Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Anglijas Banka mārciņas bāzes procentlikmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,75% palielinās šā gada trešajā ceturksnī, liecina jaunākā Reuters 67 ekonomistu aptauja.

Tiesa gan, liela daļa 45% respondentu norādījuši, ka Anglijas CB mārciņas bāzes likmi var paaugstināt agrāk – gada pirmajā pusē (maija vai jūnija sanāksmēs).

Likmes Anglijas CB paaugstināt var likt arvien pieaugošais inflācijas spiediens. Jāpiebilst, ka patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

«Šobrīd turpinās liela neskaidrība par to, kad mārciņas bāzes likme varētu sākt pieaugt. Tas, vai Anglijas CB palielinās mārciņas likmi jau otrajā ceturksnī, būs atkarīgs no tā, cik labi tuvākajā laikā ies Anglijas ekonomikai, ņemot vērā to, ka tā sāks just fiskālās taupības pasākumus,» norāda IHS Global Insight analītiķi.

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Šodienas Anglijas centrālās bankas sanāksmes laikā pārsteigumi nenotika, un Anglijas monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi atstāja rekordzemu 0,5% apmērā. Mainīta netika arī Anglijas CB aktīvu uzpirkšanas pašreizējās programmas apjomi, kas ir 200 miljardi sterliņu mārciņas.

Šobrīd tirgū arvien skaļāks kļūst viedoklis, ka Anglijas CB varētu tirgu pārsteigt ar ātrāku mārciņas bāzes likmes palielināšanu nekā pirms tam ticis gaidīts. Inflācija Anglijā jau pagājušajā gadā pārsniedza Anglijas CB mērķi - 2%. Tāpat analītiķi sagaida, ka tā Anglijā turpinās palielināties, jo pieaugs gan izejvielu cenas, gan pievienotās vērtības nodoklis.

Atsevišķi Anglijas CB valdes locekļi jau kopš pagājušās vasaras balsojuši par mārciņas bāzes likmes palielināšanu baidoties no pieaugošām cenām. Šobrīd pasaules finanšu tirgi kā samērā lielu iespējamību uztver to, ka mārciņas bāzes likme varētu tikt palielināta jau šā gada maijā, raksta Reuters.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Iespēja, ka Anglijas Banka jau šogad paaugstinās mārciņas bāzes procentlikmi, ir sarukusi līdz 35%, norādījusi jaunākā Reuters analītiķu aptauja, kurā piedalījās 61 eksperts (aptaujas rezultātu mediāna).

Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā pirms mēneša iespēja, ka Anglijas CB mārciņas bāzes likmi cels jau šogad, tika aprēķināta kā 55%.

Prognozes esot iespaidojusi Eiropas parādu krīze un tai sekojošie valdību izdevumu samazināšanas pasākumi, kas likuši nostiprināties viedoklim, ka valstu centrālās bankas vēlāk nekā domāts normalizēs savu monetāro politiku.

Kopumā eksperti sagaida, ka mārciņas bāzes likme 0,75% atzīmi sasniegs nākamā gada pirmajā ceturksnī (pašlaik likme ir 0,5%). Tikmēr nākamā gada jūnija tā atradīsies pie 1% atzīmes. Savukārt 2% atzīmi tā sasniegs 2011. gada beigās. Visi aptaujātie analītiķi arī bija vienisprātis, ka Anglijas CB mārciņas bāzes likmi atstās rekordzemu (0,5%) tās nākamajā sanāksmē 10.jūnijā.

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Šodienas Anglijas Bankas sanāksmes laikā pārsteigumi nenotika un Anglijas monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi saglabāja rekordzemu – 0,5% apmērā.

Tādējādi mārciņas bāzes procentlikme netiek mainīta jau 18 mēnesi pēc kārtas. Jāpiebilst, ka nekādas izmaiņas netika veiktas arī Anglijas CB aktīvu uzpirkšanas programmā, kuras vērtība šobrīd ir 200 miljardi sterliņu mārciņas.

Pašlaik investori no Anglijas CB pirmo mārciņas bāzes likmes palielinājumu gaida tikai nākamā gada vidū, neskatoties pat uz to, ka inflācija Apvienotājā karalistē pašlaik ir virs centrālās bankas mērķa - 2%. Prioritāte šobrīd esot ekonomikas izaugsmes nodrošināšana, nevis inflācijas apkarošana. Jānorāda, ka jūlijā inflācija Apvienotajā Karalistē sasniedza 3,1%.

Šodienas Anglijas CB lēmums lielu ietekmi gan uz sterliņu mārciņas cenu neatstāja – tās vērtība atradās pie 1,54 ASV dolāru atzīmes (Latvijā pie 85,8 santīmiem).

Apvienotās Karalistes veiktie budžeta deficīta samazinājumi un iespējams lēnāka ekonomikas izaugsme šā gada otrajā pusē Anglijas Bankai mārciņas bāzes likmi atļaus celt tikai 2011. gada otrajā ceturksnī, liecina Reuters 61 eksperta jūlija aptauja.

Pašlaik tirgus dalībnieki sagaida, ka mārciņas bāzes likme par 25 bāzes procentpunktiem no pašreizējajiem 0,5% tiks palielināta nākamā gada pirmā pusgada beigās, savukārt nākamā gada izskaņā minētā likme būs sasniegusi jau 1,5% atzīmi.

Jāpiebilst, ka vairums analītiķi norādījuši, ka pašlaik esot 20% iespēja, ka mārciņas bāzes likme tiks paaugstināta jau šogad (jūnija aptaujā šādai iespēja tika aprēķināta 28% apmērā). Spekulācijas, ka briti varētu ātrāk paaugstināt mārciņas bāzes likmi atbalstījuši arī pēdējā laika Apvienotās Karalistes dati. Pagājušās nedēļas Lielbritānijas IKP rādītāji atklāja, ka valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn augusi par 1,1% (gaidīja vien 0,6% pieaugumu).

Gaidāmā vājā ekonomikas izaugsme uz taupības pasākumi, Anglijas Bankai savu galveno monetāro instrumentu – sterliņu mārciņas bāzes procentlikmi - ļaus celt tikai nākamā gada otrā ceturkšņa beigās, liecina septembra Reuters 60 tirgus analītiķu aptauja.

Aptaujas norāda, ka nākamā gada vidū mārciņas bāzes likme tiks palielināta par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,75% (aptaujas rezultātu mediāna). Pirmo reizi šogad neviens aptaujātais ekonomists neprognozēja, ka mārciņas likme tiks palielināta jau šogad.

Ņemot vērā ievērojami stingrāku fiskālo disciplīnu, arī kredītu plūsma kādu laiku saglabāsies vāja, kas liek domāt, ka mārciņas bāzes likme vēl ilgi būs zema un tās kāpums būs ļoti lēzens. Pat augstāka inflācija, visticamāk, neliks Anglijas CB steigties ar mārciņas bāzes likmes paaugstināšanu, norāda analītiķi. Vēl jūlijā Anglijas patēriņa cenu inflācija bija 3,1%. Jānorāda, ka Anglijas CB mērķis ir inflācija zem 2%.

Anglijas Banka mārciņas bāzes likme cels šā gada ceturtajā ceturksnī, liecina jaunākā Reuters analītiķu aptauja (rezultātu mediāna).

Šā gada beigās mārciņas likme sasniegs 0,75% (tiesa, tā uzskatīja tikai nedaudz vairāk par pusi no aptaujātajiem 63 ekonomistiem), tikmēr pie 1% atzīmes tā nonāks nākamā gada marta beigās. Likmes kāpums gan būšot mērens un 1,5% atzīmi mārciņas bāzes likme sasniegšot 2011. gada jūnijā, rāda aptauja. Tikmēr visi ekonomisti bijuši vienisprātis, ka likme paliks rekordzema – 0,5% apmērā Anglijas CB nākamajā sanāksmē 10. maijā.

Jāpiebilst, ka britu ekonomika no recesijas izkļuva pagājušā gada ceturtajā ceturksnī (IKP pieauga par 0,4%). Arī šā gada pirmajā ceturksnī Apvienotās Karalistes ekonomika nedemonstrēja pārliecinošu sniegumu – valsts IKP pieauga vien par 0,2% (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni). Britiem problēmas sagādāt varētu arī lielāka inflācija. Šobrīd tiek prognozēts, ka vidējā inflācija Lielbritānijā šogad būs 2,7%, kas ir virs bankas nospraustā mērķa – 2% inflācijas. Ja inflācijas rādītāji turpinās pieaugt, Anglijas CB var neatlikt nekas cits kā ātrāk celt likmes (taču tādējādi apdraudot ekonomikas izaugsmi).

Pēdējā laika Anglijas ekonomikas dati (piemēram, bezdarbs sasniedzis 15 gadu augtāko līmeni) un valsts centrālās bankas vadošo amatpersonu noskaņojums liek domāt, ka monetārās politikas noteicēji nav izsmēluši savas iespējas mārciņu drukāšanas frontē, ziņo Reuters.

Anglijas Bankas vadītājs Mervins Kings ziņojis, ka situācija ekonomikā pasliktinājusies un valsts ekonomika līdz nākamā gada vidum varētu stagnēt. Banka prognozē, ka šīs valsts ekonomika nākamgad augs par nepilnu procentu. Tāpat tiek gaidīta inflācijas samazināšanās līdz bankai vēlamajai 2% atzīmei (oktobrī gada inflācija Apvienotajā Karalistē bija pie 5% atzīmes).

Tiek lēsts, ka Anglijas CB uz drūmajām ekonomikas perspektīvām, visticamāk, reaģēs ar papildu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu realizēšanu. Tiek lēsts, ka Anglijas galvenie baņķieri pie šādiem pasākumiem varētu ķerties jau nākamā gada sākumā. Nomura International, piemēram, prognozē, ka Anglijas CB jau februārī paziņos par 50 miljardu vērtu mārciņu drukāšanas programmu un maijā par papildu QE (Quantitative Easing jeb kvantitatīvā mīkstināšana) 25 miljardu GBP apjomā.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.

Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.

Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.

Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā mārciņas bāzes likme palikta neskarta un tā palika neskarta - rekordzemajā 0,5% apmērā.

Tādējādi mārciņas bāzes likme šādos līmeņos paliek jau 20 mēnesi pēc kārtas. Jāpiebilst, ka Anglijas CB no pašreizējajiem 200 miljardiem mārciņu nepalielināja arī savu aktīvu uzpirkšanas programmu.

Vairums ekspertu sagaida, ka Anglijas Banka mārciņas bāzes likmi agrākais var palielināt tikai nākamā gada vidū. Savukārt aptuveni trešdaļa ekspertu (atsaucoties uz Reuters aptaujām) šobrīd uzskata, ka Anglijas CB nāksies palielināt savu aktīvu uzpirkšanas programmu.

Valdot šādam fonam, šodien mārciņas cena pakāpās līdz 1,602 ASV dolāru atzīmei, kas ir augstākais minētā kursa līmenis pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Šodienas Anglijas Bankas sanāksmes laikā, Apvienotās Karalistes noteicēji lēmuši ekonomiku stimulēt ar papildu 75 miljardiem sterliņu mārciņu, kas tiks tērēti valsts obligāciju atpirkšanai, lai pasargātu valsts ekonomiku no eirozonas parādu krīzes negatīvās ietekmes un nosargātu trauslo valsts ekonomikas izaugsmi.

Tāpat Anglijas centrālā banka lēma nemainīt mārciņas bāzes procentlikmi – tā palika pie 0,5% atzīmes.

Katrā ziņā Anglijas rīcība atkal drukājot marciņas var ietekmēt arī Latviju, spriež eksperti. Pagaidām gan par kādām ļoti izteiktām sekām uz mūsu valsti runāt ir pāragri. «Ja mārciņa rezultātā vājināsies pret eiro un latu, tad latu izteiksmē samazināsies maksājumi, ko Lielbritānijā strādājošie mūsu tautieši sūta savām ģimenēm Latvijā. Varētu samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksportprecēm Lielbritānijā, ja tām ir pieejami vietējie aizvietotāji par konkurētspējīgām cenām,» secina SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.

Šodienas Anglijas centrālās bankas sanāksmes laikā valsts monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes procentlikmi atstāja rekordzemu - 0,5% apmērā.

Jāpiebilst, ka Apvienotajā Karalistē inflācija februārī pieauga līdz 4% atzīmei, kas ir divas reizes vairāk nekā inflācijas līmeni vēlētos redzēt Anglijas Banka (tai mērķis tāpat kā Eiropas Centrālajai bankai ir inflācija pie 2% atzīmes). Tiesa gan, analītiķi norāda, ka Anglijas ekonomikas izaugsme vēl nav tik spēcīga, lai varētu sadzīvot ar augstākām likmēm.

Šobrīd lielākā daļa analītiķi prognozē, ka Anglijas Banka mārciņas bāzes likmi paaugstinās šā gada maijā. Jāatgādina, ka Anglijas CB kaimiņš – Eiropas Centrālā banka savā pagājušas nedēļas sanāksmē finanšu tirgiem deva zīmīgus mājienus, ka eiro bāzes procentlikme tiks celta jau aprīlī.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Otro gadu pēc kārtas Lielbritānijas pasts atzinis Rīgu par lētāko galamērķi britu atpūtas braucieniem nedēļas nogalēs, vēsta Lielbritānijas laikraksts Telegraph.

Salīdzinot naktsmītņu, sabiedriskā transporta, restorānu un kultūras aktivitāšu izmaksas, Lielbritānijas pasta pētījumā City Costs Barometer, Rīga ieguvusi pirmo vietu 23 pilsētu konkurencē. Saskaņā ar pētījumu, britu tūristam pavadot nedēļas nogali Rīgā, nāktos šķirties no vismaz 121 britu mārciņām (aptuveni 100 lati). Summā iekļauta viena nakts trīszvaigžņu viesnīcā, trīs ēdienreizes un sabiedriskā transporta izmaksas.

Nedēļas nogales pavadīšana ir salīdzinoši lēta arī Budapeštā (130 britu mārciņas), Tallinā (135 mārciņas), Varšavā (142 mārciņas) un Prāgā (145 mārciņas). Sestajā vietā iekļuvusi Belfāsta (173 britu mārciņas), septītajā - Dublina (174 mārciņas), astotajā - Lisabona (183 mārciņas), devītajā - Stambula (189 mārciņas) un desmitajā - Berlīne (195 mārciņas).

Pēdējā mēneša laikā pieaugusi iespēja, ka Anglijas CB varētu lemt par papildu mārciņu drukāšanas pasākumiem, norādījusi Reuters ekonomistu septembra aptauja.

Uz jautājumu, ka Anglijas CB tuvākajā laikā varētu ieviest jaunu mārciņu drukāšanas (kvantitatīvās mīkstināšanas jeb quantitative easing) programmu norādījuši 16 no aptaujātā 51 ekonomista (jeb 31%). Vēl augustā par to, ka Anglijas CB ķersies pie papildus pasākumiem ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai bija pārliecināti tikai 9% aptaujāto ekonomistu. Jānorāda, ka pašlaik Anglijas Bankas tā saucamā aktīvu uzpirkšanas programma ir 200 miljardu mārciņu apjomā.

Aptauja arī atklāja, ka Anglijas Banka savu galveno monetārās politikas ietekmēšanas instrumentu – mārciņas bāzes procentlikmi paaugstinās tikai nākamā gada trešajā ceturksnī (aptaujas rezultātu mediāna).

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Sterliņu mārciņas vērtību pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem prognozē pie attiecīgi 1,60 USD, 1,59 USD un 1,58 USD atzīmēm, liecina Reuters veiktā 60 valūtu tirgus ekspertu decembra aptauja (aptaujas rezultātu mediāna).

Līdzīgā aptaujā pirms mēneša mārciņas cena dolāros šiem termiņiem tika prognozēta pie 1,58 USD, 1,57 USD un 1,57 USD atzīmēm.

Tikmēr eiro cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem tiek prognozēta pie attiecīgi 87,5, 85,7 un 84,5 pensu atzīmēm.

Nākamnedēļ (9. decembrī) notiks Anglijas Bankas sanāksme. Pagaidām lielākā daļa analītiķu sliecas domāt, ka mārciņas bāzes likme pašreizējos rekordzemajos līmeņos (0,5%) atradīsies vēl vismaz līdz nākamā gada ceturtajam ceturksnim. Tikmēr arvien vairāk tiek runāts, ka Anglijas CB var palielināt savu aktīvu atpirkšanas programmu (lemt par papildu mārciņu sadrukāšanu), kas varētu nozīmēt sterliņu mārciņas kursa kritumu.