Neskatoties uz to, ka 2020. un 2021. gads paiet dažādu ierobežojumu zīmē, lielākā daļa ražošanas, tirdzniecības uzņēmumu un jo īpaši medicīnas iestādes turpina savu darbu. Šo uzņēmumu darbiniekiem ir nepieciešami darba apģērbi. Šajā rakstā pastāstīsim par to, kādi ir 5 ieguvumi, izmantojot darba apģērbu servisu:

Lasiet rakstu līdz galam, un soli pa solim saņemsiet atbildes uz visiem minētajiem jautājumiem. Kā zināt atbildes uz tiem jau tagad? Droši apmeklējiet Latvijas lielākā apģērbu ražotāja un darba apģērbu servisa nodrošinātāja mājaslapu https://lindstromgroup.com/lv/

#1 ieguvums: Darba apģērbu serviss nodrošina nozarei piemērotu apģērbu.

Darba apģērbu serviss nodrošina dažādam nozarēm īpaši pielāgotus darba apģērbus. Tie atbilst visiem nepieciešamajiem vietējiem un starptautiskajiem standartiem un prasībām. Piemēram, uzņēmums Lindstrom piedāvā darba apģērbu:

Nesen tiesai nodotajā krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra nesen nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Patlaban prokuratūra par apsūdzības būtību komentārus nesniedz, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Mūsdienu dinamiskais dzīvesveids ir būtiski mainījis arī iepirkšanās paradumus. Lai padarītu iepirkšanos vēl ērtāku un palīdzētu izvēlēties saskaņotu garderobi, apģērbu zīmols Zara radījis savu aplikāciju viedtālruņiem, kas darbojas uz Android operētājsistēmas bāzes.

Pirmos sešus mēnešus aplikācija būs pieejama ekskluzīvi Samsung Apps aplikāciju veikalā visiem Samsung viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem.

Zara aplikācijā atspoguļotas jaunākās modes tendences, ko piedāvā Zara Woman, TRF, Men un KIDS kolekcijas.

Ar aplikācijas palīdzību varēs arī noskanēt preču svītrkodus, lai atrastu konkrēto preci aplikācijā. Ja veikalā nebūs pieejams pircējam nepieciešamais apģērba izmērs vai krāsa, aplikācija palīdzēs atrast tuvāko Zara veikalu sekmīgai pirkuma veikšanai.

Atsevišķās valstīs aplikācija nodrošinās arī ērtu iepirkšanos Zara interneta veikalā (Baltijas valstīs šis pakalpojums pagaidām nav pieejams).

Viens no Lietuvas tekstilnozares līderiem – sporta un brīvā laika apģērbu ražotājs Audimas atgriežas Latvijā; kaļ paplašināšanās plānus arī Polijā un Igaunijā.

Taisnības labad jābilst, ka Audimas savulaik Latvijas tirgū bija pārstāvēts, taču krīzē uzņēmums slēdza savus veikalus. Tagad, mainot tirdzniecības vietu koncepciju un audzējot muskuļus, uzņēmums nolēmis atgriezties.

«Atkal esam Latvijā. Ja runājam par mūsu veikaliem, tas ir pirmais solis ārpus Lietuvas,» stāsta Jurgita Budiene, Audimas AB izpilddirektore. Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis pašlaik piedzīvo izaugsmi, uzņēmums saredz šajā reģionā perspektīvas biznesa attīstībai. «Jūtam un zinām, ka Latvijai ir liels potenciāls,» viņa saka. Šis ir tikai pirmais solis izaugsmei ārpus Lietuvas.Pēc krīzes pirmais Audimas veikals Rīgā atvērts t/c Domina Shopping. Tajā investēti 100 tūkstoši latu. Veikals tapis pēc Audimas jaunā tirdzniecības vietu koncepta, kas tiek īstenots no šī gada. «Mēs gribētu atvērt četrus veikalus Rīgā,» atklāj J. Budiene. Cik ilgā laikā šie plāni varētu tikt realizēti, būs atkarīgs no tā, cik raiti veiksies piemērotu tirdzniecības vietu atrašana. Pagaidām uzņēmums veikalus paredzējis atvērt tikai galvapilsētā. «Taču neko nevar zināt,» piebilst kompānijas vadītāja.

Pašmāju bērnu apģērbu tirgū līdzās starptautiskajiem milžiem par bērnu vecāku uzmanību konkurē arī «otro roku» veikali, amatnieki un nišas spēlētāji, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uzņēmumu kopējais apgrozījums, kuru pamatdarbība ir tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība, pērn un šā gada pirmajos divos mēnešos bijis ap 28.5 milj. eiro mēnesī (vidējais rādītājs). Cik lielu daļu veido tieši bērnu apģērbu realizācija, nav zināms. Toties skaidrs, ka lielāko tirgus daļu bērnu apģērbu segmentā aizņem starptautisko zīmolu sortiments, bet mazajiem tirgotājiem jāmeklē nišas. Mūsu tirgū ir pārstāvēti labi pazīstamie starptautiskie zīmoli un veikalu tīkli, tostarp Next, Lindex, Zara, H&M, kuru sortimentā ir arī bērnu apģērbu kolekcijas. Sastopami ir uzņēmumi, kuriem pieder viens vai daži specializēti veikali, pārstāvēti ir arī vietējie ražotāji, kuriem ir savi firmas veikali. «Starptautisko veikalu tīkli ir lielākie konkurenti, ar kuriem Latvijas ražotāji nevar sacensties cenas ziņā, jo to produkciju šuj valstīs, kur ir lēts darbaspēks. Latvijas bērnu apģērbu ražotājiem priekšroka ir kvalitātē un arī sortimentā, kas atšķiras no masu produkcijas,» stāsta Mini mode īpašniece Kristīne Līpiņa.

Rīgas apgabaltiesa otrdien pēc pusotru stundu ilgas sēdes noraidīja advokātu un Ventspils mēra Aivara Lemberga lūgumus otrdien nepratināt vienu no Lemberga lietas galvenajiem lieciniekiem Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.

Līdzapsūdzētā Anrija Lemberga advokāts Aldis Alliks lūdza tiesu nepieļaut Meroni nopratināšanu un atzīt par nepieļaujamiem pierādījumus no Meroni iegūtās liecības un dokumentus.

Ventspils mērs argumentēja, ka ar R. Meroni viņam ir bijušas tikai advokāta un klienta attiecības un tās juridiski joprojām nav pārtrauktas. Ņemot vērā iepriekš minēto, R. Meroni liecinot varot pārkāpt likumu, kas paredz klienta un advokāta savulaik apspriestās informācijas neatklāšanu. «Tāpēc es lūdzu tiesai nepratināt manu advokātu,» uzsvēra A. Lembergs.

Arī Lemberga dēls Anrijs tiesai atgādināja, ka viņam R. Meroni bijis tikai advokāts.

Viļņā tirdzniecības un izklaides centrā Ozas ceturtdien atklāts lielākais un modernākais Zara veikals Baltijas valstīs, vēsta Vz.lt.

Kā paziņojusi uzņēmumu grupa Apranga, kas pārstāv šo zīmolu, jaunā veikala platība ir gandrīz 2300 kvadrātmetru, bet interjera risinājumi līdzinās Zara veikaliem Ņujorkā, Londonā, Madridē, Parīzē un Honkongā.

Kopumā Baltijas valstīs darbojas 11 Zara veikali. Kompānija neatklāj, cik investējusi jaunajā Viļņas veikalā.

«Šajā tirdzniecības centrā mums tagad ir pieci veikali,» pastāstījis Apranga ģenerāldirektors Rimants Pervenecks. «Nākotnē šeit saskatām perspektīvas arī citiem projektiem».

Ozas kompānijas ECE Projektmanagement Vilnius ģenerāldirektore Inga Navickaite norādījusi, ka tirdzniecības centrā Ozas izveidojies plašs modes zīmolu piedāvājums.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Tekstilizstrādājumu un higiēnas aprīkojuma nomas un servisa uzņēmums AS “Elis Tekstila Serviss” ir iegādājies Latvijas veļas un apģērbu mazgāšanas uzņēmuma SIA “Irve” ražotni Salaspilī.

Darījums noticis šā gada 1. februārī, iegādājoties kā ražotni, tā arī visu tās tehnisko aprīkojumu un darba apģērbu un gultas veļas nomas biznesu.

“Kopš 2019. gada sākuma, kad ieviesām Latvijā darba apģērbu servisu, esam strauji attīstījušies šajā jomā, un pieaugošā darba apjoma dēļ ar esošajiem resursiem un aprīkojumu kļuvis sarežģītāk veikt nepieciešamos procesus darba apģērbu servisa nodrošināšanai. Nopirktā veļas mazgāšanas ražotne Salaspilī sniegs iespēju palielināt “Elis” jaudu un turpināt attīstīt mūsu darba apģērbu servisu, nodrošinot klientiem augstas kvalitātes darba apģērbu mazgāšanu, labošanu un operatīvu piegādi visā Latvijā,” informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gints Salnājs.

Baltijas apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums Apranga Group vienojies ar starptautisko apģērbu mazumtirgotāju Inditex par franšīzes līguma pagarināšanu līdz 2016. gadam, liecina paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Līgums pagarināts tādiem zīmoliem kā Zara, Bershka, Pull and Bear, Stradivarius un Massimo Dutti.

Abu uzņēmumu sadarbība sākās 2004. gadā, un franšīzes līgumi tika pagarināti 2008. un 2011. gadā. Pirmais Zara veikals Baltijas valstīs tika atvērts 2004. gada augustā, bet pirmais Bershka veikals – 2006. gada februārī. Šā paša gada augustā Baltijas valstīs atklāja pirmo Pull and Bear veikalu, bet 2008. gada aprīlī – Stradivarius. Savukārt 2011. gada augustā Baltijā sāka darboties pirmais Massimo Dutti veikals.

Patlaban Apranga pieder 38 Inditex tīkla veikali – desmit Zara, astoņi Bershka, astoņi Pull and Bear un seši Stradivarius un Massimo Dutti katram.

Lai gan mūsu valsts iedzīvotāji žēlojas, ka Latvijas apģērbu veikalos grūti atrast kvalitatīvas drēbes nepieciešamajā izmērā, vēlamajā stilā, sirdij tīkamā krāsā un turklāt vēl par pieņemamu cenu, apģērbu tirgotāju izklāstītais liecina, ka apgrozījums aizvien pieaug un šis gads nozarei varētu būt ļoti veiksmīgs, vēsta laikraksts Diena.

Noteicošais faktors, kas ļaujot cerēt uz labiem finanšu rādītājiem, esot tas, ka daudziem beidzies ekonomiskās krīzes uzspiestais taupības režīms. «Vērojams, ka cilvēki uzelpojuši un vēlas sevi iepriecināt ar jaunu apģērbu,» drēbju veikalos dominējošo noskaņu raksturojusi tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce.

Tam piekritusi arī Peek&Cloppenburg veikala vadītājas vietniece Ilona Vaitava, prognozējot, ka 2012. gads būs veiksmīgs. «Pirmajā pusgadā vērojams apgrozījuma pieaugums. Šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais,» cerot arī Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle. Rīgas tirdzniecības centros Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs apģērbu veikalu kopējais apgrozījums šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 13,4 miljonus latu, kas ir vidēji par 13% vairāk nekā pērnā gada pirmajos piecos mēnešos, valdošo optimismu ar skaitļiem pamatojis Linstow Center Management pārstāvis Mārcis Budļevskis.

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Rīgas rajona tiesa Rīgā šā gada 4.novembrī plkst.12 sāks skatīt krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, lasāms tiesu kalendārā.

Lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka lieta atkārtoti nonāca Rīgas rajona tiesā, bet, ņemot vērā to, ka Rīgas rajona tiesā Jūrmalā uz lietas saņemšanas brīdi bija tikai viens tiesnesis, jo pārējie bija atvaļinājumā, nebija iespējams nodrošināt nejaušu lietas iedali tiesnesim, tādēļ nejaušā kārtībā lieta tika iedalīta tiesnesei Inesei Biteniecei, kura strādā Rīgas rajona tiesā Rīgā.

Ģenerālprokuratūra Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai nodevusi kriminālprocesu, kurā par vairāk nekā 90 000 eiro izspiešanu un saņemšanu Siguldas sporta kompleksa celtniecībā apsūdzēts SIA «Jurēvičs un partneri» valdes priekšsēdētājs Māris Jurēvičs.

Ģenerālprokuratūras šodien presei izplatītajā paziņojumā, neminot apsūdzēto vārdus, norādīts, ka lietā apsūdzēts kādas uzņēmējsabiedrības atbildīgs darbinieks par neatļauta labuma pieņemšanu ne mazāk kā 90 187 eiro apmērā, kā arī kāds bijušais zvērinātais advokāts, kurš apsūdzēts par grāmatvedības dokumentu viltošanu. Minētais kriminālprocess kriminālvajāšanas uzsākšanai tika saņemts no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB).

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais - «Siguldas sporta kompleksa» bijušais būvuzraugs - apsūdzēts par to, ka viņš būdams uzņēmējsabiedrības atbildīgs darbinieks, izmantojot savas pilnvaras, prettiesiski pieprasīja un pieņēma naudu par darbības izdarīšanu labuma devēja interesēs.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Lielākie tirdzniecības centri, atverot jaunus apģērbu zīmolu veikalus, saasina cīņu par klientiem. Tendences liecina, ka pircēju aktivitāte pamazām pieaug un īpaši kāpums vērojams apģērbu tirdzniecībā.

Vairāki zīmoli

Tirdzniecības centrā Spice durvis vēris Latvijā pirmais britu universālveikals Debenhams, kura izveidē ieguldīti divi miljoni eiro, kā arī radītas vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Veikalā, kura platība ir 2948,5 kvadrātmetri, aptuveni 12% no kopējās platības aizņems kosmētikas nodaļa, 12% – apakšveļa, 57% – apģērbi sievietēm, vīriešiem un bērniem, aptuveni 11% – apavi, somas un aksesuāri, savukārt mājas preces un tekstila piedāvājums aizņems 5%.

Līdz ar Debenhams veikala atvēršanu Latvijas tirgū ienāk arī vairāki starptautiski atpazīstami zīmoli: sieviešu apģērbi un mājas dizaina lietas Ben de Lisi, sieviešu apakšveļas zīmols Janet Reger, kā arī apģērbu un aksesuāru zīmols Jasper Conran un citi.

«Es jau agri zināju, ka gribu nodarboties ar modi, bet dizaina skolai biju par jaunu – tur pieņēma tikai no 18 gadiem, tāpēc sākumā trīs gadus mācījos par drēbnieci. Tā kā es tiešām zināju, ko daru, no sākta gala,» saka apģērbu veikalu ķēdes H&M radošā konsultante Margarēta van den Boša

Fragments no intervijas:

Kas ir jūsu konkurētspējas šķautne?

H&M grupas iekšienē mums ir arī citi zīmoli un veikali – COS, Monki, Weekday, Cheap Monday, tā kā piedāvājums ir dažāds. Tomēr uzskatu, ka klienti jebkurā gadījumā redz, ka mēs atšķiramies, piemēram, no Zara. Viņi noteikti ir ļoti labi savā darbā, tomēr mūsu klienti ir citi.

Droši vien esat mēģinājuši definēt šos savus klientus, ja?

Protams, ka esam. Arī Zara grupā ir daudzi atsevišķie zīmoli, bet ir redzams, ka tie ir vairāk domāti Dienvideiropai. Mēs strādājam tajos pašos segmentos, tomēr atšķirīgi. Es domāju, ka mūsu dizains ir ziemeļnieciskāks, arī mūsu klienti ir jaunāki. H&M veikalos ir dažādi cenu līmeņi, tomēr standarta kolekcijās mūsu preces noteikti ir arī lētākas.

Pēc aģentūras Bloomberg miljardieru indeksa jaunākajiem datiem Spānijas Inditex lielākais akcionārs Amansio Ortega ar 39,5 miljardu dolāru vērtu privāto rocību kļuvis par bagātāko cilvēku Eiropā. Arī viņa modes veikalu kompānija Inditex, kuras zīmoli Zara, Pull & Bear, Massimo Dutti un citi pazīstami arī Latvijā, šogad izcēlusies ar ievērojamu ekonomisko rādītāju kāpumu.

Galīcijas pilsētā Lakorunjā bāzētās kompānijas un tās ilggadējā vadītāja (A. Ortega aizgāja no amata pērn jūlijā, paturot 59% akciju) pašreizējo panākumu atslēga ir atkarības mazināšana no pašmāju tirgus. 2012. gada pirmajā ceturksnī šis jau tā pasaulē lielākais apģērbu pārdevējs pamanījies peļņu gada griezumā paaugstināt par 30%. Naudas izteiksmē tas, ieskaitot aprīli, ir 432 miljoni eiro.

Pašlaik Spānijas tirgus veido vien 22% Inditex apgrozījuma, bet 45% nāk no jaunattīstības ekonomikām. Lai gan visvairāk Inditex piederošo zīmolu veikalu aizvien ir Eioropā – vairāk nekā 4300, biznesa uzsvars aizvien vārāk tiek likts uz pārējo pasauli. Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā kompānijai 400 veikalu, Āzijā – gandrīz 900. Septembrī plānots Ķīnā atvērt arī interneta veikalu.

Bez darba esošs tēvs Spānijas tiesai pavēstījis, ka ir gatavs kļūt par bijušās sievas vergu, jo vairs nespēj nomaksāt ikmēneša uzturlīdzekļus 1600 eiro apmērā, kas tika uzlikti par pienākumu, šķirot laulību, vēsta telocal.es.

Pēc trīs ar pusi gadiem bez darba Alehandro Sančezs Vazkjuezs (Alejandro Sánchez Vázquez) esot izmisumā, jo nespējot atrast risinājumu finansiālajam slogam, kuru vairs nespēj nosegt.

2008. gadā tiesa Andalūzijas pilsētā Coria del Río lēma, ka toreizējam nekustamā īpašuma aģentam jāmaksā bijušajai sievai 1600 eiro ik mēnesi, sedzot nekustamā īpašuma kredītu ģimenes mājai, kā arī izdevumus kopīgā bērna vajadzībām. Summa tika pamatota ar to, ka vīrietim ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai segtu šādas izmaksas.

Četrpadsmit Karību valstis vērsušās ANO, ceļot prasību pret Eiropas valstīm saistībā ar to lomu verdzībā un vergu tirdzniecībā. Karību valstis savās prasībās vērsušās pret Lielbritāniju, Franciju un Nīderlandi, kas aktīvi piedalījās Atlantijas vergu tirdzniecībā.

Uzrunājot ANO Ģenerālo Asambleju, Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs Ralfs Gonzaless pauda uzskatu, ka Eiropas valstīm ir jāmaksā par savu nodarīto. «Šo noziegumu pret cilvēci briesmīgais mantojums, kas joprojām eksistē Karību valstīs, ir jālabo atbalstot reģiona sabiedrību attīstību,» sacīja R. Gonzaless.

«Vācieši maksāja kompensācijas ebrejiem. Tas ir vēsturisks ļaunums, kas ir jālabo,» uzsvēra Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs.

Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs ir šās iniciatīvas virzītājs Karību reģiona valstu apvienojošas organizācijas Karību reģiona kopiena (Caricom) vārdā. Organizācija noalgojusi britu juridiskos konsultantus, kas specializējušies cilvēktiesībās, kompāniju Leigh Day, lai sāktu tiesvedību pret Eiropas valstīm Hāgas Starptautiskajā tiesā. Leigh Day jau veiksmīgi cīnījās par kompensāciju Kenijas iedzīvotājiem, kurus spīdzināja britu varasiestādes tā sauktās Mau Mau sacelšanās laikā 1952. – 1960. gadā.

Vecāki vismaz vienreiz katrai mazai meitenei līdz septiņu gadu vecumam nopirks īpašu kleitu

Tā uzskata Anastasija Dzeha, bērnu svētku tērpu zīmola Mimimi īpašniece. Stāstot par to, kā pievērsusies bērnu apģērbu ražošanai, viņa atklāj, ka pērn precējās un vēlējās savai mammai atrast skaistu kleitu, taču, izstaigājot visus veikalus, pieņemts lēmums tērpu darināt pie šuvējas. Māte un meita atrada brīnišķīgu audumu, bet izrādījās, ka veikalā esošais daudzums ir nepietiekams. Tur gan viņām ieteica kādu vairumtirgotāju, kas piedāvā audumus, vienīgais nosacījums – minimālajam pirkuma apjomam jābūt 20 metru. Lai gan tik liels daudzums ne tuvu nebija nepieciešams, Anastasija nopirka audumu un vairākas dienas prātoja, ko darīt ar tā pārpalikumu. «Man radās ideja, ka vajadzētu uzšūt kaut ko interesantu, tāpēc sašuvām bērnu kleitas, kādus 30 tērpus. Instagram un Facebook bez jebkādas reklāmas visas kleitas pārdevu un sapratu, ka tā ir interesanta niša, ko vajag mēģināt attīstīt un šūt meiteņu kleitas lielākā apjomā,» viņa stāsta.