2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Beļģi aizver vēstniecības Baltijā un citviet Eiropā; līdzīgi plāno rīkoties arī citi, Latviju ieskaitot

Budžeta jostas savilkšana piespiedu kārtā Beļģijai liek ķerties pie vēstniecību skaita samazināšanas, kas gan tuvākā vai tālākā nākotnē visdrīzāk būtu noticis jebkurā gadījumā, saka Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnautss.

Latvijā mēs sakām, ka «Brisele liek šo» un «Brisele liek to», bet kā to saka pašā Beļģijā?

Mēs tādā gadījumā sakām «ES», «Komisija» utt.

Tātad tagad ES un Komisija jūsu Briselei saka, ka par šādu valsts parādu un budžeta deficītu, kāds tas ir pašlaik, jums draud sods, un iznākumā tiek slēgta vēstniecība arī Latvijā. Pareizi?

Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi informāciju saistībā ar sprādzieniem Briselē:

«Šodien, 22. martā rītā, Briseles Zaventemas lidostā ir notikuši divi sprādzieni. Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem. Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis.

Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tiek aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni: +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

Eiropas Komisija (EK) trešdien sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju, kuras rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES).

EK iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām reformām tiesu sistēmā, kas, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, graujot tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

«Ar smagu sirdi mēs esam izlēmuši iedarbināt 7.pantu. Bet fakti neatstāj mums citu iespēju,» žurnālistiem Briselē paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermans.

Viņš norādīja, ka 13 likumi, kurus Polija pieņēmusi pēdējos divos gados, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

«Tiek lēsts, ka Briselē nupat dzīvo jau vismaz divi tūkstoši latviešu, un liela daļa no viņiem joprojām turas pie nacionālajām vērtībām,» raksta laikraksts Diena.

No dažiem cilvēkiem deviņdesmito gadu sākumā Briseles latviešu kopiena izaugusi līdz vērā ņemamiem apmēriem. Lielākā daļa no viņiem strādā Eiropas institūcijās, citi atbraukuši dzīvesbiedram līdzi, vēl daudzi ieradušies arī studēt - gan tehniskās zinātnes, gan mūziku. Mazākumā ir privātajā sektorā strādājošie, savukārt «vienkāršo darbu» darītājus faktiski nesastapt, raksturo laikraksts.

Lielā mērā to varot skaidrot ar franču valodas zemo popularitāti Latvijā.

Atšķirībā no latviešu emigrantiem citās valstīs Briselē dzīvojošie tur devušies, lielākoties karjeras izaugsmes iespēju vadīti, un par to, kad atgriezties mājās, īpaši neprāto - visbiežāk varot dzirdēt, ka ne ātrāk par pensijas vecumu. Daudzi uzsverot - Brisele nav vieta, kur braukt aiz izmisuma, jo nepieciešama ļoti nopietna kvalifikācija un augsts profesionālisms, kas tiekot arī attiecīgi atalgots. Arī dzīves dārdzība ir ievērojama.

Lai gan problēmas saistībā ar lielākiem tiešajiem maksājumiem Latvijas zemniekiem Briselē ir ļoti aktuālas, šo interešu lobēšana laika trūkuma dēļ ir nokavēta, atzina jaundibinātās Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Arnis Marcinkevičs.

«Diemžēl šis vilciens jau nokavēts. Patlaban varētu gatavoties nākamajam plānošanas periodam, kas sāksies 2020.gadā. Briselē lēmumu pieņemšana ir ļoti smagnējs process, kas ilgst vismaz 5-7 gadus, līdz ar to jāgatavojas laicīgi,» sacīja Marcinkevičs.

Jautāts, cik lielā mērā vispār lobisti var ietekmēt lielo politiku, kur neviena valsts negrib piekāpties ne par santīmu, viņš norādīja, ka viss atkarīgs no tā, cik spēcīgi ir argumenti un arī sakari.

«Bez pastāvīgas klātbūtnes Briselē izdarīt kaut ko ir ļoti grūti. Jāveido sakari ne tikai ar politiķiem un ierēdņiem, bet arī ar dažādām organizācijām. Briselē strādā 15 000 dažādu lobētāju - tā ir vesela armija, ar kuru savukārt jāveido sakari. Jāsaprot, ar kuru ir vai nav vērts veidot attiecības, kurš un kādā situācijā atbalstīs, ar kādiem argumentiem iespējams viņu pārliecināt un dabūt savā pusē. Būtībā tā ir analoģija šaha spēlei, kur jāpārdomā vairāki gājieni uz priekšu, turklāt to nevar izspēlēt nosacīti pāris minūtēs, tur vajadzīgs laiks,» sacīja asociācijas pārstāvis.

Ar Eiropas Savienības (ES) cenu politiku neapmierināti lauksaimnieki ar pienu nolējuši Eiropas Parlamentu (EP) ēku Briselē.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē ieradušies tūkstošiem lauksaimnieku, kuri ar smago tehniku bloķēja ielas. Piena ražotāju protesta akcijā piedalās vairāki simti traktoru, tādējādi vēršot uzmanību uz smago situāciju piena tirgū un aicinot sakārtot piena cenas tirgu.

Eiropas fermeru protests sākās pirmdien, 26. novembrī, tajā piedalās Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Austrijas lauksaimnieki. Vakar protestam pievienojās arī Latvijas lauksaimnieki un Latvijas eiroparlamentārieši. Latvijas lauksaimnieku galvenais protesta iemesls, atšķirībā no kolēģiem Rietumvalstīs, bija cīņa par godīgiem tiešmaksājumu noteikumiem attiecībā pret Baltijas zemniekiem.

Ceturtdien Briselē pie Eiropas Savienības Padomes ēkas Baltijas valstu zemnieki rīkos protestu pret netaisnīgi zemajiem tiešajiem maksājumiem Baltijas lauksaimniekiem, kas kropļo godīgu konkurenci visā Eiropā.

Baltijas zemniekus atbalsta arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura pievienosies lauksaimnieku protestam. S. Kalniete komentē: «Pateicoties mūsu kopīgajam darbam ar Latvijas valdību un zemnieku organizācijām, šobrīd EP Lauksaimniecības komitejā nav neviena deputāta, kas nezinātu un nesaprastu mūsu zemnieku problēmu. Esmu pārliecināta, ka kopīgi rīkojoties, mēs varam panākt tikpat lielu izpratni arī citās ES institūcijās. Uzskatu, ka Eiropas vienotība, eiro zonas glābšana un godīga konkurence ir nesaraujami saistītas lietas, tāpēc krīze Eiropā nevar būt atruna Latvijas zemnieku prasībām.»

Deputāte uzskata, ka šāda miermīlīga akcija kārtējo reizi pozitīvā veidā atgādinās Eiropas valstu līderiem, kas pulcēsies Briselē uz Padomes sanāksmi, par Baltijas valstu zemnieku taisnīgajām prasībām. «Tas, ka šajā protestā kopā ar zemniekiem būs arī Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un EP Padomes sēdē zemnieku intereses aizstāvēs Ministru prezidents V. Dombrovskis, apliecina mūsu vienotību,» saka S. Kalniete.

Ienākumu sarukums pašvaldībām spiež ne tikai apcirpt tēriņus, bet meklēt ārzemēs eksistējošus un Latvijai atbilstošus jaunu ienākumu avotus, ziņo Dienas Bizness.

«Neviena vien pašvaldība izrāda interesi par ārvalstu pilsētās ieviestām nodevām un arī vēlas iegūt izvērtējumu par to pārņemšanu,» stāsta zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan neatklāj to pašvaldību, kura šādu pētījumu ir pasūtījusi, tomēr norāda, ka vislielāko interesi izrāda finansiāli jaudīgākās pašvaldības, kuras arī būtiski izjūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kritumu, ko nespēj kompensēt palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Rīgas mērs Nils Ušakovs laikrakstam gan noliedzis, ka par jaunu nodevu ieviešanu domātu Rīgas pašvaldība.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Lidsabiedrība Brussels Airlines Rīgas lidostā piedāvās lielākas iespējas atpūtas braucienu interesentiem, jo Briselē būs pieejami jauni savienojumi ar galamērķiem, uz kuriem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nelido, šodien preses konferencē atzina kompānijas viceprezidents e-komercijas jautājumos Eiropā, Beniluksa valstīs uz Ziemeļamerikā Ksavjē Lagardēns.

Sarunas ar lidsabiedrību Brussels Airlines par ienākšanu Rīgas lidostā bijušas ilgstošās, atzina Satiksmes ministrijas, lidostas un lidsabiedrības pārstāvji. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks uzskata, ka, ienākot Rīgā, Brussels Airlines aizpildīs to iztrūkumu, kāds līdz šim bijis Briseles maršrutā. Viņš norādīja, ka tagad, piedāvājot jaunus lidojumus sešreiz nedēļā, tiks uzlabota pakalpojuma kvalitāte šajā maršrutā. Muižnieks uzskata, ka te nevajadzētu runāt par nevajadzīgu konkurenci, bet gan par sadarbību, kas dos pievienoto vērtību.

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

«Briseli izvēlējāmies pragmatiski, veicot Eiropas viesnīcu biznesa analīzi,» par to, kāpēc bizness sākts ārpus Latvijas, laikrakstam Diena stāstījusi viesu mājas Ambiorix Bed & Breakfast īpašniece Ilze Spīgule.

«Viesnīcu industrijas rādītāji Briselē ir labākie Eiropā - uzreiz pēc Londonas un Parīzes. Šī pilsēta man ir daudz tuvāka, tās šarms un dzīvesstils, te jūtos ļoti harmoniski. Divas trešdaļas iedzīvotāju Briselē ir ārzemnieki, tāpēc nav pat sajūtas, ka esi te svešinieks,» viņa stāstījusi.

I. Spīgule esot vienīgā latviete, kura Briselē atvērusi viesnīcu, taču latviešiem Beļģijā ir arī cita veida uzņēmējdarbība, kas saistīta ar būvniecību, māju uzkopšanu, transporta pakalpojumiem.

«Latvijā iespēja nopelnīt ar viesnīcu biznesu šobrīd ir diezgan nereāla,» vērtējusi I. Spīgule. Viņa domā, ka Brisele ir izlepusi, jo par klientu pieplūdumu jāuztraucas nav, tāpēc viesnīcas bieži atļaujas pazemināt kvalitātes standartus, apzinoties, ka pieprasījums tik un tā garantēts.

Pirmdien sākušās faktiskās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai gan pašas Apvienotās Karalistes valdībā turpinās asas diskusijas šajā jautājumā.

Uzsākot sarunu otro kārtu, Lielbritānijas Breksita ministrs Deivids Deiviss tikās ar Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, kamēr Londonā premjerministre Terēza Meja grasās pieprasīt savstarpēji konfliktējošajiem ministriem ievērot disciplīnu un pārtraukt nodot atklātībā informāciju, kas kaitē Apvienotās Karalistes pozīcijām sarunās.

«Pienācis laiks ķerties pie darba un padarīt šīs sarunas par veiksmīgām,» ierodoties EK mītnē Briselē, žurnālistiem paziņoja Deiviss.

Četras dienas ilgajās sarunās abas puses cer panākt progresu svarīgākajos jautājumos, tostarp par ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā.

«Mums ir neticami svarīgi panākt tagad vērā ņemamu progresu, visu to pārrunāt un noskaidrot viedokļu atšķirības, lai varētu tās atrisināt, kā arī noskaidrot kopīgo, lai varētu to nostiprināt,» norādīja Deiviss.

Briselē strādājošie latvieši saka, ka darba diena terora satricinātajā ES galvaspilsētā turpinās; nedarbojas sprādzienu skartā lidosta un metro, un nesen paziņots arī par augstu terora draudu gatavību Beļģijas atomelektrostacijās. Tā DB telefonsarunā sacīja Eiroparlamenta Eiropas Tautas partijas grupas preses padomnieks Ģirts Salmgriezis. Pēc nacionālā atomenerģijas uzrauga pērnā gada nogalē dotās zaļās gaismas divu reaktoru ekspluatācijas turpināšanai, Beļģijā darbojas septiņi kodolreaktori, un AES dod ap 60% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas.

Savukārt Latvijas radio kolēģe Briselē Ina Strazdiņa DB saka, ka šodienas terorakti Briselē, kas prasījuši daudzu cilvēku dzīvības, jo absurdāki šķiet uz labā laika fona, ar ko pilsēta bieži netiek lutināta. «Ļoti skaista diena citādi, spoža saule, kas Briselē ir retums, un tas visu šo ainu padara vēl absurdāku un traģiskāku.»

«Metro stacija, kur nogranda sprādziens, ir slēgta, kā arī rajons ap to,» saka Ina Strazdiņa. «Virs Briseles riņķo helikopters. Joprojām pilsētā gaudo sirēnas – policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsēju, un ir ļoti grūti sazināties pa mobilo tālruni, jo līnijas ir noslogotas. Izsludināts ceturtais trauksmes līmenis, taču, esot tālāk no notikuma vietas, to nejūt. Dzīve rit ierastā gaitā, veikali un kafejnīcas ir vaļā. Slēgts metro, bet autobusi kursē.»

Pērn vidēji statistiski katru darbadienu uz Briseli devušies aptuveni deviņi ministriju ierēdņi, piedaloties aptuveni 1 700 sanāksmēs un pavadot tur vairāk nekā 3 000 dienu. Visplašāk Briselē bijusi pārstāvēta Ārlietu, Vides, Finanšu un Ekonomikas ministrija, raksta laikraksts Diena.

Vidēji viena aviobiļete turp atpakaļ maksājusi ap 300 latiem, kas nozīmē, ka vairāk nekā 2 300 ierēdņu braucieni uz Briseli pērn izmaksājuši aptuveni 700 tūkstošus latu.

Dodotie uz Briseli, katram ierēdnim pienākas dienas nauda 28 latu apmērā, viesnīcas izmaksas nedrīkst pārsniegt 200 eiro (140 latus). Aviobiļetes izmaksā aptuveni 300 latus. Apmēram pusē gadījumu izmaksas sedz Eiropas Komisija vai ES Padome, dažādās ministrijās šī proporcija atšķiras.

Kā norāda ministriju pārstāvji, lielākoties braucienu mērķi ir līdzdalība likumdošanas izstrādes darba grupās, kurās nepārvērtējama nozīme esot neformālajiem kontaktiem ar citu valstu pārstāvjiem, saskaņojot intereses un «tirgojoties» par atbalstu. Otrs biežākais iemesls - semināri. Notiekot arī darbs Eiropas Komisijas organizētajos pasākumos. Parasti ministriju pārstāv viens cilvēks, retāk divi, bet trīs jau ir uztverams kā izņēmums.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Kaut kā muļķīgi sanāca – dzīvojām normāli, te pēkšņi mums grib aizliegt žāvēto gaļu ēst. Bet pašrocīgi kūpināta gaļa, sevišķi šašlika veidā, kā zināms ir latviešu svētku godājama sastāvdaļa. Kā bez tās nosvinēt Jāņus? Nekādi. Un ja Jāņi netiks pienācīgi nosvinēti, tad saulīte nebūs ielīgota un izjuks viss dabas ritms. Tādēļ jau uzbrukums nacionālajai virtuvei trāpījis pa tautas kolektīvajiem arhetipiem – šķiet, žāvētas gaļas apdraudējumam veltīts vairāk publicistikas, analīzes un politiķu vērtējumu kā nacionālās valūtas maiņai. Un pareizi ir – par savām tiesībām ir jāiestājas!

Priekšvēlēšanu entuziasmā gatavo iestāties netrūkst. No ierindas deputātiem līdz pat jaunajai premjeres kundzei – visi noskaņoti kareivīgi. Latviešu virtuve – svēta lieta, vēl tikai drusku, un kājām aizmaršēs līdz Briselei, lai parādītu stingro gribu šajā jautājumā. Vienīgi nelielas pārdomas raisās – kur bija visi tie mūsu Eiroparlamenta deputāti pirms trim gadiem, kad šo iniciatīvu Briselē parakstīja? Labi, vēl var saprast Alfrēdu Rubiku – viņam, kā godīgam komunistam, žāvēta gaļa šķiet sapuvušās valdošās šķiras reakcionāra atlieka. Arī Robertam Zīlem pēdējās dienās, latviski runājot, ne līdz žāvētai gaļai – viņš velta visas pūles, lai savam elektorātam attaisnotos, ka Briselē, pretēji tenkām, nav mācījis četrgadīgai meitenei pašapmierināties. Bet Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere un vēl pārītis, kas saņem daudzus tūkstošus eiro katru mēnesi par to vien, lai pārstāvētu mums svarīgas lietas Briseles gaiteņos? Nupat uz īsu brīdi ieskrējuši mūsu provincē kā galvaspilsētā studējošie brāļabērni, viņi pilnas avīzes un ētera laiku pierunājuši par savām smagajām dienām eksotiskajā Eiroparlamentā. Kādos tikai daudzos un dažādos veidos, izrādās, latviešu intereses tur netiek aizstāvētas. No rīta līdz vakaram, negulētām naktīm un līdz ausīm pārblīvētām dienām. Bet par spīti grūtībām, viņi lūdz tikai vienu – ļaut tur palikt vēl vienu termiņu.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pauž gandarījumu par biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas panākumiem, kļūstot par Eiropas lauksaimnieku «jumta» organizācijas COPA viceprezidenti.

Kā norāda LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs, M.Dzelzkalējas ievēlēšana ir nozīmīgs panākums ne tikai ZSA un lauksaimnieku organizācijām, bet Latvijas valstij kopumā. «Jau lemšanas laikā par Eiropas Savienības (ES) budžetu 2014. – 2020.gadam Latvijas un Baltijas lauksaimnieki tika pamanīti un saņēmām daudz labu atsauksmju no kolēģiem Eiropā. Esmu pārliecināts, ka arī piektdienas notikumi COPA vēlēšanās ir cieši saistīti ar lobēšanas un publiskajām aktivitātēm, kuras, cīnoties par godīgiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, veicām ietekmīgākajās ES dalībvalstīs un institūcijās,» tā Uldis Krievārs. Viņš arī norāda, ka amats, kuru izdevies iegūt tieši Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvei, turpmāk ievērojami atvieglos interešu lobēšanu Briselē. «Interešu lobēšana par labu tai vai citai valstij vai nozarei ir pietiekami sarežģīts un jūtīgs process, kurā saduras dažādi viedokļi. Līdz šim mēs Briselē nereti tikām uzlūkoti kā mazāk pieredzējuši kolēģi un iecelti jaunākā brāļa statusā. Šobrīd tas būs daudz grūtāk izdarāms – ar mums rēķinās! « skaidro LLKA valdes loceklis.

Markuss Kerbers vēlas Eiropas Savienībā ieviest jaunu valūtu. Viņš jau tai izdomājis nosaukumu – guldeņmarka. Tā kļūtu par pamatvalūtu Vācijā, Nīderlandē, Somijā, Austrijā, Luksemburgā, bet Grieķija, Spānija, Itālija un citas «konkurētnespējīgas» valstis varētu turpināt lietot eiro. Un eirozona būtu glābta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

M. Kerbers neesot nekāds dīvainis, kurš aiz gara laika sacerētu sapņainus priekšlikumus. Dārgajā un plašajā birojā Berlīnes centrā, kur mājvietu radusi viņa dibinātā domnīca Europolis, plauktos vīdot daudz franču autoru grāmatu. M. Kerbers esot franču elitārās Valsts administrācijas skolas absolvents – tāpat kā Žaks Širaks, Dominiks Stross-Kāns un Fransuā Olands. Viņš, pretēji lielākai daļai šīs skolas beidzēju, neesot piezemējies politikā, bet darbojas kā investīciju baņķieris un ir Berlīnes Tehniskās universitātes finanšu profesors. Vācijā viņš kļuva pazīstams kā viens no pirmajiem, kurš Konstitucionālajā tiesā apstrīdēja eiro glābšanas fonda atbilstību konstitūcijai. Tagad viņu kā ekspertu eirokrīzes jautājumos bieži aicinot komentēt jaunumus un uzstāties TV un radio diskusijās.

Naudas pārvedumu kompānija «TransferWise» piesakās jaunai licencei Briselē, kas nodrošinās pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja nenotiks vienošanās par Brexit. Kompānija turpinās attīstīt tās globālo centrālo biroju Londonā, kurā strādā vairāk nekā 200 cilvēki, un izveidos papildu struktūrvienību Beļģijas galvaspilsētā.

Šobrīd «TransferWise» globāli nodarbina vairāk nekā 1400 cilvēkus un Brisele būs uzņēmuma desmitais birojs. Kompānijai ir reģionālie centrālie biroji Londonā, Ņujorkā un Singapūrā un kopumā šobrīd uzņēmumam ir deviņi biroji, tostarp Tallinā, Budapeštā, Čerkasi, Tokijā, Sidnejā un Tampā.

«Brisele ir visu Eiropas Savienības lietu sirds, tāpēc biroja izveide šajā pilsētā mums ir ļoti jēgpilna. Beļģijas Nacionālā banka iespaidoja mūs ar savu izpratni par maksājumu sektoru un atvērtību inovācijām, vienlaikus esot spēcīgam un uzticamam regulatoram. Ar Beļģijas Nacionālo banku mēs esam ieinteresēti izveidot vienlīdz produktīvas attiecības kā ar Lielbritānijas Finanšu uzraudzības iestādi. Beļģijas licence nodrošina, ka mēs varam turpināt sniegt pakalpojumus globāli mūsu klientiem, neskatoties uz to, kas notiek ar Brexit,» norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), «TransferWise» līdzdibinātājs un vadītājs.

Briselē no 600 gaidāmajiem vēlētājiem līdz šim nobalsojusi vairāk nekā puse, ziņo Latvijas Radio.

Aktivitāte salīdzinājumā ar citām vēlēšanu reizēm šogad esot mazāka.

Vēlēšanu komisijas pārstāvji novērojuši, ka cilvēki vēlēšanu kabīnē uzturas ilgstoši.

Pirmie divi balsotāji pie vēlēšanu iecirkņa Briselē, kas iekārtots vēstniecības ēkā, šorīt ieradušies jau pirms septiņiem no rīta. Tik agri pildīt pilsoņa pienākumu mudinājušas darba lietas. Pusdienlaikā iecirknī varēja vērot daudz jaunu ģimeņu ar maziem bērniem.

Cilvēki šoreiz savu izvēli izdara ilgi un prātīgi, un brīžiem tādēļ pie balsošanas kabīnēm pat veidojušās rindas.

Balsotāju vairākums ir trīsdesmitgadnieki, kuri ir Briselē strādājošie ierēdņi vai diplomāti.

Latvija pašlaik apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

Taujāts par notikušo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Turcijas samitu, kurš norisinājās Briselē, Jansons atzina, ka Latvija pozitīvi vērtē vienošanos par neatliekamajiem pasākumiem, lai atgrieztos pie normālas Šengenas zonas darbības. Latvija uzskata, ka Šengenas zonas izveide un funkcionēšana ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, un mūsu interesēs ir Šengenas sistēmas saglabāšana.

Tāpat Latvija novērtē Grieķijas centienus šajā ārkārtas situācijā un izprot nepieciešamību sniegt tālāku atbalstu Grieķijai ES ārējās robežas pārvaldībā, migrantu identifikācijā, reģistrēšanā un drošības pārbaužu veikšanā, neatbilstīgo migrantu atgriešanā, kā arī tās patvēruma sistēmai.