No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Valsts ieņēmu dienests lūdzis sasaukt vēl vienu maksātnespējīgā Latvijas graudu pārstrādātāja un eļļas ražotāja SIA Iecavnieks kreditoru sapulci, kurā varētu vienoties par sanācijas plānu. Tāpat arī atlikta prasības izskatīšana pret Swedbank, jo notiek pārrunas par mierizlīgumu.

Šodien, 8.martā, notikušajā Latvijas graudu pārstrādātāja un eļļas ražotāja SIA Iecavnieks kreditoru sapulces darba kārtībā bija iekļauta arī sanācijas plāna izskatīšana un pieņemšana, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Tomēr, kā DB pastāstīja uzņēmumu maksātnespējas administratore Ivita Baumane, plāns netika apstiprināts, tāpēc būtu jāpasludina bankrota procedūra. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests lūdzis sasaukt vēl vienu kreditoru sapulci un mēģināt vienoties par plānu.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa atlikusi maksātnespējīgā SIA Iecavnieks prasības izskatīšanu pret a/s Swedbank. Izskatīšana atlikta, jo patlaban vēl notiekot pārrunas ar banku par iespējamo izlīgumu, DB pastāstīja I.Baumane. Viņa skaidroja, ka lēmums vērsties ar prasību tiesā tika pieņemts, jo a/s Swedbank patvaļīgi noņēmusi no uzņēmuma konta 1,2 milj. Ls, lai dzēstu kredītsaistības. Tādejādi apejot citus kreditorus, bet tas neesot atļauts pēc likuma.

AS Industra Bank ir izsniegusi 500 000 eiro kredītu vienam no lielākajiem nerafinētās rapšu eļļas ražotājiem Baltijā SIA Iecavnieks & Co.

Kredītu paredzēts izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas uzņēmumam ļaus kāpināt darbības jaudu. “Finansējums Iecavnieks & Co ir daļa no Industra jaunās darbības stratēģijas ieviešanas – mūsu bankas darbības centrā ir sadarbība ar Latvijas reālās ekonomikas uzņēmējiem – ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, jaunuzņēmumiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski audzēt kreditēšanas portfeli, uzņēmējiem nodrošinot ne tikai finansējumu, bet arī patiesas partnerattiecības - izpratni, iedziļināšanos un pretimnākošu attieksmi. Iecavnieks & Co darījums ir apstiprinājums šādai pieejai,” komentē Raivis Kakānis, Industra valdes priekšsēdētājs.

Latvijas reģionos augustā aktīvi novāc rapsi. Salīdzinot ar citām graudu kultūrām, augstās ražības un labvēlīgās tirgus situācijas dēļ Latvijas lauksaimniekiem šogad vislielāko ienesīgumu nodrošina tieši rapsis, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Kopumā pēdējo divu gadu laikā rapša sējumu platība Latvijā teju dubultojusies: no 74,1 tūkstošiem hektāru 2018. gadā līdz 127,8 tūkstošiem hektāru 2020.gadā, ko noteica labvēlīgie sējas apstākļi pērnā gada vasarā un siltā ziema.

Salīdzinot ar situāciju pērn, kopumā rapša ražīgums šajā gadā ir krietni lielāks un vidēji svārstās no 3,5 līdz pat 4,5 tonnām no hektāra, kas nozīmē, ka pat ar vidējo ražību – 3,5 tonnu no hektāra, kopējā rapša raža Latvijā šogad varētu sasniegt vismaz 450 000 tonnas.

"Rapša ražīgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tai skaitā no šķirnes, audzēšanas tehnoloģijas, kā arī reģiona un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tomēr kopumā situācija ir krietni labāka nekā pagājušajā gadā. Zemgalē vidējā ražība ir teju 4 tonnas no hektāra, kamēr Kurzemē un Liepājas reģionā 3-3,5 tonnas. Latgalē rapsis parasti ienākas nedaudz vēlāk nekā citviet Latvijā, taču arī tur kulšana šobrīd rit pilnā sparā, un ražība svārstās no 3,5-4,5 tonnām no hektāra. Šī nav rekordraža, taču ļoti labs rādītājs," stāsta SIA "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Maksātnespējīgais Latvijas graudu pārstrādātājs un eļļas ražotājs SIA Iecavnieks mēģinās izlīgt ar a/s Swedbank. SIA Iecavnieks vērsusies tiesā ar prasību, jo a/s Swedbank patvaļīgi noņēmusi no uzņēmuma konta 1,2 milj. Ls, lai dzēstu kredītsaistības. Tādejādi apejot citus kreditorus, bet tas neesot atļauts pēc likuma, DB iepriekš pastāstīja uzņēmuma maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

Jāatgādina, gan ka Rīgas apgabaltiesa atlikusi prasības izskatīšana pret a/s Swedbank, kamēr notiek pārrunas par mierizlīgumu.

Kreditoru sapulce plānota 27.aprīlī, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

DB jau rakstīja, ka pēc iepriekšējās sapulces, kas notika 8.martā, Valsts ieņēmu dienests lūdza sasaukt vēl vienu SIA Iecavnieks kreditoru sapulci, kurā varētu vienoties par sanācijas plānu.

I.Baumane pastāstīja, ka sanācijas plāns netika apstiprināts 8.marta sapulcē, tāpēc būtu jāpasludina bankrota procedūra, ko kreditori arī ir apstiprinājuši. Taču pēc administratores teiktā, tā esot tikai formalitāte.

Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.

Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.

Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.

Lai pārkreditētu uzņēmuma banku parādus, eļļas ražotājs Iecavnieks veic nopietnu restrukturizāciju, atdalot vairākus meitas uzņēmumus, tomēr notiekošajam neesot nekāds sakars uz uzņēmuma slēgšanu.

Par to raksta Bauskas Dzīve. «Situācija Iecavniekā ir līdzīga kā kopumā mūsu valstī. Pēc bankas ieteikumiem panāksim, lai katras nozares meitas uzņēmums strādātu patstāvīgi bez zaudējumiem. Ja kādam tas neizdosies, no šī virziena nāksies atteikties,» skaidroja Iecavnieks direktors Dainis Lagzdiņš. Iecavnieks vadītājs pilnībā noliedza, ka Latvijas rapšu eļļas ražošanas līderim draudētu slēgšana skaidroja uzņēmējs. Pašlaik Iecavniekam esot radušās grūtības atdot labajos laikos bankā saņemtos kredītus. Tas tālab, ka pirms pusotra gada dārgi nopirkti graudi un rapši, bet to pārstrādes produkti pasaules tirgus stagnācijas dēļ bija jāpārdod lēti, kādu laiku noiets pavisam apstājies. Tāpēc vajadzēja pārkreditēt parādus. Mātes uzņēmumam Iecavnieks turpmāk būs pakļautas vairākas meitas firmas, kas nodarbosies ar graudu pirmapstrādi un glabāšanu, graudu audzēšanu, pārstrādi un eļļas ražošanu, kā arī autotransportu un servisu, elektromontāžu. Restrukturizācijas mērķis ir strādāt bez zaudējumiem un atmaksāt bankai kredītus. 2008.gadā Iecavnieks strādāja ar 10,905 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 80% vairāk nekā 2007.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās vairākkārt un bija tikai 29,9 tūkstoši latu.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Rapšu eļļas ražotājs SIA Iecavnieks ir sašutis par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīcību, kura inspektori nelielas neprecizitātes dēļ marķējumā likuši izņemt no veikalu tīkla Maxima SIA Iecavnieks ražotās Iecavnieka smalcinātās linsēklas.

"Atšķirība ir neliela un tā nevar nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, un mēs nekādā gadījumā nevaram runāt par pircēju ļaunprātīgu maldināšanu, drīzāk par darbinieku neizmanību," tā D. Lagzdiņš.

Neprecizitāte marķējumā atklāta Talsu rajona veikalā Maxima, bet tas kalpojis par pamatu, ka produkcija bija jāizņem no visiem tīkla veikaliem. D. Lagzdiņš klāsta, ka Talsu PVD rīcības rezultātā visas Iecavas smalcinātās linsēklas tiek atgrieztas no veikaliem, jo drakoniskais Maximas līgums paredz atgriezt visu produkciju, nešķirojot pareizo un nepareizo produkciju, turklāt paredzot soda naudu.

Naftas cenas krišanās, kā arī lokālās neskaidrības biodegvielas nozarē nes zaudējumus Latvijas biodegvielas ražotājiem.

Naftas cenas lielais kritums pasaulē būtiski ietekmējis biodegvielas, tai skaitā rapšu eļļas ražošanas rentabilitāti. Klāt nāk vēl lokālā ar biodegvielu saistītā problemātika, neskaidrības, kad tiks ieviests ES noteiktais obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilai degvielai, iepriekš paredzētā valsts atbalsta ražotājiem «izstiepšana» par vairākiem gadiem un ieilgušais konflikts par to, kam dodama priekšroka- biodegvielas importam, eksportam vai pašpatēriņam. Šiem problēmjautājumiem šodien, 27.01.2009., atkārtoti pievērsīsies arī Saeimas Enerģētikas apakškomisija. «Biodegvielas ražotājiem pašlaik valstī ir 2 atbalsta mehānismi - akcīzes nodokļa atlaides un subsīdijas par saražoto biodegvielu. Pašlaik tiek diskutēts, ka akcīzes nodokļa atlaidi varētu piemērot ne tikai Latvijā saražotajai biodegvielai, bet arī tai, ko ievedīs no ārpuses. Tad mūsu vietējai biodegvielas ražošanai vairs nav jēgas, par to arī runāsim komisijas sēdē,» Db norādīja apakškomisijas sekretārs Andis Kāposts.

SIA «Iecavnieks&Co» pārdošanai pašlaik nav ne konkrētu plānu, ne norunu, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve sacījis īpašnieks Arnolds Babris.

Rapšu un linu audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma īpašnieks, kuru Bauskas Dzīve sazvanīja biznesa ceļojuma laikā Ķīnā, apstiprināja, ka šogad interesi par Iecavas novada ražotnes iegādi vai investīcijām tajā izrādījuši vairāki pretendenti.

«Kopskaitā interesi par SIA «Iecavnieks&Co» iegādi apliecinājušas ap 20 personu,» pauda A. Babris, «daži pretendenti, viņu vidū Baltkrievijas uzņēmēji, ražotni apskatījuši. Pārdodams ir viss, taču konkrētu norunu līdz šim nav.»

A. Babris atzina – SIA «Iecavnieks&Co» ražošana rit «normāli», taču «gribētos, lai iet labāk».

Daugavpils tiesa ir pasludinājusi Latvijas graudu pārstrādātāju un eļļas ražotāju SIA Iecavnieks par maksātnespējīgu, DB apstiprināja uzņēmuma direktors Dainis Lazdiņš.

D.Lazdiņš pastāstīja, ka neskatoties uz visu, uzņēmums turpinās darboties, jo gan ar banku, gan maksātnespējas administratoru esot panākta vienošanās. Viņš arī piebilda, ka šāda situācija krīzes laikā neesot nekas pārsteidzošs, bet ar laiku noteikti uzņēmums no šīs situācijas izies. Esot arī izveidots plāns, lai aptuveni gada vai divu laikā varētu veikt sanāciju un atjaunot maksātspēju.

2008.gadā Iecavnieks strādāja ar 10,9 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 80% vairāk nekā 2007.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās vairākkārt un bijusi tikai 29,9 tūkst. Ls.

Bankrotējušo rapšu eļļas ražotāju SIA Iecavnieks varētu pārpirkt zivrūpnieks Arnolds Babris.

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris apliecina, ka viņam daļēji piederošais uzņēmums Vegetable Oil Product Group Latvia būtu gatavs piedalīties izsolē un iegādāties SIA Iecavnieks. A. Babrim ir pieredze krīzes menedžmenta jautājumu risināšanā gan a/s Brīvais vilnis, gan Arēnā Rīga un to viņš uzskata kā savu priekšrocību, kāpēc arī viņu uzrunājusi SIA Iecavnieks maksātnespējas administratore Ivita Baumane, aicinot talkā šķetināt Iecavnieka problēmas.

Jau ziņots, ka Iecavnieks ar Daugavpils tiesas lēmumu pērn 5.maijā tika atzīts par maksātnespējīgu, bet šā gada 9.septembrī pēc uzņēmuma lielākā kreditora a/s Swedbank prasības sākta kompānijas bankrota procedūra.

Uzņēmums, kurš pirmais Latvijā ieveda rapšu sēklas un pirms pāris gadiem tika saukts par vienu no Latvijas veiksmes stāstiem, tomēr nonācis bankrota priekšā. Maksātnespējīgajam graudu pārstrādātājam un eļļas ražotājam Iecavnieks nav izdevies vienoties ar Swedbank, līdz ar to no 31.oktobra tiks sākta uzņēmuma pārdošana, informē Iecavnieka maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

«Diemžēl ar banku nav izdevies vienoties un atkārtoti tiek sākta bankrota procedūra,» atzina Baumane un apliecināja, ka banka vēlas "Iecavnieka" īpašumu izsoli. «Pašreiz īpašums tiek vērtēts, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai īpašums arī tiks izsolīts,» sacīja maksātnespējas administratore.

Par Iecavniekam piederošo iekārtu un lauksaimniecības zemes iegādi interesējušies vairāki pretendenti, taču kā veselu uzņēmumu to pagaidām neviens nav vēlējies pirkt, informēja Baumane.

Iecavnieka darbība pagaidām nav pārtraukta, jo pašlaik noris labības novākšana – arī novāktās ražas vērtība tiks ierēķināta izsoles cenā. «Darbība līdz šim tika turpināta, un tā kā ir ražas novākšanas laiks, tad tā arī vēl tiek veikta, jo visiem saprotams, ka graudus uz lauka neviens neatstās,» teica Baumane un piebilda, ka, par spīti gaidāmajai uzņēmuma pārdošanai, uzņēmuma darbības finanšu rezultāti šogad ir ļoti labi.

Decembra beigās ražošanu uzsākusi Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia degslānekļa eļļas rūpnīca Enefit280 Auverē, Igaunijā.

Uzņēmums norāda, ka degslānekļa eļļas ieguve jaunajā ražotnē ir nozīmīgs solis Eesti Energia ražošanas portfeļa paplašināšanā, kas ļauj stiprināt pozīcijas arī kā degslānekļa eļļas eksportētājam pasaules tirgū un pietuvoties izvirzītajam mērķim līdz 2016. gadam ar vietējiem resursiem pilnībā nodrošināt Igaunijas dīzeļdegvielas patēriņu.

«Līdz ar pirmo Enefit280 ražotnē iegūto degslānekļa eļļas barelu esam saņēmuši apstiprinājumu mūsu izstrādātās tehnoloģijas potenciālam. Ja līdz šim uzņēmums Eesti Energia galvenokārt bija pazīstams, kā Baltijas reģiona elektroenerģijas ražotājs, tad nākotnē mēs ceram iekarot tikpat lielu atpazīstamību un stabilas pozīcijas arī naftas produktu tirgū visā pasaulē,» sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sandors Līve.

Indonēzija no ceturtdienas aizliegusi palmu eļļas eksportu, baidoties, ka šī produkta trūkums un augošās cenas var izraisīt spriedzi sabiedrībā.

Indonēzijā, kas ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja, cilvēkiem vairākās pilsētās nākas stundām gaidīt rindā pie izplatīšanas centriem, lai iegādātos palmu eļļu par subsidētām cenām.

Bažījoties par sociālās spriedzes, Indonēzijas varasiestādes cenšas nodrošināt palmu eļļas piegādes, un trešdien negaidīti nolēma, ka embargo attieksies uz visām eļļām, ne tikai pārtikā izmantojamajām.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo paziņojis, ka valsts 270 miljonu iedzīvotāju apgādāšana ar palmu eļļu ir valdības lielākā prioritāte.

"Kā pasaulē lielākajam palmu eļļas ražotājam ir ironiski, ka mums ir grūtības iegūt cepamo eļļu," atzina prezidents.

Indonēzija saražotā palmu eļļa sastāda aptuveni 60% no visas pasaules kopprodukcijas, un vienu trešdaļu patērē tās vietējais tirgus. Pārējais tiek eksportēts uz Indiju, Ķīnu, Eiropas Savienību (ES), Pakistānu un citām valstīm.

Bankrotējušā Iecavas novada uzņēmuma SIA Iecavnieks mantu līdz izsolei uzturēs SIA Vegetable Oil Product Group Latvia, reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējusi maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

Pabeigta darbību 31. oktobrī pārtraukušā SIA Iecavnieks nekustamā īpašuma un kustamās mantas vērtēšana, un izsoles datums noteikts nākamā gada 25. janvārī. Sludinājums par izsoli decembrī būs publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, tajā būs noteikta izsolāmā īpašuma novērtējuma summa un sākumcena, skaidrojusi administratore.

Pēc izsoles izsludināšanas mēneša laikā varēs pieteikties pretendenti. To plāno darīt SIA Vegetable Oil Product Group Latvia, kas reģistrēta šajā pašā adresē un līdz izsolei uztur bankrotējušā uzņēmuma mantu un ražošanu, Bauskas Dzīvei apstiprinājis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Rapšu eļļas ražotāja SIA «Iecavnieks&Co» plāno pavasara darbus un gatavojas martā gaidāmajai investīciju projektu iesniegšanai, atsaucoties uz valdes priekšsēdētāja Intara Galīša sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmā martā sākas projektu pieņemšana, kopumā uzņēmumiem modernizācijai būs pieejami vairāk nekā 40 miljoni eiro.

«Iecavnieks&Co» ar Eiropas un valsts atbalstu plāno atjaunot tehnoloģijas, kas jau gana nolietojušās, Bauskas Dzīvei sacījis I. Galītis. Uzņēmums audzē un pārstrādā rapšus, ražojot rapšu eļļu, lineļļu un fasējot linsēklas pārtikai.

Plānojot pavasara darbus, I. Galītis pagaidām atturējies vērtēt, kā pārziemojuši sējumi. Viņš teicis, ka sniega trūkums ir riskants ziemājiem: «Tagad laukos zaļumu nemana, bet augi vēl var saņemties. Biedējošākais scenārijs būtu spēcīgs kailsals martā. Tas var pielikt punktu gan ziemas rapšiem, gan labībai, īpaši tad, ja būs atsākusies veģetācija un augos ritēs šķidrums. Taču ļoti, ļoti, ļoti ceram, ka būs labi.»

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.