Ostu pārvalžu darbu un darbības rezultātus būtiski varētu uzlabot precīzu darbības rādītāju noteikšana, par kuru sasniegšanu atbildētu ostu pārvaldes, ir pārliecināti Latvijas ostās strādājošie uzņēmumi un nozares eksperti, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktā aptauja par ostu pārvalžu darbību un pārvaldības principiem.

Turklāt ostu pārvaldēm noteikto vairāku rezultatīvo rādītāju sasniegšana varētu tikt izmantota, nosakot ostu pārvaldes vadības atalgojumu. Bez tam, ostās strādājošie uzņēmēji norāda, ka ir nepieciešams palielināt ostu pārvalžu darbības caurskatāmību un pilnveidot ostu vadības uzdevumus, lai ostas ne tikai nodrošinātu infrastruktūru, bet arī sadarbībā ar citiem transporta koridora dalībniekiem aktīvi līdzdarbotos kravu plūsmu piesaistē.

«Pasaules labākā prakse paredz visaptverošu galveno darbības rādītāju izstrādi, kas ļautu ieinteresētajām pusēm novērtēt ostu pārvalžu darbību,» saka SIA KPMG Balticsasociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose. Viņa min, ka lielākajā Eiropas ostā – Roterdamas ostā tiek noteikts ap 40 galveno darbības rādītāju, un katram no tiem ir budžetā paredzēta vērtība, kuru nepieciešams sasniegt. «Lai izvērtētu, vai plāns ir sasniegts, katru gadu tiek salīdzinātas faktiskās rādītāju vērtības ar budžetā paredzētajām. Jāatzīmē, ka šo sistēmu var izmantot ne tikai uzraudzībai, bet arī darbības rezultātu novērtēšanai. Turklāt budžetā paredzēto rādītāju sasniegšana var būt par pamatu ostas pārvaldes vadības atalgojuma noteikšanai».

Pašlaik visbiežāk lietotais ostu darbības novērtēšanas rādītājs esot tajās pārkrauto tonnu skaits. KPMG pētījums parāda, ka pārkrauto tonnu skaits ir viens no būtiskiem darbības rādītājiem, tomēr pastāv citi ne mazāk svarīgi rādītāji, kurus būtu nepieciešams izmantot ostu pārvalžu darbības analīzē. Tostarp, pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, vislielāko atbalstu guvuši tādi rādītāji kā kravu apgrozījuma pieaugums attiecībā pret konkurējošajām ostām, pasažieru skaits, apstrādāto konteineru daudzums un ostas pārvaldes piesaistītās trešo pušu investīcijas, un kuģošanas līniju skaits, kas piestāj ostās.

Plašāku galveno ostas darbības rādītāju noteikšanas nozīmi to darbības izvērtēšanā ir uzsvērusi gan Pasaules Banka, gan arī Valsts kontrole, atzīstot, ka esošā ostu pārvalžu darbības uzraudzība nav pietiekama. Savukārt galveno darbības rādītāju izstrāde un regulāra rezultātu novērtēšana varētu kļūt par pozitīvu ostu uzraudzības mehānismu un uzlabotu Latvijas ostu konkurētspēju.

Viena no ilggadējām Latvijas ekonomiskajām un ārpolitikas prioritātēm ir iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), un tās korporatīvās pārvaldības principi paredz savlaicīgu un precīzu informācijas sniegšanu par visiem būtiskajiem darbības aspektiem, ieskaitot finanšu stāvokli, darbības rezultātus, īpašumtiesības un pārvaldību. Tomēr līdz šim ostu pārvaldēs informācijas atklātības principi ir ievēroti visai nosacīti, un to jau iepriekš savā ziņojumā uzsvēra arī Pasaules Banka. To apliecina arī KPMG veiktā nozares speciālistu aptauja. Uz jautājumu par to, vai ostu pārvaldes šobrīd publiski uzrāda pietiekamu informāciju par operatīviem datiem un finansēm, vairāk nekā puse respondentu atbildēja noliedzoši.

Neviena no trim Latvijas lielajām ostām nepublicē pilnus finanšu pārskatus un informāciju par pamatdarbības rezultātiem, savukārt informācija par ostu valžu aktivitātēm un to pieņemtajiem lēmumiem ir ļoti ierobežota. Piemēram, Rīgas Brīvosta publicē dienaskārtību un apspriežamos jautājumus, bet nepublisko informāciju par pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt ostās strādājošie uzņēmēji un nozares eksperti uzsver, ka šāda informācija, tostarp ikgadējie progresa ziņojumi par ostu darbību, ieinteresētajām pusēm ir ļoti būtiska.

Izvērtējot iespējas pilnveidot ostu pārvaldi, vislielāko atbalstu aptaujāto vidū ir guvuši tādi pasākumi kā obligātu kvalifikācijas prasību ieviešana valdes locekļiem, obligātas ostu valdes darbības revīzijas un ikgadējs ostas pārvaldnieka darbības novērtējums. Savukārt galvenie ostu darbības rādītāji varētu būt mehānisms, ar kuru vērtēt ostu pārvaldnieku darbu. Vairākums respondentu atzina, ka interešu konfliktu novēršanai ostās būtu nepieciešams ieviest soda naudas, kā arī nodrošināt, lai regulāri tiktu veiktas neatkarīgās interešu konfliktu pārbaudes.

Pētījuma dalībnieki arī uzsvēra, ka ostās necaurskatāms ir zemes nomas tiesību piešķiršanas process. Viskritiskāk šis process tiek vērtēts Ventspils ostā, kur neviens no respondentiem nepiekrita apgalvojumam, ka zemes nomas tiesību piešķiršanas process būtu caurskatāms. Tikai daži respondenti piekrita šim apgalvojumam attiecībā uz Rīgas Brīvostu, bet visneitrālākās atbildes tika sniegtas par Liepājas ostu. Kā pozitīvākie šīs problēmas risinājumi tika minēti: saraksta publiskošana ar iznomāšanai pieejamajām teritorijām, ostu zemes gabalu (gan pieejamo, gan aizņemto) cenu publiskošana, savukārt pašai zemes nomas tiesību piešķiršanai būtu jānotiek atklātu konkursu ceļā. Jāuzsver, ka Valsts kontrole savos ieteikumos ostu pārvaldēm jau vairākkārt ir uzsvērusi vajadzību ieviest zemes nomas līgumu izpildes kontroles procedūras.

Latvijas ostu uzņēmēju un ekspertu aptauja tika veikta 2014. gada augustā. Tās mērķis bija noskaidrot svarīgāko ostu darbībā iesaistīto pušu viedokli par iespējām pilnveidot Latvijas ostu pārvalžu darbības caurskatāmību un pārvaldību, tādējādi uzlabojot to konkurētspēju. Aptaujā piedalījās Rīgas Brīvostas, Ventspils un Liepājas ostu nozares eksperti, kas strādā ostu termināļos, kuģniecības un aģentēšanas kompānijās, kā arī kravu pārvadātāju un loģistikas asociācijās.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra