Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.
Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.
Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).
Cietēji vai ieinteresētie
Pret izmaiņām asi iebilst, iespējams, apdrošināšanas starpnieku tirgū mazākzināmie dalībnieki - apdrošināšanas brokeri, kuri, iespējams, tiek izstumti no apdrošināšanas tirgus (brokeri līdz šim bija vienīgie, kas piedāvāja vairāku apdrošinātāju polises). Par to liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītāja Jura Dumpja teiktais: "Ļaujot kredītiestādēm izplatīt tikai viena apdrošinātāja produktus, tiek nepamatoti kavēta un kropļota konkurence apdrošināšanas starpnieku tirgū, jo nepamatoti piešķir ekskluzīvas tiesības tikai brokeriem sniegt starpnieka pakalpojumus vairākiem apdrošinātājiem". Ergo Latvija pārstāve Evija Dundure piekrīt: brīdī, kad bankas darbinieks piedāvās 5-6 apdrošinātāju polises, tas stipri līdzināsies brokera darbībai, un tādā veidā bankas darbinieks un brokeris kļūs par vistiešākajie konkurentiem. Apdrošinātāji un bankas uzskata, ka banku klientiem pavērsies plašākas izvēles iespējas apdrošināšanā, tas arī veicinās konkurenci starp apdrošinātājiem, kas atstāšot pozitīvu ietekmi uz polišu cenu. Jāpiebilst, ka arī apdrošināšanas brokeri veicina konkurenci,proti, klientam vēršoties pie brokera, tas uzklausa klienta vēlmes un iespējas, izsūta aicinājumu vairākiem apdrošinātājiem iesniegt savus piedāvājumus. Apdrošinātāji zina, ka brokeris šīs polises izskaidros un salīdzinās, klientus informēs par izņēmumiem, kādos atlīdzību klients nesaņems, arī polises cenas iespējamas zemākas. Piedāvājums, ko sniegs bankas un brokeri, ir atšķirīgs - pirmajā gadījumā klientam jāizvēlas, pamatojoties uz savām zināšanām, bet otrajā - izvēle būs profesionāli izvērtēta. Brokeri šaubās, vai klients spēs bankā izlasīt vairākus apdrošināšanas līgumus, kur nu vēl salīdzināt, bet tādējādi jau tiek pārkāptas patērētāja tiesības. Tāpēc brokeri aicina bankas iegūt brokera statusu, kas, pēc FKTK pārstāves Ievas Uplejas atzītā, visumā ir iespējams, tomēr atbalstīts ir priekšlikums par aģenta statusu. "Bankām uzlikts pienākums informēt klientu par to, ka tās nav tiesīgas dot padomu vai sagatavot piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma analīzi. Klients, kas vēlēsies saņemt profesionālu padomu, varēs vērsties pie sava apdrošināšanas brokera," tā J. Dumpis.
Pēc Hansa apdrošināšanas brokera pārstāvja Ivara Svilāna teiktā, noteikti vidēji bankas speciālisti nav tik lieli profesionāļi apdrošināšanā kā sertificētie brokeri, un klientiem noteikti ir jāzina, ka apdrošināšanu viņiem piedāvā apdrošinātāja pārstāvji - aģenti.
Varētu ciest klienti
Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) vadītājs Aigars Krūms pauda satraukumu, ka bankas kā aģenti pārstāvēs sevi un apdrošinātāju, un tādējādi klienta interese būs pakārtota, jo nevar vienlaikus rūpēties par savām biznesa un klienta interesēm. "Apdrošināšanas līgumi kļūst sarežģītāki. Lai saprastu to noteikumus, klientam jābūt ar zināmu pieredzi, jāzina daudzi saistītie likumi," tā viņš. Brokeri pieļauj divus scenārijus: vai nu bankas darbinieks pārkāps likumu un mēģinās ko ieteikt, nonākot interešu konfliktā, jo kvalifikācijas trūkuma dēļ nevarēs izvērtēt polišu izdevīgumu, vai arī klients griezīs krievu ruleti un izvēlēsies polisi "uz dullo". A. Krūms kā sekas ieskicēja pilnu apdrošināšanas tirgu ar bankā apdrošinātiem klientiem, kuri var nesaņemt atlīdzības. Apdrošināšanas brokerfirmas Marsh vadītāja Žanete Jaunzeme secina, ka tādējādi faktiski tiks nonivelēta vērtība - zināšanas par specifisku produktu. Apdrošinātāji apgalvo: neradīsies situācija, ka klientiem netiks izskaidroti noteikumi un viņi nesaņems atlīdzību, kredītiestādes piedāvās klientiem apdrošināšanas produktus, kas pilnībā atbildīs klientu interesēm un klientam atliks izvēlēties apdrošinātāju, kuram uzticas visvairāk. "Bankas zina, kādiem riskiem jābūt segtiem un par kādām summām, pie tam nereti pat labāk par pašu klientu," tā E. Dundure. Bankas pievērš uzmanību apdrošinājuma summām un riskiem, un pie līdzīgiem produktiem klients izvērtēs cenu, servisu un kompānijas labo slavu, tā viņa, lēšot, ka bankas ieinteresētība, lai klients maksimāli ātri atjaunotu savu finansiālo stāvokli, garantē to, ka klientiem tiks izskaidroti noteikumi un viņi saņems bankā kvalitatīvu pakalpojumu."Likumdošanas izmaiņas ir spēkā ar nosacījumu, ka apdrošināšana ir papildinājums sniegtajam pakalpojumam, proti, bankas varēs noformēt apdrošināšanu klāt salīdzinoši viegli saprotamiem apdrošināšanas veidiem. Bankas konkurēs, un tas neatļaus piedāvāt klientiem "labu" bankas un "slikto" apdrošināšanas produktu, tas ietekmētu negatīvi bankas tēlu," tā I. Svilāns. "Nav pamatojuma LABA piedāvātajai kārtībai vienmēr nodrošināt bankas klientam tirgus izpēti, jo klients jau ieradies uz konkrēto banku, tātad izdarījis izvēli. Turklāt klientu interešu aizstāvībai darbojas vairāki mehānismi - uzraudzību par to nodrošina FKTK, PTAC, KP u.c.," tā BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva. Tomēr Latvijas komercbanku asociācijas vadītāja Teodora Tverijona Db paustais viedoklis liek šaubīties par klientu interesēm apdrošināšanas jomā. "Brokerim saņemot no klienta uzdevumu sameklēt izdevīgāko apdrošināšanu, primārais ir apdrošināšana, bet banku gadījumā klientam primārais ir kredīts. Ja kredīts ir nekustamā īpašuma iegādei, tad šo īpašumu vajag apdrošināt par labu bankai," tā T. Tverijons. Viņaprāt, brokeri kļūdās, domājot, ka šoreiz ir runa par obligāto nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kur prēmijas atkarīgas no nekustamā īpašuma atjaunošanas vērtības, kura mainās. Tomēr no banku teiktā nākas secināt, ka T. Tverijons ko sajaucis. SEB Unibankas pārstāve Agnese Gribuste apliecināja, ka kredītņēmējiem obligātā nekustamā īpašuma apdrošināšana ir tā, kuras mērķis ir nodrošināt pret riskiem - plūdi, ugunsgrēki, īpašuma bojāeja. Ir arī brīvprātīgais apdrošināšanas veids - kredītņēmēja dzīvības apdrošināšana.
Skatīsies pēc galviņām
Ž. Jaunzeme domā, ka bankas jau slēdz apdrošināšanas līgumus, kuri neatbilst klientu interesēm, minot gadījumus, kad klienti paļāvušies uz nelaimes gadījumu, ceļojumu apdrošināšanas polisēm, kas pievienotas pie banku kartēm, un šobrīd atraitnes diezgan bezcerīgi cīnās par atlīdzībām. A. Krūms arī pauda personisko viedokli: iespējams, bankas centīsies legalizēt "mīļos un nemīļos" apdrošinātājus.
Sarukšot komisijas
Apdrošinātāji neizslēdz iespēju samazināt komisijas maksas brokeriem, bet vienlaikus gana iespaidīgi atalgo savus aģentus, uz kuru statusu pretendē arī bankas.
Apdrošinātāji līdz šim pārmetuši apdrošināšanas brokeriem to, ka tie klientam "iesmērē" tā apdrošinātāja polisi, par kuru solīta lielāka komisija, kas ir galvenais finansējums brokera darbībai. Latvijas apdrošināšanas brokeru asociācijas vadītājs Aigars Krūms pilnībā noraidīja šos pārmetumus, minot, ka likums atļauj klientam jautāt jebkuram brokerim par komisijas apmēru. "Ja brokeris piedāvā to apdrošinātāju, kurš vairāk maksā, tad brokerim jāpierāda izdevīgums," tā viņš, komisiju apmēru lēšot 10-20 % no prēmiju apjoma. Tikmēr atsevišķi apdrošinātāji izrādot iniciatīvu samazināt brokeru komisijas apmēru, atzina A. Krūms. No vienas puses, tas samazina izplatīšanas izdevumus, bet, no otras puses, nes līdzi bēdīgu niansi: ja pazeminās komisijas maksu brokerim, sarūk iespēja samaksāt kvalificētam cilvēkam."Spiežot zemē komisijas, apdrošinātājs pats zāģē zaru, uz kura sēž - jo mazāk kvalificēts brokeris, jo mazāk kvalitātes riska izvērtēšanā. Sekas būs tās, ka brokeru klienti apdrošinātāju iedzen mīnusos," tā viņš. Ergo seko līdzi katra noieta kanāla, t.sk. arī brokeru darbības rentabilitātei, tā Ergo Latvija pārstāve Evija Dundure. "Tā kā komisijas maksas ir būtiska to sastāvdaļa, analizējot iepriekšējā pārskata perioda darbības rezultātus, tiek izvērtēta arī šī sadaļa. Prognozējam, ka ar atsevišķām brokerfirmām apdrošināšanas veidos, kur rentabilitātes rādītāji nav apmierinoši, tiks veiktas pārrunas un panāktas vienošanās par motivējošāku komisijas atlīdzību sistēmu," tā viņa.
Arī apdrošināšanas aģenti saņem atlīdzību par sava apdrošinātāja pārdoto polisi. Izrādās, ka šīs komisijas var būt gana lielas. Piem., Parekss AK komisija aģentiem ir 0-30 % no prēmiju apjoma, dažreiz vēl vairāk, atzina Parex AK pārstāve Dace Brumziede. Arī bankas kā aģenti no apdrošinātājiem varēs saņemt komisijas. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis neminēja konkrētu komisiju apjomu, bet atzina, ka klients var uzdot interesējošos jautājumus, bet banku ziņā ir nodrošināt šo komunikāciju."Bankas lūkojas pēc papildu peļņas un komisijas no apdrošināšanas prēmijām," tā brokerfirmas Marsh vadītāja Žanete Jaunzeme. PTAC pārstāve Sanita Biksiniece atzina, ka PTAC varētu iesaistīties apdrošināšanas tirgū, jo pieaug sūdzības - pērn par 25 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
