Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa nosūtījusi vēstuli Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas arhibīskapam – metropolītam Jānim Pujatam un Liepājas diecēzes bīskapam Vilhelmam Lapelim, paužot satraukumu par Romas katoļu Baznīcas pārvaldībā esošā nekustamā īpašuma – Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas (Kuldīgā, Raiņa ielā 6 a) – mākslas pieminekļu slikto stāvokli.

Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa aicina Romas katoļu Baznīcu steidzami ķerties pie dievnama interjera glābšanas, lai bezdarbības rezultātā netiktu zaudētas nozīmīgas Latvijas sakrālās mākslas vērtības. Šī ārēji atturīgā celtne Kuldīgas vecpilsētas centrā var lepoties ar visgreznāko interjeru starp Kurzemes katoļu dievnamiem, diemžēl dievnama esošie kokā darinātie mākslas pieminekļi atrodas avārijas stāvoklī, jo visas koka daļas ir ķirmju saēstas. Kuldīgas pilsētas Dome saņēmusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vēstuli, kurā norādīts, ka Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas interjera kokā darinātie mākslas pieminekļu bojājumi ir ļoti lieli: daudzviet palikusi gandrīz tikai priekšmeta čaula, ko veido krāsojuma slānis, tādēļ ir nepieciešams steidzīgi veikt pieminekļa glābšanas darbus.

Katoļu baznīca pievienojusies protestiem pret satiksmes ierobežojumiem Vecrīgā.

Autotransporta kustības ierobežojumi Vecrīgā neatbilst Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumā Katoļu Baznīcai garantētām tiesībām brīvi īstenot savu sūtību, paziņojumā presei norādījis Romas Katoliskās Baznīcas Latvijā Rīgas Metropolijas oficiālā laikraksta Katoļu Baznīcas Vēstnesis galvenais redaktors Ilmārs Tolstovs.

«Rīgas domes Satiksmes departaments, nosakot Vecrīgā gājēju un velosipēdu ielas, autotransporta kustības ierobežojumiem šobrīd pakļauj arī ielas, kurās atrodas vairāki Katoļu Baznīcai piederošie nekustamā īpašuma objekti, tajā skaitā arhibīskapa rezidence, garīdznieku mītnes un arhibīskapa katedrāle. Liegt arhibīskapam un garīdzniekiem izmantot autotransportu piebraukšanai pie arhibīskapa rezidences, garīdznieku mītnēm un katoļu reliģiskā kulta celtnēm neatļāvās pat padomju okupācijas vara. Rīgas domes Satiksmes departamenta noteikto autotransporta kustības ierobežojumu dēļ pie arhibīskapa rezidences liegts piebraukt arī personām, kurām tur paredzētas tikšanās ar arhibīskapu, savukārt, pie Svētā Jēkaba katedrāles - personām ar īpašām vajadzībām un katedrālē paredzēto kristību, laulību vai bēru reliģisko ceremoniju dalībniekiem,» norāda Katoļu baznīcas pārstāvis. «Latvijas Republika līguma ar Svēto Krēslu 4.pantā cita starpā apņēmās garantēt Katoļu Baznīcai kopā ar tās kopienām un institūcijām tiesības brīvi īstenot savu sūtību. Katoļu Baznīca uzskata, ka minētā starptautiskā līgumā tai garantētās tiesības ietver arī arhibīskapa, garīdznieku un citu Katoļu Baznīcas kalpotāju netraucētu amata pienākumu pildīšanu un viņu sniegtās pastorālās aprūpes pieejamību ticīgajai tautai.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Liepājā uzsākti Sv.Trīsvienības katedrāles fasādes un torņa atjaunošanas, logu un smilšakmens detaļu restaurācijas darbi.

Projekta ietvaros plānots atjaunojot katedrāles fasādi, torņa fasādi, tajā skaitā restaurēt logus, durvis un smilšakmens detaļas, kā arī ierīkot zibensaizsardzības sistēmu, veikt pamatu hidroizolāciju un lietus ūdens savākšanas sistēmas ierīkošanu.

Pēc darbu pabeigšanas katedrālē tiks radīts jauns tūrisma pakalpojums – izveidota ekspozīcija katedrāles tornī par vēsturiskiem notikumiem un personībām Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā cauri gadsimtiem, kā arī pilnveidoti divi esoši tūrisma pakalpojumi - nodrošināti apstākļi ērģeļu koncertdarbībai visa gada garumā, ne tikai vasaras sezonā, un nodrošinātas mainīgās izstādes katedrālē.

Īstenojot dievnama fasādes atjaunošanas darbus, tiks noslēgts katedrāles glābšanas darbu posms, kas ildzis jau vairāk nekā 10 gadus. Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles glābšanas darbi tika aizsākti 2008. gadā, veicot ēkā un ērģelēs koksngraužu likvidēšanu ar gāzēšanas metodi, laikā no 2012. līdz 2014. gadam tika veikta ēkas pamatu nostiprināšana un jumta renovācija.

Vatikānā otrdien sākas kardinālu konklāvs, kuram jāievēl jauns katoļu baznīcas vadītājs, pēc tam, kad februārī atkāpās līdzšinējais Romas pāvests Benedikta XVI.

Konklāvā piedalīsies 115 kardināli, kas pēc īpaša dievkalpojuma dosies uz Siksta kapelu, kur tiks ieslēgti līdz brīdim, kamēr izraudzīs jauno katoļu baznīcas galvu, vēsta BBC. Par jauna pāvesta ievēlēšanu signalizēs balti dūmi, kas pacelies virs Siksta kapelas, savukārt, ja kardināliem neizdosies vienoties par nākamo katoļu baznīcas vadītāju, par to liecinās melni dūmi. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešamas divu trešdaļu – 77 kardinālu balsis.

Paredzams, ka jaunā pāvesta ievēlēšana ieilgs, jo ir vairāki kandidāti uz katoļu baznīcas vadītāja amatu. Kā iespējamie katoļu baznīcas vadītāji iepriekš tikuši minēti Milānas kardināls Andželo Skola (Angelo Scola), Brazīlijas kardināls Odilo Sčerers (Odilo Scherer), ASV kardināls Timotejs Dolans (Timothy Dolan) un Pīters Kodvo Apija Tērksons no Ganas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kratīšanas Latvijas katoļu baznīcas draudzēs varētu būt saistītas ar garīdznieku iespējamu iesaisti Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmās, piektdien vēstīja LNT Ziņas.

Jau iepriekš izskanējis, ka VID kratīšanu veicis aizdomās par nepamatotu ziedojumu izmantošanu, kādu katoļu baznīcas priesteri turot aizdomās par vismaz 20 000 eiro baznīcai ziedotās naudas izlietošanu automašīnas iegādei. Tomēr, kā šodien skaidroja VID, aizdomas par nelikumībām katoļu draudzes baznīcā radušās, šķetinot citu kriminālprocesu, kas saistīts ar PVN izkrāpšanu. Proti, automašīnu priesteris, iespējams, iegādājies caur PVN shēmu, turklāt kratīšanas procesā VID esot atklājis dokumentu viltošanu un grāmatvedības un statistikas informācijas slēpšanu.

«Tika veiktas papildu darbības, lai viltotu attiecīgus dokumentus un tikai vienīgi tāpēc mēs bijām spiesti arī iet uz šādām darbībām, veikt kratīšanas, lai izņemtu tieši šos konkrētos priekšmetus, ar ko tika viltoti grāmatvedības dokumenti,» norādīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš. Viņš arī atklāja, ka kratīšanu laikā katoļu dievnamu saimnieciskajās un dzīvojamās ēkās izņemti vairāki desmiti tūkstoši eiro skaidras naudas, kuras izcelsme neesot zināma.

Pabeigta Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas ērģeļu spēles galda un Barkera mašīnas restaurācija. Restaurācijas izmaksas ir vairāk nekā 20 tūkstoši latu un to veica SIA Ugāles ērģeļbūves darbnīca.

Finansējumu šim darbam piešķīrusi vācu organizācija Apvienotie Kurzemes fondi (Vereinigte Kurlandische Stiftungen), kuru finansiāli atbalsta Vācijas Federatīvā Republika. Apvienotie Kurzemes fondi jau iepriekš finansēja katedrāles glābšanas darbus.

Šī gada rudenī vēl paredzēts atjaunot reģistru pogu uzrakstus un nomainīt ērģeļu telpas elektroinstalāciju, kas ir bīstamā stāvoklī. Tam finansējums piešķirts no VKPAI kultūras pieminekļu restaurācijas un glābšanas programmas.

Liepājas Sv. Trīsvienības ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. Ērģeles būvētas 1758. gadā, un 2008. gadā tās nosvinēja savu 250 gadu jubileju.

Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde tikusies ar Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles dekānu Pēteri Kalku, pilsētas ērģelnieku Lotaru Džeriņu un Kultūras pārvaldes speciālistiem, lai pārrunātu iespējamo Liepājas Trīsvienības katedrāles ērģeļu iekļaušanu UNESCO ( reprezentatīvā pasaules mantojuma) objektu sarakstā.

Pašvaldības un baznīcas pārstāvji bijuši vienisprātis, ka Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles, kuras ir pasaulē lielākās vēsturiski nepārbūvētās ērģeles, ir pelnījušas lielāku uzmanību un popularizēšanu, norāda pašvaldība izplatītajā informācijā.

Septembrī Liepājā notikušajā Starptautiskajā kultūras konferencē un Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā daudz pārrunāta arī ērģeļu unikalitāte. Arī Vīnes ērģelnieks Martins Hazelbeks sarunā ar S.Goldi paudis savu pārsteigumu, ka Liepājā glabājas tāds unikāls instruments, par kuru daudzi vēl nezina. Panākta vienošanās, ka sadarbībā ar Austrijas vēstniecību apraksts par Trīsvienības katedrāles ērģelēm tiks publicēts kādā no žurnāliem pasaules ērģelniekiem.

Pāvests Bendikts XVI Vatikānā ticies ar saviem padomdevējiem - kardināliem no dažādiem Vatikāna departamentiem, lai runātu par vairāku katoļu priesteru lūgumu atļaut viņiem precēties, ziņo BBC News.

Tomēr paredzams, ka nekādas izmaiņas celibāta noteikumos netiks veiktas. Ap 400 000 priesteru visā pasaulē pēdējos gados ir atstājuši katoļu baznīcu, lai apprecētos.

Pāvesta tikšanās laikā galvenais apspriestais jautājums bijis arhibīskapa Emanuela Milingo (Emmanuel Milingo) - nu jau bijušā Romas katoļu baznīcas Zambijā vadītāja - rīcība. Viņš pagājušajā mēnesī četrus precētus priesterus ASV ordinējis par bīskapiem.

Bijušais arhibīskaps pats apprecēja korejiešu sievieti un, lai gan pēc tam apsolīja viņu pamest, joprojām dzīvo ar viņu kopā. Turklāt viņš nodibinājis organizāciju Precētie priesteri tagad un plāno organizēt vairāk kā 1000 precētu katoļu priesteru sanāksmi nākammēnes Ņujorkā.

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

«Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,» uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.

Brūkošās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles glābšanai apstiprināts gandrīz pusmiljonu vērts projekts. Aptuveni pusi izmaksu segs ERAF, bet otra puse jāsavāc no privātiem ziedojumiem.

Šā gada sākumā Kultūras ministrija pieņēmusi lēmumu ar nosacījumiem apstiprināt projektu «Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana», kas paredz baznīcas pamatu stiprināšanu, jumta renovāciju un vides pieejamības risinājumu ieviešanu. Februāra sākumā baznīcas atjaunošanas fonds iesniedzis projekta pieteikuma precizējumus. Mēneša laikā tiks pieņemts lēmums par projekta tālāku virzību. Ja KM projektu apstiprinās, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda prioritāte 2012.gadā būs līdzekļu piesaiste līdzfinansējuma nodrošināšanai un projekta uzsākšanai, informē fonda vadītāja Ilze Vitāle.

Beļģijas karalistes pilsētā Lēvenē tiks būvētas ērģeles pēc Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu parauga.

Pateicoties SIA Ugāles ērģeļbūves darbnīca vadītājam Jānim Kalniņam, kura vadītā Ugāles ērģeļbūves darbnīca jau astoņus gadus rūpējas par Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu skanējumu un atjaunošanu, starptautiska projekta ietvaros līdz 26.oktobrim notiks Heinriha Andreasa Konciusa izgatavoto ērģeļu daļu dokumentācija. Lēvenes Senmišela baznīcā tiks būvētas ērģeles pēc Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles instrumenta Konciusa daļas parauga. Ērģeļu dokumentāciju veic Žoris Potfliegs, Vims Vinters (Beļģija) un Eriks Vinkels no Flentrop Orgelbouw (Holande). Dokumentācijas ietvaros tiks veikta Konciusa izgatavoto vējlāžu un stabuļu uzmērīšana, aprakstīšana un fotofiksācija. Šis darbs ir neatsverams ieguldījums arī Liepājas instrumenta turpmākajā restaurācijā, jo palīdzēs noskaidrot tās pārbūves, kuras notikušas pēc 1885. gada, kad instruments ieguva pasaules lielāko ērģeļu statusu, skaidro Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja lze Vitāle. Jauno ērģeļu būvē Lēvenē piedalās arī Ugāles ērģeļbūves darbnīca.

Nevajag gaidīt, ka laime tev visu metīs klēpī. Sasniegumi meklējami tikai darbā – ar Dieva svētību. Tāda bijusi akciju sabiedrības Ch. Jirgenson–Otto Schwarz īpašnieku Kristiāna un Doras Jirgensonu devīze.

— Uz katriem 18 iedzīvotājiem Rīgā ir viens telefona aparāts, bet katrs iedzīvotājs runā pa telefonu ik pa trijām dienām reizi,— vēstīja Jaunākās Ziņas 1932. gadā. Tas nenozīmē, ka cilvēki sarunājās mazāk kā šolaik — vien telpa, kurā viņi to darīja, atšķirībā no mūslaiku virtuālās, bija apskatāma, aptaustāma, izgaršojama. Kafejnīcām un restorāniem, kur satika paziņas un vajadzīgos cilvēkus, uzzināja jaunumus un pārrunāja skandālus, vidusšķiras ikdienā bija milzīga loma. Ne velti tieši par krodziņiem reflektēja Pirmās republikas slavenie laikabiedri mūža otrajā pusē, populārāko vidū nosaucot Otto Švarca restorānu, Operas kafejnīcu un Romas pagrabu.

Turpinās darbi pie Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu restaurācijas un pakāpeniskas atjaunošanas - šobrīd tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi Hauptwerk daļā, informē Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa.

Viņa skaidro, ka ērģelēm ir demontētas Hauptwerk velles, kas šobrīd tiek restaurētas darbnīcā Rīgā. Darbus veic IK Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcas speciālisti ērģeļu restauratora Alvja Melbārža vadībā. Kamēr tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi instruments ir daļēji spēlējams, dievkalpojumu nodrošināšanai tas ir pietiekami, taču koncerti marta mēnesī netiek plānoti. Šo darbu posmu plānots pabeigt līdz marta beigām un Lieldienu dievkalpojumus varētu sagaidīt ar ērģeļu pilnu skanējumu.

Darbu sākumā tika veikta skalu un veļļu montāža, marķēšana un aizvešana uz darbnīcu. Darbnīcā tiek veikta ādas iepresēšana veļļu pleciņos, metāla leņķos, veļļu asīšu nostiprināšana vai nomaiņa. Arī defektu novēršana skaliem, oksidējušos stiepļu nomaiņa skalu galos, vītnīšu nomaiņa vertikālajos skalos, tūkojuma atjaunošana asīšu caurumos, «ķemmju» remonts, izdrupumu protezēšana. Kam sekos veļļu atvešana atpakaļ uz katedrāli, montāža un ērģeļu mehānikas regulēšana.

Pēc projekta apstiprināšanas SIA Liepājas enerģija uzsākusi pievada izbūvi Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālei. Uzņēmums par saviem līdzekļiem izbūvēs siltumtrasi 140 m garumā.

Plānots, ka darbus paveiks divu nedēļu laikā. Sv. Trīsvienības katedrāle ir viens no vairāk nekā 30 jauniem klientiem, ko ieguvusi centralizētās siltumapgādes nodrošinātāja SIA Liepājas enerģija, norāda uzņēmuma valdes loceklis Andris Štāls.

Patlaban notiek pieslēguma maģistrālajiem siltumtīkliem un siltumtrases izbūve līdz katedrālei. Nākamnedēļ rakšanas darbi turpināsies dievnama dārzā, un tie notiks arheologu uzraudzībā, jo nav skaidru ziņu par apbedījumiem. Plānots, ka centralizētā apkure Sv. Trīsvienības katedrālei būs pievienota līdz Ziemassvētkiem.

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle iuzskatāma par greznāko un monumentālāko vēsturisko celtni Liepājā. Tās iespaidīgākais darinājums ir ērģeles, kas būvētas 1758. gadā un izvirzītas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstam. 2006. gadā reģistrēts Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds, kas vāc ziedojumus celtnes atjaunošanai.

Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par kristiešiem. Tomēr kristietība mūsdienu zinātnes laikmetā piedzīvo aizvien vairāk uzbrukumu un kritikas. Vai tā spēs atspēkot mestos izaicinājumus un piemēroties šī laikmeta prasībām? To Numurs vaicā teologam, kurš pazīstams ar savu liberālo, nereti pretrunīgi vērtēto kristīgās misijas redzējumu modernajā pasaulē – Jurim Cālītim.

Populārais TV kanāls Discovery nesen izrādīja dokumentālo filmu Lost Tomb of Jesus (Zaudētais Jēzus kaps). Tā stāsta par arheologu grupu, kurai it kā izdevies atklāt Jēzus un viņa ģimenes kapavietu. Ja šķirstā ar uzrakstu "Jēzus, Jāzepa dēls", kā apgalvo filmas veidotāji, patiešām atrodamas pravieša mirstīgās atliekas, tad pasaules lielākā reliģija draud atmaskošana un tā var pārvērsties par blefu.

Filma kristiešu sabiedrībā izsauca plašu rezonansi, jo tā draudēja izsist no pamatiem kristīgās ticības stūrakmeni.

Protams, šī nav pirmā reize, kad zinātnisks pētījums vai pat tikai mākslas darbs pretendē uz kristietības sagrāvēja un atmaskotāja lomu. Joprojām nerimstas kaislības ap Dena Brauna skandalozo romānu Da Vinči kods. Tuvākajās nedēļās zinātnieki īpaši šim nolūkam izveidotās raktuvēs izspēlēs Lielo sprādzienu, mēģinot pierādīt, ka Dievs pie Visuma radīšanas vispār nav bijis vajadzīgs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Pakļaujoties Eiropas spiedienam, Itālija nolēmusi, ka no nākamā gada Romas Katoļu baznīcai būs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par visām ēkām kurās notiek komercdarbība.

Patlaban baznīca maksā nekustamā īpašuma nodokli tikai tām par ēkām, kuras pilnībā tiek izmantotas komercdarbībai. Turpretī nodokli baznīca nemaksā par ēkām, kurās notiek arī nekomerciālas dabas darbības – piemēram, par viesnīcu vai veikalu kurā ierīkota lūgšanu kapela, vēsta AFP. Likumdošanas grozījumi gan neattieksies uz ēkām, kuras reliģiskajai praksei veltītas pilnībā.

Pieņemot likumdošanas izmaiņas, Itālijas premjers Mario Monti norādīja, ka tās sāksies spēkā no 2013. gada 1. janvāra un pilnībā atbildīs Eiropas Savienības normatīviem. Par plānu atcelt senās baznīcas privilēģijas Itālija pavēstīja jau šā gada februārī, kad valstī sāka pastiprināties uzskats, ka parādu krīzes novēršanā jāpiedalās arī Vatikānam.

Pēc katoļu protestiem Romā no Svētā Panteleo baznīcas sienas tiks novākts lielizmēra plakāts, kas reklamē «Da Vinči kodu» un ar kuru nosegtas stalažas baznīcas atjaunošanas laikā. Priesteris Adolfo G. Durans sacīja, ka plakāts reklamē to, kas esot «pret Kristu un pret baznīcu». Kā zināms, grāmatā «Da Vinči kods» teikts, ka Kristum un Marijai Magdalēnai bija bērni, taču katoļu baznīca šo faktu slēpusi. Katoļu baznīca turpina kampaņu pret Dena Brauna grāmatu. Lielajā piektdienā priesteris pāvesta vārdā kritizēja katoļu baznīcas mācību noliegšanas teorijas, kas to izplatītājiem pēdējā laikā ienesušas milzīgu peļņu. Taču arī baznīca no visa jucekļa ieguvusi naudu, jo izdotas vēl vismaz desmit grāmatas, kas atspēko Brauna argumentus, tajā skaitā baznīcas izdevumi. Pēc Brauna romāna iznākšanas ziedu laiki pienāca tūrisma industrijai, jo cilvēki vēlas apmeklēt aprakstītās vietas, no kurām daudzas pieder dažādām kristiešu organizācijām.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Pamatojoties uz filmu studijas "Ego Media" iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka:

" 12.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 notiks filmēšanas darbi Katoļu ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Lazdonas ielai;

" 12.septembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 notiks filmēšanas darbi Mangaļsalas ielā pie Daugavas;

" 12.septembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00 notiks filmēšanas darbi Ezera ielā Nr. 22;

" 13.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 23.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Daugavpils ielas līdz Krāslavas ielai;

" 14.septembrī plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Krāslavas ielas līdz Daugavpils ielai;

Sakarā ar filmēšanu tiks ierobežota satiksme Rīgā, Db.lv informēja Rīgas dome.

Pamatojoties uz filmu studijas Ego Media iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka:

- 12.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 notiks filmēšanas darbi Katoļu ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Lazdonas ielai;

- 12.septembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 notiks filmēšanas darbi Mangaļsalas ielā pie Daugavas;

- 12.septembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00 notiks filmēšanas darbi Ezera ielā Nr. 22;

- 13.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 23.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Daugavpils ielas līdz Krāslavas ielai;

Atklāšanas koncerts BRĪNUMZEMĒ Ceturtdien, 7. septembrī pl. 18:00 Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā (Baznīcas iela 33) Piektdien, 8. septembrī pl. 19:00 Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā (Lielā iela 9) Iveta Apkalna un Lotars Džeriņš ērģeles Normunds Everts sitaminstrumenti Liepājas ceļojošā leļļu teātra „Maska” aktieri Pēteris Trups un Agita Lieldidža Kamils Sensānss (Camille Saint-Sa_ns,1835-1921) Prelūdija Mibemol mažorā op.99 /atskaņo Iveta Apkalna/ Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart,1756-1791) Allegro Fa mažorā, KV.594 no Fantāzijas pulksteņērģelēm (1791) /atskaņo Iveta Apkalna un Lotars Džeriņš/ Pēteris Čaikovskis (Peter Tchaikovsky,1840-1893) Noktirne dodiēz minorā op.19 nr.4 (ērģ. pārl. W.Wolstenholme) no 6 skaņdarbiem klavierēm op.19 (1873) Kamils Sensānss (Camille Saint-Sa_ns,1835-1921) Pianisti (Pianistes) no cikla Dzīvnieku karnevāls (Le carnaval des animaux, 1886) /atskaņo Iveta Apkalna/ Pēteris Čaikovskis (Peter Tchaikovsky,1840-1893) Maršs no mūzikas baletam Riekstkodis (1892) /atskaņo Lotars Džeriņš/ Žoržs Bizē (Georges Bizet, 1838-1875) Balle (Le bal), galops no svītas klavieru duetam Bērnu spēles (Jeux d’enfants, 1871) /atskaņo Lotars Džeriņš un Iveta Apkalna/ Kamils Sensānss (Camille Saint-Sa_ns,1835-1921)Bruņurupuči (Tortues) no cikla Dzīvnieku karnevāls (Le carnaval des animaux, 1886) /atskaņo Iveta Apkalna/ Johans Štrauss (tēvs) (Johan Strauss, 1804-1849) Radecka maršs op.228 (Radetzky-Marsch, 1848) /atskaņo Iveta Apkalna, Lotars Džeriņš, Normunds Everts/ JUBILĀRS UN JAUNIE TALANTI Sestdien, 9. septembrī pl. 18:00 Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā (Lielā iela 9) Prof. Tālivaldis Deksnis, maģistrantes Līga Vilmane, Larisa Carjkova, Ilona Birģele, Diāna Jaunzeme Romualds Kalsons (1936) Prelūdija (1983) Jāzeps Vītols (1863-1948) Viļņu dziesma op.41 nr.2 (1909) (oriģ. klav., T. Dekšņa pārlikums ērģelēm) /atskaņo Tālivaldis Deksnis/ Marsels Diprē (Marcel Dupré, 1886 – 1971) Allegro deciso no cikla Évocation op.37 (1941) Antifons Nigra Sum no cikla V_pres du Commun des F_tes de la Sainte Vierge op.18 (1919) /atskaņo Līga Vilmane/ Dītrihs Bukstehūde (Dietrich Buxtehude,1637-1707) Tokāta re minorā, BuxWV155 /atskaņo Larisa Carjkova/ Johans Sebastiāns Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685-1750) Korāļprelūdija „Gods lai ir Dievam augstībā”, BWV 662 (Allein Gott in der Höh sei Her) Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen, 1908-1992) Komūnija. Putni un avoti no Vasarsvētku mesas ērģelēm (Messe de la Pentec?te. Communion, Les oiseaux et les sources, 1950) /atskaņo Ilona Birģele/ Johans Sebastiāns Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685-1750) Tokāta re minorā no Tokātas un fūgas BWV 538(Dorian) Romualds Jermaks (1931) Zeme 3.daļa no cikla ērģelēm Planētas (2002) /atskaņo Diāna Jaunzeme/ Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen, 1908-1992) Dievs mūsu vidū (Dieu parmi nous) 9. meditācija no cikla Tā Kunga piedzimšana (La nativité du Seigneur, 1935). /atskaņo Tālivaldis Deksnis/ ĒRĢELES UN BIRBĪNE Sestdien, 9. septembrī pl. 17:00 Rucavas ev. lut. baznīcā Svētdien, 10. septembrī pl. 18:00 Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē (Rakstvežu iela 13) Elena Paradiesa ērģeles (Elena Paradies, Lietuva), Vītauts Tetensks birbīne (Vytautas Tetenskas, Lietuva) Henrijs Pērsels (Henry Purcell, 1659-1695) Trumpet Tune Alesandro Marčello (Alessandro Marcello, 1669-1750) Adagio no Koncerta obojai un orķestrim do minorā Georgs Frīdrihs Hendelis (George Friedrich Handel, 1685-1759). La Rejouissance (Līksmība) no svītas The Royal Fireworks Music (Karaliskā uguņošanas mūzika,1749) Johans Sebastiāns Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685-1750) Ārija no Uvertīras Re mažorā, BWV 1068 Tokāta un fūga re minorā, BWV 565 Aleksandrs Stankevičs (Aleksandras Stankevičius, 1957) Raudu dziesma (Raudotine) Jurģis Juozapaitis (Jurgis Juozapaitis, 1942) Nostalģija (Nostalgia) Vidmants Bartulis (Vidmantas Bartulis, 1954) Korālis un

Piedāvājam lasīt rakstu no Izdevniecības Dienas bizness jaunā žurnāla Numurs, kuru varat iegādāties preses irdzniecības vietās kopā ar laikrakstu Dienas Bizness ierobežotā daudzumā.

No mācītāja amata atstādinātais Valters Korālis grēksūdzes vietā turpmāk izvēlēsies psihoterapeitu. Baznīcā finansiāla interešu konflikta dēļ grēkus sūdzēt neesot droši.

Jā, viņam esot dažas personības problēmas, bet tās taču nevajagot jaukt ar uzņēmējdarbību! To pagājušajā nedēļā atstādinātais luterāņu mācītājs Valters Korālis atzīst uzreiz, piebilzdams, ka uz intervijām tagad dosies tikai kopā ar sievu. Šāda apņēmība gan ir saprotama, jo starp atstādināšanas iemesliem tiek minēts piektā baušļa – tā, par svešas sievas iekārošanu – regulārs pārkāpums. Bet, kā nosaka pats mācītājs: «Es jau neesmu vienīgais, kam ir, piedošanu, intīmā dzīve.» Tomēr viņš kategoriski noliedz, ka būtu atstādināts grēkošanas dēļ. Ne nu viņš vienīgais luterāņu garīdznieks, kam gadījies paslīdēt. «Domājat, ka pie manis nenāk sievietes stāstīt par citiem mācītājiem?» šķelmīgi smaidot, bilst Valters Korālis, kura simpātiskie sejas vaibsti un mācītājam neierastie garie, kuplie mati sprediķa laikā noteikti spētu novirzīt kādas ticībā mazāk stingras draudzes dāmas uzmanību uz ne gluži teoloģiska satura pārdomām. Tā tas arī reizēm gadoties, jo Valters Korālis ir atvērtā tipa mācītājs, kurš apskauj savus draudzes locekļus un iesvētes mācību laikā baznīcēniem vienmēr uzsmaida – ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. «Tas, ka es smaidot skatos uz jauniešiem – arī uz puišiem, tas taču nenozīmē, ka es viņus iekāroju. Bet tas, kas nu kuram liekas, tas jau ir pavisam cits jautājums,» atklāti atzīst garīdznieks, kurš iesvētes mācībās vienmēr uzsverot – ir jārēķinās, ka baznīcai piemīt ne tikai svētā, bet arī gluži cilvēciskā seja.

No 5. jūnija Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā trīs mēnešus strādās Seinājoki (Seinäjoki) Amatniecības augstskolas Restaurācijas nodaļas studenti no Somijas. Studenti Liepājā ieradušies starptautiska Leonardo da Vinči projekta „Trīsvienības baznīcas restaurācija, dokumentācija un mārketings” (Conservation, Documentation and Marketing the Trinitatis-Church) ietvaros. Projekta realizācija paredzēta šogad un nākamgad. Šajā laikā Liepājā ieradīsies pavisam 16 ēku restaurācijas nodaļas studenti, lai veiktu tīrīšanas, dokumentācijas un restaurācijas darbus. Šis ir jau trešais Seinājoki Amatniecības augstskolas iesniegtais un Eiropas Savienības atbalstu guvušais projekts. Tālākais projekta mērķis ir izveidot baznīcas mārketingu un veicināt tūristu interesi par baznīcu un Liepāju. Projekta partneri ir Seinājoki Amatniecības augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Ev.lut. baznīcas Konsistorija un Liepājas pilsētas Dome. Iepriekšējos projektos, kuri tika realizēti laika posmā no 2002. – 2005.gadam, Liepājā Sv. Trīsvienības baznīcā strādāja kopumā 24 Seinājoki Amatniecības augstskolas studenti, notīrot putekļus no altāra skulptūrām, ērģeļu prospekta, kā arī veicot izpētes un dokumentācijas darbu.