir jāatkārto - lai gan mēs esam pamanījuši Krievijas paziņojumus par karavīru atvilkšanas sākšanu, līdz šim mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka viņi atvilktu karavīrus.»

Pēc ASV un NATO aplēsēm, Krievija pie robežas ar Ukrainu dislocējusi ap 40 000 karavīru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Maskava ir atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas. Par Krievijas spēkiem nopietnas bažas pauduši Rietumi, baidoties no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Irāka ir valsts, kurai piemīt ekonomiskās izaugsmes potenciāls, arī finanšu līdzekļu tai ir pietiekami, lai būvētu ražotnes un arī pirktu ārvalstu pakalpojumus, turklāt šai valstij pat vairāk nekā investīcijas nepieciešamas zināšanas un pieredze. Līdz ar to Latvijas uzņēmējiem ir plašas iespējas sadarboties ar šo Līča valsti, nododot tai savu pieredzi. Tās ir galvenās atziņas, kuras laikrakstam Diena iepriekš pauda Irāku apmeklējušās uzņēmēju delegācijas pārstāvji.

Mūsu uzņēmēji pabijuši gan Irākas ziemeļos, Kurdistānas galvaspilsētā Erbilā, gan valsts galvaspilsētā Bagdādē. Kopējie secinājumi pēc vizītes visiem esot līdzīgi - Erbilā ir droši. Turklāt tur jau likti pamati infrastruktūras attīstībai un sadarbībai ir lielāks potenciāls nekā Bagdādē. Savukārt Irākas galvaspilsētā situācija drošības ziņā esot nestabilāka, kara gados faktiski visa infrastruktūra ir izpostīta un daudzu nozaru atīstība jāsāk no nulles, vēsta laikraksts.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols stāstījis, ka no 12 uzņēmējiem, kas viesojās Erbilā, uz Bagdādi bijuši gatavi doties tikai trīs. «Kurdistāna ir droša, ar šo reģionu mums jau ir sadarbība. Bagdāde ir pilnīgi cits stāsts. Tur pašnāvnieki uzspridzinājās arī mūsu vizītes laikā. Līdz ar to attiecībā uz mūsu uzņēmēju iespējām darboties šajā pilsētā esmu pozitīvi piesardzīgs tieši drošības apsvērumu dēļ,» viņš sacījis.

Turpinot eksporta tīkla paplašināšanu Tuvajos Austrumos, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums un Baltijas valstīs vadošais saldējuma ražotājs Food Union uzsāk eksportu uz Irāku, kur Latvijā ražoti piena produkti un saldējums būs pieejami vairāk nekā 200 lielveikalos lielākajās Irākas pilsētās – Bagdādē, Erbīlā, Suleimanijā, Dahukā, Kirkūkā, Basrā u.c., informē uzņēmumā.

Food Union produkti būs nopērkami arī otra lielākā mazumtirgotāja pasaulē Carrefour grupas veikalos visā Irākas teritorijā.

«Pirmā 7 tonnu krava ar Ekselence, Pols un Nu Fruit saldējumiem ar īpašām etiķetēm Irākas tirgum jau ir nosūtīta un veikalos šajā tirgū parādīsies no 20. jūnija. Vienlaikus notiek pārrunas par plaša sortimenta piena produktu eksportu, kas tiks uzsākts jau tuvākajā laikā. Pašreizējās vienošanās ar partneriem Irākā paredz, ka katru mēnesi uz Irāku nosūtīsim vismaz 20 tonnas piena produktu un saldējuma, tādējādi Irākas tirgum kļūstot par vienu no mūsu stratēģiski svarīgajiem tirgiem. Taču nākotnē šo apjomu plānots būtiski palielināt,» stāsta Normunds Staņēvičs, AS Rīgas Piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

Francija un ASV noraidījušas Sīrijas gadījuma salīdzināšanu ar Irāku, uzsverot, ka militāru operāciju rezultātā nav gaidāma ilga un mokoša kara sākšanās.

Uzstājoties kopīgas konferences laikā Parīzē, ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs un Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss uzsvēra, ka šobrīd cilvēku prātos valda lielas šaubas par Rietumvalstu iebrukuma Sīrijā nepieciešamību. Tas saistīts ar neprecīziem izlūkdienestu ziņojumiem par masu iznīcināšanas līdzekļiem Irākā, kas kalpoja par iemeslu iebrukumam 2003. gadā.

Dž. Kerijis norādīja, ka īpaši uzstājis, lai ASV izlūkdienesti publisko savus atklājumus, tādējādi ļaujot pārliecināties, ka Sīrija nekļūs par «otro Irāku». ASV rīcībā esošās pārtvertās sarunas starp Sīrijas armijas vadību apliecinot, ka Bašara Al Asada režīma spēki devuši rīkojumu gatavoties ķīmisko ieroču uzbrukumam un karavīriem izdalījuši gāzmaskas.

ASV prezidents Džordžs Bušs kārtējo reizi izpelnījies auditorijas smieklus, sajaucot Austrāliju ar Austriju un OPEC ar APEC, ziņo Austrālijas Herald Sun.

Uzstājoties Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības foruma (APEC) sanāksmē, Bušs pateicās Austrālijas premjeram Džonam Hovardam, nodēvējot viņu par Austrijas premjerministru.

Pateikties viņš gribēja par viesmīlīgu uzņemšanu APEC sammitā, tomēr pateicās par laipnu uzņemšanu OPEC (Naftas eksportētājvalstu organizācija) sammitā, pēc mirkļa labojot kļūdu.

Tāpat Bušs pateicās Austrijas karavīriem, kas atrodas Irākā, lai gan Austrija nepiedalās operācijās Irākā, tiesa Irākā atrodas aptuveni 1500 Austrālijas militāristu.

Bušs mēģina pateikteis par uzņemšanu sammitā:

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Karavīru vienību skaita pieaugums ir palielinājis kara izmaksas gan Irākā, gan Afganistānā sasniedzot 12 miljardus USD mēnesī. Kopā karš ar Irāku vien ASV jau izmaksājis gandrīz 500 miljardus USD, raksta Associated Press.

ASV kongress kariem, kuros piedalās ASV kopš 2001. gada 11. septembra teroraktiem Ņujorkā, piešķīris apmēram 610 miljardus USD. Karš ar Irāku vien ASV izmaksājis 450 miljardus USD.

Salīdzinājumam, Vjetnamas karš ASV izmaksāja apmēram 650 miljardus USD.

ASV budžetā paredzētā nauda kara izdevumiem 2007. gadam ir 166 miljardi USD, kas ir par 40% vairāk nekā 2006. gadā.

12 miljardi USD mēnesī tiek sadalīti aptuveni šādi: 10 miljardi USD karam Irākā un 2 miljardi karam Afganistānā. Šis rādītājs ir augstāks nekā Pentagona prognozētie 10 miljardi USD mēnesī operācijām abās vietās. Pirms diviem gadiem vidējās izmaksas kariem Irākā un Afganistānā bija 8 miljardi USD.